Anotācija

Likumā ir ietvertas klimata politikas jomas normas, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā (tai skaitā ETS), prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus.

Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas, VARAM pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus – piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildus, piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.
 
Likumprojekts “Klimata likums”, kas aptver klimata politikas jomu, prasa plašākas diskusijas Saeimā, kas ir laika ietilpīgs process. Vienlaicīgi attiecībā uz ETS, pret Latviju uz šo brīdi ierosinātas jau 3 pārkāpumu procedūras (INFR(2024)0095 , INFR(2024)0096  un INFR(2024)0195 ), kas izriet no Direktīvas 2003/87/EK grozošo direktīvu - Direktīvas 2023/958 un Direktīvas 2023/959, netransponēšanas likumprojektā “Klimata likums”, un no tā izrietošajos deleģētos Ministru kabineta noteikumos, kā tas bija paredzēts. Šobrīd ETS pamatdirektīvas grozījumu transponēšana ir kavēta par vairāk nekā gadu, kas rada ne tikai risku soda naudu uzlikšanai no EK puses, bet arī administratīvus šķēršļus ETS operatoriem un sarežģī ETS administrēšanu visām iesaistītajām pusēm.

Līdz ar to likumprojekta “Klimata likums” ETS un ETS2 normas, par kurām tika panākta vienošanās likumprojektu “Klimata likums” apstiprinot Ministru kabinetā 2024. gada  1. oktobrī, tiek iekļautas šajā likumprojektā, nemainot to būtību.
Virzot šo likumprojektu un likumprojektu “Klimata likums” Saeimā, tiks nodrošināta to atbilstība Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”, t.sk. nodrošinot tiesību normu nedublēšanos.

Vienlaicīgi ir sekojoši riski attiecībā uz ETS operatoriem:
- Direktīva 2023/959 paredz, ka četru ES dalībvalstu (Bulgārija, Čehija, Latvija, Polija) centralizētās siltumapgādes operatoriem ir iespēja saņemt papildu 30% bezmaksas kvotu klimatneitralitātes plānu (turpmāk – KNP) izstrādes un izpildes gadījumā. KNP Latvijā ir iesnieguši 11 operatori. ETS direktīvas grozījumu nepārņemšana apdraud iespēju ETS centralizētās siltumapgādes iekārtu operatoriem saņemt bezmaksas kvotas, ņemot vērā pirmo iespējamo  KNP izpildes termiņu līdz 2025. gada 31. decembrim.
- Attiecībā uz Latvijas gaisa kuģu operatoriem - laika posmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim ETS gaisa kuģu operatori par atbilstīgu aviācijas degvielas izmantošanu var iegūt papildu bezmaksas kvotas. Nosacījumi un to praktiskās izpildes noteikumu laicīga nepieņemšana nacionālajos tiesību aktos rada papildu nenoteiktību Latvijas ETS gaisa kuģa operatoriem. Kopējais kvotu apjoms ES šim periodam ir 20 miljoni.
- Latvijas nacionālajā normatīvajā regulējumā nav transponētas ETS normas, kuras attiecas uz jūras transportu. Pastāv risks par ETS atbilstības cikla neievērošanu – monitorings, ziņošana un kvotu nodošanu. Šajā gadījumā sekas iestājas kuģošanas sabiedrībām, kuru administrējošā dalībvalsts ir Latvija, tai skaitā kuģošanas sabiedrībām, kuru karogvalsts nav Latvijas Republika. Šie komersanti bez regulējuma nespēs izpildīt saistības par kvotu nodošanu jau 2025. gada septembrī, kas var rezultēties ar sankcijām par saistību neizpildi un tiesvedību vai starptautisku strīdu ar Latvijas Republiku par iespējamo zaudējumu piedziņu.
- Direktīvas 2023/959 ETS2 regulējuma prasību transponēšana kavēta jau 196 dienas (uz 2025. gada 13. janvāri), kas rada nopietnus šķēršļus ETS2 ieviešanai Latvijā. ETS2 ieviešanas turpmāka kavēšana (papildus iespējamām sankcijām) apdraud ETS2 saistītā finansējuma saņemšanu, kā rezultātā Latvijai tiek liegta piekļuve Sociālā klimata fonda (2026. – 2032.) līdzekļiem 462 759 597 EUR apmērā un netiktu iegūti ETS2 izsoļu ieņēmumi (2027. – 2032.)  provizoriski 525 milj. EUR apmērā.
Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams steidzami veikt grozījumus likumā, transponējot ETS tiesību normas, un ietverot deleģējumus Ministru kabineta noteikumu izstrādei, kas pilnībā pārņemtu nacionālajos tiesību aktos Direktīvā 2023/959 un Direktīvā 2023/958 ietvertās tiesību normas, vienlaicīgi veicot izmaiņas likuma struktūrā, padarot tā saturu uztveramāku, izdalot ETS tvērumu. Vienlaicīgi likums jāaktualizē atbilstoši augstāk minētajām ministriju un to padotības iestāžu reorganizācijām.

Likumā  paredzēts precizēt vai izslēgt no likuma klimata politikas jomu regulējošās normas, tai skaitā, paredzēts izslēgt tiesību normas, uz kuru pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi, ņemot vērā šī likuma pārejas noteikumu 77. un 78. punktu.

I nodaļa – Vispārīgie noteikumi

Jaunās redakcijās tiek izteikti vairāki termini, tai skaitā, “emisijas kvota”, “gaisa kuģa operators”, “komerciāls gaisa transporta operators”, “emisijas kvotu izsolīšana”, “kuģošanas sabiedrība”, “siltumnīcefekta gāzes” un “siltumnīcefekta gāzu emisijas”.
I nodaļa ir papildināta ar jauniem terminiem, kuri pirms tam nav bijuši noteikti likumā, šie termini ir “Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības”, “siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja”, “degvielas un kurināmā operators”, “nodošana patēriņam”, “degviela”, “verificētājs”, “aviācijas ietekme, kas nav oglekļa dioksīda ietekme”, “piestāšanas osta”, “reiss”, “oglekļa dioksīda ķīmiska piesaiste produktā”, “oglekļa dioksīda lietošana ”, “oglekļa dioksīda uztveršana” un “oglekļa dioksīda ekvivalents”.

II nodaļa – Prasības un nosacījumi attiecībā
uz piesārņojošas darbības veikšanu
No šīs nodaļas tiek svītrotas normas, kuras attiecas uz ETS.

III nodaļa – Vides kvalitātes normatīvi un vides
kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas
Šajā nodaļā tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz atbildīgo ministriju, norādot, ka KEM organizē gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu.

IV nodaļa – Piesārņojošu darbību iedalījums
un to veikšanas nosacījumi
No šīs nodaļas tiek svītrotas normas, kuras attiecas uz ETS.

V nodaļa – Atļaujas pieteikšana, izsniegšana, pārskatīšana un atcelšana
No šīs nodaļas tiek svītrotas normas, kuras attiecas uz ETS.

V¹ nodaļa – Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
Nodaļas un 32.² panta nosaukumi tiek izteikti jaunā redakcijā, lai labāk atspoguļotu nodaļā un pantā ietvertās normas.

V² nodaļa – Iekārtu darbības apturēšana
No šīs nodaļas tiek svītrotas normas, kuras attiecas uz ETS.

V³ nodaļa – Modernizācijas fonds
Netiek veiktas izmaiņas nodaļas esošajai redakcijai.

V⁴ nodaļa (jauna) – Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
Šī nodaļa ir jauna un ietver regulējumu par ETS un ETS2 darbību, ieskaitot nosacījumus, prasības, atļaujas un pienākumus, atbilstoši Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam, ietverot grozījumus, kas pieņemti Direktīvā 2023/959  (Direktīvas 2003/87/EK konsolidētā versija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02003L0087-20230605).

Tāpat kā līdz šim likumā  ir paredzēts, ka iekārtām, kuras veic kādu no likuma 2. pielikuma I. daļā minētajām darbībām, ir nepieciešama SEG emisijas atļauja (turpmāk – SEG atļauja), kuru izsniedz Valsts vides dienests (turpmāk – VVD). Likuma 2. pielikuma I. daļā uzskaitītās darbības atbilst Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam, ietverot grozījumus, kas pieņemti Direktīvā 2023/959. t.i. gaisa kuģu operatoriem, kuri atbilst likumprojekta 2. pielikuma II. daļā uzskaitītajām darbībām aviācijas jomā, kas atbilst Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam, nav nepieciešama SEG atļauja, bet  šiem operatoriem ir citi pienākumi, kas ir noteikti likumprojekta 32.²⁰ pantā.

Likuma 32.¹⁵ pantā tiek noteiktas prasības, kuras attiecas uz operatoru, gaisa kuģa operatoru un kuģošanas sabiedrību, kuri veic likuma 2. pielikuma I., II. un III. daļā minētās darbības, vai degvielas un kurināmā operatoru, kuri nodod degvielu vai kurināmo patēriņam likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punkta minētajām darbībām. Tiek noteikts, ka operatoriem ir jāveic tādi pasākumi, kuri veicinās SEG emisiju samazinājumu tā veicinot šī likumprojekta mērķa sasniegšanu. Lai noteiktu emitēto SEG emisiju daudzuma izmaiņas un veiktās operatoru darbības, kuras ir ietekmējušas SEG emisiju samazinājumu, operatoriem tiek noteikts, ka ir jāveic darbības datu un radīto SEG emisiju monitorings.

