Anotācija

Tā kā tiek izveidota vienota reģistrācijas sistēma ES, ĢIN Regula paredz dalībvalstīm noteikt kompetento iestādi reģistrācijas pieteikuma izskatīšanai, kā arī šo produktu atbilstības kontrolei.[1] Kā paredzēts ĢIN Regulā, vajadzētu būt iespējamam norīkot vienu kompetento iestādi valsts reģistrācijas posmam un atšķirīgu kompetento iestādi kontroles pasākumiem. Attiecīgajai kompetentajai iestādei vajadzētu būt atļautam deleģēt konkrētus kontroles uzdevumus ražojumu sertifikācijas struktūrām vai fiziskām personām.
Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā normatīvajos aktos neviena iestāde nav bijusi kompetenta veikt amatniecības un rūpnieciskā ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, kā arī veikt to kvalitātes kontroles funkcijas ražojumu specifikācijas atbilstības pārbaudei, likumprojekts paredz noteikt divas atsevišķas iestādes ĢIN Regulā noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai – Patentu valdi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (turpmāk – PTAC).
Kā kompetentā iestāde reģistrācijas pieteikumu saņemšanai un reģistrācijas atbilstības lēmuma pieņemšanai, tika izvēlēta Patentu valde, kura ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde ar normatīvajos aktos noteiktu kompetenci rūpnieciskā īpašuma jomā. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumiem Nr. 720 “Patentu valdes nolikums” Patentu valdes funkcijas ir reģistrēt rūpnieciskā īpašuma objektus – izgudrojumu patentus (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), preču zīmes, dizainparaugus un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas – un uzturēt attiecīgos reģistrus, kā arī sniegt citus ar rūpniecisko īpašumu saistītus pakalpojumus. Likumprojekts paredz papildināt Patentu valdes funkcijas, nosakot, ka turpmāk tā pieņems un izvērtēs reģistrācijas pieteikumus arī par tādiem rūpnieciskā īpašuma objektiem kā amatniecības un rūpnieciskā ražojuma produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienotās vērtības pamatā ir patērētāju uzticēšanās. Šāda uzticēšanās var būt pamatota tikai tad, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija ir apvienota ar efektīviem un iedarbīgiem verifikācijas un kontroles mehānismiem. Lai nodrošinātu ražojumu atbilstību specifikācijām, Latvija plāno izvēlēties sistēmu, kas balstās uz ražotāja pašdeklarāciju, kuras ietvaros tiek pārbaudīta atbilstība ražojuma specifikācijai, pirms produkta reģistrācijas.
Atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 1. augusta noteikumiem Nr.632 “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” nosaka, ka PTAC mērķis ir īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību. Savukārt, lai nodrošinātu PTAC uzdoto funkciju izpildi, PTAC uzrauga preču un pakalpojumu ražotāju, importētāju, izplatītāju vai pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tādējādi likumprojekts paredz, ka ĢIN Regulā noteikto pašdeklarāciju kontroli Latvijā veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pēc Patentu valdes pieprasījuma. Vienlaikus likumprojekts paredz tiesības PTAC veikt ražojumu, ražošanas procesa un dokumentācijas kontroli, kā arī nepieciešamības gadījumā piesaistīt arī kompetentus ārējos ekspertus. Ja tiek konstatēta neatbilstība ražojuma specifikācijai, PTAC informēs Patentu valdi, kura veiks atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie ražotāji neatbilstības novērš. Šāda kārtība atsevišķi tiks atrunāta Ministru kabineta noteikumos.


[1] Lauksaimniecības un pārtikas produktu reģistrācijas pieteikumu izskatīšanas un uzraudzības kompetentās iestādes funkcijas Latvijā pilda Pārtikas un veterinārais dienests.

Likumprojekts paredz noteikt Patentu valdi kā atbildīgo kompetento iestādi par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumu saņemšanu un izskatīšanu. Savukārt, ja reģistrācijas pieteikums atbildīs ĢIN Regulas noteiktajiem kritērijiem, Patentu valde to nosūtīs EUIPO reģistrācijai ES.
Tā kā ĢIN Regula turpmāk paredz arī kontroles pasākumus attiecībā uz ražojumu atbilstību, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai tie ir ražoti saskaņā ar attiecīgo ražojuma specifikāciju, likumprojekts paredz, ka ĢIN Regulā noteiktās pašdeklarācijā ietvertās atbilstības kontroles iestādes funkcijas attiecībā par amatniecības un rūpnieciskā ražojuma produktiem pildīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pēc Patentu valdes pieprasījuma.

Lai novērstu krāpniecisku un maldinošu praksi, ir svarīgi uzraudzīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu tirgū, tādējādi, ja tiek konstatēta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nepareiza izmantošana, ĢIN Regula paredz, ka attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu jāveic atbilstīgi administratīvie un tiesiskie pasākumi, lai novērstu vai pārtrauktu šādu nosaukumu izmantošanu ražojumiem vai pakalpojumiem, kas ir pretrunā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai, ja šādi ražojumi tiek ražoti vai tirgoti vai ja šādi pakalpojumi tiek sniegti vai piedāvāti Latvijas teritorijā.  
Jau šobrīd spēkā esošajā Preču zīmju likuma XIII nodaļā ir paredzēti sodi par administratīviem pārkāpumiem preču zīmju un ĢIN aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārkāpumiem ir noteikta Valsts policijai.Lai novērstu krāpniecisku un maldinošu praksi, ir svarīgi uzraudzīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu tirgū, tādējādi, ja tiek konstatēta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nepareiza izmantošana, ĢIN Regula paredz, ka attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu jāveic atbilstīgi administratīvie un tiesiskie pasākumi, lai novērstu vai pārtrauktu šādu nosaukumu izmantošanu ražojumiem vai pakalpojumiem, kas ir pretrunā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai, ja šādi ražojumi tiek ražoti vai tirgoti vai ja šādi pakalpojumi tiek sniegti vai piedāvāti Latvijas teritorijā.  
Jau šobrīd spēkā esošajā Preču zīmju likuma XIII nodaļā ir paredzēti sodi par administratīviem pārkāpumiem preču zīmju un ĢIN aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārkāpumiem ir noteikta Valsts policijai. Likumprojekts neparedz jaunu kompetenci, vai jaunas tiesības un pienākumus Valsts policijai. 2023.gada 18.oktobrī pieņemtā ĢIN Regula, nosaka, ka no 2025. gada 1. decembra ES līmenī darbosies vienota ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzība ne tikai attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, bet arī uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem. Tādējādi jau šobrīd Preču zīmju likumā Valsts policijai noteiktā kompetence attiecībā uz ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzību,  stājoties spēkā ES regulējumam, aptvers arī amatniecības ražojuma ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzību kontroli.
Šobrīd likumprojektā tiek precizēta norma par pārkāpumiem saistībā ar ES aizsargātu amatniecības vai rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu, turpmāk Valsts policijai būs kompetence uzsākt administratīvo pārkāpumu procedūru, atšķirībā jau no šobrīd spēkā esošās normas, kas faktiski paredz plašāku gadījumu skaitu, kad Valsts policija varēja uzsākt administratīvā pārkāpuma procedūru saistībā ar pārkāpumiem, izmantojot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Proti, šobrīd Preču zīmju likums paredz, ka gadījumā, ja persona pārkāpj tiesības uz preču zīmi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un kurā bez attiecīgās preču zīmes īpašnieka atļaujas vai pretrunā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības noteikumiem ir norādīta reģistrēta un spēkā esoša preču zīme vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai tāds nosaukums vai apzīmējums, kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un kuru var izmantot saistībā ar tā paša veida precēm vai pakalpojumiem, kam ir aizsargāta preču zīme vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Valsts policija uzsākt administratīvo pārkāpumu procedūru.
No 2025. gada 1. decembra ES līmenī darbosies vienota ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēma, un arī Latvijā aizsardzība darbosies tikai ES reģistrētām ģeogrāfiskām izcelsmes norādēm. Tādējādi turpmāk Latvijā netiks aizsargātas visas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras varētu atbilst šobrīd Preču zīmju likumā noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to var uzskatīt, ka turpmāk šāda simbola aizsardzība būs tiesiski skaidrāka, jo tiks aizsargāti tikai reģistrēti nosaukumi un jebkura persona, arī Valsts policijas amatpersona, varēs viegli piekļūt ES reģistram, lai pārliecinātos, vai konkrētais ražotājs uz sava ražojuma marķējuma var lietot papildu arī ģeogrāfiska rakstura aizsardzības simbolu.
Tā kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 2020. gada 1. janvārī zaudēja spēku un administratīvā atbildība bija jāparedz nozares tiesību aktos, uzsākot darbu pie nozares tiesību aktu grozījumiem rūpnieciskā īpašuma jomā, tika panākta vienošanās ar Valsts policiju, ka rūpnieciskā īpašuma jomas jautājumi – dizainparaugi, preču zīmes, citas atšķirības zīmes, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes administratīvās atbildības jomā ir Valsts policijas kompetencē. Tādējādi, lai nodrošinātu vienotu pieeju administratīvās atbildības noteikšanā rūpnieciskā īpašuma jautājumos, arī pārkāpuma gadījumos attiecībā par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu neatbilstoši lietošanu, administratīvās atbildības joma ir saglabājama Valsts policijas kompetencē.

