Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekta (turpmāk – Noteikumu projekts) mērķis ir nodrošināt Atveseļošanas fonda plāna finansējumu 20 milj. euro apmērā, lai nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām prasmēm, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības prasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

 

Vispārējā kārtība

2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Ministru kabinets apstiprināja Atveseļošanās fonda plānu, kas iesniegts Eiropas Komisijā  2021. gada 30. aprīlī.
Eiropas Savienības Padome 2021. gada 6. jūlijā ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu Nr. 10157/21 par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna izvērtējuma apstiprināšanu.
Apstiprinātā Atveseļošanas fonda plāna ietvaros paredzēti nosacījumi, lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību, mainoties plānošanas periodiem un pēc iespējas ātrāk risinātu COVID-19 radītos ekonomiskos izaicinājumus.
Digitālo prasmju trūkums ir pamata cēlonis zemai digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmumos un nepietiekamam e-komercijas apjomam. Covid-19 radītās pandēmijas laikā pieauga e-komercijas apjoms, un sagaidāms, ka tās nozīme saglabāsies un turpinās pieaugt. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē uzņēmumus izmantot digitalizācijas iespējas, ir digitālo prasmju trūkums. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gadā veikto Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (turpmāk – DESI indekss) Latvijā pamata digitālās prasmes ir tikai 43% iedzīvotāju (ES vidēji – 68%), bet augstākas prasmes ir 24% (ES vidēji – 33%). Šie rādītāji ir cieši saistīti ar sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu (turpmāk – MVK) spēju izmantot e-komercijas risinājumus. Latvijā tikai 11% MVK veic e-komerciju. Tāpat 2020. gada DESI indeksā tika norādīts, ka gandrīz pusei uzņēmumu, kas vēlējušies nolīgt IKT speciālistus, ir bijušas grūtības tos atrast. Arī uzņēmumu īpatsvars, kas nodrošina nodarbinātajiem IKT prasmju apmācības (17,7%), atpaliek no ES vidējā (23,9%), un kopumā Latvijā tikai 1,7% nodarbināto ir IKT speciālisti, kamēr ES vidēji tie ir 3,9%. Saskaņā ar ES "Women in Digital scoreboard 2020" Latvija ieņem 16.vietu ar 51,8 punktiem no 100 (ES vidējais rādītājs – 54,5). Latvijā šobrīd 36,5% no kopējā IKT speciālistu skaita ir sievietes (ES vidējais rādītājs – 17,7%), nodrošinot veiksmīgu pamatu dzimuma līdzsvara sasniegšanai IKT speciālistu vidū. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2020. gada pētījumā “Going Digital in Latvia” tiek norādīts, ka Latvijā ir nepieciešams attīstīt visu līmeņu digitālās prasmes, īpaši grupās ar zemām digitālām prasmēm.
Lai veicinātu investīcijas uzņēmuma procesu digitalizācijā, ir izstrādāta 2.3.1.2.i. investīcija ar mērķi nodrošināt komersantus ar mūsdienu darba tirgum atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu, jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.
2.3.1.2.i. investīcijas sasaiste ar Digitālo dimensiju: ar 2.3.1.2.i. investīciju tiks veikta digitālo prasmju attīstība un tā plānota zem ieguldījuma koda 108 “Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai”, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanās un noturības mehānismu VII pielikumu sniedz 100 % pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā.
2.3.1.2.i. investīcija īsteno Reformu 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība”, kuras rezultāts ir valsts līmeņa sistēmas izveide ar mērķi palielināt iedzīvotāju līdzdalību pieaugušo izglītībā. Reformas rezultāts pozitīvi ietekmēs arī iedzīvotāju iespējas apgūt digitālās prasmes, tādēļ Atveseļošanās fonda plāna ietvarā šī reforma ir atspoguļota kontekstā ar plānotajām investīcijām profesionālo digitālo prasmju attīstībā.
2.3.1.2.i. investīciju ir plānots īstenot divās kārtās, kas tiks īstenotas paralēli. Pirmajā atlases kārtā tiek paredzēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, savukārt otrajā atlases kārtā tiek paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase. Gala labuma guvējs abās kārtās ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants.
