21-TA-547: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 534 "Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2022.gada 31.janvāra vēstulē Nr. 202111/SAN4371/NOS24 Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk – LPS), atsaucoties uz Rīgas domes 2022.gada 26.janvāra lēmumu Nr.1240, kā kandidātu Latvijas delegācijas Eiropas Savienības Reģionu komitejā (turpmāk – RK) aizvietotājam laika posmam līdz 2025. gadam izvirza Rīgas domes deputāti Justīni Panteļējevu, jo līdzšinējā pārstāve Olga Veidiņa vairs nav vēlēta pašvaldības pārstāve. Rīkojuma projekta mērķis ir veikt izmaiņas Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.534 “Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā” (turpmāk – MK rīkojums), lai noteiktu Rīgas domes deputāti Justīni Panteļējevu kā aizvietotāju Latvijas delegācijā RK līdz 2025. gadam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir veikt izmaiņas MK rīkojumā, lai noteiktu Rīgas domes deputāti Justīni Panteļējevu kā aizvietotāju Latvijas delegācijā RK līdz 2025. gadam, jo līdzšinējā pārstāve Olga Veidiņa vairs nav vēlēta pašvaldības pārstāve.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas pārstāvji RK ir apstiprināti ar MK rīkojumu. Vienlaikus Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra sēdes protokola Nr.50 (18.§) 2.punkts uzdod VARAM līdz 2021.gada 30.decembrim sagatavot priekšlikumus par kārtību, kādā pēc administratīvi teritoriālās reformas izvirzāmas Latvijas Republikas kandidatūras dalībai RK.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas pārstāvji RK ir apstiprināti ar MK rīkojumu. LPS 2022.gada 31.janvāra vēstulē Nr. 202111/SAN4371/NOS24, lūdza veikt grozījumus MK rīkojumā, lai noteiktu Rīgas domes deputāti Justīni Panteļējevu kā aizvietotāju Latvijas delegācijā RK līdz 2025. gadam, jo līdzšinējā pārstāve Olga Veidiņa vairs nav vēlēta pašvaldības pārstāve.
Vienlaikus Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra sēdes protokola Nr.50 (18.§) 2.punkts uzdod VARAM līdz 2021.gada 30.decembrim sagatavot priekšlikumus par kārtību, kādā pēc administratīvi teritoriālās reformas izvirzāmas Latvijas Republikas kandidatūras dalībai RK.
RK darbība ir atrunāta Lisabonas līguma 300.pantā. Minētajā pantā ir noteikts, ka RK sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam. Vairumā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu pašvaldību pārstāvju izvirzīšanas kārtība dalībai RK ir līdzīga. ES dalībvalsts pašvaldību asociācija sagatavo kandidātu sarakstu, kurš tiek iesniegts nacionālajai valdībai apstiprināšanai. Apstiprinātais kandidatūru saraksts pēc tam tiek iesniegts ES Padomē.
Arī Latvijā tieši šādā veidā tiek izvirzīti Latvijas pārstāvji RK. Līdz šim ir bijusi prakse, kad LPS savā iekšienē izvēlas un vienojas par Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, kas no Latvijas piedalīsies RK. Pēc tam LPS lūdz VARAM sagatavot un iesniegt MK rīkojumu, ar kuru tiek apstiprinātas Latvijas kandidatūras dalībai RK.
LPS kandidātu izvēli veica atbilstoši LPS domes 2009.gada 21.augusta lēmumam Nr.6 “Par Latvijas pārstāvju un to aizvietotāju Eiropas Savienības Reģionu komitejā izvirzīšanas kārtību”. Minētais lēmums nosaka, ka, veidojot Latvijas pārstāvju delegāciju no vēlētiem pašvaldību pārstāvjiem ES Reģionu komitejā, ir jāievēro šāds sadalījums:
• 3 novadu pašvaldību pārstāvji;
• 2 republikas pilsētu pašvaldību pārstāvji;
• 1 Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis;
• LPS priekšsēdis.
Vienlaikus minētajā LPS lēmumā ir noteikts, ka pēc iespējas ir jāizvirza pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem, ievērojot dzimumu līdztiesību pārstāvniecībā.
Vienlaikus Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra sēdes protokola Nr.50 (18.§) 2.punkts uzdod VARAM līdz 2021.gada 30.decembrim sagatavot priekšlikumus par kārtību, kādā pēc administratīvi teritoriālās reformas izvirzāmas Latvijas Republikas kandidatūras dalībai RK.
RK darbība ir atrunāta Lisabonas līguma 300.pantā. Minētajā pantā ir noteikts, ka RK sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam. Vairumā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu pašvaldību pārstāvju izvirzīšanas kārtība dalībai RK ir līdzīga. ES dalībvalsts pašvaldību asociācija sagatavo kandidātu sarakstu, kurš tiek iesniegts nacionālajai valdībai apstiprināšanai. Apstiprinātais kandidatūru saraksts pēc tam tiek iesniegts ES Padomē.
Arī Latvijā tieši šādā veidā tiek izvirzīti Latvijas pārstāvji RK. Līdz šim ir bijusi prakse, kad LPS savā iekšienē izvēlas un vienojas par Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, kas no Latvijas piedalīsies RK. Pēc tam LPS lūdz VARAM sagatavot un iesniegt MK rīkojumu, ar kuru tiek apstiprinātas Latvijas kandidatūras dalībai RK.
LPS kandidātu izvēli veica atbilstoši LPS domes 2009.gada 21.augusta lēmumam Nr.6 “Par Latvijas pārstāvju un to aizvietotāju Eiropas Savienības Reģionu komitejā izvirzīšanas kārtību”. Minētais lēmums nosaka, ka, veidojot Latvijas pārstāvju delegāciju no vēlētiem pašvaldību pārstāvjiem ES Reģionu komitejā, ir jāievēro šāds sadalījums:
• 3 novadu pašvaldību pārstāvji;
• 2 republikas pilsētu pašvaldību pārstāvji;
• 1 Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis;
• LPS priekšsēdis.
Vienlaikus minētajā LPS lēmumā ir noteikts, ka pēc iespējas ir jāizvirza pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem, ievērojot dzimumu līdztiesību pārstāvniecībā.
Risinājuma apraksts
RK locekļi var būt vienīgi vēlēti vietējās vai reģionālās pašvaldības pārstāvji. 2021.gada 5.jūnija pašvaldību vēlēšanās visi Latvijas pārstāvji RK - locekļi un to aizvietotāji - (izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvi Olgu Veidiņu) ir tikuši ievēlēti pašvaldībās kā deputāti. Visi līdzšinējie pašvaldībās ievēlētie Latvijas pārstāvji RK ir pauduši gatavību turpināt savus pienākumus kā Latvijas pārstāvji. Līdz ar to rīkojuma projekts paredz veikt izmaiņas MK rīkojumā, lai noteiktu Rīgas domes deputāti Justīni Panteļējevu kā aizvietotāju Latvijas delegācijā RK līdz 2025. gadam. Attiecīgi MK rīkojuma protokollēmuma projekta 3.punkts uzdod Ārlietu ministrijai līdz 2022.gada 30.martam informēt Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu par izmaiņām Latvijas Republikas pārstāvju RK sastāvā.
Ņemot vērā, ka Latvijā pašvaldību pārstāvju izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība ir līdzīga kā vairumā ES dalībvalstu, tad VARAM ieskatā nav nepieciešams izstrādāt speciālu regulējumu Latvijas kandidatūru dalībai RK izvirzīšanai un apstiprināšanai, jo līdzšinējā prakse atbilst RK noteiktajām procedūrām, kā ir izvirzāmi un apstiprināmi ES dalībvalstu pārstāvji RK. Beidzoties esošajam RK darbības mandātam, kas ir līdz 2025.gada 25.janvārim, ES dalībvalstīm vajadzēs iesniegt savus apstiprinātos kandidātus dalībai jaunajā RK sastāvā.