Ar likuma 32.¹⁶ pantu un 2. pielikuma I. daļu tiek pārņemtas likuma” 24.¹ pantā noteiktās normas, kas papildinātas ar papildu nosacījumiem, atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām. 32.¹⁶ pantā tiek noteikts, kā VVD nosaka, kuras iekārtas atbilst likumprojekta 2. pielikuma I. daļas darbībām, kurām ir nepieciešama SEG atļauja. 2. pielikuma I. daļa  nosaka arī kādas darbības netiek iekļautas ETS  sākot ar 2026. gada 1. janvāri, t.i. ja attiecīgajā grozījuma projekta 32.¹⁸  panta ceturtajā daļā minētā perioda piecu gadu ciklā iekārtā (nevis tehniskās vienības) biomasas sadedzināšana ir bijusi vidēji vairāk nekā 95% no kopējām vidējām šīs iekārtas SEG emisijām, ievērojot Eiropa Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva 2018/2001) nosacījumus par ilgtspējas kritērijiem un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem. Šā panta devītā daļa nosaka VVD rīcību, ja ir konstatēts, ka operators veic darbību bez šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas. Gadījumā, ja operators darbojas bez derīgas SEG atļaujas (vai nepilda tam uzliktos monitoringa pienākumus), VVD, savas kompetences ietvaros izdod administratīvo aktu par operatora iekārtas darbības pārtraukšanu ciktāl tā attiecināma uz ETS. Minētā darbība jāpārtrauc neatkarīgi no tā vai iekārtai ir spēkā A, B vai C atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai.
SEG atļauju izsniegšanas kārtība (saistība ar A, B vai C piesārņojošo atļauju izsniegšanu), kā arī esošā ikgadējā ziņošanas kārtība un preventīvie pasākumi, tai skaitā individuālas konsultācijas ar operatoriem ir rezultējušies situācijā, ka iepriekš likumā par šo pārkāpumu paredzētajiem sodiem nav praktiskas nepieciešamības. Savukārt darbības apturēšanu gadījumā, ja operators darbojas bez SEG atļaujas un attiecīgi nepilda tajā ietvertos monitoringa noteikumus, paredz Direktīvas 2003/87/EK 4. pants.

Likuma 32.¹⁷ pantā un 2. pielikuma IV. daļā pārņemtas Direktīvas 2023/959 prasības attiecībā uz ETS2 ieviešanu Latvijā, kas aptvers degvielas un kurināmā patēriņu ēkās, transportā un papildu sektoros, t.i. rūpniecības nozarēs, uz kurām neattiecas esošā ETS. ETS2 ir izveidota paplašinot ETS, un sistēmām ir līdzīgi pārvaldības principi, vienlaicīgi abu sistēmu emisijas kvotu attiecināšanas princips ir atšķirīgs un tirdzniecība ar kvotām ir nodalīta. Sākot ar 2028. gadu ETS2 emisijas kvotas degvielas un kurināmā operatoriem jānodod atbilstoši patēriņam nodotās degvielas un kurināmā daudzumam ETS2 tvēruma darbībām, kuras uzskaitītas likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā. Emisiju apjoms tiks noteikts netieši, balstoties uz izlietotās degvielas vai kurināmā daudzumu, kas nodots patēriņam tirgū.

Par degvielas un kurināmā operatoriem kļūs degvielas un kurināmā pārdevēji, kuri Latvijas Republikā nodod patēriņam degvielu vai kurināmo, kas ietverts kādā vai vairākās likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā noteiktajās darbībās, un kuriem jāsaņem VVD izsniegtā SEG atļauja. Lai pareizi organizētu un efektīvi uzsāktu emisijas kvotu tirdzniecību, likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajās darbībās, lai noteiktu kopējo emisijas kvotu daudzumu laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam, Direktīva 2003/87/EK noteic, ka degvielas un kurināmā operatoriem, kuri ir saņēmuši SEG atļauju sistēmas darbības sākumā, līdz 2025. gada 15. aprīlim jāiesniedz VVD degvielas un kurināmā nodošanas patēriņam vēsturiskie dati par 2024. gadu un atbilstoši dati par SEG emisijām. Dati par 2024. gadu nebūs jāverificē. Degvielas un kurināmā datu iegūšanai degvielas un kurināmā operatori varēs izmantot esošas grāmatvedības un nodokļu uzskaites sistēmas, kas ietver degvielas un kurināmā nodošanas patēriņam uzskaiti. Izmantojot Eiropas Komisijas atbilstošajos tiesību aktos un vadlīnijās dotās formulas, tiks veikts SEG emisiju aprēķins. Sākot ar ETS2 ieviešanu datu monitoringam jānotiek atbilstoši katra degvielas un kurināmā operatora individuāli izstrādātam monitoringa plānam.  Pašreizējais ETS2 tvērums degvielai un kurināmajam atbilstoši Direktīvas 2003/96/EK tvērumam neiekļauj koksnes biomasas kurināmo un kūdru, jo saskaņā ar definīciju, kas noteikta Padomes Direktīvā 2003/96/EK, neskarot turpmākās izmaiņas tiesību aktos, uz biomasas kurināmā (KN kods 4401 un 4402) un kūdras (KN kods 2703) nodošanu patēriņam pašlaik neattiecas minētās direktīvas kurināmā definīcija, un tāpēc šie kurināmā veidi ir atbrīvoti no monitoringa un ziņošanas pienākumiem, saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 prasībām. 

ETS2 monitoringa un ziņošanas nosacījumi balstās uz ETS ietvaros noteiktajiem principiem, nodrošinot saskaņotību starp abu sistēmu darbībām. Monitoringa kārtību, ziņojumu iesniegšanas un apstiprināšanas principus, kā arī iespējamo kompensāciju kārtību vairākkārtīgas vienas un tās pašas degvielas un kurināmā daudzuma uzskaites gadījumā ETS un ETS2 sistēmās tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuriem deleģējums dots likuma 32.¹⁷  panta trīspadsmitajā daļā. Tā kā atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām, dalībvalstīm jānodrošina, ka degvielas un kurināmā operatori spēj ticami un pareizi par katru degvielas un kurināmā veidu identificēt un dokumentēt precīzus patēriņam nodotās degvielas daudzumus, ko izmanto sadedzināšanai ETS2 ietvertajās darbībās, un to degvielu galalietojumu, ko degvielas un kurināmā operatori nodevuši patēriņam. Degvielas un kurināmā operatori izpilda nosacījumus, lai izvairītos no dubultas emisiju uzskaites, gadījumos, ja degvielu un kurināmo nodod patēriņam arī šā likuma 2. pielikuma I., II. un III. daļā minētajām darbībām, vai degvielu un kurināmo nodod darbībām, kuras nav minētas šā likuma 2. pielikuma IV daļas 1. punktā. 

Ministru kabineta noteikumi noteiks kārtību kādā VVD un KEM pārbaudīs un apstiprinās  degvielas un kurināmā operatoru ziņojumus, kurus verificējis atbilstošs verificētājs, ar mērķi ticami un pareizi par katru degvielas un kurināmā veidu identificēt un dokumentēt patēriņam nodotās degvielas un kurināmā daudzumus, ko izmanto sadedzināšanai šā likumprojekta 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajās darbībās.

Lai identificētu potenciālos degvielas un kurināmā operatorus, kuri nodod patēriņam degvielu/kurināmo šā grozījumu projekta 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām, ar Ministru kabineta noteikumiem tiks noteikta kārtība, kādā potenciālajam degvielas un kurināmā operatoram ir jāiesniedz pašapliecinājums par atbilstību šā likumprojekta 1. panta pirmās daļas 19.³ punktam un 32.¹⁷ pantā noteiktajām prasībām.

Tikai degvielas un kurināmā operatori, kuriem sākot ar ETS2 ieviešanu būs saņēmuši SEG atļauju, kas ietver arī SEG  emisiju monitoringa plānu, drīkstēs uzsākt vai turpināt nodot degvielu un kurināmo patēriņam 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām. Līdzīgi kā esošajā ETS, monitoringa plāna un ikgadēju ziņojumu verificēšanu veiks Latvijā vai citur Eiropas Savienībā atbilstoši akreditēti verificētāji.

Likuma 32.¹⁷ pants attiecināms arī uz ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu ražošanu un nodošanu patēriņam ETS2 ietvertajās darbībās, ja atjaunīgo degvielu ražotājs  un piegādātājs transporta sektoram atbilst likumā ietvertajai "degvielas un kurināmā operatora" definīcijai 1. panta pirmās daļas 19.³ punktā. Ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu CO2 emisijas faktors aprēķinos ir nulle. Šajā daļā “atjaunīgās degvielas” jāsaprot kā biodegvielas, biomasas degvielas un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, bet "atjaunīgie kurināmie” kā bioloģiskie šķidrie kurināmi, biomasas kurināmie un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgie kurināmie. 

Šā likuma izpratnē ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu un kurināmo, kuru  emisijas faktors ir nulle, ir tāds kurš atbilst  Direktīvas 2018/2001 ilgtspējas kritērijiem. Direktīvas 2018/2001 nosacījumi ir pārņemti ar Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumiem Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem”.

Ar likuma 32.¹⁷ panta sešpadsmitā daļa nosaka VVD rīcību gadījumos, ja tiek konstatēts fakts, ka degvielas un kurināmā operators nodod degvielas un kurināmo vienai vai vairākām šā likuma 2. pielikuma IV. daļas 1. punktā minētajām darbībām un vienlaicīgi nav saņēmis SEG atļauju. VVD pieņem lēmumu par pienākumu degvielas un kurināmā operatoram pārtraukt minētās darbības, līdz brīdim, kad degvielas un kurināmā operators iegūst minēto SEG atļauju. VVD savas kompetences ietvaros izdod administratīvo aktu par operatora iekārta darbības pārtraukšanu ciktāl tā attiecināma uz ETS2. Minētā darbība jāpārtrauc neatkarīgi no tā vai iekārtai ir spēkā A, B vai C atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai.

Likuma 32.¹⁸ pantu tiek noteikts, ka SEG atļaujas izsniedz VVD uz noteiktiem periodiem un, ka operatoram ir jāinformē VVD par izmaiņām iekārtā. Uz visām SEG atļaujām tiek norādīts 4. periods, jeb 2021. – 2030. gads, un lai nodrošinātu vienādu pieeju, likumprojektā ir norādīts arī tekošais ETS periods. Ja tekošais periods netiktu noteikts likumprojektā, tad esošajām atļaujām nebūtu pamatojuma normatīvajos aktos, kas varētu novest pie situācijas, ka SEG atļaujas vairs nav derīgas un tas negatīvi iespaidotu ETS funkcionēšanu Latvijā. Papildus, ar likumprojekta 32.¹⁸ panta piekto daļu tiek noteikti striktāki ierobežojumi, salīdzinot ar likuma 24.¹ panta trešajā daļā noteikto. KEM ir secinājusi, ka ņemot vērā augošās ziņošanas saistības ETS, komersantiem, kuru iekļaušana ETS sistēmā ir bijusi vienpusēja, saskaņā ar Direktīvā 2003/87/EK noteikto dalībvalstu rīcības brīvību, jo to darbības ir zem 2. pielikuma I. daļas noteiktajiem robežlielumiem, pieaug arī saistību izpildes izmaksas. Attiecīgi, lai atvieglotu šo komersantu administratīvo slogu un pakāpeniski samazinātu šo operatoru darbību ETS, tiek paredzēts, ka šīs iekārtas varēs piedalīties ETS līdz 4. perioda jeb 2030. gada beigām, t.i. Direktīvas 2003/87/EK 24. pants periodā pēc 2030. gada Latvijā vairs netiks piemērots. Likumprojekta 32.¹⁸ panta sestā daļa paredz, ka SEG atļaujas nosacījumi ir jāsalāgo ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem. Papildus Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmajā daļā noteiktajai  administratīvās lietas iestādē ierosināšanai iesniegumā norādāmajai  informācijai, operatoram jāiesniedz likumprojekta 2. pielikuma I. daļā piesārņojošo darbību shēma, kurā ataino emisiju avotus, avotu plūsmas, paraugu ņemšanas vietas un mērierīces un kopsavilkuma informācija par iekārtas darbību. Papildus jau noteiktajiem SEG atļaujas nosacījumiem, kuri tiek salāgoti ar A un B kategorijas nosacījumiem, ETS operatoram ir jāizveido emisiju monitoringa plāns, kas tiek noteikts ar grozījumu projekta 32.²¹ panta otro daļu.
Proti, iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums un iesniedzēja paraksts. Likuma 32.¹⁸ panta septītā daļa nosaka likuma 24.¹ panta septītajā daļā jau noteikto deleģējumu, ar ko Ministru kabinets nosaka ar SEG atļauju saistītos procesus. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā tiek izsniegta, grozīta un atcelta SEG atļauja, kā arī iesniegumā SEG atļaujas saņemšanai iekļaujamo informāciju, tai skaitā informāciju par operatora tehniskajiem parametriem un darbības specifiku un līmeni. Likumprojekta 32.¹⁸ pants arī pārņem likuma 28.¹ un 31.¹ pantus, kas apraksta ar SEG atļauju saistītos procesus. Likumprojektā paredzēts, ka iesniegumi SEG atļaujas saņemšanai iesniedzami izmantojot VVD informācijas sistēmu. Sistēma ir jau šobrīd strādājoša (https://www.vvd.gov.lv/lv/pakalpojumi/valsts-vides-dienesta-informacijas-sistema-tulpe).

Likuma 32.¹⁹ pantā ir ietverta jauna norma attiecībā uz SEG atļaujām – tiek noteikts, ka par SEG atļaujas izsniegšanu un pārskatīšanu ir maksājama valsts nodeva, līdzīgi kā tas ir ar A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujām. 

Šai jaunajai valsts nodevai maksātāju loks ir ETS operatori (iekārtas) un ETS2 degvielas un kurināmā operatori, kuri ir juridiskas personas un kuriem nepieciešama SEG atļauja. Gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām nav nepieciešama SEG atļauja.  Uz ETS 4. periodu (2021. – 2030. gads) Latvijā SEG atļaujas tika izsniegtas 52 iekārtām (38 operatoriem).

Jau šobrīd VVD izsniedz SEG atļaujas un to grozījumus. SEG atļaujas ETS operatoriem tiek izsniegtas vienreiz, pirms perioda sākuma ETS aptvertām iekārtām un jaunām iekārtām – pēc pieprasījuma. SEG atļauju grozījumu apjoms ik gadu ir svārstīgs, bet tas ir ap pieciem līdz divdesmit grozījumiem, kur nepieciešams ieguldīt resursus, lai kvalitatīvi pārbaudītu iesniegto informāciju un pieņemtu lēmumu par SEG atļaujas grozījumiem. SEG atļauju daudzums, kas būs jāizsniedz degvielas un kurināmā operatoriem, pārsniegs ETS atļauju daudzumu.  Ievērojot minēto, nepieciešams likumā noteikt valsts nodevu par SEG atļaujām. SEG atļaujas mērķis ir personu darbību vides jomā uzraudzība un kontrolēšana.

Lai iegūtu SEG ETS un ETS2 atļauju, attiecīgajiem operatoriem ir jāpierāda, ka SEG emisiju un patēriņam nodotā degvielas un kurināmā daudzuma monitorings ļauj precīzi noteikt ikgadējās SEG emisijas un ir iespējams ievērot ikgadējās ziņošanas prasības ETS vai ETS2 ietvaros. VVD ekspertiem ir nepieciešams izvērtēt operatora iesniegto informāciju par iekārtu vai darbības kategoriju un analizēt atbilstoši specifikācijām Latvijas un Eiropas Savienības īstenošanas aktos noteiktajiem parametriem, līdz ar to ekspertu darbs un prasību norādīšana paredzētajām darbībām ir ļoti atbildīgs un izsvērts arī attiecībā pret paredzētās darbības ietekmi uz vidi.

Nodevas mērķis un būtība

Nodevas mērķis ir nodrošināt personu darbību regulēšanu un uzraudzību vides jomā, tai skaitā kontrolēt un ierobežot personu (operatoru) darbību, un veikt A vai B kategoriju atļaujas un SEG atļaujas kontroli un izsniegšanu. 
Valsts nodeva veicinās operatorus sniegt pietiekamu un nepieciešamu pieteikumu izstrādi, lai saņemtu A vai B kategoriju atļauju un/vai SEG atļauju. SEG atļaujas nodrošina precīzas informācijas pieejamību par stacionārajām iekārtām/darbībām, kuras ietilpst ES ETS un ETS2. Atļaujas nodrošina informāciju par SEG emisiju samazinājumu/palielinājumu tā nodrošinot iespējamību noteikt ETS sektoru un ETS2 darbību radītās SEG emisijas, un attiecīgi konstatēt ES ETS pienesumu samazināt kopējās SEG emisijas, tā nodrošinot saistību izpildi. 
Nepamatotu pieteikumu iesniegšanu iestādē ir būtiski ierobežot, lai persona (operators vai degvielas un kurināmā operators) izvērtētu pieteikumu pareizību un nepieciešamību to iesniegt, lai sekmētu efektīvu un pamatotu VVD darbību.  

Paredzēts, ka detalizētāku kārtību un nodevas apmēru noteiks Ministru kabinets. Plānots, ka tas tiks noteikts vienuviet ar valsts nodevas kārtību un apmēru A un B kategorijas atļaujām (šo valsts nodevu objekts izriet no likumprojektā “Piesārņojošo darbību likums” paredzētā), jo visas šīs valsts nodevas administrēs VVD un uz vienu iekārtu var attiekties gan A vai B kategorijas atļauja, gan SEG atļauja. Pastāv gadījumi, kad būs nepieciešams maksāt vairākas valsts nodevas reizē – par A vai B kategorijas atļaujas grozījumiem un SEG atļaujas grozījumiem, ja tiek veiktas būtiskas izmaiņas iekārtā (piem. tiek nomainīti iekārtā izmantotie katli). ). Nodeva par A vai B kategorijas atļaujas saņemšanu un nodeva par SEG atļaujas saņemšanu ir dažādas valsts nodevas (citi valsts nodevu objekti, ar citiem sasniedzamajiem mērķiem). 
Ministru kabineta deleģējuma ietvaros nodevas atbrīvojuma kontekstā plānots, ka operatoram valsts nodeva par SEG atļaujas grozījumiem nebūs jāmaksā,  ja atļaujā tiek ierosināti un izdarīti tikai tādi tehniska rakstura grozījumi, kas nav saistīti ar SEG atļaujas nosacījumu pārskatīšanu, piemēram, SEG atļaujas saņēmēja kontaktinformācijas precizēšanu, kas nerada selektīvu ekonomisko priekšrocību SEG atļaujas saņēmējam un tādējādi atbrīvojums no nodevas nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts.

