24-TA-2506: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts (turpmāk - MK noteikumu projekts) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.150).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir papildināt MK noteikumus Nr.150 ar nosacījumiem, lai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansēto projektu atklāto konkursu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” (turpmāk – konkurss) papildinātu ar jaunu atbalstāmo aktivitāti, pagarinātu konkursa īstenošanas termiņu un palielinātu kopējo finansējuma apjomu, vienlaikus nodrošinot atbalsta īstenošanas aktivitāšu nepārtrauktību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd uz 10.10.2024. konkursa ietvaros ir iesniegti 12 896 projektu iesniegumi par kopējo pieprasīto EKII finansējumu 45 215 739 euro apmērā. Tai skaitā vairāk kā 1000 projekti ir īstenoti Rīgā un Mārupes novadā, savukārt no 500 līdz 1000 projektiem katrā, Ķekavas, Ādažu un Ropažu novados.
Spēkā esošo MK noteikumu Nr.150 4. punktā noteiktais paredz konkursa ietvaros pieejamo kopējo atbalstu - 45 milj. euro, savukārt 5. punkts nosaka, ka konkursa ietvaros aktivitātes, kas iekļautas apstiprinātajos projektu iesniegumos īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā iedzīvotāju līdzšinējo interesi (mēneša laikā atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas iedzīvotāji iegādājas par kopējo summu ap 1,4 milj. euro apmērā), kā arī to, ka iniciatīvas attiecībā uz pasākumu ieviešanu klimata politikas mērķu sasniegšanai paplašināsies (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam; likumprojekts "Klimata likums") ir prognozējams, ka arī turpmāk būs aktīva interese no iedzīvotāju puses iegādāties videi draudzīgas tehnoloģijas.
Projektos izvēlētie risinājumi
1) vienā projektā var būt vienlaicīgi īstenotas vairākas aktivitātes
Projektu finansējums un atbalsta intensitāte
Projektos aizstātais apkures kurināmā veids (apstiprinātie projekti):
1. dabas gāze - 774;
2. ogles - 70;
3. dīzeļdegviela - 48;
4. sašķidrinātā gāze - 37
5. kūdras briketes - 1.
Savukārt izvēli pieslēgties centralizētajai siltumapgādei ir izvēlējušies Liepājas un Ventspils pilsētu, kā arī Talsu, Madonas, Kuldīgas un Salaspils novadu iedzīvotāji.
Projektos indikatīvi plānotais oglekļa dioksīda (turpmāk - CO2) emisiju samazinājums
1) - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Nplatība × 100 × 0,202 × 5, kur
CO2 – oglekļa dioksīda emisijas samazinājums projektā, kg
Nplatība – dzīvojamās mājas platība, m2
100 kWh/m2 – enerģijas patēriņš apkurei gadā
0,202 kgCO2/kWh – SEG emisijas faktors dabas gāzei
5 – pieci monitoringa gadi
2) - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Njauda × 1000 × 0,109 × 5, kur
CO2 – oglekļa dioksīda emisijas samazinājums projektā, kg
Njauda – uzstādītās elektrostacijas jauda projektā
1000 h – iekārtas darbības laiks gadā
0,109 kgCO2/kWh – vidējais SEG emisijas faktors elektrībai
5 – pieci monitoringa gadi
Detalizēta statistiskā informācija par sniegto atbalstu konkursa ietvaros ir pieejama tīmekļa vietnē - https://ekii.lv/index.php?page=atbalsts-majsaimniecibam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams turpināt sniegt atbalstu iedzīvotājiem atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei. Tādējādi ir nepieciešams pagarināt konkursa ietvaros apstiprināto aktivitāšu īstenošanas termiņu un palielināt pieejamo finansējuma apjomu.
Spēkā esošo MK noteikumu Nr.150 4. punktā noteiktais paredz konkursa ietvaros pieejamo kopējo atbalstu - 45 milj. euro, savukārt 5. punkts nosaka, ka konkursa ietvaros aktivitātes, kas iekļautas apstiprinātajos projektu iesniegumos īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā iedzīvotāju līdzšinējo interesi (mēneša laikā atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas iedzīvotāji iegādājas par kopējo summu ap 1,4 milj. euro apmērā), kā arī to, ka iniciatīvas attiecībā uz pasākumu ieviešanu klimata politikas mērķu sasniegšanai paplašināsies (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam; likumprojekts "Klimata likums") ir prognozējams, ka arī turpmāk būs aktīva interese no iedzīvotāju puses iegādāties videi draudzīgas tehnoloģijas.
