22-TA-3261: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 6. maija noteikumos Nr. 237 "Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 6. maija noteikumos Nr.237 “Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi”” (turpmāk tekstā – Vērtspapīru noteikumi) izstrādāti pēc Valsts kases iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir svītrot no Vērtspapīru noteikumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (turpmāk tekstā – FKTK), kura ar 2023. gada 1. janvāri tiek pievienota Latvijas Bankai, savukārt Latvijas Banka kā fondu pārvaldītāja turpmāk nav tiesīga veikt Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu ieguldīšanu parādzīmēs un obligācijās to sākotnējā izvietošanā ar tiešo pārdošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Spēkā stāšanās vienlaicīgi ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos - 2023. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Valsts kasei ir tiesības vienoties ar FKTK par Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu ieguldīšanu parādzīmēs un obligācijās to sākotnējā izvietošanā ar tiešo pārdošanu saskaņā ar Valsts kases rīkojumu par pēdējā konkurējošā daudzcenu izsolē piedāvāta parādzīmju vai obligāciju sērijas apjoma palielināšanu ar papildu laidienu.
Pēc FKTK pievienošanas Latvijas Bankai minētā vienošanās starp Valsts kasi un FKTK par vērtspapīru iegādi tiešajā pārdošanā nebūs iespējama, jo Latvijas Bankai nav tiesību iegādāties valsts vērtspapīrus sākotnējā izvietošanā, ko nosaka Latvijas Bankas likuma 6. pants, aizliedzot veikt monetāro finansēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" 21. pantu.
Tāpat arī vairs nepastāv Latvijas Bankas noteikumi, kas atrunā jautājumus par valsts vērtspapīru apgrozību regulētajā tirgū un ārpus regulētā tirgus, tādēļ nepieciešams veikt grozījumu Vērtspapīru noteikumu 39. punktā.
Pēc FKTK pievienošanas Latvijas Bankai minētā vienošanās starp Valsts kasi un FKTK par vērtspapīru iegādi tiešajā pārdošanā nebūs iespējama, jo Latvijas Bankai nav tiesību iegādāties valsts vērtspapīrus sākotnējā izvietošanā, ko nosaka Latvijas Bankas likuma 6. pants, aizliedzot veikt monetāro finansēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" 21. pantu.
Tāpat arī vairs nepastāv Latvijas Bankas noteikumi, kas atrunā jautājumus par valsts vērtspapīru apgrozību regulētajā tirgū un ārpus regulētā tirgus, tādēļ nepieciešams veikt grozījumu Vērtspapīru noteikumu 39. punktā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai Vērtspapīru noteikumos iekļautās normas atbilstu Latvijas Bankas likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, noteiktajam regulējumam, ir nepieciešams grozīt attiecīgās tiesību akta normas.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams veikt šādus grozījumus Vērtspapīru noteikumos:
1. Svītrot 21. punktu;
2. Izteikt 39. punktu šādā redakcijā:
“39. Parādzīmju un obligāciju apgrozība var notikt regulētā tirgū un ārpus regulētā tirgus, pamatojoties uz tiesību aktiem un ievērojot regulētā tirgus organizētāja un centrālā vērtspapīru depozitārija izdotos noteikumus.”
1. Svītrot 21. punktu;
2. Izteikt 39. punktu šādā redakcijā:
“39. Parādzīmju un obligāciju apgrozība var notikt regulētā tirgū un ārpus regulētā tirgus, pamatojoties uz tiesību aktiem un ievērojot regulētā tirgus organizētāja un centrālā vērtspapīru depozitārija izdotos noteikumus.”
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo projekts neskar sabiedrību tieši - grozījumi Vērtspapīru noteikumos ietver normatīvā regulējuma atbilstību jau spēkā esošiem ārējiem tiesību aktiem un faktiskajai situācijai.
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekts saskaņots ar Latvijas Banku.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kase
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi