Anotācija (ex-ante)

Gaisa telpas izmantošanas aktivitātes civilām un reģionālajām militārajām vajadzībām pieaug, kā arī ir spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas tiesību aktu izmaiņas (Regulā Nr.2017/373, Regulā Nr.923/2012 un Regulā Nr.255/2010), līdz ar to nepieciešams precizēt gaisa telpas pārvaldībā pielietotos vienotus gaisa  telpas lietotājiem caurskatāmus kritērijus gaisa telpas izmantošanas piešķiršanai par labu vienam vai otram gaisa telpas lietotājam, atbilstoši ERND noteiktajam un regulas Nr.2150/2005 4.pantā noteiktajam. Gaisa telpas lietotājs var būt fiziska vai juridiska Latvijas Republikas vai ārvalstu persona.
Komisijas 2020.gada 14.februāra Īstenošanas regula (ES) 2020/469, ar ko attiecībā uz prasībām par gaisa satiksmes pārvaldības / aeronavigācijas pakalpojumiem, gaisa telpas struktūru plānojumu un datu kvalitāti, skrejceļu drošumu groza Regulu (ES) Nr.923/2012, Regulu (ES) Nr.139/2014 un Regulu (ES) 2017/373 un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.73/2010 (turpmāk - regula Nr.2020/469) nosaka papildinājumu regulas 2017/373 3.pantam ar pienākumu dalībvalstīm noteikt atbildīgo iestādi vai personu, kas atbild par gaisa telpas struktūru plānošanu atbilstoši regulas 2017/373 XI pielikuma 1. papildinājumā noteiktajām prasībām.
Gaisa telpas pārvaldību lidojumu drošības un sabiedriskās kārtības nolūkos nepieciešams nodrošināt arī ārkārtas gadījumos starp visām iesaistītajām pusēm.
Gaisa telpas struktūras izmaiņu pieteikumu gadījumos, atkarībā no lidojumu veida, veicot lidojumus zem regulā Nr.923/2012 noteiktajiem minimālajiem lidojuma augstumiem, ir svarīgi saņemt pašvaldību saskaņojumus, pat ja Civilās aviācijas aģentūra nolemj noteikt izdot tikai brīdinājumu par šādu lidojumu veikšanu, nevis izveidot īslaicīgas izmaiņas gaisa telpas struktūrā. Šādi lidojumi vietējiem iedzīvotājiem rada jautājumus radīto trokšņu un zemā lidojuma augstuma dēļ. Gaisa telpas lietotājiem jābūt skaidri noteiktai kārtībai, kādos gadījumos nepieciešams saņemt  saskaņojumu no pašvaldības, ja ir nepieciešams veikt lidojumus zem regulā Nr.923/2012 noteiktajiem minimāli drošiem noteiktajiem lidojumu augstumiem.
No 2020.gada 1.janvāra gaisa telpas pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas un uzraudzības jomā tiek piemērotas regulas Nr.2017/373 prasības, kuras detalizēti nosaka pienākumus un atbildības gaisa telpas pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām uzraudzības iestādēm. Pašreiz spēkā esošā noteikumos Nr.26 noteiktā izmaiņu informācijas apmaiņas kārtība starp valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – LGS) un Civilās aviācijas aģentūru atšķiras no regulā Nr. 2017/373 noteiktās.
Tā kā gaisa telpas lietotājs var būt jebkura fiziska vai juridiska Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziska vai juridiska persona, izmaiņu pieteicējs ne vienmēr var pārzināt un šim iesniedzējam arī nav jāpārzina visas spēkā esošo tiesību aktu prasības un gaisa telpas un transporta politika, kura tiek īstenota Latvijas gaisa telpā.
Īslaicīgu izmaiņu pieteicējs gaisa telpas struktūrā var būt gandrīz jebkura juridiska vai persona kā piemēram: gaisa telpas izmaiņu pieteicēji auto rallija vai dabas skatu filmēšanai no gaisa zemos augstumos Latvijas vai ārvalstu televīzijas kanāla vajadzībām, dažādu koncertu organizatori, kuri piesaka gaisa telpu virs koncerta sabiedriskās drošības un aviācijas trokšņa mazināšanai zemos augstumos nolūkos, bezpilota gaisa kuģu operatori, kuri piesaka gaisa telpu lidojumu veikšanai virs 120 metriem,  gaisa kuģu operatori sporta navigācijas sacensībām vai balonu pārlidojumiem, kas neklasificējas kā aviācijas skate utml. Līdz ar to, šiem gaisa telpas struktūras izmaiņu pieteicējiem, kuriem nav pastāvīga un ilgtermiņa nepieciešamība pieteikt un uzturēt ar gaisa telpas struktūras izmaiņu saistītos aeronavigācijas datus pastāvīgi un ilgtermiņā, ir nepraktiski šīs vienas izmaiņas dēļ slēgt formālo vienošanos ar Latvijas gaisa satiksmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību. Tādēļ, noteikumos Nr.26 nepieciešams noteikt, ka  īslaicīgo gaisa telpas struktūras izmaiņu gadījumos, kad izmaiņu ierosinātājs neparedz pieteiktās izmaiņas pastāvīgu darbību, ar šīs izmaiņas saistīto lidojuma drošuma aeronavigācijas informāciju un informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām aeronavigācijas informācijas produktā Latvijas gaisa satiksmei iesniedz Civilās aviācijas aģentūra kā kompetentā iestāde gaisa telpas izmantošanas un lidojumu drošuma uzraudzības iestāde atbilstoši likuma “Par aviāciju” 6.pantam.

Projekts nepieciešams Regulas Nr.2017/373, Regulas Nr.2150/2005, Regulas Nr.2019/123 un Regulas Nr.923/2012 īstenošanai, kā arī aptver vairākus nacionālās kompetences jautājumus saistībā ar kārtību kādā Civilās aviācijas aģentūra izsniedz gaisa telpas izmantošanas atļaujas un kārtību kādā ārkārtas gadījumos tiek veikta gaisa telpas pārvaldība Latvijas Republikas gaisa telpā.
2021. un 2022.gada sākumā ir notikušas vairākas Baltijas valstu Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un militāro pārstāvju sanāksmes par gaisa telpas izmaiņu ieviešanu mācību un ārkārtas gadījumiem Baltijas valstu gaisa telpā. Šim nolūkam Civilās aviācijas aģentūra, LGS un Nacionālie bruņotie spēki ar Valsts robežsardzes iesaisti ir jau uzsākuši darbu pie iespējamo risinājumu nodrošināšanas Latvijas gaisa telpā, lai nekavējoties varētu veikt izmaiņas gaisa satiksmes organizācijā valsts iekšēja vai ārēja apdraudējuma gadījumā.
Būtiskākie grozījumi noteikumos Nr.26 ir šādi:
1. Gaisa telpas lietotājiem tiek izveidota vienota kārtība atbilstoši ERND, Regulā Nr.2150/2005 un Regulā  Nr.2019/123 noteiktajam:
1) tiek precizēti un papildināti kritēriji elastīgo gaisa telpas struktūras elementu piešķiršanai lietošanā, atkarībā no gaisa telpas izmantošanas noslodzes Tīkla ietvaros (projekta 23., 25, 26., 27., 30., 31.punkts). Latvijas gaisa satiksmei prioritāri piešķirot gaisa telpas struktūras elementu militārajam gaisa telpas lietotājam ir jāizvērtē gaisa telpas lietotāja pieteikums ņemot vērā gaisa satiksmes vadības (ATC) sektora kapacitāti tā, lai tiktu ievēroti  regulas Nr.255/2010 3.panta 2.punkta “a” apakšpunktā minētie principi. Nozīmīga gaisa satiksmes vadības sektora noslogotība ir tad, kad tā tuvojas gaisa satiksmes vadības (ATC) sektora kapacitātei vai pārsniedz to.