Attiecībā par muitas kontroli norādām, ka ĢIN Regulā noteikts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu paredzētie pasākumi, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir attiecināmi uz jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, tostarp attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulā (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (turpmāk – Regula Nr. 608/2013)  ir izklāstīti nosacījumi un procedūras muitas dienestu rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp tiesības attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir pakļautas vai tām vajadzētu būt bijušām pakļautām muitas uzraudzībai vai muitas kontrolēm ES muitas teritorijā, īpaši preces šādos gadījumos: ja tās ir deklarētas izlaišanai brīvā apgrozībā, eksportēšanai vai reeksportam; ja tās tiek ievestas ES muitas teritorijā vai izvestas no tās; ja tām piemēro muitas maksājumu atlikšanas procedūru vai ja tās novieto brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.       
Regulā Nr. 608/2013 ietvertie pasākumi attiecas arī uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ne tikai pārtikas un lauksaimniecības produktiem, bet arī uz tādām produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras neietilpst pārtikas vai lauksaimniecības kategorijās, - līdz ar to arī attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes amatniecības un rūpniecības ražojumu izmantošanas uzraudzību tirgū, ja tiek konstatēta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nepareiza izmantošana, un to kontroli arī turpmāk veiks Valsts policija, kurai jau šobrīd atbilstoši Preču zīmju likumā noteiktajām normām ir noteikta kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības pārkāpumiem. Attiecīgi precizētas normas Preču zīmju likuma 89. un 90.pantā, taču nav mainīta noteiktā kompetence.