Projektos izvēlētie risinājumi
| Aktivitāte | Īstenoto projektu skaits1) |
Kopējā jauda |
| koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam | 141 | 3 068 kW |
| saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni | 14 | 3 449 litri |
| siltumsūknis (zeme-ūdens tipa) | 71 | 917 kW |
| siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa) | 793 | 8 927 kW |
| siltumsūknis (gaiss-gaiss tipa) | 35 | 215 kW |
| saules elektrostacija | 12244 | 99 247 kW |
| vēja elektrostacija | 4 | 25 kW |
| mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide | 19 | 708 kW |
| elektroenerģijas uzglabāšanas iekārta | 164 | 1 560 kWh |
Projektu finansējums un atbalsta intensitāte
| Aktivitāte | Projekta (attiecināmās) izmaksas, EUR | EKII atbalsts, EUR | EKII atbalsts, % |
| koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam | 719 092 | 379 503 | 53% |
| saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni | 49 820 | 23 367 | 47% |
| siltumsūknis (zeme-ūdens tipa) | 989 932 | 502 932 | 51% |
| siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa) | 6 643 051 | 3 333 340 | 50% |
| siltumsūknis (gaiss-gaiss tipa) | 75 571 | 44 317 | 59% |
| saules elektrostacija | 84 971 980 | 39 976 615 | 47% |
| vēja elektrostacija | 20 053 | 13 716 | 68% |
| mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide | 99 369 | 68 252 | 69% |
| elektroenerģijas uzglabāšanas iekārta | 671 630 | 399 900 | 60% |
Projektos aizstātais apkures kurināmā veids (apstiprinātie projekti):
1. dabas gāze - 774;
2. ogles - 70;
3. dīzeļdegviela - 48;
4. sašķidrinātā gāze - 37
5. kūdras briketes - 1.
Savukārt izvēli pieslēgties centralizētajai siltumapgādei ir izvēlējušies Liepājas un Ventspils pilsētu, kā arī Talsu, Madonas, Kuldīgas un Salaspils novadu iedzīvotāji.
Projektos indikatīvi plānotais oglekļa dioksīda (turpmāk - CO2) emisiju samazinājums
| Aktivitāte | EKII atbalsts, EUR | CO2, kg |
| esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa1) | 4 283 460 | 22 095 842 |
| jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegāde1) | 39 990 331 | 54 103 207 |
| pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai2) | 68 252 | 436 871 |
| Kopā | 44 342 042 | 76 635 920 |
1) - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Nplatība × 100 × 0,202 × 5, kur
CO2 – oglekļa dioksīda emisijas samazinājums projektā, kg
Nplatība – dzīvojamās mājas platība, m2
100 kWh/m2 – enerģijas patēriņš apkurei gadā
0,202 kgCO2/kWh – SEG emisijas faktors dabas gāzei
5 – pieci monitoringa gadi
2) - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Njauda × 1000 × 0,109 × 5, kur
CO2 – oglekļa dioksīda emisijas samazinājums projektā, kg
Njauda – uzstādītās elektrostacijas jauda projektā
1000 h – iekārtas darbības laiks gadā
0,109 kgCO2/kWh – vidējais SEG emisijas faktors elektrībai
5 – pieci monitoringa gadi
Detalizēta statistiskā informācija par sniegto atbalstu konkursa ietvaros ir pieejama tīmekļa vietnē - https://ekii.lv/index.php?page=atbalsts-majsaimniecibam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams turpināt sniegt atbalstu iedzīvotājiem atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei. Tādējādi ir nepieciešams pagarināt konkursa ietvaros apstiprināto aktivitāšu īstenošanas termiņu un palielināt pieejamo finansējuma apjomu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieejamo EKII finansējuma apjomu konkursa ietvaros, kā arī iedzīvotāju pastiprināto interesi iegādāties un uzstādīt atjaunīgo energoresursu izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai mājsaimniecībās pašpatēriņa nodrošināšanai ir nepieciešams paplašināt atbalstāmo darbību loku, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu turpināt saņemt atbalstu konkursa ietvaros. Vienlaikus nepieciešams palielināt kopējo pieejamo finansējumu, nodrošinot atbalsta īstenošanas aktivitāšu nepārtrauktību laika posmā līdz 2029. gada 31. decembrim
Risinājuma apraksts
Viens no būtiskākajiem nepieciešamajiem risinājumiem ir EKII programmas finansējuma atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” īstenošanai palielināšana, kā arī konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas termiņa pagarināšana no 2024. gada 31. decembra līdz 2029. gada 31. decembrim.
MK noteikumu projekts precizē MK noteikumu Nr.150 4.punktu, palielinot konkursa ietvaros pieejamo finansējuma apmēru no 45 000 000 euro uz 85 000 000 euro. Palielinātā atbalsta apjoma ietvaros dzīvojamās mājās un daudzdzīvokļu mājās indikatīvi būs iespējams īstenot 11 tūkst. projektu, tādējādi samazinot SEG emisijas 69,13 tūkst. t CO2.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 5. un 23.punkts, pagarinot konkursa ietvaros apstiprināto aktivitāšu īstenošanas termiņu no 2024.gada 31.decembra uz 2029.gada 31.decembri.
MK noteikumi Nr.150 tiek papildināti ar 16.1.1 apakšpunktu, paredzot iespēju dzīvojamajā mājā vai daudzdzīvokļu mājā uzstādīt saules kolektoru sistēmu ar akumulācijas tvertnes tilpumu līdz 300 l ar nosacījumu, ka šo iekārtu saražotais siltumenerģijas apjoms jāizmanto tikai karstā ūdens sagatavošanai un izmantošanai pašpatēriņam. Šādā gadījumā nav nepieciešama esošā fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa. Saules kolektoru primārais mērķis ir karstā ūdens ražošana mājsaimniecības pašpatēriņa vajadzībām, t.i., tas galvenokārt ir iespējams un nepieciešams vasaras mēnešos. Prakse rāda, karstā ūdens sagatavošanai vasaras mēnešos primāri tiek izmantota elektroenerģija (boileris), jo apkures iekārtu izmantošana tiek ierobežota. Tādējādi šāds risinājums ļauj samazināt gan maksājumus par patērēto elektroenerģiju, gan palielināt atjaunīgo energoresursu lomu enerģijas patēriņā.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 16.3., 19.1. un 24.2.apakšpunkts un 53.punkts, ņemot vērā jauno aktivitāti (16.1.1 apakšpunkts).
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 16.6.apakšpunkts, lai rastu iespēju sniegt atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei tām mājsaimniecībām, kuras pēc 2022.gada 9.marta ir iegādājušās un uzstādījušas saules elektrostacijas vai vēja elektrostacijas.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 16.10, 16.11, 16.12 un 16.13 punkts, saskaņojot terminu lietošanu ar MK noteikumu Nr.150 40.punktu un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietoto terminoloģiju.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 50.punkts, paredzot garāku termiņu kādā Klimata un enerģētikas ministrija pārskaita atbalsta summu atbalsta saņēmējam, nomainot pašreizējo septiņu darba dienu termiņu uz 20 darba dienām. Grozījums nepieciešams, ņemot vērā, ka pieprasījumu emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai ministrija sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā pēc projekta apstiprināšanas (https://likumi.lv/ta/id/300437-kartiba-kada-veic-gadskarteja-valsts-budzeta-likuma-noteiktas-apropriacijas-izmainas).
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 52.5.apakšpunkts, kā arī 55., 55.1 un 55.2 punkts, precizējot nosacījumus attiecībā uz projektu rezultātu sasniegšanu, t.i. gadījumā, ja atbalsta saņēmējs nenodrošina projekta līgumā noteikto saistību izpildi, tad atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms tiek aprēķināts proporcionāli izmantošanas laikam (šāds precizējums ir atbalsta saņēmējam labvēlīgs, jo spēkā esošā kārtība paredz finansējuma atgūšanu 100% apmērā, neatkarīgi no iekārtas izmantošanas ilguma). Uz 2024.gada 17.oktobri neviens atbalsta saņēmējs nav lauzis līgumu par projekta īstenošanu un veicis atbalsta summas atmaksu 100% apmērā.
Lai aprēķinātu neattiecināmo līdzekļu apjomu MK noteikumos Nr.150 tiks iekļauta aprēķinu formula, kas ietvers datus par kopējo projekta monitoringa perioda mēnešu skaitu, mēnešu skaitu, kuros tika nodrošinātas MK noteikumos Nr.150 noteiktās prasības, saņemto atbalsta apjomu, kā arī Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi (uz 17.10.2024. - 3,65%).
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 2.pielikums, precizējot tā 4.sadaļu saistībā ar MK noteikumu Nr.150 papildinājumu ar 16.1.1 apakšpunktu, savukārt precizējumi MK noteikumu 1.pielikuma 5.sadaļā nepieciešami, lai savstarpēji salāgotu nosacījumu izpildi.
MK noteikumu projekts precizē MK noteikumu Nr.150 4.punktu, palielinot konkursa ietvaros pieejamo finansējuma apmēru no 45 000 000 euro uz 85 000 000 euro. Palielinātā atbalsta apjoma ietvaros dzīvojamās mājās un daudzdzīvokļu mājās indikatīvi būs iespējams īstenot 11 tūkst. projektu, tādējādi samazinot SEG emisijas 69,13 tūkst. t CO2.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 5. un 23.punkts, pagarinot konkursa ietvaros apstiprināto aktivitāšu īstenošanas termiņu no 2024.gada 31.decembra uz 2029.gada 31.decembri.
MK noteikumi Nr.150 tiek papildināti ar 16.1.1 apakšpunktu, paredzot iespēju dzīvojamajā mājā vai daudzdzīvokļu mājā uzstādīt saules kolektoru sistēmu ar akumulācijas tvertnes tilpumu līdz 300 l ar nosacījumu, ka šo iekārtu saražotais siltumenerģijas apjoms jāizmanto tikai karstā ūdens sagatavošanai un izmantošanai pašpatēriņam. Šādā gadījumā nav nepieciešama esošā fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa. Saules kolektoru primārais mērķis ir karstā ūdens ražošana mājsaimniecības pašpatēriņa vajadzībām, t.i., tas galvenokārt ir iespējams un nepieciešams vasaras mēnešos. Prakse rāda, karstā ūdens sagatavošanai vasaras mēnešos primāri tiek izmantota elektroenerģija (boileris), jo apkures iekārtu izmantošana tiek ierobežota. Tādējādi šāds risinājums ļauj samazināt gan maksājumus par patērēto elektroenerģiju, gan palielināt atjaunīgo energoresursu lomu enerģijas patēriņā.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 16.3., 19.1. un 24.2.apakšpunkts un 53.punkts, ņemot vērā jauno aktivitāti (16.1.1 apakšpunkts).
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 16.6.apakšpunkts, lai rastu iespēju sniegt atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei tām mājsaimniecībām, kuras pēc 2022.gada 9.marta ir iegādājušās un uzstādījušas saules elektrostacijas vai vēja elektrostacijas.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 16.10, 16.11, 16.12 un 16.13 punkts, saskaņojot terminu lietošanu ar MK noteikumu Nr.150 40.punktu un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietoto terminoloģiju.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 50.punkts, paredzot garāku termiņu kādā Klimata un enerģētikas ministrija pārskaita atbalsta summu atbalsta saņēmējam, nomainot pašreizējo septiņu darba dienu termiņu uz 20 darba dienām. Grozījums nepieciešams, ņemot vērā, ka pieprasījumu emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai ministrija sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā pēc projekta apstiprināšanas (https://likumi.lv/ta/id/300437-kartiba-kada-veic-gadskarteja-valsts-budzeta-likuma-noteiktas-apropriacijas-izmainas).
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 52.5.apakšpunkts, kā arī 55., 55.1 un 55.2 punkts, precizējot nosacījumus attiecībā uz projektu rezultātu sasniegšanu, t.i. gadījumā, ja atbalsta saņēmējs nenodrošina projekta līgumā noteikto saistību izpildi, tad atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms tiek aprēķināts proporcionāli izmantošanas laikam (šāds precizējums ir atbalsta saņēmējam labvēlīgs, jo spēkā esošā kārtība paredz finansējuma atgūšanu 100% apmērā, neatkarīgi no iekārtas izmantošanas ilguma). Uz 2024.gada 17.oktobri neviens atbalsta saņēmējs nav lauzis līgumu par projekta īstenošanu un veicis atbalsta summas atmaksu 100% apmērā.
Lai aprēķinātu neattiecināmo līdzekļu apjomu MK noteikumos Nr.150 tiks iekļauta aprēķinu formula, kas ietvers datus par kopējo projekta monitoringa perioda mēnešu skaitu, mēnešu skaitu, kuros tika nodrošinātas MK noteikumos Nr.150 noteiktās prasības, saņemto atbalsta apjomu, kā arī Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi (uz 17.10.2024. - 3,65%).
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.150 2.pielikums, precizējot tā 4.sadaļu saistībā ar MK noteikumu Nr.150 papildinājumu ar 16.1.1 apakšpunktu, savukārt precizējumi MK noteikumu 1.pielikuma 5.sadaļā nepieciešami, lai savstarpēji salāgotu nosacījumu izpildi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
MK noteikumu projekta ietvaros palielināsies projekta iesniegumu iesniedzēju loks, kas varēs īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes attiecībā uz atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādi un pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Juridiskās personas
- SIA "Vides investīciju fonds"
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā palielināsies klientu loks uzņēmumiem, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi, kā arī sabiedriskajiem siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu, tādējādi palielinot centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspēju.
Vienlaikus SIA "Vides investīciju fonds" palielināsies konkursa ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas apjoms un lēmuma pieņemšanas skaits
Vienlaikus SIA "Vides investīciju fonds" palielināsies konkursa ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas apjoms un lēmuma pieņemšanas skaits
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā palielināsies klientu loks uzņēmumiem, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi, kā arī sabiedriskajiem siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu, tādējādi palielinot centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, proti, tirgū palielināsies pieprasījums pēc atjaunojamo energoresursu iekārtām, kā arī pēc centralizētās siltumapgādes sistēmas modernizācijas - siltummezgla projektēšanas un ierīkošanas.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, kas nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu un, kas nodarbojas ar centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla projektēšanu un pieslēguma ierīkošanu.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas veicinās konkurenci uzņēmumu starpā, kas nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks veicināta jaunu darba vietu veidošanās, kas saistītas ar atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi, kā arī centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla projektēšanu un ierīkošanu.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
8 000 000
0
8 000 000
8 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
8 000 000
0
8 000 000
8 000 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
8 000 000
0
8 000 000
8 000 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
8 000 000
0
8 000 000
8 000 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK noteikumu projekta ietvaros konkursā pieejamais finansējums tiek palielināts par 40 000 000 euro, līdz ar to konkursā pieejamais finansējums ir 85 000 000 euro.
Laika periodā no 2022. gada līdz 2024. gada oktobrim EKII konkursa ietvaros apgūts finansējums 40 milj. euro apmērā. Indikatīvi 2024. gadā vēl tiks apgūts finansējums 5 milj. euro (neskaitot plānoto papildinājumu 40 milj. euro) apmērā. Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros apstiprināto aktivitāšu īstenošanas termiņš tiks pagarināts līdz 2029. gada 31. decembrim, plānots, ka laika periodā no 2025. gada līdz 2029. gadam ikgadēji tiks izmaksāts finansējums 8 milj. euro apmērā.
Finansējums plānots KEM programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00). EKII finansējumu konkursa projektu īstenošanai pēc to apstiprināšanas plānots pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Laika periodā no 2022. gada līdz 2024. gada oktobrim EKII konkursa ietvaros apgūts finansējums 40 milj. euro apmērā. Indikatīvi 2024. gadā vēl tiks apgūts finansējums 5 milj. euro (neskaitot plānoto papildinājumu 40 milj. euro) apmērā. Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros apstiprināto aktivitāšu īstenošanas termiņš tiks pagarināts līdz 2029. gada 31. decembrim, plānots, ka laika periodā no 2025. gada līdz 2029. gadam ikgadēji tiks izmaksāts finansējums 8 milj. euro apmērā.
Finansējums plānots KEM programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00). EKII finansējumu konkursa projektu īstenošanai pēc to apstiprināšanas plānots pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējumu projektu īstenošanai KEM pieprasīs no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka atbalsta programmas termiņš ir š.g. 31.decembris, kā arī no iedzīvotājiem ir augsta interese par elektromobiļu un ārēji la'dējamu hibrīdauto iegādi, ir steidzami nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.896. Tādējādi tiks nodorošināta atbalsta programmas ilgtspēja, t.i. sniegta iespēja iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus arī turpmākos gadus.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta, publicējot MK noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Vides investīciju fonds"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, turpinās veikt SIA “Vides investīciju fonds”.
7.5. Cita informācija
SIA "Vides investīciju fonds" izmaksas par uzdevumiem, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli tiks segtas valsts budžeta programmas 33.01.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot MK noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam šādu progresa indikatoru sasniegšana: [271] Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitāte, [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums (izņemot, sniedzot atbalstu biomasas dedzināšanai) un [309] No atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks nodrošināta tādu projektu īstenošana, kas veicina atjaunīgo energoresursu iekārtu izmantošanu un pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tādejādi nepasliktinot gaisa kvalitāti, it īpaši pilsētās, un negatīvi neietekmējot sabiedrības veselību.
Netiek atbalstīta neefektīvu biomasas apkures katlu iegāde un uzstādīšana, kā arī konkursa ietvaros ir atbalstāma biomasas iekārtu iegāde vienlaikus ar citu atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādi.
Netiek atbalstīta neefektīvu biomasas apkures katlu iegāde un uzstādīšana, kā arī konkursa ietvaros ir atbalstāma biomasas iekārtu iegāde vienlaikus ar citu atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās daudz plašāku atjaunīgo energoresursu iekārtu izmantošanu mājsaimniecībās vai mājsaimniecību pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tādējādi samazinot radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi