Anotācija (ex-ante)

Pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai un Eiropas Savienības finansējuma piesaistei ceļu un citas infrastruktūras sakārtošanai, darbavietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei valstij Satiksmes ministrijas personā piederošais nekustamais īpašums ir nododams pašvaldībai īpašumā.

Vispārējā kārtība

Ministru kabineta rīkojums sagatavots pamatojoties uz Lēmumu Nr. 34 un Lēmumu Nr. 6.
Rīkojuma projekts paredz Satiksmes ministrijai nodot bez atlīdzības Mārupes novada pašvaldībai valstij piederošo nekustamo īpašumu "V24 Pievedceļš Mārupes zvēru fermai" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 012 0143) - zemes vienību 1,02 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 80760120143) un uz tās izbūvēto komplekso inženierbūvi “V24 Pievadceļš Mārupes zvēru fermai ” (būves kadastra apzīmējums 80760120143001) - Mārupes pagastā, Mārupes novadā (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Lēmumā Nr. 6 ir norādīts, ka Nekustamā īpašuma pārņemšana nodrošinās autonomo funkciju realizāciju un izpildi - veikt to uzturēšanu, sakārtot infrastruktūru, tādējādi nodrošinot novada iedzīvotāju intereses. Lēmumā Nr. 6 minēts, ka autoceļš “V24”, atbilstoši Mārupes novada teritorijas funkcionālajam zonējumam atrodas teritorijā, kur tam piegulošie īpašumi paredzēti darījumu un apkalpes objektu apbūvei, darījumu un vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvei un lauksaimnieciskās ražošanas objektu apbūvei, nodrošinātu autopārvadājumu funkciju.

Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000642263 uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Nekustamam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos 0,0100 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem 0,0041 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0,0200 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,9400 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0200 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0,0900 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0,0100 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0, 0100 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0024 ha platībā;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0,3000 ha platībā;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 1,0200 ha platībā;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0,0004 ha platībā.
Nekustamā īpašuma apgrūtinājumi neietekmēs Mārupes novada pašvaldību tās autonomo funkciju izpildē. Nākamajam Nekustamā īpašuma valdītājam, rīkojoties ar Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība, atbilstoši aizsargjoslu veidam.

Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumu Nr.1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem” 3.pielikumā “Vietējie autoceļi” norādīts, ka autoceļa V24 “Pievadceļš Mārupes zvēru fermai” kopgarums ir 0,6 km, kā arī norādīta piederība valstij autoceļa maršruta posmā no 0 līdz 0,6 km. Ar rīkojuma projektu autoceļš tiek nodots Mārupes novada pašvaldībai visā posma garumā.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu, Mārupes novada pašvaldība rīcībā ar Nekustamo īpašumu gādās par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu, veiksmīgāk un operatīvāk realizējot dažādu inženierkomunikāciju izbūves un uzturēšanas pasākumus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piesaistot līdzekļus no valsts pamatbudžeta programmas “Valsts autoceļa fonds” apakšprogrammas “Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)”.

Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 5. panta pirmajai daļai ceļu lietotājiem ir tiesības transportlīdzekļu satiksmei lietot visus autoceļus, uz kuriem neattiecas īpašs aizliegums, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus un Ministru kabineta noteikumus par autoceļu valsts aizsardzību. Savukārt šī likuma 6. panta pirmā daļa, ceturtā un 4.¹ daļa noteic, ka valsts autoceļi un pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.
Maksu var ņemt par tādu autoceļu lietošanu, kas izbūvēti par privātiem līdzekļiem. Šādos gadījumos maksu nosaka autoceļa īpašnieks.
Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var paredzēt, ka par transportlīdzekļa novietošanu uz pašvaldības autoceļa vai ielas stāvēšanai drīkst iekasēt maksu.
Līdz ar to, Mārupes novada pašvaldībai, lemjot par maksas transportlīdzekļu novietošanas vietas izveidošanu, būs jāievēro, ka tā būs saimnieciskā darbība.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁵ daļa noteic, ka publiska personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktu ar papildinošu saimniecisku darbību saprot tādas darbības, kurām patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašu materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu, turklāt papildinošā darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Tātad pēc būtības papildinoša saimnieciska darbība ir nepieciešama, lai spētu nodrošināt pamata nesaimniecisko darbību infrastruktūrā.
Papildinošas saimnieciskās darbības apjomam ir jābūt ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu, proti, tā ir papildinoša arī tikai tad, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas (platības vai laika izteiksmē).
Mārupes novada pašvaldībai būs pienākums sekot līdzi tam, lai iepriekšminētie papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumi tiktu ievēroti. Lai varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu ievērošanu, pašvaldība, ja nepieciešams, izstrādās iekšējās kārtības noteikumus jeb metodiku.

Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz Mārupes novada pašvaldības vārda.
Izbeidzoties nepieciešamībai Mārupes novada pašvaldībai izmantot Nekustamo īpašumu rīkojuma projektā minētās autonomās funkcijas izpildei, Nekustamais īpašums tiks atdots Satiksmes ministrijai visā to sastāvā kopā ar neatdalāmiem uzlabojumiem, t.i., kopā ar uz tā izbūvētām būvēm un citiem labiekārtojama elementiem attiecīgi Civillikuma 854.pantam, kas noteic, ka galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu.
Nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības, Mārupes novada pašvaldībai jāieraksta atzīme par aizliegumu atsavināt Nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku.

Nē

Pašvaldībai izbūvējot jaunus objektus un tos labiekārtojot fizisko personu sadzīves ērtībām.

Nē

Jā

Nē

Nē

-