Ilglaicīgi gaisa telpas struktūras elementi tiek izveidoti uz laika posmu, kas pārsniedz 3 mēnešus un tie ir iekļauti patstāvīgajā ilglaicīgajā aeronavigācijas informācijas produktā, tādā kā Aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP). Īslaicīgie gaisa telpas struktūras elementi nepārsniedz 3 mēnešus un tie tiek paziņoti aeronavigācijas informācijas produktos, kas paziņo par īslaicīgām izmaiņām, piemēram, paziņojums par jebkuru aeronavigācijas iekārtu, pakalpojumu un noteikumu ieviešanu, izmaiņām vai informāciju par briesmām (NOTAM);
2) tiek precizēti noteikumos Nr.26 definēti kritēriji elastīgo gaisa telpas struktūras elementu piešķiršanai, ja ir vienlaicīgi plānoti lidojumi ar Civilās aviācijas aģentūras izsniegtu atļauju vienlaicīgi tajā pašā gaisa telpā, kas pārklājas ar pieteikto gaisa telpas elastīgas izmantošanas struktūras elementu, tādējādi nodrošinot, ka gaisa telpu var izmantot dažādi gaisa telpas lietotāji visoptimālākajā veidā (projekta 24.punkts);
3) tiek precizēta noteikumos Nr.26 noteiktā sadarbība stratēģiskajā līmenī starp Civilās aviācijas aģentūru un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi mazinot administratīvo slogu ikdienas uzdevumu veikšanai un nodrošinot efektīvāku un elastīgāku piekļuvi gaisa telpai gaisa telpas lietotājiem (projekta 19.punkts);
4) tiek precizēti kritēriji buferzonām lidojumu drošuma nolūkos (projekta 3.punkts).
2. Projekts paredz, ka Latvijas gaisa satiksme, kas ir Latvijas Republikā nozīmēta sertificēta gaisa satiksmes un gaisa telpas pārvaldības pakalpojumu sniedzēja saskaņā ar regulu Nr.2017/373, ir atbildīga par integrāli ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu saistošu funkciju – gaisa telpas struktūras plānošanu, atbilstoši regulas Nr.2017/373 XI pielikuma 1. papildinājumā noteiktajām prasībām (projekta 14.punkts).
3. Projekts paredz jaunu sadarbības kārtību ārkārtas gadījumos starp visām valsts gaisa telpas pārvaldībā un uzraudzībā iesaistītajām pusēm, un detalizētāku mehānismu izstrādi, lai nodrošinātu iesaistīto pušu efektīvu rīcību valsts iekšējās vai ārējā apdraudējuma gadījumā. Noteikumi Nr.26 papildināti ar jaunu punktu, kas nosaka, ka Regulas Nr. 923/2012 4.pantā minēto operāciju, ugunsdzēsības un glābšanas darbu, neatliekamu ārkārtējo gadījumu izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumu vai regulas Nr.549/2005 13.pantā minēto aizsardzības pasākumu gadījumā (turpmāk – ārkārtas gadījums) atļauts izveidot bīstamo zonu (D), ierobežoto lidojumu zonu (R) un aizliegto zonu (P) un tiek aprakstīti iesaistīto pušu pienākumi un atbildība (projekta 10., 11.,  12., 13., 28., 32., 33.punkts) un tiek papildināts noteikumu Nr.26 1. un 2.pielikums par gaisa telpas lietotājiem obligāti iesniedzamo informāciju (projekta 1.pielikuma 3. un 14. punkts un 2.pielikuma 4. un 8. punkts).
4. Noteikumi Nr.26 tiek precizēti, lai lidojumiem, kuri tiek pieteikti saskaņā ar gaisa telpas pārvaldības noteikumiem, zem regulas Nr.923/2012 noteiktajiem minimāli drošajiem lidojumu augstumiem, tiktu iesniegts arī pašvaldības saskaņojums, virs kuras teritorijas ir plānots veikt šos lidojumus (projekta 8.punkts).
5. Noteikumi Nr.26 tiek precizēti, lai nodrošinātu pienākumu un atbildības sadali par izmaiņām gaisa telpas struktūrā, atbilstību regulas Nr.2017/373 prasībām par izmaiņu pārvaldību pakalpojuma sniedzēja organizācijā un kompetentās uzraudzības iestādes veicamajām darbībām. Tā kā gaisa telpas klases piešķiršana ir atkarīga no sniegtajiem gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumiem konkrētā vietā un šādu izmaiņu pārvaldība un apstiprināšana tiek veikta saskaņā ar regulā Nr.2017/373 noteikto, tādēļ no noteikumiem Nr.26 tiek svītrots 11.punkts (projekta 4.punkts).
6. Projekts paredz, ka Civilās aviācijas aģentūra, pieņemot lēmumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām, ja izmaiņu ierosinātājs ierosina īslaicīgu gaisa telpas struktūras izmaiņu un izmaiņas ierosinātājam nav saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību noslēgta formālā vienošanās ar Latvijas gaisa satiksmi, uzdod Latvijas gaisa satiksmei atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību sagatavot un iesniegt publikācijai informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām aeronavigācijas informācijas produktā (projekta 10.punkts).
7. Projekts paredz, lai mainītu gaisa telpas struktūru vai, lai pieteiktu gaisa telpas izmantošanu, kurai lidojumu drošuma nolūkos Civilās aviācijas aģentūrai jāizvērtē nepieciešamība veikt izmaiņas gaisa telpas struktūrā, ierosinātājs iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā iesniegumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām (projekta 1.pielikums) (projekta 5.punkts). Lai novērstu resursu izšķērdēšanu gaisa telpas struktūras izmaiņu plānošanā un izveidē Civilās aviācijas aģentūras un Latvijas gaisa satiksme pusē ir svarīgi savlaicīgi identificēt iesniegumus par gaisa telpas struktūras izmaiņām, kuri ir pretrunā ar starptautiskajiem vai Latvijas Republikas gaisa telpas un transporta politikas un plānošanas dokumentiem. Kā piemēram, Civilās aviācijas aģentūra atsaka ieviest izmaiņas gaisa telpā atbildot uz iedzīvotāju iesniegumu par lidlauka gaisa telpas likvidēšanu vai pārmērīgu ilglaicīgo ierobežojumu izveidi, kas ir pretrunā regulas Nr.2150/2005 noteiktajam un neatbilstoši regulas Nr.549/2005 definīcijai par gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldību - gaisa telpas pārvaldības konceptu, kuru pielieto Eiropas Civilās aviācijas Konferences (ECAC) gaisa telpā kā tas ir noteikts Eirokontroles 1996.gada 5.februāra Eirokontroles rokasgrāmatā par Gaisa telpas pārvaldību, pielietojot gaisa telpas elastīgas izmantošanas konceptu (noteikumu 19.punkts un projekta 9.punkts).
8. Saskaņā ar regulu Nr.549/2004 gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldība ir gaisa telpas pārvaldības koncepts, kuru pielieto Eiropas Civilās aviācijas Konferences (ECAC) gaisa telpā kā tas ir noteikts Eirokontroles 1996. gada 5. februāra Eirokontroles rokasgrāmatā par Gaisa telpas pārvaldību, pielietojot gaisa telpas elastīgas izmantošanas konceptu. Gaisa telpas pārvaldība ir gaisa telpas plānošanas funkcija attiecībā uz visu gaisa telpu un tās lietotājiem, ne tikai uz to, kur tiek piemērots regulas Nr. 551/2004 7.panta 1.punktā minētais gaisa telpas elastīgas izmantošanas princips, tādēļ ir precizēta noteikumu Nr.26  3.nodaļā lietotā Gaisa telpas pārvaldības pakārtotība, 3.nodaļas un tās apakšnodaļu nosaukumi. Gaisa telpas pārvaldība (projekta 15., 17.punkts) sevī ietver:
1) gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldību (projekta 16.punts);
2) stratēģiskā līmeņa gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldību (projekta 29.punts);
3) pirmstaktiskā līmeņa gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldību (projekta 18.punts);
4) taktiskā līmeņa gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldību (projekta 29.punts).
