Anotācija (ex-ante)

Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/415, kurā pārņemtas jaunākās zinātnes atziņas un pārskatīti raupjās auzenes un ložņu vārpatas botāniskie nosaukumi saskaņā ar Aļģu, sēņu un augu starptautiskās nomenklatūras kodeksa (International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants) noteikumiem.

Pēc pārskatīšanas raupjās auzenes botāniskais nosaukums ir nomainīts uz Festuca trachyphylla (Hack). Hack., jo tas bija atbilstoši publicēts pirms nosaukuma Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina. Ložņu vārpatas botāniskais nosaukums Elytrigia repens nebija atbilstoši publicēts. Tā vietā par šīs sugas atbilstošo botānisko nosaukumu ir noteikts Elymus repens.

Šī jaunākā zinātniskā atziņa, kas ietverta Direktīvā 2021/415, par raupjās auzenes botānisko nosaukumu tiek pārņemta noteikumos. 
Dienests veiks izmaiņas Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā (turpmāk – KUVIS) Zemkopības ministrijas esošā budžeta ietvaros.
Ložņu vārpatas botāniskais nosaukums Elymus repens jau šobrīd tiek izmantots noteikumos, tādēļ šī prasība nav vairs jāpārņem.
Direktīvas 2021/415 prasības tiek pārņemtas noteikumu 19.7.apakšpunktā un 11., 12. un 26. pielikumā. 

Attīstoties digitalizācijai un dokumentu pārvaldības sistēmai, dienests ir mainījis KUVIS dokumentu aprites sistēmu. Patlaban lauku apskates protokolu kopijas tiek saglabātas elektroniskā veidā. Tās vairs netiek uzglabātas papīra formātā.

Noteikumu 56. punktā svītro prasību par dienestā paliekošā papīra dokumenta (lauku apskates protokola eksemplārs) saglabāšanu.

Latvijā sēklu kvalitātes analīzes tiek veiktas dienesta Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā (turpmāk - NSKL) atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem. NSKL strādā saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un citu sēklaudzēšanu un sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, vienlaikus nodrošinot patērētāju interešu aizsardzību. Sēklu paraugu noņemšana, kvalitātes noteikšanas analīzes un ISTA sertifikātu izsniegšana tiek veikta saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas paredzētajiem noteikumiem un metodēm. Dienesta tīmekļvietnes sadaļā “Starptautiskās metodes” ir informācija par izmantotajām metodēm un procedūrām,kas izstrādātas uz ISTA noteikumu pamata, bet ne tieši ISTA noteikumi. 

Noteikumu 62.2. apakšpunktā tiek veikti precizējumi, lai noteikumu lietotājiem būtu skaidrs, ka dienesta tīmekļvietnē ir informācija par tām metodēm un procedūrām, kas izstrādātas uz ISTA noteikumu pamata un, ko izmanto dienests, lai nodrošinātu sēklu sertifikāciju.

Šobrīd noteikumos nav noteikts, ka Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti ir nepieciešams pievienot arī pavaddokumentu. Šīs prasības neesamība ir redakcionāla nepilnība, ko nepieciešams labot, jo pavaddokuments šādām partijām tiek pievienots jau šobrīd. Ir nepieciešams nodrošināt sēklu partijas ar visu saistošo informāciju, lai pārvietojot sēklu partijas uz citu saimniecību, varētu pabeigtu šo sēklu partiju sertifikāciju. Visa nepieciešamā informācija par sēklu partiju ir jānorāda pavaddokumentā. Pavaddokumentā norādāmā informācija jau šobrīd ir noteiktas noteikumu 19.pielikumā.

Noteikumu 96.5. apakšpunkts, kurā noteikti nosacījumi par sēklu sertifikāciju sēklām, kas nav līdz galam sertificētas, tiek papildināts ar prasību pievienot sēklu partijai pavaddokumentu.

Noteikumu 146. punktā ir noteikts, ka reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu, tirgotājam ir pienākums nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem. Pamatojoties uz šo prasību tirgotājam ir jāsniedz informācija par trešajām personām pārdotām sēklām.
Noteikumu 146.punktā ir minēts, ka pierakstus pareizību sēklu uzskaites žurnālā apliecina ar parakstu. Sēklu žurnāls var būt veidots un uzturēts elektroniskā formātā.

Redakcionāli tiek labots 146.punkts, lai atbilstu pašreizējām tehnoloģiskajām iespējām un papildināts ar sēklu pircēju identificējošu informāciju.

OECD sēklu shēmu pamatprasībās ir noteikts, ka sertificētu sēklu pēcpārbaudes procentuālo daļu nosaka valsts izraudzītā iestāde. Sēklu pēcpārbaudes procentuālās daļas līmenis parasti ir robežās no 5 līdz 10 procentiem, bet tad, ja novērots augsts neatbilstību risks, pēcpārbaužu līmenis var sasniegt 25 procentus no sertificēto sēklu partiju daudzuma.
Līdz šim Latvijā pēcpārbaužu līmenis bija noteikts ne mazāk kā 20 procentiem no sertificētu (C) kategorijas sēklu partijām. Tā kā pēcpārbaudes rezultāti ir bijuši pietiekoši kvalitatīvi, tikai ar atsevišķām neatbilstībām un ņemot vērā to, ka C kategorijas sēkla tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ieguvei (nevis sēklaudzēšanai), tad ir iespēja samazināt pēcpārbaužu līmeni, kas būs noteikts ne mazāk kā 10 procentiem no sertificētu (C) kategorijas sēklu partijām.

Nepieciešams samazināt šo līmeni līdz 10 procentiem, jo tiek veikts pārāk liels kontroļu daudzums ražojošiem sējumiem, kas nav paredzēti tālākai sēklaudzēšanai. Nepieciešams nodrošināt pietiekošu uzraudzību un samērību, tāpēc pēcpārbaužu līmeni nevar strauji samazināt līdz vēl zemākam līmenim. Samazinot pēcpārbaužu līmeni, tiek samazināti arī valsts izdevumi, kas paredzēti sēklu pēcpārbaudēm.
Grozīts tiek noteikumu 152.2. apakšpunkts. 

Šobrīd noteikumos ir noteikts, ka dienests katru gadu līdz 20. aprīlim apkopo informāciju par iesniegtajiem iesniegumiem, kuros norādītā dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka nekā noteikts noteikumu 12. pielikumā, un informē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju. 

Tā kā pākšaugus sēj daudz ātrāk nekā pārējās lopbarības augu sugas, tad dienestam ir nepieciešams ātrāk apkopot informāciju par iesniegumiem, kuros pākšaugiem norādītā dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka nekā noteikumos norādītā minimālā sēklu dīgtspēja, un informēt Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju.

Noteikumos paredzēts, ka turpmāk dienestam līdz 1.martam būs jāapkopo informācija par iesniegumiem, kuros pākšaugiem norādītā dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka nekā noteikumos norādītā minimālā sēklu dīgtspēja, un jāinformē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju. Noteikumos tiek labots 74. punkts.

Šobrīd spēkā ir noteikumi, kuru jaunākā grozījumu redakcija ir spēkā no 2020.gada 1. jūnija. Veicot grozījumus ir pieļautas redakcionālas kļūdas, kuras nepieciešams labot šajos grozījumos.

Kā arī nepieciešams uzlabot noteikumos izmantoto terminoloģiju, jo netiek izmantots termins "partijas masas lielums", bet vienkārši "partijas masa".

Nepieciešams redakcionāli labot noteikumu 9. punktu, jo šajā punktā ir atsauce uz 8.6. apakšpunktu, bet šāda apakšpunkta vairs nav, un ir jāatsaucas uz noteikumu 8.4. apakšpunktu.

Nepieciešams veikt redakcionālus uzlabojumus 64. un 65. punktā, kuros svītrots vārds "lielums" un noteikumu teksts padarīts atbilstošāks izmantotajai terminoloģijai.