2.3.1.2.i. investīcijas kopējais attiecināmais Atveseļošanās fonda finansējums ir 20 milj. euro un izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026. gada 30. jūnijs. Atbalsts visās kārtās tiek sniegts granta veidā. Ja pēc pirmo divu kārtu projektu iesniegumu atlases noslēgšanās 2.3.1.2.i. investīcijā paliks finansējums par, kuru nebūs noslēgti līgumi, tiks organizēta jauna projektu iesniegumu atlase.
Ministrija veiks projektu iesniegumu atlasi pirmajā kārtā, savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) veiks projekta iesniegumu atlasi otrajā atlases kārtā. Līgums visās atlases kārtās tiek slēgts starp finansējuma saņēmēju un CFLA.
2.3.1.2.i. investīcijas sasniedzamie rādītāji:
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam  – 1286;
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 3000.
Pirmā atlases kārta:
- finansējuma saņēmējs ir Latvijas nacionālās atlases procedūrā izraudzīta kandidātiestāde, kas ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijas uzsaukumam par Eiropas Digitālo inovāciju centru (turpmāk – EDIC) izveidi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/694 ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (turpmāk – Regula Nr. 2021/694) vai tiesību subjekts, kas atlasīts saskaņā ar Regulas Nr. 2021/694 16. pantu;
-tiek īstenoti atvērtie tiešsaistes apmācību kursi (turpmāk – tiešsaistes kursi) un informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) specializēto jomu apmācības (turpmāk – specializētās apmācības), kā arī nodrošināta to ieviešana investīcijas ietvaros;
- tiešsaistes kursi tiek organizēti
- specializētās apmācības par kiberdrošību, mākslīgo intelektu un augstas veiktspējas datošanu tiek organizētas, veicot iepirkumu, kas notiek īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
- plānotais attiecināmais finansējums ir 12,2 milj. euro;
Pirmās kārtas sasniedzamie  iznākuma rādītāji:
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam  – 1000;
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 1900.
atbalstāmas šādas darbības un ar tām saistītās izmaksas:
- atvērto tiešsaistes kursu integrēšana finansējuma saņēmēja mājaslapā;
- atvērto tiešsaistes kursu tulkošana (pēc nepieciešamības, ja tādu ir izteicis komersants);
- apmācību kursu izmaksas (tiešsaistes platformu abonēšanas izmaksas);
- informatīvo pasākumu izmaksas ar mērķi motivēt komersantus attīstīt prasmes. Informatīvie pasākumi ietver, piemēram, seminārus, konferences, informatīvas kampaņas (tai skaitā ietverot praktiskus piemērus par digitālās transformācijas un digitālo rīku sniegtajām iespējām), u.c. darbības, kas veicina efektīvu prasmju pilnveides pasākumu īstenošanu nozaru konkurētspējas stiprināšanai;
- projekta vadība un ar to saistītas izmaksas, kas gadā nepārsniedz 24 426 euro pieskaitot 0,64 % no projekta kopējām tiešajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības izmaksas. Projekta vadību var veikt finansējuma saņēmēja darbinieki vai ārpakalpojuma veidā;
- maksa par materiāliem un pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar apmācību kursiem, sertifikācijas un eksaminācijas izmaksas.
Otrā atlases kārta:
- tiek paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase, kur finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta asociācija;
- tiek organizētas apmācības par tādām mācību jomām kā informācijas uzglabāšana internetā, tīmekļvietņu/sociālo portālu izmantošana, programmatūras konfigurācija, pārdošana tiešsaistē, pašvadīta mācīšanās tiešsaistē, attēlu, video vai audio apstrāde, prezentāciju sagatavošana, pamata programmēšanas prasmes;
- plānotais attiecināmais finansējums ir 7,8 milj. euro;
- vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 780 000 euro;
- tiek plānots, ka otrās kārtas ietvaros finansējumu saņems vismaz 10 nozaru asociācijas;
- ja vairākiem nozaru projektu iesniegumiem ir vienāds punktu skaits, priekšroka ir projektam, kas trešās atlases kārtas kvalitātes kritērijā "Projektā apmācīto komersantu skaits" un kvalitātes kritērijā "Iepriekšējā pieredze" ir ieguvis augstāku punktu skaitu;
Otrās kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam  – 286;
- komersantu skaits (neunikālie), kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 1100.
Atbalstāmās darbības un ar tām saistītās izmaksas:
- apmācību kursu organizēšana par noteikumu projektā minētajām tēmām un ar to saistītās izmaksas;
- apmācību kursi tiek organizēti veicot iepirkumu, kas notiek īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru;
- informatīvo pasākumu izmaksas ar mērķi motivēt komersantus attīstīt prasmes. Informatīvie pasākumi ietver, piemēram, seminārus, konferences, informatīvas kampaņas (tai skaitā ietverot praktiskus piemērus par digitālās transformācijas un digitālo rīku sniegtajām iespējām), u.c. darbības, kas veicina efektīvu prasmju pilnveides pasākumu īstenošanu nozaru konkurētspējas stiprināšanai;
- projekta vadība un ar to saistītas izmaksas, kas gadā nepārsniedz 24 426 euro pieskaitot 0,64 % no projekta kopējām tiešajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības izmaksas. Projekta vadību var veikt finansējuma saņēmēja darbinieki vai ārpakalpojuma veidā;
- maksa par materiāliem un pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar apmācību kursiem, sertifikācijas un eksaminācijas izmaksas, tulku un tulkotāju pakalpojumu izmaksas, tiešsaistes platformu abonementu izmaksas.
Apmācībās iesaistītais gala labuma guvēja nodarbinātais visu kārtu ietvaros nedrīkst apgūt vienu un  to pašu apmācību kursu vairāk par vienu reizi.
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros gala labuma guvējiem abās kārtās kā priekšnoteikums finansējuma saņemšanai ir noteikts EDIC veikts digitālā brieduma tests, lai noteiktu komersantam nepieciešamās investīcijas digitalizācijas jomā un saņemtu digitālās attīstības ceļa karti. Abu kārtu finansējuma saņēmēji sniegs grantu gala labuma guvējiem tikai tām atbalstāmajām aktivitātēm, kas būs atrunātas digitālā brieduma testa rezultātos un digitālās attīstības ceļa kartē. Pēc atbalsta saņemšanas gala labuma guvējam būs nepieciešams veikt atkārtotu EDIC administrēto digitālā brieduma testu, lai būtu iespējams salīdzināt pirmreizējā un atkārtotā testa rezultātus, lai spētu novērtēt investīciju ieguldījumu komersanta digitalizācijas līmeņa uzlabošanā. Digitālā brieduma testa izmaksas tiek segtas EDIC pieejamā Atveseļošanās fonda finansējuma ietvaros.
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros gala labuma guvējiem visās kārtās Atveseļošanās fonda finansējuma saņemšanai paredzēti šādi komercdarbības atbalsta nosacījumi:
- grūtībās nonākušu uzņēmumu statusu finansējuma saņēmējs vērtē uz lēmuma par atbalsta piešķiršanu brīdi;
- atbalsti gala labuma guvējiem sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 31. pantu “Atbalsts mācībām”;
- atbalsts komersantiem, kas pārstāv Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punktā minētās nozares, tiek sniegts kā de minimis atbalsts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013);
- maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte, saņemot atbalstu gan  Komisijas regulas Nr. 651/2014, gan Komisijas regulas Nr. 1407/2013 ietvaros:
- sīkiem (mikro), maziem komersantiem – 70 % no attiecināmajām izmaksām;
- vidējiem komersantiem – 60 % no attiecināmajām izmaksām;
- lieliem komersantiem – 50 % no attiecināmajām izmaksām.
2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros finansējuma saņēmējam visās atlases kārtās ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi:
- projekta vadības izmaksas visās atlases kārtās sedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un tas uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam;
- atbalsts projekta vadības izmaksām visās atlases kārtās nav uzskatās par komercdarbības atbalstu, ja finansējuma saņēmējs nodrošina projekta vadību, piemērojot iepirkuma procedūru;
- pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta kopējām izmaksām administratīvo izmaksu segšanai ir 100 %;
- pieļaujamā finansējuma intensitāte informatīvo pasākumu izmaksu segšanai ir 100 % un izmaksas tiek segtas saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.
Datu uzglabāšana notiek atbilstoši Komisijas regulas Nr.  651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam, paredzot, ka:
- finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu;
- gala labuma guvējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas brīža.
Pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināms Atveseļošanās fonda plāna ietvaros.
Ministrija 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanā visās kārtās ir  šādi pienākumi:
- pārliecināties par 2.3.1.2.i. investīcijas sasniedzamo rādītāju izpildi pēc visu kārtu projektu īstenotāju iesniegtajiem parakstītajiem ziņojumiem, kuros iekļauti tie komersanti, kuriem ir nodrošināta digitālo prasmju apguve;
- saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 8.5 apakšpunktu sniegt savlaicīgu informāciju Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – Vadības informācijas sistēma) par investīcijas īstenošanas progresu Atveseļošanās fonda plāna īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai;
- pēc nepieciešamības sniegt informāciju sabiedrībai par 2.3.1.2.i. investīcijas ieviešanas progresu un rezultātiem.
CFLA 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanā visās kārtās ir šādi pienākumi:
- veikt 2.3.1.2.i. investīcijas otrās atlases kārtas projektu iesniegumu atlasi;
- slēgt līgumu par projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju;
- veikt projektu īstenošanas uzraudzību;
- izlases veidā veikt pārbaudes par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanas pārbaudes;
- izlases veidā veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietās;
- izlases veidā veikt komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas pārbaudes;
- veikt projekta ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudes;
- veikt datu ticamības pārbaudes.
Finansējums saņēmējam 2.3.1.2.i. investīcijas īstenošanā visās kārtās ir šādi pienākumi:
- īstenot CFLA apstiprināto apmācību projektu;
- pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, finansējuma saņēmējam ir pienākums iesniegt Vadības informācijas sistēmā plānoto maksājumu pieprasījuma iesniegšanas grafiku, paredzot iesniegt maksājuma pieprasījumu ne biežāk kā divas reizes gadā; 
- iesniegt pēc  Ministrijai pieprasījuma ziņojumu, kurā iekļauta informāciju par komersantiem, kuriem ir nodrošināta digitālo prasmju apguve, un komersanta apgūtās apmācības un šo apmācību jomu;
- iesniegt CFLA starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumus atbilstoši iesniegtajam maksājumu pieprasījuma iesniegšanas grafikam;
- pēc Ministrijas vai CFLA pieprasījuma sniegt informāciju un pamatojošos dokumentus par projektu ieviešanas gaitu;
- piesaistīt neatkarīgu revidentu vai iekšējo auditoru (ja nepieciešams), lai apliecinātu starpposma vai gala ziņojumā minēto  mērķu sasniegšanu un izmaksu pamatotību;
- nodrošināt vizuālās identitātes prasības atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulai (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 34. panta 2. punktam un “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijas Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem” noteiktajam.
Lai nodrošinātu demarkāciju ar 2014. – 2020. plānošanas perioda 1.2.2.1. pasākumu “Atbalsts nodarbināto apmācībām” un 1.2.2.3. pasākumu “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti”, atbalsts gala labuma guvējiem tiks sniegts apmācību jomās, kas noteiktas noteikumu projektā. Tāpat 1.2.2.1. pasākuma “Atbalsts nodarbināto apmācībām” un 1.2.2.3. pasākuma “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti” apmācības tiek organizētas pēc komersantu iniciatīvas, taču 2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros apmācības tiks organizētas, balstoties uz EDIC veiktā digitālā brieduma testa rezultātiem un digitālās attīstības ceļa kartē minētajām atbalstāmajām aktivitātēm.
 

Nē

Nē

2.3.1.2.i. investīcija sniegs atbalstu komersantiem to digitālo prasmju attīstībai un konkurētspējas veicināšanai, tādējādi arī veicinot digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmējdarbībā un veicinot komersantu produktivitāti.

Visas nozares

2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros atbalstu ir paredzēts sniegt komersantiem visās nozarēs. 

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

Lēmumi par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1407/2013 netiek pieņemti pēc minēto regulu spēka zaudēšanas.