Anotācija

Informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par objektu, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu un apgrūtināto teritoriju - teritorija kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi. Lai Informācijas sistēmā reģistrētu datus, datu sniedzējam ir jāsniedz obligātie dati, bez kuriem nav iespējams reģistrēt apgrūtināto teritoriju vai objektu un tā izraisīto apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēmā. Lai datus par apgrūtināto teritoriju un objektu varētu iekļaut Informācijas sistēmā, datiem jābūt iesniegtiem vektordatu formātā, Latvijas koordinātu sistēmā, identificējamiem pēc Informācijas sistēmas objekta, apgrūtinātās teritorijas klasifikatora koda, attēlotiem ar atbilstošu elementa ģeometrijas tipu, ar pievienotu informāciju par datu precizitāti – mēroga noteiktību. Ģeotelpiskās informācijas mēroga noteiktība ietver objekta noteikšanas precizitāti, attēlošanu uz kartogrāfiskās pamatnes, savietošanu ar citiem kartogrāfiskiem materiāliem un vizuālu interpretāciju. Datu sniedzējs, iesniedzot datus reģistrācijai Informācijas sistēmā, norāda mēroga noteiktību, vadoties pēc izmantotā kartogrāfiskā materiāla, piemēram, M1:2 000, M1:10 000 u.t.t., vai arī norāda, ka objekta novietojums dabā attēlots shematiski. Dažādu kartogrāfisko materiālu precizitāte tiek noteikta atbilstošās nozares normatīvajos aktos, piemēram, ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmas pārlūkā pieejamo kartogrāfisko materiālu precizitāte tiek noteikta ar Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumiem Nr. 113 "Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmas noteikumi", savukārt Kadastra kartes mēroga noteiktību nosaka Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi". Papildus Informācijas sistēmā var tikt pievienoti arī datu sniedzēja norādītie dati (piemēram, datu sniedzēja piešķirtais identifikators), bet tie neietekmē datu reģistrēšanu Informācijas sistēmā.
Datu sniedzēja iesniegtie un reģistrētie dati Informācijas sistēmā personām būs pieejami tādā mēroga noteiktībā, kādā datu sniedzējs tos iesniedzis.

Projekta 7. un 8. punkts nosaka Informācijas sistēmā uzkrājamos datus.
Objektu iekļauj Informācijas sistēmā, lai Informācijas sistēmā automātiski attēlotu apgrūtināto teritoriju robežas. Attiecīgi, ja Informācijas sistēmā ir iekļauti objekta dati un ja aizsargjoslas lielums Aizsargjoslu likumā un citos attiecīgajos normatīvajos aktos ir noteikts precīzi un bez papildu nosacījumiem (Likuma 6. pants), tad Informācijas sistēmā automātiski objektam tiek noteikta aizsargjosla (apgrūtinātā teritorija). Kā arī Informācijas sistēmas objekts ir nepieciešams, lai uzturētu, aktualizētu un precizētu Informācijas sistēmā iekļautos datus par objektiem un to robežām, no kurām nosakāma aizsargjosla, kā arī datus par objekta apgrūtinātās teritorijas robežām.

Noteikumu Nr. 61 7.10. apakšpunkts noteic, ka par apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēma uzkrāj ziņas par to, vai dati ir ierobežotas pieejamības informācija. Savukārt noteikumu Nr. 61 30.8. apakšpunkts paredz, ka datu sniedzējs, ierosinot apgrūtinātās teritorijas datu reģistrāciju Informācijas sistēmā, iesniedz ziņas par to, vai dati par apgrūtināto teritoriju ir ierobežotas pieejamības informācija.
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma (turpmāk – Likums) 10. panta piektajā daļā ir noteikts, ka datu sniedzējs var informēt par datu ierobežotas pieejamības statusu tikai attiecībā uz datiem par objektiem, bet ne par apgrūtināto teritoriju datiem. Apgrūtinātā teritorija saskaņā ar Likuma 1. pantā noteikto ir teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi. Ņemot vērā, ka apgrūtinātās teritorijas ir nosakāmas uz likuma pamata un tajā noteiktos lietošanas tiesību ierobežojumus ir nepieciešams zināt visām personām, tad dati par apgrūtinātajām teritorijām nevar būt ierobežotas pieejamības dati.

2017. gada 19. aprīlī ir stājušies spēkā grozījumi Likumā, kas nosaka, ka datu sniedzējam ir pienākums, iesniedzot datus, informēt Valsts zemes dienestu, ja attiecīgie dati (izņemot datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām) ir ierobežotas pieejamības informācija.
Ievērojot minēto, projekts ir precizēts atbilstoši Likumam, paredzot, ka turpmāk Informācijas sistēmā dati par apgrūtināto teritoriju netiks noteikti kā ierobežotas pieejamības informācija. Izņēmums būs Informācijas sistēmas dati par tām apgrūtinātajām teritorijām, kurām valsts drošības iestādes, Aizsardzības ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde vai Valsts robežsardze ir noteikušas ierobežotu informācijas piekļuvi, jo to brīva pieejamība var radīt apdraudējumu valsts drošībai. Minētajiem datiem piekļuve var notikt tikai ar attiecīgā kadastra objekta īpašnieka vai, ja tāda nav, – tiesiskā valdītāja, vai, ja tāda nav, – lietotāja saskaņojumu.

Noteikumu Nr. 61 9. punkts noteic, ka objekta vai apgrūtinātās teritorijas datu reģistrācija ir iesniegto datu pirmreizēja iekļaušana Informācijas sistēmā un 10. punkts noteic, ka objekta vai apgrūtinātās teritorijas datu aktualizācija ir Informācijas sistēmā esošu datu aizstāšana ar jaunākiem datiem vai to dzēšana. Valsts zemes dienests ir saskāries ar situāciju, ka šie procesi tiek jaukti.

Lai izvairītos no situācijām, kad datu reģistrācijas un datu aktualizācijas procesi tiek sajaukti, tad projekta 12. punkts nosaka, ka datu reģistrācija ir datu sniedzēja iesniegtās datu kopas (datu sniedzēja rīcībā esošo datu kopums uz pirmreizējo datu iesniegšanas brīdi) pirmreizēja iekļaušana Informācijas sistēmā. Ja dati Informācijas sistēmā pirmreizēji ir jau tikuši iesniegti un datu sniedzēja datu kopa (viss datu sniedzēja datu kopums) reģistrēta Informācijas sistēmā, tad turpmākās izmaiņas datu kopā (kā, piemēram, papildināšana ar jaunu objektu vai tā dzēšana sakarā ar objekta izzušanu, likvidēšanu apvidū vai objekta nodošana cita datu sniedzēja īpašumā (valdījumā), vai arī objekta izvietojuma maiņa pēc precīzākiem mērījumiem) ir objekta vai apgrūtinātās teritorijas datu aktualizācija saskaņā ar projekta 13. punktu.