ETS aptver ne tikai iekārtas, bet arī gaisa kuģu operatorus, kas veic noteiktus lidojumus. Attiecīgās normas likumā ir papildinātas un saprotamāk noteiktas likuma 32.²⁰ pantā. Ar likuma 32.²⁰ panta pirmo daļu pārņem likuma 2. pielikuma II. daļas pirmo rindkopu, nosakot tieši kuri lidojumi tiek iekļauti ETS. Likumprojekta 32.²⁰ panta otrajā daļā tiek pārņemta likuma 1. panta 3.⁵ punktā noteiktā definīcija par administrējošo dalībvalsti, nosakot, kādos gadījumos Latvijas Republika ir gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts.

ETS ietvaros operatoriem un gaisa kuģu operatoriem ir pienākums kontrolēt savu emisiju apjomu. Šī monitoringa process un ar to saistītie ziņojumi ir noteikti ar likuma 32.²¹ pantu, ar kuru tiek pārņemts likuma 45. pants.  Šajā pantā tiek noteikts, ka iekārtu operatoriem monitoringu uzrauga VVD un gaisa kuģu operatoriem to uzrauga Civilās aviācijas aģentūra (turpmāk – CAA). Pantā tiek noteikts ne tikai ikgadējo ziņojumu iesniegšanas datums, bet arī darbības līmeņa ziņojumu iesniegšanas datums, balstoties uz dalībvalstu normatīvo aktu energoefektivitātes jomā rīcības brīvību, kas ir piešķirta ar Komisijas 2019. gada 31. oktobra (ES) Īstenošanas regulu Nr. 2019/1842, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām. Lai atvieglotu operatoru administratīvo slogu, iesniegšanas datums ziņojumiem tiek noteikts kā 15. marts – visi ziņojumi ir jāiesniedz vienlaicīgi. Likumprojekta 32.²¹ pantā tiek noteikti vairāki deleģējumi Ministru kabinetam attiecībā uz ziņojumu saturu un sagatavošanas un iesniegšanas procesu. 

Saskaņā ar Direktīvu 2023/959 gaisa kuģu operatoriem sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir jāveic gaisa kuģu veikto lidojumu ietekmes, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām, monitorings. Papildus oglekļa dioksīda emisijām, gaisa kuģu veiktie lidojumi rada slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas, kvēpu daļiņas, oksidētus sēra savienojumus un ūdens tvaiku. Eiropas Komisijas analīze norāda, ka aviācijas nozares ietekme uz klimatu, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām, varētu būt tikpat nozīmīga kā nozares oglekļa dioksīda emisiju ietekme uz klimatu.  Prasība ir noteikta likuma 32.²¹ panta trešajā daļā un Ministru kabinetam tiek dots deleģējums attiecībā uz informācijas sagatavošanu, iesniegšanu un pārbaudi.

Attiecībā uz monitoringa datu iesniegšanu, likumā ir paredzēts, ka monitoringa plāni un ikgadējie emisiju ziņojumi ir iesniedzami izmantojot Eiropas Komisijas uzturēto informācijas sistēmas platformu “ETS Reporting”, kas, sākoties ETS 4. periodam, vēl tiek uzlabota un papildināta, bet ir jau šobrīd strādājoša un pieejama ets-reporting.ec.europa.eu/. Informācijas sistēmas platformu “ETS Reporting” sistēmu plānots izmantot arī ETS2.

Sabiedrības informēšanas nolūkos VVD nodrošina elektroniski un bez maksas pieejamus reģistrus par SEG atļaujām. Reģistrs jau šobrīd darbojas un tajā ir pieejamas SEG atļaujas un darbību monitoringa rezultāti  https://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/seg-atlaujas/

Ja operators vai gaisa kuģa operators veic darbību bez likuma 32.²¹ panta otrajā daļā minētā monitoringa plāna sagatavošanas un apstiprināšanas, VVD pieņem lēmumu pārtraukt minēto darbību. VVD savas kompetences ietvaros izdod administratīvo aktu par operatora iekārtas darbības pārtraukšanu ciktāl tā attiecināma uz ETS. Minētā darbība jāpārtrauc neatkarīgi no tā vai iekārtai ir spēkā A,  B vai C atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai.
Papildus skaidrojam, ka SEG atļauju izsniegšanas kārtība (saistība ar A, B vai C piesārņojošo atļauju izsniegšanu), kā arī esošā ikgadējā ziņošanas kārtība un preventīvie pasākumi, tai skaitā individuālas konsultācijas ar operatoriem ir rezultējušies situācijā, ka iepriekš likumā par šo pārkāpumu paredzētajiem sodiem nav radusies praktiska nepieciešamības. Savukārt darbības apturēšanu gadījumā ja operators darbojas bez SEG atļaujas un attiecīgi nepilda tajā ietvertos monitoringa noteikumus paredz Direktīvas 2003/87/EK 4. pants.

Ar likuma 32.²² pantu tiek pārņemtas Direktīvas 2023/959 prasības, kas nosaka jūras transporta darbības iekļaušanu ETS. Likuma 32.²² panta pirmā daļa nosaka, ka dalība ETS ir piemērojama šā likuma 2. pielikuma III. daļā minētām darbībām un SEG. Likuma 32.²² panta otra daļa nosaka emisiju aprēķinu, kādā apmērā kuģošanas sabiedrībām ir jāizpilda saistības ETS. Kuģošanas sabiedrībām būs jāpilda saistības ETS ietvaros par visām emisijām, kas ir radušās no reisiem starp ETS dalībvalsts ostām, un par pusi no emisijām, kas ir radušās no reisiem starp ostu, kas atrodas ETS dalībvalstī un ostu, kas atrodas trešajā valstī. 32.²² panta trešā daļa nosaka kādā veidā tiek noteikta kuģošanas sabiedrības administrējošā dalībvalsts. Kuģošanas sabiedrības pildīs ETS saistības administrējošās dalībvalsts ietvaros, tāpēc ir būtiski, ka katrai kuģošanas sabiedrībai, kuras kuģi veic reisus ETS dalībvalstu ostās, ir noteikta administrējošā dalībvalsts, it īpaši kuģošanas sabiedrību gadījumā, kas nav reģistrētas nevienā no ETS dalībvalstīm. Kā arī ar likuma 32.²² panta trešās daļas ceturto punktu nosaka, ka kuģošanas sabiedrības administrējošā dalībvalsts tiek noteikta saskaņā ar sarakstu, kurš šobrīd ir noteikts ar Eiropas Komisijas 2024. gada 30. janvāra Īstenošanas lēmumu Nr. 2024/411 par kuģošanas sabiedrību sarakstu, kurā norādītas kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK pielikumu. Sarakstā ir noteiktas Latvijas Republikas kuģošanas sabiedrības. Likuma 32.²² panta ceturtā daļa nosaka noteikumus par ETS izmaksu pārnešanu no kuģošanas sabiedrības uz citu subjektu, lai nodrošinātu, ka arī izmaksas, kas ir saistītas ar ETS saistībām un kvotu nodošanu, attiecas uz subjektu, kas ir atbildīgs par degvielas iegādi vai kuģa ekspluatāciju.

Likuma 32.²³ pants nosaka kārtību, kādā kuģošanas sabiedrības veic oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un ziņošanu. Ar likuma 32.²³ pantu tiek pārņemtas likuma 45.¹ pantā noteiktās prasības attiecībā uz jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un ziņošanas kārtību, un likuma 47. pantā noteiktā uzraudzība un kontrole attiecībā uz kuģošanas sabiedrībai noteikto prasību izpildi.  Likuma noteiktais palīdz īstenot 2015. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula 2015/757) prasības. Likuma 32.²³ pants nosaka, ka kuģošanas sabiedrība, kuras administrējošā valsts ir Latvijas Republika, Regulas  2015/757 noteiktajā formātā un kārtībā iesniedz Eiropas Komisijai un VVD Regulā 2015/757 noteikto informāciju, ieskaitot agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī un monitoringa plānus. 32.²³ panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijā Regulā 2015/757 minētā atbildīgā administrējošā iestāde ir VVD. Ņemot vērā ETS paplašināšanu uz jūras transportu, Regulas 2015/757 ieviešana nosaka virkni ar jauniem pienākumiem VVD, kas ir saistīti ar emisiju monitoringa plāniem, kā arī agregēto emisiju datu ziņošana un iesniegšana uzņēmuma līmenī.

Likuma 32.²⁴ un 32.²⁵ pants nosaka ETS iekārtu saraksta un aviācijas sektora kvotu sadales tabulas izstrādāšanu pamatprincipus, kā arī emisijas kvotu piešķiršanu. Ar šiem pantiem tiek arī pārņemtas likuma 32.¹ panta pirmajā daļā un 32.² panta pirmajā daļā noteiktās normas. Papildus tiek noteikts deleģējums, kas nosaka kārtību, kādā KEM pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem un gaisa kuģu operatoriem. Likumprojekta 32.²⁴ panta pirmā daļa paredz, ka KEM izstrādā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu ik pa 5 gadiem, atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 11. pantam. Saraksts, pēc tā sākotnējās versijas iesniegšanas Eiropas Komisijas izstrādātā elektroniskā sistēmā "ETS Reporting", tiek saskaņots un sākotnēji aprēķinātie kvotu daudzumi tiek koriģēti atbilstoši saskaņošanas procesā konstatētiem faktiem, kā arī Eiropas Komisijas aprēķinātām izmaiņām iekārtu darbības līmeņatzīmju vērtībās un starpsektoru koeficienta vērtībai. Šīs izmaiņas ir jāiestrādā iekārtu sarakstā un koriģētais saraksts  jāiesniedz Eiropas Komisijai atkārtoti. Lai samazinātu administratīvo slogu Ministru kabinetam, paredzēts, ka tikai pēc galīgās saskaņošanas ar Eiropas Komisiju sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Likumprojekta 32.²⁴ panta astotā daļa un 32.²⁵ panta ceturtā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā piešķir un uzrauga operatoriem un gaisa kuģu operatoriem noteikto bezmaksas emisijas kvotu apjomu, tai skaitā kā tiek piemēroti papildu nosacījumi, kas izriet no Direktīvas 2003/87/EK grozošās Direktīvas 2023/959  nosacījumiem attiecībā uz energoefektivitātes nosacījumu izpildi, kas Latvijā nacionālā līmenī ietverti Energoefektivitātes likumā. Tāpat  32.²⁴ panta  astotajā daļā noteikts deleģējums klimatneitralitātes plānu izstrādei iekārtu līmenī un iesniegšanas kārtībai VVD. Tāpat Ministru kabineta noteikumos tiks ietverti nosacījumi un kārtība kā sadalāmas bezmaksas emisijas kvotas iekārtām nozarēs un apakšnozarēs, ciktāl tos aptver pasākumi, kuru mērķis ir novērst oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, kā noteikts  Eiropas Padomes un Parlamenta 2023. gada 10. maija Regulā (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Likumprojekta 32.²⁵ panta ceturtā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā bez maksas piešķiramais kvotu apjoms tiek aprēķināts gaisa kuģa operatoram, un kā nodrošināta emisijas kvotu piešķiršana un KEM pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķīruma grozījumiem. Lēmuma pieņemšanas procesā tiek iesaistīta sabiedrība, lai nodrošinātu procesa caurskatāmību un sabiedrības līdzdalību, kā arī novērstu kļūdas. Operatori un gaisa kuģu operatori bezmaksas emisiju kvotas var izmantot, lai nosegtu savas saistības ETS ietvaros, ikgadējā atbilstības ciklā, kas katru gadu noslēdzas 30. septembrī, kad operatoriem un gaisa kuģu operatoriem reģistrā ir jānodod emisijas kvotas to SEG tonnu apjomā par ziņošanas gadu (1 emisijas kvota = 1 tonna SEG).

Likuma 32.²⁶ pants nosaka emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem, balstoties uz 32.²⁴ pantā izstrādāto iekārtu sarakstu. Likuma 32.²⁶ panta otrā daļa pārņem likuma  32.² panta sestajā daļā noteiktās normas, kas grozītas atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām, datumu “28. februārim” aizvietojot ar “30. jūnijam”. Likuma 32.²⁶ panta trešā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka kārtību, lai pēc iespējas savlaicīgāk konstatētu iespējamas kvotu skaita izmaiņas operatoram, novērstu kvotu nepietiekošu iedalījumu vai virsiedalījumu. Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Vienlaikus, KEM ir identificējusi iespējamus gadījumus praksē, kad administratīvā akta apturēšanas brīdī, kad apstrīdēšanas iesniegums ir saņemts iestādē var radīt negatīvas sekas operatoriem. Pirmkārt, ja vienā lēmumā par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai grozījumiem ir iekļauti vairāki operatori, tad administratīvā akta, jeb lēmuma, apturēšana ietekmēs visus pārējos operatorus kuri ir iekļauti šajā lēmumā. Otrkārt, iesnieguma izskatīšana un lēmuma pieņemšana var ilgt mēnešiem, bet katru gadu operatoriem, gaisa kuģa operatoriem un kuģošanas sabiedrībām līdz 30. septembrim jānodod savas saistības par SEG emisijām. Degvielas un kurināmā operatoram, sākot ar 2028. gadu, līdz 31. maijam ir jānodod tāds kvotu apjoms, kas atbilst verificētajam SEG emisiju daudzumam. Ja pareizais emisijas kvotu skaits netiek nodots, tad ir attiecināms likumprojekta 32.²⁸ pants un par katru nenodoto kvotu operatoram ir jāmaksā vismaz 100 eiro sods un jānodod pareizais emisijas kvotu apjoms. Šādi rodas papildus negatīvās sekas, ja administratīvais akts par bezmaksas kvotu piešķiršanu tiek apturēts un process ieilgst. Attiecīgi, praksē var rasties gadījums, kas ir piekritīgs tiesas kontrolei.

Pārskatītajā Direktīvā 2003/87/EK, atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām ir noteikti jauni nosacījumi bezmaksas kvotu piešķiršanai, kuru detalizētai piemērošanas kārtībai tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, atbilstoši deleģējumam 32.²⁴ un 32.²⁶ pantā.

Likuma 32.²⁷ pants daļēji pārņem likuma  32.³ pantā noteiktās normas, kas nosaka emisijas kvotu derīguma termiņu, to īpašuma tiesību definējumu un kvotu nodošanas laiku Eiropas Savienības emisijas kvotu dzēšanas kontā, kā arī kvotu anulēšanu. Papildus, uz 32.²⁷ pantā minētajām darbībām ar emisijas kvotām emisijas vienību reģistrā ir attiecināma Eiropas Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētajā regulā Nr. 2019/1122, ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – Regula  2019/1122), kas ir tieši piemērojama arī visiem operatoriem un citiem komersantiem, kuri darbojas šajā reģistrā. Regulas  2019/1122 3. pantā ir definēti dažādi darījumu veidi – darbības ar emisijas kvotām būtu jāsaprot šo definīciju ietvarā.

Parējās likuma  32.³ panta normas ((8)1, (8)2, (8)3, (8)4 un (8)5 daļas) attiecībā uz finanšu līdzekļu no darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām izlietojumu tiek pārņemtas ar likuma 32.²⁸ pantu. Šie nosacījumi operatoriem un gaisa kuģu operatoriem attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu pārdošanā iegūto finanšu līdzekļu izlietojumu un ziņošanu par šo ieņēmumu izlietojumu tika noteikti ar likuma 2016. gada grozījumiem. Šīs papildus prasības tika noteiktas “saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ieteikumiem un vienošanos starp Valsts kontroli, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju”. Valsts kontrole 2011. gadā publicēja revīzijas ziņojumu “Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un izveidotās sistēmas efektivitāte” un tajā tika norādīts, ka Latvijā nav noteikts kādiem mērķiem operatori un gaisa kuģu operatori var un drīkst izmantot tos finanšu līdzekļus, kurus tie ir ieguvuši pārdodot viņiem bez maksas piešķirtās emisijas kvotas. Tas veidoja situāciju, kurā operatori netiek veicināti veikt darbības SEG emisiju samazināšanai un iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izdevumus, kas nav saistīti ar SEG emisiju samazināšanu. Ņemot vērā, ka ETS mērķis ir samazināt SEG emisiju apjomu, ieguldījumi noteiktajos pasākumos palīdzētu sasniegt šo ETS mērķi, kā arī sniegtu devumu kopējiem Latvijas mērķiem attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu. Šā panta otrās daļas 6. punktā minētie “dabā balstītie risinājumi” ietver ar ETS operatora vai darbību izbeiguša operatora teritorijas sakārtošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem dabas aizsardzības un vides jomās.

Likuma 32.²⁸ panta otrajā daļā noteiktie SEG emisiju samazināšanas pasākumi ir gandrīz tādi paši kā likuma 32.³ pantā. Ar likuma regulējums ir papildināts ar piekto punktu, kas paredz, ka finanšu līdzekļi var tikt izmantoti arī jaunu atjaunīgo energoresursu izmantojošo iekārtu uzstādīšanai un izmantošanai. Šī likumprojekta ietvaros termins “atjaunīgie energoresursi” ir noteikts  atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1.² punkta definīcijai. Šāds paplašinājums KEM ieskatā ir nepieciešams, jo pastāv iekārtas, kuras jau ir (maksimāli) samazinājušas savas SEG emisijas un esošajās iekārtās vairs nav iespējas ieguldīt. Vienlaicīgi, operatoram vai gaisa kuģa operatoram jau piešķirtās bezmaksas emisiju kvotas pieder un nav atņemamas. Ar šo jauno normu, operatoriem un gaisa kuģu operatoriem tiek sniegta iespēja iegūtos finanšu līdzekļus investēt pasākumos, kas palīdzēs kopumā samazināt valsts SEG emisijas un veicinās enerģētikas nozares transformāciju uz lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru nozarē.

32.²⁸ panta otrās daļas 6. punkts attiecināms uz teritorijas sakārtošanu, gadījumā ja uzņēmums beidz savu darbību ETS uzņēmuma darbības pārtraukšanas rezultātā Ar dabā balstītiem risinājumiem domāti ir  risinājumi, kas nepārtraukti atbalsta un izmanto dabu, kas ir paredzēti dažādu sabiedrības problēmu risināšanai resursefektīvā un pielāgojamā veidā, vienlaikus sniedzot ekonomiskus, sociālus un vides ieguvumus.

32.²⁸ panta sestā daļa paredz atbildību, ja operators vai gaisa kuģa operators, finanšu līdzekļus, kas gūti no darbībām ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, izlieto veidā, kas neatbilst likuma 32.28 panta otrajā daļā noteiktajam. 

32.²⁸ panta astotā daļa paredz Ministru kabineta noteikumos izstrādāt kārtību par šā panta  sestajā daļā neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķina veikšanu, ietverot  aprēķinos tirgus attīstību, inflāciju, deflāciju un citus būtiskus aspektus, kas spēj būtiski ietekmēt bezmaksas emisiju kvotu finanšu vērtību laikā kopš bezmaksas kvotu piešķiršanas gada un līdzekļu atgriešanu.

Likuma 32.²⁹ pants pārņem likuma  32.³ pantā uz emisiju reģistra darbību attiecinātās normas un likuma 32.⁴ pantā noteiktās normas attiecībā uz emisijas vienību reģistru. 32.²⁹ panta pirmā daļa nosaka kādas kvotas un vienības tiek uzskaitītas reģistrā, kamēr panta otrā daļā kā šī reģistra administrators ir LVĢMC. Emisijas reģistra valsts administrators saskaņā ar Komisijas 2013. gada 2. maija regulu Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 280/2004/EK un lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas regulu (ES) Nr. 920/2010 un regulu (ES) Nr. 1193/2011 (turpmāk - regula 389/2013) ir LVĢMC. Valsts administratora, kas atbildīga par dalībvalsts jurisdikcijā esošu lietotāju kontu kopuma pārvaldīšanu dalībvalsts vārdā, galvenie pienākumi ir būt par kontaktpersonu saviem attiecīgajiem Eiropas Savienības reģistra kontu turētājiem un veikt visas operācijas, kas ietver tiešu kontaktu ar tiem, tostarp kontu atvēršanu, apturēšanu un slēgšanu. LVĢMC viens no dibināšanas mērķiem ir pārstāvēt valsti starptautiskajās organizācijās, kuru darbība saistīta ar meteoroloģiju, hidroloģiju, ģeoloģiju, vides kvalitātes novērtējumu. LVĢMC kā valsts administrators emisijas vienību reģistra kontu administrēšanā sekmīgi darbojas vairāk divdesmit gadus un ir uzskatāms, ka attiecīgo uzdevumu var veikt visefektīvāk, sasniedzot noteiktos rezultātus. 
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” (turpmāk - Noteikumi Nr. 817)3. punktu KEM ir augstākā iestāde privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā (turpmāk – privātpersonas, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Papildus, Noteikumi Nr. 817 nosaka, ka KEM, kā viena no funkcijām ir koordinēt starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu (Noteikumi Nr. 817 5.6. apakšpunkts) un Latvijas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (Noteikumi Nr. 817 5.7. punkts). Konkrētās funkcijas, kas saistītas ar emisijas vienību reģistra kontu administrēšanu tiek veiktas balstoties uz atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu starp LVĢMC un KEM, kurā noteikti gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji. 

Likuma 32.²⁹ panta trešajā daļā noteiktais administrators, pamatojoties uz projekta īstenotāja iesniegumu, normatīvajos aktos par darbībām emisijas reģistrā noteiktajā kārtībā atver projekta īstenotājam kontu. Panta trešā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību reģistra darbībai un administrēšanai (tai skaitā nosaka administrēšanas pakalpojumu maksu aprēķinu). LVĢMC kā valsts administrators saskaņā ar regulas Nr. 389/2013 111. panta 2. punktu nosaka saprātīgu un pamatotu maksu par saviem pakalpojumiem un par emisijas reģistrā veiktajām darbībām, ņemot vērā nosacījumus par darbībām, kurām var piemērot maksu, un kuras jāveic bez maksas. Ja mainījies obligāti veicamo darbību apjoms, LVĢMC pārrēķina pakalpojuma maksu un iesniedz cenrādi KEM, kā arī iesniedz maksas noteikšanas aprēķinu un to pamatojošus dokumentus. KEM izskata LVĢMC iesniegto informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju. Ja KEM secina, ka noteiktā maksa nav saprātīga vai pietiekami pamatota, tā pieprasa valsts administratoram veikt pakalpojuma maksas pārrēķinu un iesniegt aprēķinus un pamatojumu atkārtotai saskaņošanai.

KEM var pieprasīt valsts administratoram veikt pakalpojuma maksas pārrēķinu arī tad, ja, veicot uzraudzības darbības, tā secina, ka valsts administratoram ir mainījies obligāti veicamo darbību apjoms, vai iegūst tādu informāciju, kas liecina, ka valsts administratora pakalpojuma maksa ir jāsamazina. Ar likumu netiek pārņemts likuma 32.³ panta devītās daļas e) apakšpunkts, ņemot vērā, ka kārtība, kādā tiek veiktas darbības ar gada emisijas sadales vienībām un nodrošināta emisiju sadales apjoma saistību izpilde, tiek noteikta ar Regulu (ES) 2018/842 un Latvija veic darbības saskaņā ar šajā regulā noteikto.

Likuma 32.³⁰ pants nosaka darbības Emisijas kvotu nodošanas saistību nepildīšanas gadījumā un pārņem likuma  32.⁵ pantā noteikto.
Likuma 32.³⁰ panta sestajā daļā minēto VVD lēmumu ir iespējams apstrīdēt. Norādām, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi, lēmumu apstrīdēšanas process pats par sevi šo lēmumu neatceļ. 
Šā panta trešā daļa paredz,  ka emisijas kvotu nenodošanas gadījumā VVD pieņem lēmumu, kas uzliek pienākumu operatoram nodod atbilstošo daudzumu kvotas un veikt papildu maksājumu, kura likmi nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas nosacījumiem.

Likuma 32.³¹ pants nosaka ziņošanas par Eiropas Savienības ETS nosacījumu īstenošanu un daļēji pārņem likuma 32.⁸ pantā noteiktās normas, kas nosaka, ka Direktīvas 2003/87/EK 23. pantā noteikto ziņojumu koordinē un sagatavo LVĢMC. Likuma  32.²⁹ pantā minētā informācijas apkopošana notiek pēc ETS ikgadējā atbilstības cikla (compliance cycle) noslēgšanas. 2021. gada 1. janvārī sākās ETS 4. periods (2021. – 2030. gads) ar jaunām atbilstības cikla prasībām. Kopš 2023. gada marta vēl joprojām tiek precizēta ziņojumā iekļaujamā informācija un Komisijas lēmums nav pieņemts. Ziņojuma anketa ir noteikta ar Eiropas Komisijas lēmumu, kas ir adresēts dalībvalstīm. Šobrīd aktuālā anketa ir iekļauta Komisijas 2005. gada 4. maija Lēmumā Nr. 2005/381/EK, ar ko ievieš anketu, lai sniegtu ziņojumus par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, kas tika grozīts ar 2014. gada 21. marta Komisijas Īstenošanas lēmumā Nr. 2014/166/ES, ar ko groza Lēmumu 2005/381/EK attiecībā uz anketu ziņojumu sniegšanai par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK.

Likuma 32.³² pants nosaka sabiedrības līdzdalību ETS darbību monitoringā, ziņošanā, kā arī bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanā. Šajā pantā tiek noteikts, gan kādā kārtībā notiek dokumentu aprite un informācijas sniegšana starp iesaistītajām iestādēm, gan kādi dokumenti ir pieejami sabiedrībai, lai tā varētu sniegt priekšlikumus.

Likuma 32.³³ pants nosaka lēmumu attiecībā uz SEG atļaujām un ziņojumiem apstrīdēšanu, pārņemot likuma 50. panta otrās, astotās un devītās daļas nosacījumus. Likuma 32.³³  anta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie VVD vai CAA izdotie administratīvie akti (t.i. SEG atļauja) noteiktajā kārtībā tiek apstrīdēti EVA vai Satiksmes ministrijā. 32.³³ panta sestā daļa nosaka, ka VVD un CAA izdoto administratīvo aktu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta izpildi. Šī norma paredzēta, lai novērstu gadījumus, ka tiesvedības procesa laikā par SEG atļauju, objekts ilgstoši var darbojas bez atļaujas (gadījumos, kad tiesvedība var ilgt vairākus gadus)

Likuma 32.³⁴ pantā tiek noteikta likuma uzraudzība un tā izpildes kontrole, kura attiecas uz gaisa kuģa operatoriem. Likuma prasību izpildi savas kompetences ietvaros uzrauga KEM, VVD, kā arī CAA. Ar šo likumprojekta pantu tiek daļēji pārņemtas likuma 47. un 49. panta normas, ciktāl tās ir attiecināmas uz klimata politikas jomu. Nepieciešams uzsvērt, ka kopējā ETS uzraudzības un izpildes kontrole netiek noteikta ar likumprojektu, jo likumprojektā tiek atrunāti tikai uzraudzības un izpildes kontroles pamatprincipi. VVD ir atbildīgs par SEG atļauju izsniegšanu, datu pārbaudi un apstiprināšanu, kā arī vispārēju operatoru uzraudzību (piemēram, veicot inspekcijas iekārtās). CAA ir atbildīga par gaisa kuģu operatoru uzraudzību savas kompetences ietvaros attiecībā uz gaisa kuģu operatoru emisiju monitoringa plāniem un emisiju ziņojumiem. KEM ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanu, balstoties uz ES normatīvajiem aktiem. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs ir atbildīgs par kontroli par ziņojumu verificēšanu un vides verificētāju akreditāciju noteikto prasību izpildi. Savukārt EVA ir kompetence attiecībā uz sūdzībām par piemērotajiem administratīvajiem sodiem, vai arī ministrijas pieņemtajiem lēmumiem, kas skar bezmaksas emisiju kvotas. Uzraudzība detalizēti ir noteikta vairākos ministru kabineta noteikumos un paredzams, ka jaunajos ministru kabineta noteikumos, kas tiks izdoti uz šī likuma pamata, uzraudzība un kontrole tiks atrunāta līdzīgi kā līdz šim.
Likuma 32.³⁴ panta noteikto iespēju CAA lūgt Eiropas Komisijai vai Satiksmes ministrijai, ja gaisa kuģu operatoram ir Satiksmes ministrijas izsniegta darbības licence, lūgumu pieņemt lēmumu par attiecīgā gaisa kuģa operatora darbības aizliegumu, ir noteikta gadījumos, ja gaisa kuģu operators nepilda kādu no ES ETS noteiktajām prasībām, it īpaši attiecībā uz emisija kvotu nodošanu. Šāda papildus sankcija ir noteikta ārkārtas gadījumiem, ja gaisa kuģu operators ilgstoši nepilda Eiropas Savienības ETS noteiktas prasības un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību. Šāda sankcija tiek piemērota konsultācijā ar KEM.

Likuma 32.³⁵ pants nosaka papildus sankcijas kuģošanas sabiedrībām, kas divus vai vairākus secīgus ziņošanas periodus, nav izpildījušas ETS noteiktās prasības un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību. Papildus sankcijas ir paredzētas ārkārtas gadījumiem. Tās paredz kuģu izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas rīkojuma izdošanu atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumiem Nr. 151 "Kārtība, kādā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardze nodrošina lēmuma izpildi par kuģa izraidīšanu no ostas" un gadījumos, kad kuģis kuģo ar Latvijas karogu, var tikt izdots karoga valsts aizturēšanas rīkojums.
Konkrētā jautājuma kontekstā “kuģa izraidīšana” pēc būtības ir aizliegums kuģim ienākt Latvijas ostās un enkurvietās pēc tam, kad attiecīgais kuģis Latvijas ostu vai enkurvietu ir atstājis. Tas secināms arī no Direktīvas 2023/959 34. apsvēruma:
“Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to administrētās kuģošanas sabiedrības atbilst Direktīvas 2003/87/EK prasībām. Ja kuģošanas sabiedrība nepilda minētās prasības un ja ar citiem kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes izpildes pasākumiem nav izdevies panākt to izpildi, dalībvalstīm būtu jārīkojas solidāri. Kā galēju līdzekli dalībvalstis, izņemot dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo, varētu izmantot iespēju atteikt ienākšanu kuģiem, par kuriem atbild attiecīgā kuģošanas sabiedrība, un dalībvalstij, ar kuras karogu kuģis kuģo, vajadzētu būt iespējai kuģi aizturēt.”.
Līdz ar to šeit nav saistības ar kādiem specifiskiem tiesību aktiem, kas noteiktu kārtību, kādā kuģi, kas izraidīšanas brīdī atrodas Latvijas ostā vai enkurvietā, izbrauc no Latvijas ostas vai enkurvietas.

Likuma 32.³⁵ panta piektajā daļā minēto VVD lēmumu ir iespējams apstrīdēt. Norādām, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi, lēmumu apstrīdēšanas process pats par sevi šo lēmumu neatceļ. 

Likuma 32.³⁶ pants attiecas uz ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanu, t.sk., nosaka prasības gaisa kuģu ekspluatantiem par to emisiju monitoringu, datu verifikāciju un ziņošanu. Papildus tam tiek noteikta jauna prasība, kas uzliek par pienākumu gaisa kuģu ekspluatantiem verificēt un ziņot datus par CORSIA lidojumiem starp trešajām valstīm. Komisijas 2019. gada 18. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2019/1603 ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus ICAO noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 2. panta 3. punkts neuzliek obligātu pienākumu gaisa kuģu ekspluatantiem verificēt un ziņot par lidojumiem starp trešajām valstīm, tas ir izvēles pienākums. Tomēr, kaut arī ES līmenī prasības attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem definētas kā brīvprātīgas, valsts līmenī attiecībā uz ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanu tie ir obligāti sniedzami dati. Iepriekš šī brīvprātīgo datu ziņošana bija “izdevīga” operatoriem, jo CORSIA bāzlīniju padarīja augstāku, bet turpmāk (sākot ar informācijas sniegšanu par 2021. gada emisiju datiem) šādas motivācijas gaisa kuģu operatoriem vairs nebūs, tādēļ nacionālajā normatīvajā regulējumā jānostiprina ziņošana un verifikācija CORSIA lidojumu emisijām, kas rodas lidojumos starp lidlaukiem, kuri atrodas divās dažādās trešajās valstīs, kā pienākums. Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunas ziņošanas veidlapas gaisa kuģu operatoriem, kas ietver gan  ETS, gan CORSIA ziņošanas prasības, un attiecīgi ziņošana tiek noteikta vienlaikus ar ETS ziņošanu (15. marts), kā arī šie dati ir iesniedzami CAA. Likumprojekta 32.³⁶ panta trešajā daļā tiek noteikts jauns deleģējums Ministru kabinetam – nepieciešamības gadījumā tas var precizēt nosacījumus dalībai CORSIA.

32.³⁷ pants  nosaka kompetento iestādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulas (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk – Regula 2023/956) ieviešanai. Ar 32.³⁷ pantu kā kompetentā iestāde funkciju  prioritārā pasākuma "Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošana Latvijā" nodrošināšanai tiek noteikta Valsts ieņēmumu dienests. Detalizētāka informācija ir sniegta  Ministru kabineta 31.10.2023. sēdes protokola Nr.54 38. §, ar kuru noteikts Valsts ieņēmumu dienests kā nacionālā kompetentā iestāde oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanā, un informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par Valsts ieņēmumu dienestam piešķirto finansējumu  kompetentās iestādes funkciju nodrošināšanai 2024.gadam un turpmākajiem gadiem prioritārajam pasākumam "Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošana Latvijā" (protokollēmuma nr. 23-TA-2104).
Regulas mērķis ir veicināt atsevišķu nozaru produktu iekšējā tirgus aizsardzību, kā arī ārējās tirdzniecības konkurētspējas uzlabošanu, salīdzinot ar tādiem trešo valstu tirgiem, kur šo produktu ražošanai netiek prasītas papildus investīcijas SEG samazināšanai, tādēļ šo emisiju cena netiek iekļauta produktu cenā.
 
Regulas 2023/956 26.pants paredz dalībvalstīm piemērot sodus gadījumos, kad atzītais Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (turpmāk – OIM) deklarētājs nenodod OIM sertifikātus tādā skaitā, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā importētajās precēs iegultajām emisijām. Savukārt Regulas 2023/1773 16.pants paredz dalībvalstīm piemērot sodus gadījumos, kad ziņojošais deklarētājs nav izpildījis tā OIM ziņojuma iesniegšanas pienākumus vai ziņojums ir kļūdains vai nepilnīgs un ziņojošais deklarētājs nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai labotu OIM ziņojumu. Klimata likumā minētos sodus plānots piemērot administratīvā procesa ietvaros, pret attiecīgo pienākumu nepildošajiem atzītajiem OIM deklarētājiem un ziņojošajiem deklarētājiem Valsts ieņēmumu dienestam pieņemot atbilstošu administratīvo aktu. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā šo sodu juridisko dabu atbilstoši šādam izvērtējamam saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas un Satversmes tiesas judikatūrā attīstītajiem kritērijiem.
 
Regulas 2023/956 26.pants:
Pārkāpuma kvalificēšanu saskaņā ar valsts tiesībām. Minētais sods šobrīd nav kvalificēts saskaņā ar valsts tiesībām, tādēļ šis kritērijs uz minēto gadījumu neattiecas.
Pārkāpuma raksturs.
Regulējuma adresāti. Attiecīgā regulējuma adresāti ir atzītie OIM deklarētāji. Saskaņā ar Regulas 2023/956 3.panta 17.punktu atzītais OIM deklarētājs ir persona, ko kompetentā iestāde par tādu atzinusi saskaņā ar šīs regulas 17.pantu. Savukārt atbilstoši Regulas 2023/956 17.pantam, lai persona tiktu atzīta par OIM deklarētāju, tai būtu jābūt par tādu atzītai no dalībvalsts kompetentās iestāde puses un jāatbilst šī panta 2.punkta kritērijiem. Ņemot vērā minēto, Regulas 2023/956 26.pantā paredzētais sods ir vērsts uz stingri noteiktu adresātu grupu, nevis uz sabiedrību kopumā. Minētais liecina, ka šis sods neatbilst administratīvo sankciju pazīmēm.
Normas mērķis. Atbilstoši Regulas 2023/956 preambulas 80.punktam soda ieviešana tiek saistīta ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību. Tā pat uz sodu ir attiecināms vispārējais Regulas 2023/956 mērķis nodrošināt to, lai tiktu veicināta atsevišķu nozaru produktu iekšējā tirgus aizsardzība, kā arī ārējās tirdzniecības konkurētspējas uzlabošana, salīdzinot ar tādiem trešo valstu tirgiem, kur šo produktu ražošanai netiek prasītas papildus investīcijas SEG samazināšanai, līdz ar ko šo emisiju cena netiek iekļauta produktu cenā. Šādā veidā tiek nodrošināta tālāka virzība Eiropas Savienības un tās dalībvalstu klimata mērķu sasniegšanai. Atbildība tiek noteikta, lai nodrošinātu efektīvu OIM sertifikātu nodošanas sistēmas darbību. Ņemot vērā minēto, minētā atbildība nav paredzēta represijas un prevencijas nolūkā.
Tiesiski aizsargātās intereses. Ar minēto sodu tiek aizsargāts atsevišķu nozaru produktu Eiropas Savienības iekšējais tirgus, Eiropas Savienības finanšu intereses, kā arī klimats un vide. Šo tiesisko interešu aizsardzība tipiski netiek garantēta ar krimināltiesību vai administratīvo pārkāpumu normām. Pat attiecībā uz vides aizsardzību, kas paredz gan krimināltiesisku, gan administratīvu atbildību Latvijas republikas tiesību sistēmā, norādāms, ka lielākoties vides aizsardzības intereses tiek aizsargātas administratīvā procesa ietvaros. Tā pat tipiski šie sodi tiek saistīti ar personas rīcību, kuras rezultātā rodas tieši konstatējams vides piesārņojums, nevis neatbilstošu dalību ar vides aizsardzību saistītā ziņošanas sistēmā. Attiecīgi nav konstatējams, ka normas mērķis ir nodrošināt tiesiskās intereses, kuru aizsardzība parasti ir garantēta ar krimināltiesību un administratīvās atbildības normām.
Sankcijas bardzība. Atbilstoši šim tiesu praksē atzītajam kritērijam, sankcijas bardzība tiek noteikta atbilstoši potenciālo ietekmi uz konkrēto personu, kas ir atkarīga no soda veida, paredzētā soda iespējamās augstākās robežas (minimālais vai maksimālais naudas soda apmērs) un tā piemērošanas īpatnībām. Soda apmēram nav stingri noteiktas robežas, bet tas tiek aprēķināts atbilstoši emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalentam, par kuru nav nodots OIM sertifikāts, tādejādi veidojot tieši proporcionālu atbildību pret neizpildīto Regulas 2023/956 26.panta prasību apjomu. Kā uz soda piemērošanas īpatnībām norādāms, ka atbildība tiek attiecināta tikai uz personām, kas atbilst atzītā OIM deklarētāja prasībām un kas ieguvušas atzītā OIM deklarētāja statusu. Šīs prasības cita starpā iekļauj nepieciešamību pierādīt savas finansiālās iespējas un darbības spēju izpildīt savus pienākumus, kā arī to, ka persona pēdējo piecu gadu laikā nav bijusi iesaistīta smagā vai atkārtotos muitas tiesību aktu, nodokļu noteikumu, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu vai Regulas 2023/956 un saskaņā ar to pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumu pārkāpumos. Ņemot vērā minēto, salīdzinot ar krimināltiesiskiem un administratīviem pārkāpumiem, kas tipiski attiecas uz sabiedrību kopumā, atzītie OIM deklarētāji ne tikai apzinās sankcijas bardzību, bet arī tai aktīvi piesakās un piekrīt būt par šīs sankcijas subjektiem. Attiecīgi Regulas 2023/956 26.pantā paredzētā soda potenciālā ietekme uz konkrēto personu nav pielīdzināma krimināltiesiskiem un administratīviem sodiem.
Regulas 2023/1773 16.pants:
Pārkāpuma kvalificēšanu saskaņā ar valsts tiesībām. Minētais sods šobrīd nav kvalificēts saskaņā ar valsts tiesībām, tādēļ šis kritērijs uz minēto gadījumu neattiecas.
Pārkāpuma raksturs.
Regulējuma adresāti. Attiecīgā regulējuma adresāti ir ziņojošie deklarētāji. Saskaņā ar Regulas 2023/1773 2.panta 1.punktu ziņojošais deklarētājs ir importētājs, kas iesniedz muitas deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā savā vārdā un savā uzdevumā, persona, kas tur atļauju iesniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.952/2013 182.panta 1.punktā minēto muitas deklarāciju un kas deklarē preču importēšanu un netiešais pārstāvis muitā, ja muitas deklarāciju ir iesniedzis netiešais pārstāvis muitā, kas iecelts saskaņā ar Regulas Nr.952/2013 18.pantu, ja importētājs ir dibināts trešajā valstī vai ja netiešais pārstāvis muitā ir piekritis pildīt ziņošanas pienākumus saskaņā ar Regulas 2023/956 32.pantu. Ņemot vērā minēto, Regulas 2023/1773 16.pantā paredzētais sods ir vērsts uz  noteiktu adresātu grupu – importētājiem, kas iesniedz muitas deklarāciju, nevis uz sabiedrību kopumā.
Normas mērķis. Regulas 2023/1773 16.pantā paredzētās atbildības mērķis skatāms kopsakarā ar Regulas 2023/956 35.pantu, kurā noteikts ziņojošo deklarētāju ziņošanas pienākums. Tātad uz minēto sodu ir attiecināms arī Regulas 2023/956 vispārējais mērķis nodrošināt to, lai tiktu veicināta atsevišķu nozaru produktu iekšējā tirgus aizsardzība, kā arī ārējās tirdzniecības konkurētspējas uzlabošana, salīdzinot ar tādiem trešo valstu tirgiem, kur šo produktu ražošanai netiek prasītas papildus investīcijas SEG samazināšanai, līdz ar ko šo emisiju cena netiek iekļauta produktu cenā. Šādā veidā tiek nodrošināta tālāka virzība Eiropas Savienības un tās dalībvalstu klimata mērķu sasniegšanai. Atbildība tiek noteikta, lai nodrošinātu efektīvu OIM ziņojumu sistēmas darbību, sniedzot pareizu un aktuālu informāciju par importētajām precēm. Ņemot vērā minēto, minētā atbildība nav paredzēta represijas un prevencijas nolūkā
Tiesiski aizsargātās intereses. Ar minēto sodu tiek aizsargāts atsevišķu nozaru produktu Eiropas Savienības iekšējais tirgus, Eiropas Savienības finanšu intereses, kā arī klimats un vide. Šīs tiesisko interešu aizsardzība tipiski netiek garantēta ar krimināltiesību vai administratīvo pārkāpumu normām. Pat attiecībā uz vides aizsardzību, kas paredz gan krimināltiesisku, gan administratīvu atbildību Latvijas tiesību sistēmā, norādāms, ka lielākoties vides aizsardzības intereses tiek aizsargātas administratīvā procesa ietvaros. Tā pat tipiski šie sodi tiek saistīti ar personas rīcību, kuras rezultātā rodas tieši konstatējams vides piesārņojums, nevis neatbilstošu darbību ar vides aizsardzību saistītā ziņošanas sistēmā. Sankcijas bardzība. Atbilstoši šim tiesu praksē atzītajam kritērijam, sankcijas bardzība tiek noteikta atbilstoši potenciālo ietekmi uz konkrēto personu, kas ir atkarīga no soda veida, paredzētā soda iespējamās augstākās robežas (minimālais vai maksimālais naudas soda apmērs) un tā piemērošanas īpatnībām. Līdzīgi kā attiecībā uz  Regulas 2023/956 26.panta sodu kā uz soda piemērošanas īpatnībām norādāms, ka arī Regulas 2023/1773 16.pants ir attiecināms tikai uz ierobežotu personu loku, uz kuru atbilstoši Regulas 2023/1773 2.panta 1.punktam attiecas OIM ziņojumi. Salīdzinot ar krimināltiesiskiem un administratīviem pārkāpumiem, kas tipiski attiecas uz sabiedrību kopumā, deklarētājs var brīvi izvēlēties muitas procedūru, kuru tas vēlas piemērot precēm saskaņā ar šīs procedūras nosacījumiem, tādējādi konstatējams, ka sods attieksies tikai uz personām, kas ir izvēlējušas pieteikt muitas procedūru. Attiecīgi Regulas 2023/1773 16.pantā paredzētā soda potenciālā ietekme uz konkrēto personu nav pielīdzināma krimināltiesiskiem un administratīviem sodiem.
Tā pat likumprojekta 32.³⁷ panta redakcija paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests Regulas 2023/956 26.pantā paredzēto likmes aprēķinu veic atbilstoši likumprojekta 32.³⁰ panta ceturtajai daļai, kurā pārņemtas Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punkta prasības.

VI nodaļa - Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšana un reģistrācija
Netiek veiktas izmaiņas nodaļas esošajai redakcijai.

VII nodaļa - Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpēte un piesārņotu vietu sanācija
Netiek veiktas izmaiņas nodaļas esošajai redakcijai.

VIII nodaļa - Monitorings, uzraudzība un kontrole
No šīs nodaļas tiek svītrotas normas, kuras attiecas uz ETS.

IX nodaļa - Apstrīdēšanas kārtība
No šīs nodaļas tiek svītrotas normas, kuras attiecas uz ETS.

X nodaļa - Nosacījumi attiecībā uz Latvijas kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti
Netiek veiktas izmaiņas nodaļas esošajai redakcijai.

XII nodaļa - Administratīvie pārkāpumi piesārņojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
No šīs nodaļas tiek svītrotas normas, kuras attiecas uz ETS.

    
Ņemot vērā KEM un VVARAM reorganizāciju atbilstoši Rīkojumam Nr. 968, papildus likumā veikti tehniski precizējumi, to grozot vietās, kur veiktas atsauces uz "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju" un "vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru".

Tā kā likuma normas, kas satur informācijas sniegšanas pienākumus vai atbilstības prasības ietvertas likumprojektā “Klimata likums” un tajā deleģētajos noteikumos, likumprojekts pats par sevi nerada izmaiņas administratīvās un atbilstības izmaksās.