Latvijā nepastāv atsevišķa reģistrācijas sistēma amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tomēr jau šā brīža tiesiskais regulējums (sui generis) Latvijā aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes neatkarīgi, vai tās ir reģistrētas vai nav (Preču zīmju likuma 88. pants).  Taču jānorāda, ka, lai gan jau no 1998. gada Latvijā pastāvēja tiesību normas, kas ļāva ražotājiem lietot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes simbolu, ja tie atbilda “Likuma par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” noteiktajiem kritērijiem, līdz šim neviena ģeogrāfiskā izcelsmes norāde, kas nav lauksaimniecības vai pārtikas produkts, nav bijusi pieteikta reģistrācijai. Reģistrācijas sistēma Latvijā ĢIN produktiem vai pakalpojumiem līdz šim tikusi piemērota tikai lauksaimniecības un pārtikas produktiem.
Kā norādīts ĢIN Regulas preambulas 76.apsvērumā, “pašreizējā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība valsts līmenī ir balstīta uz dažādām regulatīvajām pieejām. Ja ES un valstu līmenī pastāv divas paralēlas sistēmas, tas var mulsināt patērētājus un ražotājus. Valsts sistēmu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai aizstāšana ar ES tiesisko regulējumu, radītu juridisko noteiktību, samazinātu administratīvo slogu valsts iestādēm, nodrošinātu godīgu konkurenci starp ražotājiem, kuru ražojumiem ir šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī radītu paredzamas un salīdzinoši mazas izmaksas un paaugstinātu patērētāju uzticēšanos šiem ražojumiem. Tāpēc valsts sistēmām amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai būtu jābeidz pastāvēt divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas sākšanas dienas.”
Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā atbilstoši Preču zīmju likumam tika aizsargātas ne tikai reģistrētas, bet arī nereģistrētas ĢIN, paredzēts mainīt Latvijas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu, tādējādi likumprojekts paredz turpmāk noteikt aizsardzību tikai reģistrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.  Šāda pieeja nodrošinās tiesisko noteiktību attiecībā uz tiesību aizsardzību saistībā ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm un vienlīdzību attiecībā uz ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu tiesību īpašniekiem. Tāpat attiecībā uz Latvijā un ES pastāvošo regulējumu attiecībā uz ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm lauksaimniecības produktiem īpašnieku tiesību aizsardzība stājas spēkā tikai no reģistrācijas brīža. Šāda prakse, ka aizsardzība ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir tikai no to reģistrācijas brīža, pastāv arī citās ES dalībvalstīs (piemēram, Igaunijā, Francijā, Slovēnijā), kurās līdz ĢIN Regulas pieņemšanai ir bijusi sava nacionālā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība.[1]
Turpmāk tas nozīmēs, ka, lai varētu uz kāda produkta lietot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un simbolu, kas to apliecina, konkrētie produktu vai ražojumu nosaukumi būs jāreģistrē ES kompetentajās iestādēs. Tādējādi, nodrošinot vienotu reģistrēšanas kārtību un uzraudzības sistēmu kā lauksaimniecības un pārtikas produktiem, tā arī amatniecības un rūpniecības ražojumiem ES. Līdz ar to, attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādes simbolu varēs izmantot tikai uz tiem produktiem un ražojumiem, kuriem būs bijusi veikta atbilstoša kritēriju pārbaude un tie būs  reģistrēti nodrošinot tiesisko noteiktību un vienotu pieeju visā ES.
Svarīgi, ka, atšķirībā no citiem rūpnieciskā īpašuma objektiem, produktu aizsardzībai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav likumā noteikts maksimālais aizsardzības termiņš - tas nozīmē, ka tā aizsardzība  ir spēkā tik ilgi, kamēr tiek izpildīti tiesību aktos noteiktie kritēriji. Taču, ja šie kritēriji netiek izpildīti, tad kompetentās iestādes ir tiesīgas pieņemt lēmumu par ES reģistrācijas anulēšanu, proti, reģistrāciju anulē, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta, pārkāpjot ĢIN Regulā noteiktās prasības.


[1] Lai gan tradicionāli ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība balstās uz reģistrāciju, tomēr ir dažas valstis, kurās ir tā sauktā “pasīvā aizsardzība”, kur nav paredzēta ĢIN reģistrācija. Šobrīd šāda sistēma ir Singapūrā, Indijā un Latvijā. Tātad ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašniekam piešķir automātisku ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, tāpat kā autortiesību aizsardzību.

Attiecīgi veikti grozījumi Preču zīmju likuma 89. pantā, nosakot, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm piešķir tiesisko aizsardzību, reģistrējot tās ES institūcijas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Tiesiskā aizsardzība ir spēkā neierobežotu laiku.