Šobrīd noteikumu Nr. 61 11.2. apakšpunktā ir norādīts, ka Valsts zemes dienestam, reģistrējot vai aktualizējot datus par objektu vai apgrūtināto teritoriju, jāpārbauda iesniegtās informācijas atbilstība noteikumu Nr. 61 17. punktā minēto reģistru datiem. Informācijas sistēmas prioritāte ir datu aktualitāte, tāpēc ir nepieciešams noteikt, ka informācijas pārbaude par datu sniedzēju ir veicama līguma slēgšanas brīdī. Ja būtu jāveic atkārtotas informācijas pārbaudes par datu sniedzēju, tad datu aktualizācija nevarētu notikt automātiski. Informācijas sistēmā primāri reģistrē objektu vai apgrūtinātās teritorijas, nevis pārbauda īpašumtiesības. Ja Valsts zemes dienests veiks informācijas pārbaudi par datu sniedzēju saistībā ar īpašumtiesībām ikreiz, kad tiks aktualizēti dati, tad Valsts zemes dienestam pastāvīgi vajadzētu sekot līdz īpašumtiesību izmaiņām, kā arī sekot līdz izmaiņām līgumos starp pašvaldību un to teritorijā esošo inženiertīklu apsaimniekotājiem. Kā arī atbilstoši Likumam ir noteikts, ka Informācijas sistēmas datu sniedzējs ir atbildīgs par tā sniegto datu atbilstību Likuma un citu normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā tām prasībām, kuras regulē aizsargjoslu noteikšanu vai attēlošanu. Attiecīgi datu sniedzēja pienākums ir iesniegt tikai tos datus, par kuriem tas ir objekta īpašnieks (valdītājs), un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam nodrošina datu par objektu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas datu sagatavošanu.

Pamatojoties uz esošo procesu realizāciju, paredzēts noteikt, ka Valsts zemes dienests ar datu sniedzēju slēdz līgumu, kurā vienojas par datu iesniegšanas un aktualizācijas kārtību, iesniedzamo un aktualizējamo datu apjomu un formātu, ievērojot šajos noteikumos un Likumā noteikto. Valsts zemes dienests līgumu slēdz, pirms tam pirmreizēji identificējot datu sniedzēju citās valsts informācijas sistēmās, piemēram, pārbaudot tā sniegtās informācijas atbilstību Uzņēmumu reģistra tiešsaistē sniegtajām ziņām par juridiskās personas reģistrācijas numuru, nosaukumu, juridisko adresi, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiešsaistē sniegtajām ziņām no Fizisko personu reģistra par fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu. Fiziskās personas dati tiek pārbaudīti, lai pirmreizēji identificētu konkrētu personu, kas vērsusies pie Valsts zemes dienesta, un noslēgtu līgumu par datu iesniegšanu Informācijas sistēmā. Tāpat Valsts zemes dienests pārbauda datu sniedzēja atbilstību Likumā noteiktajiem datu sniedzējiem.
Līguma izpildes ietvaros saņemtos personas datus Valsts zemes dienests dzēsīs atbilstoši projekta 19.3. apakšpunktam, ja datus par objektu vai apgrūtināto teritoriju iesniedz jauns datu sniedzējs.
Fiziskas personas pieteikumus par datu iesniegšanu Informācijas sistēmā un līgumus atbilstoši Valsts zemes dienesta lietu nomenklatūrai Valsts zemes dienests uzglabās divus gadus pēc līguma izbeigšanas atbilstoši Arhīvu likuma 4. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumiem Nr. 282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi".
Fiziskās personas dati tiek uzkrāti Informācijas sistēmā, lai Informācijas sistēmā varētu identificēt iekļauto objektu un apgrūtināto teritoriju datu sniedzēju, kas ir atbildīgs par datu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Iesniedzot datus par objektu Informācijas sistēmā, fiziska persona, tāpat kā juridiska persona vai atbildīgā institūcija, uzņemas atbildību par to, ka objekts ir korekti identificēts ar klasifikatora kodu, attēlots saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteikto aizsargjoslas noteikšanas metodiku un ka šī objekta dati ir aktuāli (atbilst situācijai dabā) un objekts ir tiesiski izveidots.
Tāpat fiziskajai personai kā jebkuram Informācijas sistēmas datu sniedzējam tiek nodrošinātas tiesības saņemt informāciju par iesniegto datu reģistrācijas gaitu Informācijas sistēmā, kā arī saņemt informāciju no Valsts zemes dienesta gadījumos, ja Informācijas sistēmas datu izmantotājs ir ziņojis par datu sniedzēja iesniegto datu neatbilstību. Projekta 11. punkts nosaka, ka pēc līguma noslēgšanas Informācijas sistēmas datu sniedzējam tiek izveidots datu reģistrācijas un aktualizācijas procesa nodrošināšanai nepieciešamais konts Valsts zemes dienesta portālā www.kadastrs.lv (turpmāk – portāls www.kadastrs.lv).
Datu sniedzējs – fiziska persona portālā www.kadastrs.lv autentificējas, izmantojot portālā www.kadastrs.lv pieejamās valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.gov.lv autentifikācijas iespējas. Datu sniedzēja konts pilda vairākas funkcijas. Daļa datu sniedzēju to izmanto datu iesniegšanai un aktualizācijai Informācijas sistēmā, attiecīgi datu reģistrācijas procesā konkrētā datu sniedzēja dati tiek automātiski piesaistīti datu sniedzēja datu kopai. Katrs datu sniedzējs ar konta starpniecību var sekot līdzi datu reģistrācijas procesam, kā arī pieprasīt un saņemt savus Informācijas sistēmā reģistrētos datus un saviem iesniegtajiem objektiem Informācijas sistēmā automātiski noteiktās aizsargjoslas.
Informācijas sistēmas esošais risinājums ir izveidots saskaņā ar Likumu. Likuma 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Informācijas sistēmā iekļaujamo datu sniedzējs ir objekta īpašnieks (valdītājs) vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu. Un Likuma 10. panta sestā daļa nosaka, ka datu sniedzējs ir atbildīgs par tā sniegto datu atbilstību Likuma un citu normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā tām prasībām, kuras regulē aizsargjoslu noteikšanu vai attēlošanu.
Informācijas sistēmas datu sniedzējs - objekta īpašnieks (valdītājs) pēc būtības ir ieinteresēts iesniegt objekta datus un veikt šo datu aktualizāciju, jo datu iesniegšana veicina sabiedrības informētību par objekta aizsargjoslas esamību un Aizsargjoslu likumā noteiktajām objekta īpašnieka (valdītāja) tiesībām. Netiek paredzēts, ka datu sniedzējs iesniedz datus par savā pārziņā neesošiem objektiem, jo datu sniedzējs ir atbildīgs par iesniegto datu atbilstību Aizsargjoslu likumam un par iesniegto un Informācijas sistēmā iekļauto datu aktualitāti. Iekļaujot Informācijas sistēmā datu sniedzēja - objekta īpašnieka (valdītāja) iesniegto objektu, netiek veikta objekta tiesiskās izveides pārbaude, attiecīgi persona, kas ir pieteikusies iesniegt objektu, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu un noslēdz sadarbības līgumu par datu iesniegšanu Informācijas sistēmā, vienlaicīgi apliecina, ka ir iesniedzamā objekta īpašnieks (valdītājs) un iesniedz datus par objektu, kas ir tiesiski izveidots.
Ņemot vērā to, ka Informācijas sistēmas primārais mērķis ir reģistrēt apgrūtinātās teritorijas un to robežas, kā arī objektus un to robežas, Informācijas sistēma nav objektu īpašuma tiesību reģistrs, datu reģistrēšana Informācijas sistēma nerada īpašuma tiesības uz objektiem.
Reģistrējot vai aktualizējot datus par objektu vai apgrūtināto teritoriju, Informācijas sistēma pārbaudīs:
– datu atbilstību klasifikatoram;
– elementu ģeometrijas atbilstību Informācijas sistēmas prasībām;
– objektu un apgrūtināto teritoriju atrašanos Latvijas teritorijā;
– datu slāņu nosaukumu atbilstību formātam.

Noteikumu Nr. 61 16. punkts noteic, ka no valsts informācijas sistēmām saņemtos datus par objektiem un apgrūtinātajām teritorijām Informācijas sistēmā reģistrē vai aktualizē, nepieprasot to izveides tiesisko pamatojumu. Informācija par apgrūtinātās teritorijas izveidi ir būtiska, uzkrājot datus par teritorijām, kurās ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Dati par apgrūtināto teritoriju, kas saņemti no citām valsts informācijas sistēmām, nav uzskatāmi par pilnīgiem, ja tie nesatur informāciju par apgrūtinātās teritorijas izveides tiesisko pamatojumu. Izsniedzot informāciju no Informācijas sistēmas, tiks uzrādīta informācija par apgrūtinātajām teritorijām, kuras Informācijas sistēmā noteiktas automātiski un par kuru atbilstību Aizsargjoslu likumam ir atbildīgs objekta datu sniedzējs un Valsts zemes dienests. Ņemot vērā minēto, Valsts zemes dienestam obligāti ir jāuzkrāj un jāsniedz informācija arī par citas valsts informācijas sistēmas sniegtās apgrūtinātās teritorijas izveides tiesisko pamatojumu.

Turpmāk, saņemot no citām valsts informācijas sistēmām datus par apgrūtinātām teritorijām, atbilstoši projekta 36.4. apakšpunktam būs jābūt norādītam arī apgrūtinātās teritorijas izveides tiesiskajam pamatojumam.

Noteikumos Nr. 61 līdz šim nav noteikts, ka Valsts zemes dienests ir tiesīgs dzēst datus par objektu un apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēmā, ja ir konstatēts, ka normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, atceļot apgrūtināto teritoriju, Valsts zemes dienests konstatē, ka datus iesniegusi persona, kurai saskaņā ar Likumu nebija tiesības tos iesniegt, vai datus par objektu vai apgrūtināto teritoriju iesniedz jauns datu sniedzējs.

Lai Valsts zemes dienests būtu tiesīgs dzēst datus no Informācijas sistēmas bez datu sniedzēja iesaistes, projekta 19. punktā tiek noteikti gadījumi, kad Valsts zemes dienests var dzēst datus.
Lai datu sniedzējiem samazinātu administratīvo slogu, tiek noteikts, ja normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, atceļot apgrūtināto teritoriju, tad Valsts zemes dienests dzēš datus.
Lai Informācijas sistēmā neveidotos datu dublēšanās, tad pie nosacījuma, ja datus par objektu vai apgrūtināto teritoriju iesniedz jauns datu sniedzējs, tad Valsts zemes dienests no Informācijas sistēmas dzēsīs iepriekšējo datu kopu.
Valsts zemes dienests turpmāk dzēsīs Informācijas sistēmā datus par objektiem un apgrūtinātajām teritorijām, ja tas būs konstatējis, ka konkrētais datu sniedzējs ir iesniedzis objektu vai apgrūtināto teritoriju, par kuru tas nav bijis tiesīgs iesniegt datus atbilstoši Likuma 7. un 8. pantam.

Noteikumu Nr. 61 18. punkts noteic, ka datus par objektu un apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēmā dzēš atbilstoši datu sniedzēja ierosinājumam, kurā norādīts datu dzēšanas pamatojums. Šāds nosacījums rada papildu slogu datu sniedzējam.

Lai datu sniedzējiem samazinātu administratīvo slogu, turpmāk datu sniedzējiem nebūs jāiesniedz ierosinājums ar datu dzēšanas pamatojumu. Valsts zemes dienests datus par objektu un apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēmā aktualizēs (tai skaitā dzēsīs), reģistrēto datu kopu aizstājot ar jaunāku datu kopu vai aktuāliem datiem.

Noteikumu Nr. 61 19. punkts noteic, ka, Informācijas sistēmā aktualizējot datus, jāsaglabā iepriekš reģistrētie (vēsturiskie) dati. Šobrīd Informācijas sistēmā uzkrātais apjomīgais vēsturiskais datu apjoms mazina Informācijas sistēmas veiktspēju un rada slogu.

No noteikumiem Nr. 61 paredzēts svītrot 19. punktu. Informācijas sistēmā reģistrētie vēsturiskie dati tiks uzglabāti atbilstoši Arhīvu likumam, un Informācijas sistēmas rezerves kopijas, kas nepieciešamas Informācijas sistēmas drošības prasību ievērošanai, tiks uzglabātas atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām".