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra sēdes protokollēmuma (Nr.50, 18.§) "Rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā”" 2.punktā doto uzdevumu, 2021.gada 12.novembrī VARAM nosūtīja LPS vēstuli, kurā, ņemot vērā jauno pašvaldību iedalījumu pēc administratīvi teritoriālās reformas, VARAM ir aicinājusi LPS, izvēloties Latvijas kandidatūras dalībai RK, ievērot šādus principus:
• no katra plānošanas reģiona (plānošanas reģionā ietilpstošām novada pašvaldībām) 1 pārstāvis;
• no Rīgas valstspilsētas pašvaldības 1 pārstāvis;
• LPS priekšsēdis.
LPS 2022.gada 31.janvāra vēstulē Nr. 202111/SAN4371/NOS24, informējot par Latvijas delegācijas pārstāvja nomaiņu, ir atsaukusies un ņēmusi vērā VARAM 2021.gada 12.novembra vēstulē paustos uzstādījumus attiecībā uz Latvijas kandidatūru izvirzīšanu dalībai RK.
Tā kā Latvijā pašvaldību pārstāvju izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība ir līdzīga kā vairumā ES dalībvalstu, tad nav nepieciešams izstrādāt speciālu regulējumu Latvijas kandidatūru dalībai RK izvirzīšanai un apstiprināšanai, jo līdzšinējā prakse atbilst RK noteiktajām procedūrām. Ņemot vērā VARAM sniegto informāciju par Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra sēdes protokollēmuma (Nr.50, 18.§) "Rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā”" 2.punkta izpildi, dotā uzdevuma izpilde ir zaudējusi aktualitāti.
Ņemot vērā, ka Latvijā pašvaldību pārstāvju izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība ir līdzīga kā vairumā ES dalībvalstu, tad VARAM ieskatā nav nepieciešams izstrādāt speciālu regulējumu Latvijas kandidatūru dalībai RK izvirzīšanai un apstiprināšanai, jo līdzšinējā prakse atbilst RK noteiktajām procedūrām, kā ir izvirzāmi un apstiprināmi ES dalībvalstu pārstāvji RK. Beidzoties esošajam RK darbības mandātam, kas ir līdz 2025.gada 25.janvārim, ES dalībvalstīm vajadzēs iesniegt savus apstiprinātos kandidātus dalībai jaunajā RK sastāvā.
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra sēdes protokollēmuma (Nr.50, 18.§) "Rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā”" 2.punktā doto uzdevumu, 2021.gada 12.novembrī VARAM nosūtīja LPS vēstuli, kurā, ņemot vērā jauno pašvaldību iedalījumu pēc administratīvi teritoriālās reformas, VARAM ir aicinājusi LPS, izvēloties Latvijas kandidatūras dalībai RK, ievērot šādus principus:
• no katra plānošanas reģiona (plānošanas reģionā ietilpstošām novada pašvaldībām) 1 pārstāvis;
• no Rīgas valstspilsētas pašvaldības 1 pārstāvis;
• LPS priekšsēdis.
LPS 2022.gada 31.janvāra vēstulē Nr. 202111/SAN4371/NOS24, informējot par Latvijas delegācijas pārstāvja nomaiņu, ir atsaukusies un ņēmusi vērā VARAM 2021.gada 12.novembra vēstulē paustos uzstādījumus attiecībā uz Latvijas kandidatūru izvirzīšanu dalībai RK.
Tā kā Latvijā pašvaldību pārstāvju izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība ir līdzīga kā vairumā ES dalībvalstu, tad nav nepieciešams izstrādāt speciālu regulējumu Latvijas kandidatūru dalībai RK izvirzīšanai un apstiprināšanai, jo līdzšinējā prakse atbilst RK noteiktajām procedūrām. Ņemot vērā VARAM sniegto informāciju par Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra sēdes protokollēmuma (Nr.50, 18.§) "Rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā”" 2.punkta izpildi, dotā uzdevuma izpilde ir zaudējusi aktualitāti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netika piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi