Anotācija (ex-ante)

Problēmas apraksts
Datu apkopojuma ietvaros identificētas šādas problēmas: 
1) nepietiekamas tehniskās iespējas un zināšanas modernizētās infrastruktūras videi draudzīgai, ekonomiskai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai, tajā skaitā izmantojot automatizētas sistēmas nodrošinot „on demand energy supply” enerģijas izmantošanu;
2) atsevišķiem profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras objektiem vēl nav veikti nepieciešamie standarta energoefektivitātes pasākumi, kā arī nav pietiekama aktivitāte atjaunīgo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanai infrastruktūras enerģijas patēriņa vajadzībām;
3) nepietiekama viedu un ilgtspējīgu klimata neitrālu risinājumu ieviešana izglītības programmu saturā un mācību vidē, lai sekmētu kvalitatīvu  jauno speciālistu sagatavošanu ar vides jautājumiem saistītās tautsaimniecības nozarēs.
Šīs problēmas plānots risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam prioritātes Nr.2.1. „Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5. pasākuma „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā” (turpmāk – pasākums) ietvaros.

Risinājuma apraksts
Lai sasniegtu pasākuma mērķi un IZM ir paaugstinājusi ambīcijas, stratēģisko redzējumu un paplašinājusi profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras energoefektivitātes pasākumu tvērumu, identificētajām problēmām paredzot šādus risinājumus, tai skaitā:
1) Resursu energoefektīvas izmantošanas pieejas ieviešana IZM padotības profesionālajās skolās un koledžās, izveidojot vienotu mācību un koplietošanas ēku energopārvaldības modeli – etaloniniciatīvu ar demo potenciālu valsts un publisko ēku uzturēšanai un izmantošanai profesionālās izglītības mācību procesā un profesionālās izglītības infrastruktūras ilgtspējas nodrošināšana resursu, funkciju un datu kontekstā (mazinot vērtīgu datu un funkciju zudumu personāla mainības apstākļos skolās);
2) Pakāpeniska profesionālās izglītības iestāžu personāla un audzēkņu attieksmes un paradumu maiņa resursu energoefektīvā izmantošanā, ieviešot šos paradumus mācību procesā un izveidojot videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no AER (atjaunojamiem energoresursiem).
Pasākuma īstenošanas rezultātā plānots:
- investīcijas saņēmušo profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas ēku uzturēšanas izmaksu samazinājums indikatīvi par 5-30%;
- ieviest energopārvaldības sistēmu un tai nepieciešamos instrumentus enerģijas patēriņa samazinājumam;
- palielināt profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas infrastruktūras ilgtspēju;
- iegūt aktuālus, uzskatāmus datus par enerģijas patēriņu un apsaimniekošanas efektivitāti katrā no 23 profesionālās izglītības iestādēm un nodrošināt šo datu mērķtiecīgu izmantošanu dažādu ar profesionālās izglītības iestādes - attīstību saistītu lēmumu pieņemšanā;
- uzlabot profesionālās izglītības iestāžu mācību vides kvalitāti (iekštelpu mikroklimats un gaisa kvalitāte, ārtelpu kvalitāte un piesārņojums utt.);
- stimulēt profesionālās izglītības iestāžu videi draudzīgu politiku (enerģijas patēriņš, atkritumu apsaimniekošana, ūdens aprite, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, videi draudzīgi paradumi, ietekmes uz klimatu samazināšana, adaptēšanās klimata pārmaiņām utt.);
- veicināt vides aspektu ietveršanu pēc iespējas visos profesionālās izglītības iestāžu mācību priekšmetos,  dalību vides projektos u.c.  un vides un ilgtspējas aspektu ievērošanu iespējami plašākā profesionālās izglītības programmu klāstā ne tikai enerģētikā un būvniecībā.
Vispārīgi pasākuma īstenošanas nosacījumi
Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 19 140 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 3 018 862 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 16 269 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 2 566 033 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 871 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 452 829 euro).
Projekta īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 16 121 138 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu – 13 702 967 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 418 171 euro apmērā.
Ņemot vērā ES Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam paredzēto, 15,77 % no 2.1.1.5. pasākuma finansējuma ir plānoti kā elastības finansējums, kas ir pieejams tikai sākot ar 2026. gadu. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 2.1.1.5. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz noteikumu 8. punktā plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Pasākuma uzraudzības rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
iznākuma rādītājs – publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti – 22 966 m²;
rezultāta rādītājs – primārās enerģijas ikgadējais patēriņš – 56 789 MWH/gadā.
Prasības projekta iesniedzējam
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir noteikumu projekta 12. punktā minētā tiešās pārvaldes iestāde – Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
Sadarbības partneri pasākumā ir noteikumu projekta 13. punktā nosauktās 23 IZM profesionālās izglītības iestādes.
Noteikumu projekta 12. punktā minētais projekta iesniedzējs pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē izstrādā sadarbības līguma projektu ar noteikumu projekta 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem par projektā sadarbības partnerim plānoto darbību īstenošanu (turpmāk – sadarbības līguma projekts). Sadarbības līguma projektā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam plānošanas periodā. Noteikumu projekta 14. punktā norādītas minimālās prasības sadarbības līgumā iekļaujamai informācijai. Ņemot vērā to, ka sadarbības līguma projekts jāsaskaņo ar sadarbības partnera dibinātāju, noteikumu projektā  sadarbības līguma saturs netiek dublēts. Sadarbības līguma projekts ir projekta iesnieguma pielikums.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, informāciju par to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī apraksta, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādē procesos, kas aprakstīti šo noteikumu 16. punktā.
Projekta iesniedzējs atbilstoši šajos noteikumos un projekta iesnieguma atlases nolikumā noteiktajām prasībām sagatavo ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu un iesniedz to Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk – sadarbības iestāde), izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.
Šāda pieeja būtiski samazina administratīvo slogu un laiku projektu iesniegumu sagatavošanai, vērtēšanai, līgumu slēgšanai un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un izskatīšanai, piemēram, 23 projekta iesniegumu vērtēšanas un 23 vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas vietā viena vienošanās par projekta īstenošanu slēgšana un tā uzraudzība. Šis pieejas ietvaros tiks konsolidēti projekta personāla resursi, vadīti plānoto, savstarpēji saderīgo, darbību sinerģija un dubultfinansēšanas risks, koordinēta iepirkumu procedūru vadība, kad finansējuma saņēmējs darbojas kā centralizēto iepirkumu institūcija, kurš iepērk preces un pakalpojumus vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai sadarbības partnera vajadzībām u.c.
Atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021. –2027.gadam prioritātes Nr.2.1. „Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” noteiktajiem intervences kodiem: Nr.44 „Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” ( ERAF finansējums indikatīvi - 7 656 000 euro), Nr.48 „Atjaunojamie energoresursi: saule” (ERAF finansējums indikatīvi - 700 000 euro), Nr.52. „Citu atjaunojamo energoresursu enerģija (tostarp ģeotermālā enerģija)” (ERAF finansējums indikatīvi - 1 251 000 euro) un Nr.53 „Viedas energosistēmas (tostarp viedtīkli un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) sistēmas) un ar tām saistītās krātuves” (ERAF finansējums indikatīvi – 6 663 000 euro).
Projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir saistītas ar profesionālās izglītības iestāžu viedas energopārvaldības veicināšanu, tai skaitā IKT risinājumu ieviešanu energopārvaldības procesa digitalizācijā, mācību infrastruktūras un saistīto inženiertīklu energoefektivitātes paaugstināšanu, videi draudzīgu ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumu enerģijas taupīšanai un ieguvei no atjaunojamiem resursiem izstrādei un ieviešanai, videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvām, kā arī komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem un projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai.
Attiecināmās izmaksas
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un galvenās izmaksu pozīcijas ir:
1. Mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras apsaimniekošanas  sistēmu digitalizācijas (tai skaitā iegādes, piegādes un uzstādīšanas) izmaksas, tai skaitā IKT risinājumu ieviešanas apsaimniekošanas procesa digitalizācijā, un personāla instruktāžas  izmaksas noteikumu projekta 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam  šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai.
2. Mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras un saistīto inženiertīklu energoefektivitātes paaugstināšanas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, ievērojot šādus nosacījumus:
2.1. noteikumu projekta 20.2.2., 20.2.3. un 20.2.9. apakšpunktā minētās izmaksas kopumā nepārsniedz 15 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām;
2.2. publiskā būvdarbu līguma, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas.
3. Videi draudzīgu ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumu enerģijas taupīšanai vai ieguvei no atjaunojamiem resursiem izstrādes un ieviešanas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam  šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai. Atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar saules enerģijas ražošanas mikroģenerācijas vai saules elektrostaciju projektēšanu, saskaņošanu un nodošanu ekspluatācijā, ievērojot, ka saražotā enerģija 100 procentu apmērā tiek izmantota pašpatēriņam.
4. Demonstrācijas projektu ieviešanas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam šo noteikumu 18.4. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai ar mērķi:
4.1. izveidot vienotu profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas ēku energopārvaldības modeli – etaloniniciatīvu ar demo potenciālu valsts un publisko ēku uzturēšanai un izmantošanai profesionālās izglītības mācību procesā un profesionālās izglītības infrastruktūras ilgtspējas nodrošināšanai resursu, funkciju un datu kontekstā, tādējādi  mazinot vērtīgu datu un funkciju zudumu personāla mainības apstākļos;
4.2. pilnveidot profesionālās  izglītības programmas, demonstrējot izglītojamiem tehnoloģijas, kas nepieciešamas enerģētikas pārejai uz klimata neitralitāti un tās izmantojot mācību procesā, piemēram elektroauto uzlādes staciju ierīkošanas izmaksas, ja tajās tiek izmantota no saules iegūta elektroenerģija, elektrotransporta iegādes izmaksas u.c.
5. Tiešās projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk – projekta personāls) atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, noteikumu projekta 18.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 12. punktā minētais finansējuma saņēmējs Valsts izglītības attīstības aģentūra ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, tai projekta personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr.361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan finansējuma saņēmēja iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus. 2.1.1.5. pasākuma projekta personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
- taisnīgs – projekta personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam;
- objektīvs – projekta personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts balstoties uz mēnešalgu grupas atlīdzības viduspunktu  valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projekta tiešās attiecināmās izmaksas;
- pārbaudāms – projekta personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar Atbildīgās iestādes veiktajiem aprēķiniem;