Noteikumu Nr. 61 21. punkts paredz Valsts zemes dienesta pienākumu katru gadu 1. janvārī sagatavot Informācijas sistēmas datu kopiju un līdz 15. janvārim nodot to Valsts zemes dienesta arhīvā. Valsts informācijas sistēmu likuma 8. panta sestajā daļā ir noteikts, ka valsts informācijas sistēmas turētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina un atbild par valsts informācijas sistēmas arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību. Valsts zemes dienesta pienākums nodrošināt arhīva formēšanu izriet no Valsts informācijas sistēmu likuma normām.

No noteikumiem Nr. 61 paredzēts svītrot 21. punktu.

Noteikumos Nr. 61 nav noteikta kārtība, kādā persona pieprasa Informācijas sistēmas datus. Tas neatbilst Likuma 3. panta piektās daļas 4. punktam, atbilstoši kam šajos noteikumos ir nosakāma Informācijas sistēmas datu pieprasīšanas kārtība.

Projekta 22. punktā paredzēts noteikt, ka Informācijas sistēmas datus persona pieprasa valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.gov.lv Pakalpojumu katalogā ievietotajā informācijā par Valsts zemes dienesta sniegtajiem pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojuma apraksts) noteiktajā veidā, iesniedzot informācijas pieprasījumu, ja tā iesniegšana ir nepieciešama atbilstoši pakalpojuma aprakstam. Elektroniski identificēta persona var neparakstīt informācijas pieprasījumu ar elektronisko parakstu. Ja informācijas pieprasījumu iesniedz, izmantojot tiešsaistes formu, pieprasītāju identificē, lietojot tajā pieejamos elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Šādi iesniegtu informācijas, tai skaitā ierobežotas pieejamības informācijas, pieprasījumu var neparakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālā jānodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu (secīgu darbību kopums, kas dod guvumu vai ir obligāts privātpersonai un ko sniedz valsts pārvaldes pakalpojuma turētājs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem vai saskaņā ar deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem) un ar tiem saistītās informācijas pieejamība. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" 9. punktam pakalpojuma aprakstā iekļaujama informācija par pakalpojumu (nosaukums, īss apraksts, saņemšanai veicamie maksājumi, ja tādi ir), informācija par pakalpojumu sniedzēju un tā kontaktinformācija, pakalpojuma pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti un izmantojamās veidlapas, ievietojot norādes uz tām vai saites uz veidlapu tiešsaistes formām, pakalpojuma pieprasīšanai un saņemšanai nepieciešamās darbības un nosacījumi, kā arī informācija par visiem pakalpojuma pieprasīšanas un saņemšanas kanāliem un pakalpojuma sniedzēja darbalaikiem un cita normā noteiktā informācija. Līdz ar to visa ar pakalpojumu un tā pieprasīšanu un saņemšanu saistītā informācija jau ir jāpublicē pakalpojuma aprakstā un to nav nepieciešams aprakstīt arī projektā. Vienlaikus, ņemot vērā stabilo praksi, atbilstoši kurai Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā noteiktajā kārtībā elektroniski identificēta persona var neparakstīt informācijas pieprasījumu ar elektronisko parakstu (piemēram, Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 2. punkts, Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 455 "Adresācijas noteikumi" 70. punkts, Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 439 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība" 19. punkts), šādas elektroniski identificētas personas tiesības neparakstīt informācijas pieprasījumu paredzētas arī projektā.

Informācijas sistēmā datus var iesniegt arī datu sniedzējs, kas ir fiziska persona. Noteikumi Nr. 61 neparedz kārtību, kādā var pieprasīt un saņemt datu sniedzēja – fiziskas personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu).

Nepieciešamība pieprasīt un saņemt datu sniedzēja – fiziskas personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu) ir, lai datu izmantotājs varētu izpildīt Likuma 11. pantā noteiktās prasības datu izmantotājam – normā noteikti gadījumi, kad datu saņēmējam ir pienākums sazināties ar datu sniedzēju (ja konstatē Informācijas sistēmas datu neatbilstību situācijai apvidū).
Tā kā šādus Informācijas sistēmas datus nav plānots izsniegt, izmantojot automatizētus risinājumus, un, lai nodrošinātu Fizisko personu datu apstrādes likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām atbilstošu datu sniedzēja – fiziskās personas – datu apstrādi, projekta 23. punktā paredzēts, ka Informācijas sistēmas datus par datu sniedzēju – fizisku personu (tās vārdu, uzvārdu un personas kodu) - Valsts zemes dienests sniedz tikai, pamatojoties uz informācijas pieprasījumu. Atbilstoši projekta 22. punktam informācijas pieprasījumu var iesniegt pakalpojuma aprakstā noteiktajā veidā un, ja to iesniedz, izmantojot tiešsaistes formu, pieprasītāju identificē, lietojot tajā pieejamos elektroniskās identifikācijas līdzekļus – šādi iesniegtu informācijas pieprasījumu var neparakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Tāpat attiecībā uz informācijas pieprasījumā norādāmo informāciju piemērojams arī projekta 24. punkts (skat. arī problēmas "Noteikumos Nr. 61 nav precizēta informācijas pieprasījumā norādāmā informācija, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu Informācijas sistēmas datu izsniegšanu" risinājuma aprakstu).
Pieprasītā informācija tiks sniegta atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti tiesību aktos fizisko personu datu apstrādes jomā (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK, Fizisko personu datu apstrādes likums, Informācijas atklātības likums).

Noteikumos Nr. 61 nav precizēta informācijas pieprasījumā norādāmā informācija, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu Informācijas sistēmas datu izsniegšanu.

Projekta 24. punktā paredzēts noteikt, ka informācijas pieprasījumā papildus normatīvajos aktos informācijas atklātības jomā un ģeotelpiskās informācijas jomā noteiktajam personai jānorāda 1) ziņas par personu – personas kods un dzīvesvietas adresi saziņai – fiziskai personai vai reģistrācijas numurs – juridiskai personai, vai nosaukums – valsts un pašvaldību iestādei, 2) iespējami precīzu izsniedzamās informācijas apjomu un sastāvu, informācijas izsniegšanas veidu un pēc iespējas Informācijas sistēmas datu izsniegšanas risinājumu atbilstoši pakalpojumu aprakstā noteiktajam. Norāde uz prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos informācijas atklātības jomā, ietver atsauci uz Informācijas atklātības likuma 11. panta trešo daļu, atbilstoši kurai informācijas pieprasījumā norādāms vārds, uzvārds vai nosaukums (firma), adrese, kur nosūtāma informācija, un informācijas pieprasījums formulējams iespējami precīzi, un ceturto daļu, atbilstoši kurai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, informācijas pieprasījumā persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Savukārt Informācijas atklātības likuma 11.¹ panta otrā daļa nosaka, ka pieprasījumā norādāms, ka informāciju pieprasa atkalizmantošanas nolūkā, un norāda preci vai pakalpojumu, kā izveidei nepieciešama pieprasītā informācija, ja persona pieprasa informāciju tās atkalizmantošanai. Savukārt, norāde uz prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos ģeotelpiskās informācijas jomā, ietver atsauci uz Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 673 "Ģeotelpisko datu kopas izmantošanas noteikumu obligātais saturs un izmantošanas atļaujas saņemšanas kārtība" 24. punktu un 1. pielikumu, atbilstoši kuram informācijas pieprasījumā norādāma informācija par informācijas pieprasītāju (publiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese un pārstāvošās amatpersonas amats, vārds, uzvārds un pārstāvniecības tiesību pamats; juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, pārstāvošās amatpersonas amats, vārds, uzvārds un pārstāvniecības tiesību pamats; fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā adrese), informācijas pieprasītāja bankas rekvizīti (nosaukums, kods, konta numurs), kontaktinformācija pieprasījuma apstrādei, precizēšanai, licences vai licences līguma noslēgšanai un izpildei (vārds, uzvārds, amats, tālrunis vai mobilais tālrunis, e-pasta adrese, fakss), informācijas apmaiņas veids ar izmantošanas pieprasījuma iesniedzēju, informācijas pieprasītājam nepieciešamās ģeotelpiskās datu kopas nosaukums un apraksts, kā arī ģeotelpisko datu kopas izmantošanas mērķis un veids, informācija par rēķina saņemšanas veidu. Fizisko un juridisko personu informācijas pieprasījumus atbilstoši Valsts zemes dienesta dokumentu klasifikācijas shēmai Valsts zemes dienests uzglabā divus gadus ar mērķi nodrošināt savas darbības dokumentēšanu atbilstoši Arhīvu likuma 4. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumiem Nr. 282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi".
Projekta 24.1.1. apakšpunktā paredzētā informācija par fiziskās personas dzīvesvietas adresi tiks izmantota Administratīvā procesa likuma 70. panta otrās daļas un Paziņošanas likuma 4. panta pirmās daļas īstenošanai gadījumā, ja fiziskai personai nebūs izveidota oficiālā e-adrese vai ja persona atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta pirmajai daļai Valsts zemes dienestam būs lūgusi sagatavoto administratīvo aktu izsniegt, neizmantojot oficiālo e-adresi.

Informācijas sistēmas dati to satura un specifikas dēļ nav izsniedzami papīra dokumenta veidā un tos var izsniegt tikai elektroniskā veidā. Noteikumos Nr. 61 ir detalizēti uzskaitīti veidi, kādos Valsts zemes dienestam ir jāizsniedz Informācijas sistēmas dati, kas straujās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības dēļ neatbilst mūsdienu prasībām.

Ņemot vērā to, ka Informācijas sistēmas dati nav izsniedzami papīra dokumentu veidā, projekta 25. punktā ir paredzēts noteikt, ka Informācijas sistēmas datus Valsts zemes dienests izsniedz tikai elektroniski, pakalpojuma aprakstā noteiktajā apjomā, veidā un formātā. Tāpat normā paredzēts, ka izsniedzamo Informācijas sistēmu datu apjomu, kāds pieejams attiecīgajā izsniegšanas risinājumā, Valsts zemes dienests noteiks un publicēs pakalpojumu aprakstā. Informācijas sistēmā iekļauti dati, kuru izsniegšanā jāievēro īpašas prasības (vispārpieejami dati, dati par valstij svarīgiem objektiem, dati, kam ierobežotas pieejamības informācijas statusu ir noteicis datu sniedzējs, fiziskās personas – datu sniedzēja, dati) un atbilstoši datu saņēmēja piekļuves apjomam Informācijas sistēmas datus Valsts zemes dienests var sniegt:
- portālā www.kadastrs.lv elektroniskos pakalpojumus: piemēram, specializēts elektroniskais pakalpojums datu sniedzējam ("Mani ATIS dati"), Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nekustamā īpašuma īpašniekam, vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam ("ATIS dati par savām zemes vienībām") un, tiklīdz tas būs iespējams atbilstoši prasībām, kādas tiks noteiktas nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas aizsardzības nodrošināšanai, – specializēti pakalpojumi personām tām noteikto profesionālo pienākumu veikšanai zemes kadastrālajā uzmērīšanā, zemes ierīcības projekta izstrādē, ģeodēzisko darbu veikšanā un meža inventarizācijai ("Informācija zemes kadastrālajai uzmērīšanai", "Plānošanai un meža inventarizācijai", "Ģeodēzisko darbu veikšanai"), un specializēts elektroniskais pakalpojums citām personām vispārpieejamu Informācijas sistēmas datu saņemšanai ("ATIS dati par svešām zemes vienībām");
- izmantojot tīmekļa pakalpes;
- izmantojot Valsts zemes dienesta datņu transportēšanas protokola serveri;
- datnes veidā, piemēram, to nosūtot oficiālajā elektroniskajā adresē vai izsniedzot portālā www.kadastrs.lv, kur pieejams personificēts konts drošai datu apmaiņai.
Ņemot vērā straujo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, projekts neparedz iekļaut specifisku uzskaitījumu datu izsniegšanas risinājumiem, kādi var būt izmantojami visu veidu Informācijas sistēmas datu izsniegšanai, bet paredz šādus risinājumus aprakstīt atbilstoši pakalpojumu aprakstā iekļaujamajai informācijai.

Lai nodrošinātu vispārpieejamu Informācijas sistēmas datu pieejamību un atvērtību, ir nepieciešams noteikt veidu, kādā vispārpieejami Informācijas sistēmas dati būs pieejami bez maksas, tai skaitā nodrošinot Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildi. Ar vispārpieejamiem Informācijas sistēmas datiem saprotami visi dati par apgrūtināto teritoriju (izņemot dati par apgrūtināto teritoriju, kuriem atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts drošības iestādes ir noteikušas ierobežotu informācijas piekļuvi) un tādi dati par objektu, kas nav klasificēti kā ierobežotas pieejamības informācija (skat. Informācijas atklātības likuma 4. pantu) vai kas saskaņā ar Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā noteikto ir vispārpieejama informācija.

Projekta 26. punktā paredzēts noteikt, ka Valsts zemes dienests pēc savas iniciatīvas nodrošina personai bez maksas piekļuvi vispārpieejamajiem Informācijas sistēmas datiem, tai skaitā Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajiem Informācijas sistēmas datiem par tīkla operatora fizisko infrastruktūru un tās aizsargjoslām, izmantojot skatīšanās pakalpojumu. Ar skatīšanās pakalpojumu saprot Ģeotelpiskās informācijas likuma 28. panta otrajā daļā noteikto skatīšanās pakalpojumu, kas ļauj vismaz attēlot, pārvietot, pietuvināt un attālināt skatu, panoramēt vai pārklāt skatāmās ģeotelpiskās datu kopas, kā arī attēlot pieņemtos ģeotelpisko datu kopu apzīmējumus un jebkuru ar tiem saistīto metadatu saturu.
Valsts zemes dienests, tiklīdz tas būs iespējams atbilstoši prasībām, kādas tiks noteiktas nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas aizsardzības nodrošināšanai, plāno atbilstošu skatīšanās pakalpojumu publicēt valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (turpmāk – Ģeoportāls). Šobrīd Ģeoportāla funkcionalitāte nodrošina iespēju pārlūkot datus savietojumā ar citu Ģeoportālā pieejamo ģeotelpisko informāciju (piemēram, Kadastra informācijas sistēmas telpiskajiem datiem, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas telpiskajiem datiem un citiem ģeoproduktiem, kas nodrošina slāņu savietošanu skatīšanās pakalpojumos).
Valsts zemes dienests plāno nodrošināt ārējiem datu lietotājiem vienuviet pieejamu ģeotelpisko informāciju par Informācijas sistēmas datiem savietojumā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem (tai skaitā servitūtu teritorijām), kā arī informāciju par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām zemes īpašniekam nepiederošām būvēm. Informācijas sistēmas datus ikviena persona varēs saņemt arī maksas pakalpojumu ietvaros (piemēram, kā lejupielādējamu datni portāla www.kadastrs.lv e-pakalpojumā, izmantojot tīmekļa pakalpes, kā datni FTP serverī, portāla www.kadastrs.lv sadaļā "Mans konts" vai oficiālajā e-adresē).
Datu sniedzēja iesniegtie un reģistrētie dati Informācijas sistēmā personām būs pieejami tādā mēroga noteiktībā, kādā datu sniedzējs tos iesniedzis.

2022. gada 3. novembrī spēkā stājās grozījumi Likumā, kas noteic subjektus, kam bez maksas izsniedzami Informācijas sistēmas dati, savukārt Informācijas sistēmas datu izsniegšanas veidi, kas ir noteikti Noteikumu Nr. 61 24. un 25. punktā, neatbilst mūsdienu tehniskajiem risinājumiem un nav salāgojami ar grozījumiem Likumā.

Projekta 27.-31. punktā noteikts veids, kādā Valsts zemes dienests atbilstoši Likuma 12. panta piektajai daļai sniedz Informācijas sistēmas datus pēc pieprasījuma bez maksas atbilstoši piekļuves tiesībām:
– datu sniedzējam – par tā iesniegtajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kā arī šiem objektiem Informācijas sistēmā automātiski attēlotajām apgrūtinātajām teritorijām, Informācijas sistēmas datus sniedz, izmantojot pakalpojuma aprakstā noteiktu specializētu elektronisko pakalpojumu, vai, ja datu sniedzējs nevar saņemt šādā veidā – izmantojot citu, pakalpojumā aprakstā noteiktu datu izsniegšanas risinājumu (piemēram, Valsts zemes dienesta datņu transportēšanas protokola serveri);
– valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām, privātpersonām, kas pilda tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, Saeimai, Valsts kontrolei, valsts drošības iestādēm, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesām – tām noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai – Informācijas sistēmas datus sniedz Valsts zemes dienesta noteiktā formātā, izmantojot Valsts zemes dienestam pieejamus tehniskos risinājumus (piemēram, tīmekļa pakalpes, datņu transportēšanas protokola serveri, specializētus elektroniskos pakalpojumus portālā www.kadastrs.lv, u.c.), vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ņemot vērā, ka Valsts zemes dienests Informācijas sistēmas datus pašvaldībām būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanai sniedz Būvniecības informācijas sistēmai (atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi" 24.¹ punktam) un visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Informācijas sistēmas datus sniegs Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmai (atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumu Nr. 392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi" 30.2.8., 30.2.9. un 38.4. apakšpunktam), projekta 29. punktā paredzēts būvniecības un teritorijas attīstības plānošanas procesam nepieciešamos Informācijas sistēmas datus sniegt valsts informācijas sistēmai, kas šādam mērķim izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un teritorijas attīstības plānošanas jomā;
– Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kadastra objekta īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam par savām zemes vienībām Informācijas sistēmas datus sniedz portālā www.kadastrs.lv. Vienlaikus, ņemot vērā, ka ārējos normatīvajos aktos (piemēram, Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 4. pantā) var būt noteikts Informācijas sistēmas datu, kam datu sniedzējs ir norādījis uz ierobežotas pieejamības informācijas statusu, saņēmēja pienākums pirms datu saņemšanas saņemt īpašu datu sniedzēja saskaņojumu, taču šāda prasība attiecībā uz īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju nav samērīga, jo tā raksturo šai personai piederošu kadastra objektu, projekta 30. punktā paredzēts noteikt, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kadastra objekta īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam par savu kadastra objektu ir tiesības saņemt Informācijas sistēmas datus arī tad, ja Informācijas sistēmas datu sniedzējs ir norādījis uz tā iesniegto datu ierobežotas pieejamības statusu;
– personām ģeodēziskajiem, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, meža inventarizācijai – sertificēto personu profesionālo darbību veikšanai Informācijas sistēmas datus sniedz portālā www.kadastrs.lv. Vienlaikus, ņemot vērā, ka ārējos normatīvajos aktos (piemēram, Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 4. pantā) var būt noteikts Informācijas sistēmas datu, kam datu sniedzējs ir norādījis uz ierobežotas pieejamības informācijas statusu, saņēmēja pienākums pirms datu saņemšanas saņemt īpašu datu sniedzēja saskaņojumu, taču šāda prasība attiecībā uz personām ģeodēziskajiem, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, meža inventarizācijai nav samērīga un var kavēt to profesionālo darbību veikšanu, projekta 31. punktā paredzēts noteikt, ka ģeodēziskajiem, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, meža inventarizācijai sniedz arī tiem nepieciešamos Informācijas sistēmas datus, kuriem datu sniedzējs ir norādījis uz iesniegto datu ierobežotas pieejamības statusu, par zemes vienību, kurā sertificēta persona veic profesionālo darbību, vai ar šādu zemes vienību robežojošo zemes vienību.
Citos iepriekš neminētos gadījumos Valsts zemes dienests Informācijas sistēmas datus izsniedz par maksu, izmantojot datu izsniegšanas risinājumus, kas noteikti pakalpojuma aprakstā.

Projektā nepieciešams noteikt Informācijas sistēmas datu saņēmēja pienākumus attiecībā uz saņemto Informācijas sistēmas datu tālāku izmantošanu, ņemot vērā Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturto daļu, atbilstoši kurai – ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Projekta 32. punktā paredzēts Informācijas sistēmas datu saņēmēja pienākums nodrošināt, ka saņemtos ierobežotas pieejamības Informācijas sistēmas datus izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem Valsts zemes dienests tos izsniedza.

Noteikumi Nr. 61 neparedz rakstveida vienošanās slēgšanu par Informācijas sistēmas datu izsniegšanu, taču Valsts zemes dienesta prakse liecina, ka šāda vienošanās ir nepieciešama, ja jāvienojas par Informācijas sistēmas datu sagatavošanas nosacījumiem vai piekļuves noteikumiem.

Projekta 33. punktā paredzēts noteikt, ka rakstveida vienošanos par Informācijas sistēmas datu izsniegšanu slēdz, ja nepieciešami speciāli Informācijas sistēmas datu sagatavošanas nosacījumi vai piekļuves noteikumi.

Kadastra informācijas sistēmā Noteikumu Nr. 61 5. pielikumā iekļautie nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu kodi neatbilst aktuālajai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikācijai, turklāt arī vēsturiski ar šo kodu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie apgrūtinājumi neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam.

2025. gadā paredzēts Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus reģistrēt, savietojot Informācijas sistēmas datus ar Kadastra informācijas sistēmas datiem, aizvietojot Kadastra informācijas sistēmā līdz tam reģistrētos nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus (izņemot ceļa, ēku un ūdens lietošanas servitūtu teritorijas, apgrūtinājumus būvēm un telpu grupām) ar nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem, kuri tiks iegūti abu informācijas sistēmu datu savietošanas rezultātā. Minētais process būs attiecināms arī uz noteikumu Nr. 61 5. pielikumā noteiktajiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem. Tāpēc projekta 47. punktā paredzēts noteikt, ka Kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu vēsturiskos aprakstus (nosaukumus) un klasifikācijas kodus publicē Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv) saraksta veidā un uztur līdz 2025. gada 1. februārim

Projekta 19. punktā tiek noteikti gadījumi, kad Valsts zemes dienests ir tiesīgs dzēst datus no Informācijas sistēmas, bet nav atrunāta šo Informācijas sistēmas datu arhivēšanas un uzglabāšanas kārtība, lai nodrošinātu vēsturisko Informācijas sistēmas datu izmantošanas iespējas (piemēram, lēmumu pieņemšanā, datu izpētē).

Projekta 21. punktā ir paredzēts noteikt, ja Informācijas sistēmā dati par objektu un apgrūtināto teritoriju tiek dzēsti saskaņā ar projekta 19.1. un 19.3. apakšpunktu, Valsts zemes dienests šo datu kopu pirms dzēšanas arhivē un nodod turpmākai glabāšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts zemes dienests Informācijas sistēmas datu kopu saglabā datņu ģeodatubāzes formātā.

Noteikumu Nr. 61 35. punkts nosaka, ka Informācijas sistēmas nodrošinātajā tīmekļa pārlūkprogrammā var izmantot kartogrāfisko materiālu – Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību robežu datus, taču atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 13. pantam Valsts zemes dienests, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrē administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības, ciemus un to robežas, kā arī mazciemus. Savukārt ielas, laukumus, ēku, viensētu, apbūvei paredzētu zemes vienību un telpu grupu adreses Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrē, pamatojoties uz pašvaldības kompetentās institūcijas sniegto informāciju. Tas nozīmē, ka gan administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību robežas, gan adreses ir Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas dati.

Projekta 39. punktā paredzēts noteikt, ka Informācijas sistēmas nodrošinātajā tīmekļa pārlūkprogrammā, lai attēlotu ģeotelpiskās informācijas pamatdatus izvēlētajā atrašanās vietā, datu sniedzējs var izmantot Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus. No Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas kartogrāfiskajiem materiāliem var izmantot informāciju par administratīvajām teritorijām, to teritoriālā dalījuma vienībām, apdzīvotajām vietām un to robežām, valsts un pašvaldību autoceļiem, ielām un to telpisko novietojumu, adresācijas objektu adresēm un to atrašanās vietu.
Tāpat projekta 39. punktā paredzēts noteikt, ka Informācijas sistēmas nodrošinātajā tīmekļa pārlūkprogrammā, lai attēlotu ģeotelpiskās informācijas pamatdatus izvēlētajā atrašanās vietā, datu sniedzējs var izmantot Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmas datus, Kadastra informācijas sistēmas datus un Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes datus. No Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmas datiem var izmantot ortofotokarti un Latvijas pārskata karti. No Kadastra informācijas sistēmas datiem var izmantot Kadastra kartes publisko daļu.
Valsts zemes dienests nodrošina, ka Informācijas sistēmas nodrošinātajā tīmekļa pārlūkprogrammā ir pieejama jaunākā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ortofotokarte ar augstāko izšķirtspēju, ko Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir nodevusi Valsts zemes dienestam noslēgtās sadarbības ietvaros.

Noteikumu Nr. 61 8. punkta ietvertais tiesiskais regulējums neatbilst mūsdienu tehniskajiem risinājumiem, projektā iesniedzamo datu veidi tiek precizēti.

Attīstoties tehnoloģijām, lai nebūtu nepieciešams veikt grozījumus noteikumos, tad projekta 38. punktā tiek noteikts, ka Valsts zemes dienestam datus iesniedz atbilstoši Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv) noteiktajiem veidiem un saskaņā ar noslēgto līgumu.
Datu sniedzējs Valsts zemes dienestam datus iesniedz šādos veidos – izmantojot datu sniedzēja vai Ģeoportāla nodrošināto šo noteikumu 37. punktā minētajām prasībām atbilstošu tīmekļa pakalpi, tiešā pieslēgumā pie datu bāzes, izmantojot Informācijas sistēmas nodrošināto tīmekļa pārlūkprogrammu un elektronisku datņu veidā. Ar elektronisku datņu veidu šajā projektā saprot vektordatu formā kā DGN, DWG, SHP atbilstoši Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv) publicētajai struktūrai.

Likuma 3. panta piektās daļas 1. punktā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību, tajā skaitā ietverot prasības par iesniedzamo datu klasificēšanu. Likuma 3. pants noteic, ka Informācijas sistēmā tiek iekļauti dati – objekts (dabas veidojums, būve vai cits mākslīgs veidojums, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu) un apgrūtinātā teritorija (teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi).
Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, kas noteikti uz likuma pamata, un ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūta teritoriju atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 44. panta pirmajai daļai. Likuma "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (stājās spēkā 2024. gada 27. jūnijā) 8. pantā noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasificēšanu. 
Ar noteikumiem Nr. 61 apstiprināti klasifikatori – Informācijas sistēmas objektu klasifikators (1. pielikums), vienotais apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikators (2. pielikums) un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikators, kuru noteikšanai netiek izmantoti Informācijas sistēmas dati (3. pielikums). Pamatojoties uz to, ka tiek grozīti normatīvie akti, kas maina apgrūtinātās teritorijas, tai skaitā arī Kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus (piemēram, izveido jaunus objektus, kam tiek noteiktas aizsargjoslas, vai nosaka jaunas aizsargjoslu platības, vai arī paredz, ka ap atsevišķiem objektiem vairs nenosaka aizsargjoslas), vienlaicīgi ir jāgroza noteikumi, kas apstiprināja klasifikatorus, kas ir laikietilpīga procedūra.

Ar projektu tiek noteikts, ka klasifikatoru izstrādā un uztur Valsts zemes dienests. Klasifikatoru publicē Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv).
Klasifikatorā ietver Informācijas sistēmas objekta, apgrūtinātās teritorijas un Kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma kodu un aprakstu un Informācijas sistēmas objekta, apgrūtinātās teritorijas elementa tipu.
Informācijas sistēmas objektu un apgrūtināto teritoriju klasifikāciju apstiprināja ar Ministru kabineta 2011. gada 4. oktobra noteikumiem Nr. 754 “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 754) un, pamatojoties uz Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra sēdes protokola Nr. 53, 3. §, 2. punktu, kas paredz Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2013. gada 31. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus noteikumiem Nr. 754 ar mērķi sistematizēt noteikumu Nr. 754 pielikumos ietvertos kodu sarakstus un noteikt to struktūru un objektu grupēšanas kritērijus, stājās spēkā Noteikumi Nr. 61. Abu iepriekšminēto normatīvo aktu projektu izstrādes ietvaros kompetentās institūcijas sniedza atbalstu un saskaņojumu šādiem grozījumiem (nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, Informācijas sistēmas objektu un apgrūtināto teritoriju svītrošanai no klasifikatoriem), attiecīgi Valsts zemes dienests turpinās strādāt ar šo klasifikatoru.
Vēsturiski Informācijas sistēmas objektu klasifikators tika veidots, par pamatu izmantojot Valsts zemes dienesta iekšējām vajadzībām izstrādāto "Apvidus objektu klasifikators". Informācijas sistēmas apgrūtināto teritoriju kods tika veidots, nosakot, ka apgrūtinātās teritorijas koda cipari ir "73", bet pārējo ciparu kombinācija tika veidota manuāli, izmantojot Ministru kabineta 2009.gada 2.decembra noteikumu Nr.1602 "Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikācija" 1. pielikumā norādīto identifikatoru, piemēram: 7311010100 - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija. Koda izveidošanas princips: Pirmie cipari- "73"; Kadastra informācijas sistēmas apgrūtinājuma grupas identifikācijas kods- "110101"; Manuāli pievienoti cipari- "00".
Informācijas sistēmas objekti tiek klasificēti, sagrupējot dažāda veida objektu grupas alfabētiskā secībā, atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos attiecīgajos normatīvos aktos noteiktajai konkrētā objekta aizsargjoslu noteikšanas metodikai, piešķirot katram objektam unikālu 10 ciparu kodu. 
Informācijas sistēmā tiek iekļautas apgrūtinātās teritorijas, kurām atbilstoši Aizsargjoslu likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi, kā arī apgrūtinātās teritorijas, kas izriet no citiem normatīvajiem aktiem (piemēram, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", likuma "Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām", likuma "Par zemes dzīlēm", likuma "Par piesārņojumu", Latvijas Republikas valsts robežas likuma). Katrai apgrūtinātajai teritorijai ir piešķirts unikāls, 10 ciparu kods, kas sākas ar cipariem "73". Informācijas sistēmas apgrūtinātās teritorijas kodu izmanto Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma reģistrācijai, tai skaitā apgrūtinājumu reģistrācijai būvei un telpu grupai, kuras netiek reģistrētas Informācijas sistēmā. Informācijas sistēmā reģistrē apgrūtinātās teritorijas, kuras attiecas uz zemi, bet nereģistrē tādas apgrūtinātās teritorijas, kuras noteiktas attiecībā uz būvi, daļu no būves, telpu grupu vai telpu.
Lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamo nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu klasifikācija būtu noteikta un pieejama vienkopus, klasifikatorā ietverti arī tādi nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi - ceļa, ūdens lietošanas un ēku servitūtu teritorijas, kas reģistrējami tikai Kadastra informācijas sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra datu aktualizācijas jomā.
Valsts zemes dienests izmaiņas klasifikatorā veic, ja ar normatīvo aktu tiek noteikta jauna vai precizēta esošā apgrūtinātā teritorija, vai apgrūtinātā teritorija tiek atcelta. Valsts zemes dienests klasifikatoru aktualizē desmit darba dienu laikā pēc normatīvā akta spēkā stāšanās. Ņemot vērā, ka klasifikatora izveidē vienmēr tiek iesaistīta par apgrūtināto teritoriju atbildīgā institūcija, tad ir būtiski, ka Valsts zemes dienests tiek iesaistīts normatīvā akta izstrādē ar kuru tiek noteikta jauna vai precizēta esošā, vai tiek atcelta apgrūtinātā teritorija. Valsts zemes dienests, iesaistoties normatīvā akta izstrādē, jau varēs izvērtēt klasifikatorā veicamās izmaiņas un sadarbībā ar atbildīgo par apgrūtināto teritoriju institūciju vienoties par klasifikatorā iekļaujamo apgrūtināto teritoriju.
Pēc izmaiņu veikšanas klasifikatorā valsts informācijas sistēmās veic izmaiņas ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā.
Informācijas sistēmas objektam, apgrūtinātajai teritorijai un Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma servitūta teritorijai, kas dzēsta no klasifikatora, piešķirto kodu atkārtoti neizmanto.