Ņemot vērā, ka no 2025. gada 1. decembra ES darbosies vienota ĢIN aizsardzība gan lauksaimniecības produktiem, gan amatniecības un rūpniecības ražojumiem, likumprojekts paredz noteikt, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm piešķir tiesisko aizsardzību, reģistrējot tās Eiropas Savienības institūcijas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Attiecīgi turpmāk paredzēts, ka Patentu valdē iesniegs reģistrācijas pieteikumu amatniecības vai rūpnieciskā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšanai, un Patentu valde pēc izvērtējuma, ja pieteikums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst ĢIN regulā noteiktajām prasībām, iesniegs pieteikumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā, kas pieņems lēmumu par amatniecības vai rūpnieciskā ražojuma aizsardzības piešķiršanu ES.
Līdzīga kārtība jau šobrīd darbojas attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, proti, lai reģistrētu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, atbilstoši šā brīža regulējuma Pārtikas un veterinārais dienests pieņem lēmumu par atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulas (ES) 2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 prasībām un nosūta reģistrācijas pieteikumu Zemkopības ministrijai un Eiropas Komisijai, kura atbilstības gadījumā piešķirt ES reģistrāciju.
Lai amatniecības vai rūpniecības ražojuma nosaukums kvalificētos aizsardzībai kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražojumam jāatbilst šādām ĢIN Regulā noteiktām prasībām:
a)  ražojuma izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī;
b)  ražojuma konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
c)  un vismaz viens ražojuma ražošanas posms notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā (ĢIN Regulas 6. pants).
Ja amatniecības un rūpniecības ražojums atbilst ĢIN Regulā noteiktajiem kritērijiem, tad ražotāju grupa var iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumu. Taču, ņemot vērā, ka noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos var būt tikai viens ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu, tāpēc ĢIN Regula paredz gadījumus, kad pieteikumu var iesniegt arī viens atsevišķs ražotājs.
Tāpat ir paredzēts, ka pieteikuma iesniedzējs var būt dalībvalsts norīkota vietējā vai reģionālā iestāde (piemēram, pašvaldība) vai dalībvalsts norīkota privāta struktūra.
Savukārt, ja ražojuma izcelsme ir pārrobežu ģeogrāfiskajā apgabalā, tad attiecībā uz šādu ražojumu var iesniegt kopīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu vairāki pieteikuma iesniedzēji no dažādām dalībvalstīm.
Lai nodrošinātu produktu atbilstību ĢIN Regulā noteiktajām prasībām, Latvija plāno izvēlēties sistēmu, kas balstās uz ražotāja pašdeklarāciju, kuras ietvaros tiek pārbaudīta atbilstība ražojuma specifikācijai, pirms norādes reģistrācijas. Tas nozīmē, ka pirms ražojumu laišanas tirgū ražotāji paši iesniedz pašdeklarāciju, proti, saskaņota formāta dokumentu, kurā ražotāji, kurus var pārstāvēt pilnvarots pārstāvis, uzņemoties atbildību, ka ražojums atbilst attiecīgajai specifikācijai un ka ir veiktas visas nepieciešamās kontroles un pārbaudes atbilstības noteikšanai, lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm pierādītu likumīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu.
Paredzēts, ka šādu pašdeklarāciju kontroli Latvijā veiks PTAC pēc Patentu valdes pieprasījuma. Taču, ņemot vērā plašo ražojumu veidu loku, kas varētu tikt aizsargāti ar ĢIN, likumprojekts paredz tiesības PTAC, nepieciešamības gadījumā piesaistīt kompetentus ārējos ekspertus.
Likumprojekts paredz, ka ražotājs pašdeklarāciju kopā ar ĢIN pieteikumu iesniegs Patentu valdei, kas pārbaudīs, vai pašdeklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga un konsekventa. Ja pašdeklarācijā būs acīmredzamas kļūdas vai neatbilstības, ražotājam tiks dota iespēja papildināt vai labot pašdeklarāciju. Savukārt, gadījumā, ja Patentu valdei ir šaubas par norādīto informāciju pašdeklarācijā, ka tā neatbilst ražojuma specifikācijai, tā var lūgt PTAC veikt pašdeklarācijā aprakstītā ražojuma atbilstības kontroli.
Pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde (Patentu valde) pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, tā iesniedz EUIPO pieteikumu reģistrācijai ES. Šādos gadījumos pieteikumā iekļauj:
a)  vienoto dokumentu (ĢIN Regulas 10. pants);
b)  pavaddokumentus (ĢIN Regulas 11. pants);
c)  kompetentās iestādes, kurai sākotnēji ticis iesniegts pieteikums, deklarāciju, ar ko apstiprina, ka pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem saskaņā ar ĢIN Regulu;
d)  atsauci uz ražojuma specifikāciju, kas publicēta elektroniski.
Pieteikumus Patentu valde iesniegs elektroniski, izmantojot digitālo sistēmu pieteikumu elektroniskai iesniegšanai EUIPO. Pēc pieteikuma saņemšanas EUIPO to publisko amatniecības un rūpniecības ražojumu ĢIN ES reģistrā.

Likumprojekts paredz iekļaut Preču zīmju likuma 89. pantā otro un trešo daļu, kas nosaka, ka kritēriji amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai noteikti ĢIN Regulas 6.pantā. Savukārt tiesības iesniegt pieteikumu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai ir personām, kuras atbilst ĢIN Regulas 8. pantā noteiktajām prasībām.

ĢIN Regula nosaka, ka kompetentās iestādes izstrādā savu nacionālo iestāžu iebildumu procedūru, tādējādi likumprojekts paredz, ka Patentu valde pēc reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas, pieņemot lēmumu par reģistrācijas procedūras uzsākšanu, rīkos valsts iebildumu procedūru - pēc pieteikuma publicēšanas trīs mēnešu laikposmā no publicēšanas dienas, jebkura persona, kurai ir leģitīmas intereses un kas ir iedibināta vai ir rezidente tajā dalībvalstī, kura ir atbildīga par reģistrācijas valsts posmu, vai tajās dalībvalstīs, kurās attiecīgais ražojums ir cēlies, varēs iesniegt kompetentajai iestādei iebildumus par reģistrācijas pieteikumu. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā divu mēnešu laikā pēc iebilduma saņemšanas uzaicina valsts iebildumu iesniedzēju un pieteikuma iesniedzēju veikt sarunas, kas ilgst saprātīgu laikposmu, bet nepārsniedz trīs mēnešus, nolūkā panākt izlīgumu. Jebkurā brīdī šajā laikposmā kompetentā iestāde var pēc valsts iebildumu iesniedzēja un pieteikuma iesniedzēja kopīga pieprasījuma pagarināt minēto laikposmu ne vairāk kā par trim mēnešiem. Šādas apspriešanās iznākumu, tostarp visas izmaiņas pieteikumā, par kurām panākta vienošanās, pieteikuma iesniedzējs paziņo kompetentajai iestādei.
ĢIN Regula nosaka, ka iebildumu balsta uz vienu vai vairākiem no šādiem pamatiem:
ierosinātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst ĢIN regulā noteiktajām aizsardzības prasībām;
ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija būtu pretrunā ĢIN Regulas 42. vai 43. pantam, vai 44. panta 2. punktam; vai
c) ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija apdraudētu identiska vai līdzīga tirdzniecībā lietota nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu ražojumu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms paredzētās publicēšanas dienas.
Likumprojekts paredz, ka iebilduma iesnieguma iesniegšana, virzība un izskatīšana notiek saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu. Tātad, ja ierosināta iebilduma lieta saistībā ar iebilduma iesniegumu pret amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās  izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu, Apelācijas padome nekavējoties par to informē Patentu valdi. Patentu valde lēmumu par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās  izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma atteikumu rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā paziņo Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam. Ja iebilduma iesniegums tiek apmierināts, reģistrācijas pieteikumu atzīst par reģistrācijai neatbilstošu no tā iesniegšanas dienas.
Tāpat likumprojekts paredz apelācijas procedūru, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteicējs pilnībā vai daļēji nepiekrīt reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā pieņemtam Patentu valdes lēmumam, pieteikuma iesniedzējs būs tiesīgs iesniegt apelācijas iesniegumu saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu.

Ņemot vērā, ka atbilstoši Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma normām Latvijā ārpustiesas  strīdus par rūpnieciskā īpašuma objektiem, kuri izriet no rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām, izskata Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome[1], līdz ar to likumprojekts paredz precizēt tās kompetenci skatīt arī strīdus par amatniecības un rūpnieciskā ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Attiecīgi veikti grozījumi Preču zīmju likuma 89. un 90.pantā.


[1] Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (turpmāk — Apelācijas padome) ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izskata ārpustiesas strīdus, kuri izriet no reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām.

Lai novērstu krāpniecisku un maldinošu praksi, ir svarīgi uzraudzīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu tirgū, tādējādi nodrošinot, ka ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu ražojumu un produktu ražotāji saņem pienācīgu atlīdzību par savu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto ražojumu pievienoto vērtību un ka personām, kas pārkāpj ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piešķirtās tiesības, tiek liegts pārdot neatbilstīgus produktus un ražojumus, tajā skaitā arī pret nelikumīgu saturu tiešsaistē.
Noteikts, ka dalībvalstīm būtu jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi, kuru mērķis būtu novērst iespējamu krāpniecisku rīcību, ko veic ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu un ražojumu ražotāji un personas, kas izdara pārkāpumus saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Jau šobrīd spēkā esošajā Preču zīmju likuma XIII nodaļā ir paredzēti sodi par administratīviem pārkāpumiem preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā, kurā noteikts, ka par tāda marķējuma vai pavaddokumentācijas, tostarp iepakojuma, etiķetes, uzlīmes, brošūras, lietošanas instrukcijas, garantijas dokumenta vai cita līdzīga izstrādājuma, izgatavošanu, izplatīšanu, pārdošanu vai piedāvāšanu pārdošanai (arī atsevišķi no precēm vai pakalpojumiem), kurš pārkāpj tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un vai tie ir pretrunā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tiesiskās aizsardzības noteikumiem ir norādīta reģistrēta un spēkā esoša preču zīme vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai tāds nosaukums vai apzīmējums, kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un kuru var izmantot saistībā ar tā paša veida precēm vai pakalpojumiem, kam ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešsimt naudas soda vienībām.
Tātad par pārkāpumiem, ja tiek pārkāptas tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā arī par darbībām, kas ir pretrunā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesiskās aizsardzības noteikumiem, jau šobrīd Preču zīmju likuma normās ir paredzēti sodi. Taču, ņemot vērā, ka no 2025. gada 1. decembra darbosies vienots regulējums attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm arī amatniecības un rūpnieciskā ražojuma produktiem, nepieciešams paredzēt sodu arī normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanai saistībā ar ES aizsargātu amatniecības un rūpnieciskā ražojuma produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošā Preču zīmju likuma normām par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu saistībā ar ES aizsargātu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām. Kompetence par prasību pārkāpšanu saistībā ar ES aizsargātu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu ir Pārtikas veterinārajam dienestam.
Tādējādi paredzēts, ka turpmāk par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu saistībā ar ES aizsargātu amatniecības vai rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu piemēros tādu pašu sodu kā šobrīd paredz Preču zīmju likums par pārkāpumiem saistībā ar ES aizsargātu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu.

Likumprojekta 90.pants papildināts ar jaunu daļu, kas paredz, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu saistībā ar ES aizsargātu amatniecības vai rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām. Likumprojektā tiek saglabāta Valsts policijas kompetence attiecībā par administratīvo pārkāpumu procesiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārkāpumiem, izņemot par lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kur saglabājas jau šobrīd Preču zīmju likumā noteiktā Pārtikas veterinārā dienesta kompetence attiecībā uz administratīvā pārkāpuma procedūrām.