21-TA-1527: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ņemot vērā:
- Saeimā 2020.gada 26.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumumu nodokļa likumā”
(pārejas noteikumu 31., 35. un 44.punkts);
- 2020.gada 27.novembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (11.10 pants, 8.panta trešās daļas 8.punkts un 11.2 daļa; 11.panta divdesmit otrā daļa, pārejas noteikumu 163.punkts);
- 2021.gada 9.decembrī Saeimā 1.lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr.1255/Lp13), 8.7 pants, pārejas noteikumu 18.punkts);
- 2021.gada 8.decembrī Saeimā pieņemto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (likumprojekts Saeimā Nr.1153/Lp13) (14.¹ panta trešā un ceturtā daļa, 23.panta 2.2 daļa, 14.panta otrajā daļa).
Noteikumu projekts tiks iesniegts Valsts kancelejā pēc iepriekš minēto 2 likumprojektu pieņemšanas Saeimā.
- Saeimā 2020.gada 26.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumumu nodokļa likumā”
(pārejas noteikumu 31., 35. un 44.punkts);
- 2020.gada 27.novembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (11.10 pants, 8.panta trešās daļas 8.punkts un 11.2 daļa; 11.panta divdesmit otrā daļa, pārejas noteikumu 163.punkts);
- 2021.gada 9.decembrī Saeimā 1.lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr.1255/Lp13), 8.7 pants, pārejas noteikumu 18.punkts);
- 2021.gada 8.decembrī Saeimā pieņemto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (likumprojekts Saeimā Nr.1153/Lp13) (14.¹ panta trešā un ceturtā daļa, 23.panta 2.2 daļa, 14.panta otrajā daļa).
Noteikumu projekts tiks iesniegts Valsts kancelejā pēc iepriekš minēto 2 likumprojektu pieņemšanas Saeimā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu darba devējiem ziņu iesniegšanu par darba ņēmējiem un pašnodarbināto ziņojumu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.
Spēkā stāšanās termiņš
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. 2021.gada 8.decembrī Saeima pieņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (likumprojekts Saeimā Nr.1153/Lp13). Likums paredz papildināt likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ar jaunu 14.¹ pantu, un tā trešā daļa nosaka, ka “Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma obligātās iemaksas 10 procentu apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu aprēķina no gada brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objektu kopsummas un gada faktiskā ienākuma starpības”. Savukārt ceturtā daļa nosaka, ka “Lauku atbalsta dienests līdz 1.decembrim sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informāciju par Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē iekļautajām fiziskajām personām, zemnieku (zvejnieku) saimniecībām, individuālajiem komersantiem un individuālajiem uzņēmumiem, kas kārtējā gadā ir saņēmuši valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.”. Likumprojekts paredz papildināt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23.pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā “Pašnodarbinātajam ir pienākums attiecībā uz gada lauksaimnieciskās ražošanas ienākumu vai ienākumu no intelektuālā īpašuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām līdz nākamā gada 17.janvārim, aizpildot ceturtā ceturkšņa ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām.” Tāpat likumprojekts paredz, ka pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, papildus šā likuma 14.panta otrajā daļā noteiktajam obligāto iemaksu objektam, kas nav mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.
2. Šobrīd Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk - noteikumi Nr.827) ir noteikts, ka darba devējs kapitālsabiedrības valdes locekli, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā darba ņēmēju, iesniedzot līdz nākamā mēneša datumam, kas noteikts kā ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) veikšanas termiņš, ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu.
3. Šobrīd noteikumos Nr.827 ir noteikts, ka darba devēja ziņojuma (3.pielikums) 11.ailē norāda darba ņēmēja nostrādāto stundu skaitu mēnesī. Valdes loceklis, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nav minēts to personu (darba ņēmēju) uzskaitījumā, par kurām informācija par nostrādātajām stundām nav jānorāda.
4. Noteikumu Nr.827 26.4. apakšpunkts (kas spēkā no 2021.gada 1.janvāra) - “iedzīvotāju ienākuma nodokli (8.aile) no darba ņēmēja darba ienākumiem, ko maksā pārskata mēnesim sekojošajā mēnesī (arī no deponētajiem darba ienākumiem) - 8. ailei nav aritmētiskas sakarības ar 4. un 5.aili”.
5. Līdz 2021.gada 1.jūlijam bija noteikts, ka maksimālais darbinieku skaits mikrouzņēmumā ir pieci darbinieki.
6. 2020.gada 27.novembrī Saeimā pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kurš paredz patentmaksas maksāšanas režīma atcelšanu (patentmaksu 2020.gada beigās varēja samaksāt par gadu).
7. 2021.gada 30.novembrī Ministru kabinetā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (21-TA-1442), kas paredz, ka VSAOI minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ un, kad darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Iepriekš minēto informāciju darba devējam būs iespēja iesniegt VID mēneša laikā, kopš likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas par periodu no 2021.gada 1.jūlija. Tāpat likumprojekts paredz, ka VSAOI minimālais objekts netiek aprēķināts par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju.
2. Šobrīd Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk - noteikumi Nr.827) ir noteikts, ka darba devējs kapitālsabiedrības valdes locekli, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā darba ņēmēju, iesniedzot līdz nākamā mēneša datumam, kas noteikts kā ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) veikšanas termiņš, ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu.
3. Šobrīd noteikumos Nr.827 ir noteikts, ka darba devēja ziņojuma (3.pielikums) 11.ailē norāda darba ņēmēja nostrādāto stundu skaitu mēnesī. Valdes loceklis, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nav minēts to personu (darba ņēmēju) uzskaitījumā, par kurām informācija par nostrādātajām stundām nav jānorāda.
4. Noteikumu Nr.827 26.4. apakšpunkts (kas spēkā no 2021.gada 1.janvāra) - “iedzīvotāju ienākuma nodokli (8.aile) no darba ņēmēja darba ienākumiem, ko maksā pārskata mēnesim sekojošajā mēnesī (arī no deponētajiem darba ienākumiem) - 8. ailei nav aritmētiskas sakarības ar 4. un 5.aili”.
5. Līdz 2021.gada 1.jūlijam bija noteikts, ka maksimālais darbinieku skaits mikrouzņēmumā ir pieci darbinieki.
6. 2020.gada 27.novembrī Saeimā pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kurš paredz patentmaksas maksāšanas režīma atcelšanu (patentmaksu 2020.gada beigās varēja samaksāt par gadu).
7. 2021.gada 30.novembrī Ministru kabinetā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (21-TA-1442), kas paredz, ka VSAOI minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ un, kad darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Iepriekš minēto informāciju darba devējam būs iespēja iesniegt VID mēneša laikā, kopš likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas par periodu no 2021.gada 1.jūlija. Tāpat likumprojekts paredz, ka VSAOI minimālais objekts netiek aprēķināts par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātie, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai no intelektuālā īpašuma, VSAOI 10 procentu apmērā pensiju apdrošināšanai iesniegtu par gadu, ir nepieciešams precizēt pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumu. Kā arī ziņojumā jāmaina likme pensiju apdrošināšanai no 5% uz 10%.
2. Tā kā, sākot no 2021.gada, visiem darba devējiem darba devēja ziņojuma iesniegšanas datums ir noteikts pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17.datums, savukārt, VSAOI veikšanas datums - pārskata mēnesim sekojošā mēneša 23.datums, tad atbilstoši ir jāprecizē noteikumi Nr.827, paredzot, ka par kapitālsabiedrības valdes locekli, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu jāiesniedz līdz nākamā mēneša 17.datumam, tādējādi nodrošinot, ka par attiecīgo valdes locekli ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu ir iesniegtas līdz pārskata mēneša darba devēja ziņojuma iesniegšanas brīdim.
3. Tā kā valdes loceklim, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, tiek aprēķināts domājamais ienākums minimālās algas apmērā neatkarīgi no šīs personas darba laika, tad noteikumos būtu skaidri jānorāda, ka informācija par nostrādāto stundu skaitu par šādu valdes locekli, par kuru maksā nodokļus no domājamā ienākuma, nav jāsniedz.