9. Projekts paredz, ka Latvijas gaisa satiksme atsaka gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu gaisa telpas lietotājam, ja noteikumu Nr.26 38.punktā minētajā pieteikumā (noteikumu Nr.26 2.pielikums) nav aizpildīta obligāti norādāmā informācija. Noteikumu Nr.26 2.pielikumā, kas ar projekta 3.punktu tiek izteikts jaunā redakcijā ir norādīts tās informācijas apjoms, kas ir obligāti sniedzama: 1) visos gadījumos, 2) noteiktos gadījumos, kas minēti 2.pielikumā (projekta 28.punkts). Šī informācija ir svarīga gaisa telpas pārvaldības pakalpojumu sniegšanā un ietekmē gaisa kuģu lidojumu drošumu. Ja LGS konstatēs, ka iesniegumā iztrūkst informācija, kas neļauj veikt tā turpmāko apstrādi, no iesniedzēja tiks lūgts iesniegt nepieciešamo informāciju un pēc minētās informācijas saņemšanas, vai ja LGS noradītajā laika posmā, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai,  no iesniedzēja netiks saņemta pieprasītā informācija, LGS pieņems lēmumu par gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu gaisa telpas lietotājam vai par atteikšanu gaisa telpas struktūras elementu piešķirt gaisa telpas lietotājam.
10. Projekts paredz, ka gaisa telpas struktūras elementu lietotājam  noteikumu Nr.26 8.¹ punktā minētajā ārkārtas gadījumā, pēc informācijas saņemšanas no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Valsts robežsardzes par nepieciešamību pārtraukt savu darbību piešķirtā gaisa telpas struktūras elementā, ir jānodrošina, ka visi ar gaisa telpas struktūras elementa izmantošanu saistītie lietotāji nekavējoties pārtrauc savas darbības attiecīgajā gaisa telpas struktūras elementā līdz ārkārtas gadījuma izbeigšanai (projekta 32.punkts). Gaisa telpas struktūras elementa lietotājs, kam ir piešķirts attiecīgais   gaisa telpas struktūras elements var atļaut to izmantot arī citiem ar gaisa telpas struktūras elementa izmantošanu saistītiem lietotājiem, piemēram, apmācību sniedzējs var  atļaut tā instruktoriem un pilotiem izmantot apmācību sniedzējam piešķirto TRA zonu. Valsts robežsardze apziņos visus gaisa telpas lietotājus, kuru gaisa telpas izmantošanas aktivitātes jāpārtrauc ārkārtējā gadījuma ietekmes dēļ. Attiecībā uz tiem gaisa telpas elementiem, kuru darbību uzsākšanu un izbeigšanu lietotājiem atbilstoši standarta procedūrām jākoordinē ar LGS, papildus apziņos arī LGS to zonu piešķirtā darbības perioda laikā. Par ārkārtas situācijas izbeigšanu Valsts robežsardze apziņos visus gaisa telpas lietotājus, kuru gaisa telpas izmantošanas aktivitātes tika pārtrauktas ārkārtējā gadījuma ietekmes dēļ. Gaisa telpas lietotājam jāvēršas LGS, lai varētu saņemt atļauju turpināt iepriekš pārtraukto gaisa telpas izmantošanu, ja tam bija nepieciešama LGS atļauja.
11. Ikviens gaisa telpas lietotājs un persona, kas ir ieinteresēta sabiedriskās kartības un drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzībai un gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības nodrošināšanā, var pieteikt izmaiņu veikšanu gaisa telpā. Šīs izmaiņas nedrīkst būt pretrunā ar regulas Nr.923/2012 noteiktajiem vienotajiem Eiropas Savienības lidojumu noteikumiem. Projekts paredz, ka virs sprādzienbīstamiem objektiem, nacionālajiem parkiem, dabas rezervātiem un publisku pasākumu vietām atļauts izveidot gaisa telpas izmantošanas ierobežojumus gaisa telpas lietotājiem tikai tādās dimensijās, kas minimāli nepieciešamas gaisa kuģa radītā trokšņa un vibrācijas ietekmes mazināšanai, tādējādi nodrošinot, ka veicot lidojumus netiks apdraudēta personu veselība un gaisa kuģu lidojumu drošums (projekta 1.punkts).