Patlaban ir noteikts, ka pupu un zirņu, kā arī vīķu un lupīnu sēklām, kas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām, atkārtotas pārbaudes termiņš, skaitot no dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas ir divi vai viens gads, ja mitrums sēklās nepārsniedz 15,0% un trīs mēnešus, ja pārsniedz 15.0% mitruma. Ņemot vērā praktisko pieredzi, jāsecina, ka pupas un zirņus, kā arī vīķus un lupīnas, vairākkārt attīrot un žāvējot, tie tiek traumēti (šķelti), kā rezultātā samazinās dīgtspēja un iespējamais ražas lielums.
Zirņiem un pupām, kā arī vīķiem un lupīnām palielināms sēklu mitruma rādītājs viena gada un trīs mēnešu atkārtotajam pārbaudes termiņam līdz 16,0 %, jo paaugstinot mitrumu par vairāk procentiem būtiski samazinātos sēklu dīgtspēja. 16,0% ir maksimālais līmenis vienam gadam, līdz kuram var paaugstināt mitrumu, tādejādi saglabājot sēklu kvalitāti, kas balstīts uz zinātnieku ieteikumiem un praktisko pieredzi. Palielinot  mitrumu vairāk par 16 %  uz sēklām un sēklās esošie patogēni var sākt darbību un celt temperatūru, kas veicina sēklu bojāšanos, kā arī kaitēkļiem būtu vieglāk bojāt sēklas materiālu, jo sēklu sēklapvalki ir mīkstāki nekā, ja sēklu mitrums ir mazāks. Patogēnu darbības rezultātā, pieaug brīvo taukskābju saturs, kas skar krāsas un garšas izmaiņas.

Zirņiem un pupām, kā arī vīķiem un lupīnām palielina sēklu mitruma rādītājus viena gada un trīs mēnešu atkārtotajam pārbaudes termiņam līdz 16,0 %. Labots tiek šo noteikumu 19.¹ pielikums.

Miežabrālis Phalaris arundinacea L. ir lopbarības augu suga, kas nav iekļauta Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvas 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (turpmāk - Direktīva 66/401) sugu sarakstā un Direktīva 66/401 nenosaka sēklaudzēšanas un tirdzniecības prasības miežabrālim. Prasības miežabrāļa sēklaudzēšanai un tirdzniecībai ir noteiktas noteikumos. Tā kā nav īpaši nodalītas prasības miežabrāļa sēklu etiķetēšanai, tad šobrīd miežabrāļa sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ir ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti". Šī norāde miežabrāļa sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķetē nav nepieciešama, jo Direktīvā 66/401 tas nav noteikts.

Noteikumu projekta 16. un 17. pielikums tiek papildināts ar piezīmi, kas atbrīvo no nepieciešamības miežabrāļa sēklu iesaiņojumu oficiālajā etiķetē ievietot norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti".

Šobrīd noteikumos ir noteikta lopbarības augu suga - daudzziedu airene, viengadīgā (Lolium multiflorum Lam.), bet ne visas daudzziedu airenes, kas tiek audzētas Latvijā ir viengadīgas. Latvijas sēklaudzēšanā paradās divas aireņu pasugas - Lolium multiflorum Lam. spp. italicum (A. Br.) Vokart syn. Lolium multiflorum Lam. ssp. non alternativum un Lolium multiflorum Lam. spp. westerwoldicum Wittmt. syn. Lolium multiflorum Lam. ssp. alternativum.

Eiropas Savienības augu šķirņu datubāzē ir nodalītas divas daudzziedu aireņu apakšgrupas (pasugas) - L. multiflorum Ssp. alternativum un  L. multiflorum Ssp. non alternativum. Lai uzlabotu un vienkāršotu dienesta informācijas apriti ar ES institūcijām un precīzāk tiktu veiktas statistikas uzskaites attiecībā uz daudzziedu airenēm, nepieciešams noteikumus papildināt ar daudzziedu airenes pasugām.

Nepieciešams papildināt noteikumu pielikumus ar daudzziedu airenes Lolium multiflorum Lam. pasugām - daudzziedu airene (Itāļu airene) L. multiflorum ssp. non alternativum un viengadīgā daudzziedu airene (Vestervaldes airene) L. multiflorum ssp. alternativum. Papildināti tiek noteikumu 11., 12. un 26. pielikums.

Saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu līdz ar to nepieciešams svītrot šo terminu no noteikumu 8.8.2. apakšpunkta, lai nodrošinātu termina "juridiskā persona" nepārprotamu pielietojumu.
Komercreģistrs ir viens no Latvijas Republikas Uzņēmu reģistra vestajiem reģistriem, kurā ieraksta komersantus. Tā kā nav ierobežots juridisko personu loks, kas var iegādāties sēklas materiālu, tad nepieciešams no noteikumiem svītrot atsauci uz komercreģistru.

Atsauce uz uzņēmumu svītrota no 8.8.2. apakšpunkta, kā arī atsauce uz komercreģistru svītrota no noteikumu 8.8.2. apakšpunkta, 2. un 22. pielikuma.