- iepriekš noteikts – projekta personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 2.1.1.5. pasākuma īstenošanas noteikumu projekta 22. punktā un piemērojami atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
Tiešās projekta personāla atlīdzības izmaksas, kuras, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 55. panta 1. punktu, plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi un tās ir skaidri nodalāmas no infrastruktūras attīstības un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, papildus noteiktajai vienotajai likmei, citas projekta personāla izmaksas nav attiecināmas un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.
Noteikumu projekta 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam VIAA projektā paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 17 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas. Noteikumu projekta 13. punktā minētajam sadarbības partnerim projekta personāla izmaksas netiek plānotas.
Noteikumu projekta 12. punktā minētā finansējuma saņēmēja VIAA struktūrvienība projekta ietvaros divdesmit trīs noteikumu projekta 13. punktā minēto sadarbības partneru projektā plānoto darbību īstenošanai indikatīvi plāno piesaistīt projekta personālu vidēji 10 pilnām slodzēm, tai skaitā: departamenta direktors ar 39.1. amatu apakšsaimes VI  līmeni un 13. mēnešalgu grupu; divi nodaļu vadītāji ar 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni un 12. mēnešalgu grupu; 10 projektu vadītāji un vecākie eksperti ar 39.1. amatu apakšsaimes III līmeni, 10. mēnešalgu grupu; divi vadītāja vietnieki ar 39.1. amatu apakšsaimes IVB līmeni un 11. mēnešalgu grupu.
Detalizēts projekta personāla vadības izmaksu aprēķins un pienākumu apraksts pieejams atbildīgajā iestādē.
Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā 2.1.1.5. pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu atšķirīgo apmēru atbilstoši projektā plānoto darbību tvērumam, plānoto ieguldījumu kartējumam un izvēlētajiem risinājumiem.
6. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas ir finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām.
7. Projekta neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju, un tie nepārsniedz 5% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās.
8. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
9. Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas sadarbības partneris sedz no saviem līdzekļiem.
10. Izmaksas, kas saskaņā ar noteikumu projektu nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
11. Projektu ietvaros ir attiecināmas vides prasību integrācijas preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums) izmaksas.
12. Projekta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām un ir veiktas pēc 2024. gada 1. janvāra.
Pasākuma/projekta īstenošanas nosacījumi
1. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
2. Finansējuma saņēmējs sadarbības partnerus iesaista projektā un iekļauj sadarbības partneriem plānotās darbības pēc IZM Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par noteikumu projekta 13. punktā noteiktajam sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto finansējuma apmēru.
3. Pasākumam ir būtiska ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei, lai nezaudētu ES fondu „piešķīrumu”, tāpēc vienošanās par projekta īstenošanu jābūt noslēgtai ne vēlāk kā 2024. gada ceturtā ceturksnī. Tāpēc Ministru kabineta sēdes protokollēmumā iekļauts nosacījums IZM, ka lēmums par sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru jāpieņem ne vēlāk kā mēnesi pēc šī noteikumu projekta spēkā stāšanās.
4. Prioritāri tiek atbalstītas projekta darbības, kuros plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30% apmērā.
Ēkas energosertifikācjas un ēkas pagaidu sertifikātā iekļaujamās ziņas, kā arī energosertifikācijas termiņi noteikti 2012. gada 6. decembrī pieņemtajā likumā “Ēku energoefektivitātes likums”. Ēku energoefektivitātes novērtēšanu veic neatkarīgs eksperts.
5. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris  nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, un paredz, ka projekta vadībā iesaistītais projekta personāls ir informēts par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem, krāpšanas pazīmēm un pienākumu ziņot par konstatētajām aizdomām, kā arī ir informēti par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, kā arī parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046[1] 61. panta prasībām.
6. Būvdarbu iepirkuma dokumentācijā  tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu, vienlaikus nodrošinot  profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu. Finansējuma saņēmējs paredz būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma riska vadības prasību ievērošanu projekta iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā.
7. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru,  nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – un vides un informācijas piekļūstamību – sociāli atbildīgs publiskais iepirkums.
8. Ja projekta ietvaros tiek plānoti profesionālās izglītības iestādes ēkas energoefektivitātes pasākumi, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Sadarbības partnerim ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
9. Īstenojot projekta atbalstāmās darbības, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris neplāno fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu un, ciktāl tas ir attiecināms, šo atbalstāmo darbību īstenošanai tehniskās specifikācijas prasībās iekļauj informāciju, kas pamato, ka paredzētie risinājumi ir videi draudzīgi un energoefektīvi un atbalsta horizontālā principa (turpmāk - HP) „Nenodarīt būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES)  2020/852[2] 17. panta nozīmē mērķu ievērošanu:
9.1. Klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas siltumnīcas gāzes (SEG) emisijas:
a) projektu ietvaros tiks nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Veicot iepirkuma procedūru, projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353[3], tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;
b) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu „Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” prioritāri atbalsts tiek noteikts esošo profesionālās izglītības iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksu efektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
9.2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem. Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks atbalstīti ēku būvniecības projektos iekļautie telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310[4] noteikto, un to kontrolē būvuzraugs.
9.3. Aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā (ES) 2018/851[5] noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas Ministru kabineta noteikumu Nr. 712[6] 6. punktā un Ministru kabineta noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
9.4. Piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu pieaugumu piesārņotāju emisijām gaisā, ūdenī vai zemē:
a) projektu iesniedzējs un sadarbības partneri, izvēloties veikt ieguldījumus infrastruktūrā, aicināti izvērtēt tādu infrastruktūras uzlabošanas attīstības risinājumu pielietošanu, kas novērstu piesārņojuma rašanos. 2.1.1.5. pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi;
b) nav paredzams, ka 2.1.1.5. pasākums palielinās piesārņotāju emisijas gaisā. Pasākuma ietvaros plānotas investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no AER, un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu;
d) būvniecības procesā ietekmi plānots mazināt, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu – tiks ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Infrastruktūras attīstības vai būvniecības procesa laikā tiks veikti nacionālā likumdošanā paredzētie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai.
9.5. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturēt spējai vai kaitē dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam. Energoefektivitātes pasākumu nodrošināšana esošās ēkās netiek plānota īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.
10. Pasākuma ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir sadarbības partnera īpašumā, vai arī valsts īpašumā un nodots sadarbības partnera valdījumā vai lietošanā, vai arī sadarbības partnerim uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, un tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
11. Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus.
12. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
13. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
14. Ieņēmumus, ja tādi rodas no projekta ietvaros radītās infrastruktūras izmantošanas, pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējs iegulda profesionālās izglītības iestādes izglītības procesa nodrošināšanai.
15. Noteikumu projekta ietvaros norādītais projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014[7] I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Šajos noteikumos paredzētais ēkas (ēku grupas) amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās, kas detalizēti tiks aprakstīts atbildīgās iestādes izstrādātajā metodikā papildinošas saimnieciskās darbības ieņēmumu uzraudzības nodrošināšanai Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā.
16. Sadarbības iestāde reizi gadā projekta īstenošanas laikā un projekta infrastruktūras amortizācijas periodā pārbauda veikto investīciju atbilstību šo noteikumu 41. un 42. punkta nosacījumiem.
17. Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms):
17.1. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 7. punktā minētajiem rādītājiem;
17.2. ievēro HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un uzkrāj datus par HP „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, tai skaitā:
- objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;
- veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
- konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
- HP "Klimatdrošināšana";
- HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
- HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu";
17.3. sniedz sadarbības iestādei informāciju par noteikumu projekta 44.2. apakšpunktā minētajiem HP rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 7. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām;
17.4. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus  saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
18. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
19. Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums ir nodrošināt projekta ietvaros sasniegto īstenoto darbību rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas un sasniegto darbību rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, ņemot vērā, ka 2.1.1.5.pasākuma investīcijas tiek veiktas ilgtspējīgās profesionālās izglītības iestādēs, investīciju rezultāts tiek izmantots darba tirgū stabili pieprasītu profesionālo kvalifikāciju apgūšanai un mācību process ir finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nodrošinot projekta rezultātu ilgtspēju.
20. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr.2018/1046). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1046/oj/?locale=LV


[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32020R0852


[3] Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/291867

[4]Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 310 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija””(turpmāk - Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 310). Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/274815-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-231-15-dzivojamo-un-publisko-eku-apkure-un-ventilacija-
  

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/851) Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32018L0851

[6] Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 „Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 712)

[7] Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk - Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regula (ES) Nr. 480/2014). Pieejama” https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2014/480/oj/?locale=LV