4. Norma jāprecizē, jo no minētā teikuma gramatiskās uzbūves nav nepārprotami saprotams, ka palīgteikums - “ko maksā pārskata mēnesim sekojošajā mēnesī” ir attiecināms uz virsteikuma vārdu “nodokli”, nevis uz vārdiem “darba ienākumiem”.
5. Saeimā 2020.gada 26.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumumu nodokļa likumā” (ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs ir mikrouzņēmuma īpašnieks, kas ieguvis mikrouzņēmuma statusu (par darba ņēmējiem obligātās iemaksas tiek veiktas vispārējā kārtībā)).
Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pārejas noteikumu 31.punkts nosaka, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kas līdz 2020.gada 31.decembrim ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar 2021.gada 1.janvāri (turpmāk — jau reģistrētais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs), līdz 2021.gada 31 decembrim piemēro šā likuma normas, kuras bija spēkā 2020.gada 31.decembrī, izņemot pārejas noteikumu 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39. un 40.punktā noteikto.
Savukārt 35.punkts nosaka, ka ar 2021.gada 1.jūliju ienākumus, kurus gūst jau reģistrētā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks šā likuma 1.panta 3.punkta izpratnē (izņemot mikrouzņēmuma īpašnieku šā likuma 1.panta 2.punkta izpratnē) (redakcijā, kas bija spēkā 2020.gada 31. decembrī), kurš pieņemts darbā līdz 2020.gada 31.decembrim, apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (algas nodokli) saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un darbinieku apdrošina kā darba ņēmēju saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Mikrouzņēmuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 44.punkts nosaka, ka šā likuma 7.1.pants nav piemērojams sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kura līdz 2021.gada 31.decembrim saglabā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 36.punktu, un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kas ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un līdz 2021.gada 31.decembrim saglabā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 31.punktu.
6. Tā kā no 2022.gada 1.janvāra vairs nebūs patentmaksas, no noteikumu projekta svītrojamas patentmaksas. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23.panta 1.5 daļa tiek izslēgta no 01.01.2022 ar 27.11.2020 pieņemtajiem likuma grozījumiem (skat. arī likuma pārejas noteikumu 77.punktu), līdz ar to no noteikumiem ir svītrojams izdošanas pamats un kārtība, kādā autoratlīdzības izmaksātājs iesniedz ziņojumu par obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, kas veiktas no autoratlīdzībām (autortiesību un blakustiesību atlīdzībām). Kā arī noteikumu projektā tiek precizēta terminoloģijā atbilstoši Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””(likumprojekta Saeimā Nr.1153/LP13), kur “autoratlīdzībā” tiek aizstāta ar “ienākums no intelektuālā īpašuma”. Savukārt no noteikumu projekta tiek svītrota “patentmaksa”, jo tādas vairs nav saskaņā ar Saeimā 2020.gada 27.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
7. Nepieciešami grozījumi noteikumos Nr.827, nosakot jaunus ziņu kodus, ko darba devējs var iesniegt.
2. Tā kā, sākot no 2021.gada, visiem darba devējiem darba devēja ziņojuma iesniegšanas datums ir noteikts pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17.datums, savukārt, VSAOI veikšanas datums - pārskata mēnesim sekojošā mēneša 23.datums, tad atbilstoši ir jāprecizē noteikumi Nr.827, paredzot, ka par kapitālsabiedrības valdes locekli, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu jāiesniedz līdz nākamā mēneša 17.datumam, tādējādi nodrošinot, ka par attiecīgo valdes locekli ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu ir iesniegtas līdz pārskata mēneša darba devēja ziņojuma iesniegšanas brīdim.
3. Tā kā valdes loceklim, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, tiek aprēķināts domājamais ienākums minimālās algas apmērā neatkarīgi no šīs personas darba laika, tad noteikumos būtu skaidri jānorāda, ka informācija par nostrādāto stundu skaitu par šādu valdes locekli, par kuru maksā nodokļus no domājamā ienākuma, nav jāsniedz.
4. Norma jāprecizē, jo no minētā teikuma gramatiskās uzbūves nav nepārprotami saprotams, ka palīgteikums - “ko maksā pārskata mēnesim sekojošajā mēnesī” ir attiecināms uz virsteikuma vārdu “nodokli”, nevis uz vārdiem “darba ienākumiem”.
5. Saeimā 2020.gada 26.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumumu nodokļa likumā” (ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs ir mikrouzņēmuma īpašnieks, kas ieguvis mikrouzņēmuma statusu (par darba ņēmējiem obligātās iemaksas tiek veiktas vispārējā kārtībā)).
Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pārejas noteikumu 31.punkts nosaka, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kas līdz 2020.gada 31.decembrim ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar 2021.gada 1.janvāri (turpmāk — jau reģistrētais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs), līdz 2021.gada 31 decembrim piemēro šā likuma normas, kuras bija spēkā 2020.gada 31.decembrī, izņemot pārejas noteikumu 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39. un 40.punktā noteikto.
Savukārt 35.punkts nosaka, ka ar 2021.gada 1.jūliju ienākumus, kurus gūst jau reģistrētā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks šā likuma 1.panta 3.punkta izpratnē (izņemot mikrouzņēmuma īpašnieku šā likuma 1.panta 2.punkta izpratnē) (redakcijā, kas bija spēkā 2020.gada 31. decembrī), kurš pieņemts darbā līdz 2020.gada 31.decembrim, apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (algas nodokli) saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un darbinieku apdrošina kā darba ņēmēju saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Mikrouzņēmuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 44.punkts nosaka, ka šā likuma 7.1.pants nav piemērojams sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kura līdz 2021.gada 31.decembrim saglabā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 36.punktu, un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kas ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un līdz 2021.gada 31.decembrim saglabā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 31.punktu.
6. Tā kā no 2022.gada 1.janvāra vairs nebūs patentmaksas, no noteikumu projekta svītrojamas patentmaksas. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23.panta 1.5 daļa tiek izslēgta no 01.01.2022 ar 27.11.2020 pieņemtajiem likuma grozījumiem (skat. arī likuma pārejas noteikumu 77.punktu), līdz ar to no noteikumiem ir svītrojams izdošanas pamats un kārtība, kādā autoratlīdzības izmaksātājs iesniedz ziņojumu par obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, kas veiktas no autoratlīdzībām (autortiesību un blakustiesību atlīdzībām). Kā arī noteikumu projektā tiek precizēta terminoloģijā atbilstoši Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””(likumprojekta Saeimā Nr.1153/LP13), kur “autoratlīdzībā” tiek aizstāta ar “ienākums no intelektuālā īpašuma”. Savukārt no noteikumu projekta tiek svītrota “patentmaksa”, jo tādas vairs nav saskaņā ar Saeimā 2020.gada 27.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
7. Nepieciešami grozījumi noteikumos Nr.827, nosakot jaunus ziņu kodus, ko darba devējs var iesniegt.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz:
1. pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojuma precizēšanu;
2. ka par kapitālsabiedrības valdes locekli, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu jāiesniedz līdz nākamā mēneša 17.datumam;
3. ka informācija par nostrādāto stundu skaitu par valdes loceklis, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nav jāsniedz;
4. ka darba devēja ziņojumu (3.pielikums) aizpilda par visiem darba ņēmējiem, norādot katra darba ņēmēja - iedzīvotāju ienākuma nodokli (8.aile) no darba ņēmēja darba ienākumiem (arī no deponētajiem darba ienākumiem), kas iemaksājams vienotajā nodokļu kontā pārskata mēnesim sekojošajā mēnesī (8.ailei nav aritmētiskas sakarības ar 4. un 5.aili);
5. kādas ziņas sniedzamas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam;
6. svītrot patentmaksas;
7. Noteikumu projekts paredz ziņu kodus, kuri būs iesniedzami VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS).
Tāpat noteikumu projektā veikti grozījumi juridiskās skaidrības nodrošināšanai.
1. pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojuma precizēšanu;
2. ka par kapitālsabiedrības valdes locekli, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu jāiesniedz līdz nākamā mēneša 17.datumam;
3. ka informācija par nostrādāto stundu skaitu par valdes loceklis, kas atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nav jāsniedz;
4. ka darba devēja ziņojumu (3.pielikums) aizpilda par visiem darba ņēmējiem, norādot katra darba ņēmēja - iedzīvotāju ienākuma nodokli (8.aile) no darba ņēmēja darba ienākumiem (arī no deponētajiem darba ienākumiem), kas iemaksājams vienotajā nodokļu kontā pārskata mēnesim sekojošajā mēnesī (8.ailei nav aritmētiskas sakarības ar 4. un 5.aili);
5. kādas ziņas sniedzamas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam;
6. svītrot patentmaksas;
7. Noteikumu projekts paredz ziņu kodus, kuri būs iesniedzami VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS).
Tāpat noteikumu projektā veikti grozījumi juridiskās skaidrības nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pašnodarbinātie
Ietekmes apraksts
Lai nodrošinātu pašnodarbināto ziņojumu iesniegšanu VID EDS.
Juridiskās personas
- Darba devēji
Ietekmes apraksts
Lai nodrošinātu darba devējiem ziņu iesniegšanu par darba ņēmējiem iesniegšanu VID EDS.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
46 799
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
25 563
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
21 236
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-46 799
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-25 563
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
-21 236
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
46 799
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu ieviešanu, nepieciešams veikt izmaiņas VSAA informācijas sistēmā, lai apstrādātu mainītos ziņojumus par darba ņēmējiem un pilnveidotu minimālo VSAOI aprēķinu. Izmaiņu ieviešanai nepieciešamas 45 cilvēkdienas un finansējums ārpakalpojumu darbu apmaksai (sistēmanalīze, programmēšana, testēšana) 21 236 euro apmērā (471,90 euro x45 c/d, noapaļots līdz pilniem euro).
Minētos izdevumus VSAA nodrošinās tai 2022.gadam sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.05.00 apakšprogrammas “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” piešķirto līdzekļu ietvaros.
Saistībā ar Ministru kabineta noteikumu projektā paredzētajām izmaiņām ir jāveic izmaiņas arī Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, kas nodrošinās informācijas iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā un datu apmaiņu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2022.gadā no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” ir nepieciešams finansējums 25 563 euro apmērā (noapaļots līdz ilniem euro), tai skaitā:
2022.gadā nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.
Minētos izdevumus VSAA nodrošinās tai 2022.gadam sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.05.00 apakšprogrammas “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” piešķirto līdzekļu ietvaros.
Saistībā ar Ministru kabineta noteikumu projektā paredzētajām izmaiņām ir jāveic izmaiņas arī Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, kas nodrošinās informācijas iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā un datu apmaiņu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2022.gadā no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” ir nepieciešams finansējums 25 563 euro apmērā (noapaļots līdz ilniem euro), tai skaitā:
| VID IS nosaukums | Izmaksas cilvēkdienās (c/d) | Vienas c/d cena, euro | Izmaksas EUR ar PVN |
| Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) | 12 | 490,05 | 5 880,60 |
| Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS) | 4,7 | 480,37 | 2 257,74 |
| Nodokļu informācijas sistēma (NIS) | 38,4 | 453,75 | 17 424,00 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Preses asociācija, Sadarbības platforma, Latvijas Banka, Latvijas Rakstnieku savienība, Kultūras augstskolu asociācija, Latvijas Radošo savienība, Veselības aprūpes un darba devēju asociācija, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, Latvijas Pilsoniskā asociācija, Latvijas Pensionāru federācija, Pašnodarbināto mūziķu biedrībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Ar Finanšu ministra 2021.gada 3.septembra rīkojumu Nr.513 “Par darba grupas izveidi” tika apstiprināti pārstāvji (valsts iestādes un sociālie partneri (piemēram, LTRK, LDDK)), kurai bija uzdevums sagatavot priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējuma pilnveidošanai.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projektā iekļautais tika izdiskutēts iepriekš minētajā darba grupā, kurā tika panākta konceptuālā vienošanās.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi