Anotācija (ex-ante)

22-TA-3449: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra ārkārtas sēdē lemto par pedagogu beztermiņa streika vienošanās izpildi. Streika komitejai panākot vienošanos, Ministru kabinets lēma, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk - ministrijai) līdz 2022. gada 1. decembrim jāsagatavo normatīvo aktu izmaiņas, kas praksē īstenotu pedagogu pieprasītos uzlabojumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 47 1. §)  "Informatīvais ziņojums "Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu likmes paaugstināšanu" (turpmāk - informatīvais ziņojums) 6. punktā noteikto uzdevumu ministrijai līdz 2022. gada 1. decembrim izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar skolotāju slodzes izmaiņām, un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā. Savukārt saskaņā ar informatīvā ziņojuma 7. punktā noteikto uzdevumu ministrijai līdz 2022. gada 1. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā atjaunotu fiskālās ietekmes aprēķinu, ievērojot 2022./2023. mācību gada izglītojamo skaita izmaiņas. Noteikumu projektā iekļautais regulējums atbilst Streika komitejas panāktajai vienošanai.

Kā arī noteikumu projektā iekļauti grozījumi, ņemot vērā 2022. gada 15. septembra grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 11. oktobrī.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikuma projekta mērķis ir paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi pirmsskolas izglītības pedagogiem, sākot ar 2023.gada 1.janvāri uz 1070 euro, kā arī, sākot ar 2023.gada 1.septembri noteikt slodzes sastāvu 34 stundas nodarbību vadīšanai un 6 stundas citu pienākumu veikšanai. Vienlaikus noteikumu projekts nostiprina ieteicamo darba slodzes sadalījumu nedēļā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, t.i. mācību stundu vadīšanai paredzot līdz 65 procentiem no kopējās darba slodzes nedēļā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Ministru kabineta 2022. gada 17. septembrī tika skatīts informatīvais ziņojums, kur 3. sadaļā ir aprakstītas pedagogu izvirzītās prasības, par kurām ir panākta vienošanās un kuru izpilde ir jānodrošina no 2023. gada 1. janvāra.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi (turpmāk - MK noteikumi Nr. 445) paredz piemaksu tehnikumu un mākslu izglītības kompetences centru pedagogiem 10 procentu apmērā no mēneša darba algas. Vienlaicīgi MK noteikumu Nr. 445 pārejas noteikumi paredz, ka piemaksu par profesionālās izglītības kompetences statusu 10 procentu apmērā  līdz jaunā statusa noteikšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada janvārim, turpina saņem pedagogi tajās profesionālās izglītības iestādēs, kas ieguvušas profesionālās izglītības kompetences centra statusu līdz 2022. gada 31. martam. Līdz ar to, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 445, visu minēto profesionālo  izglītības iestāžu, tai skaitā profesionālā izglītības kompetences centra “Rīgas Tehniskā koledža" pedagogi (izņemot pedagogus, kuri īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas)  saņem 10 procentu piemaksu līdz jaunā statusa noteikšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada janvārim.  
Ar 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1.aprīlī, no likuma tika izslēgtas normas par  profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu profesionālās izglītības iestādēm,  kā arī noteikti jauni profesionālās izglītības iestāžu statusi „tehnikums”, „mākslu izglītības kompetences centrs”,  “profesionālā vidusskola” “profesionālās tālākizglītības centrs”. Vienlaicīgi Profesionālās izglītības likuma 31. panta 2.1 daļā ir tika noteikts, ka profesionālās izglītības iestāde, kura atbilst akreditēta tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusam, saņem valsts budžeta finansējumu pedagogu tālākizglītības un metodiskā atbalsta profesionālās izglītības iestādēm funkciju veikšanai.
Savukārt, ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem Profesionālās izglītības likumā,  kas stājās spēkā 2022. gada 11. oktobrī, profesionālo izglītības iestāžu statusu uzskaitījums tika papildināt ar profesionālo izglītības iestādi – koledža, kā arī tika noteikts, ka koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
Informatīvajā ziņojumā tika fiksētas Streika komitejas galvenās izvirzītās prasības un panāktā vienošanās pedagogu darba slodzes līdzsvarošanā, un noteikumu projekta grozījumi ir lielā mērā pakārtoti tieši informatīvā ziņojumā nofiksētajiem lēmumiem.
Tāpat arī ņemot vērā, ka izglītības iestādēs ir ieviesta kompetencēs balstīta izglītība, ir mainījušies mācību priekšmetu nosaukumi, saturs un īstenošanas formas, MK noteikumu Nr. 445 5.pielikums "Ieteicamā pedagogu darba slodzes aprēķināšanas atbilstoši vidējam izglītojamo skaitam klasē/grupā un mācību priekšmetam" ir zaudējis aktualitāti un nav atbilstošs faktiskajai situācijai, un līdz ar to noteikumu projektā ir ierosināta tā izslēgšana. Attiecīgi precizējams MK noteikumu Nr.445 35. punkts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 31. punktā tika noteikts, ka  profesionālās izglītības iestādes, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2022. gada 31. martam, dibinātājs  līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka profesionālās izglītības iestādes statusu atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.1, kā arī 16.2, 16.3, 16.4 vai 16.5 pantā noteiktajam un iesniedz pieņemto lēmumu Izglītības iestāžu reģistrā. Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 32. punktā noteiktajam profesionālās izglītības iestāde, kas ieguvusi profesionālās izglītības kompetences centra statusu līdz 2022. gada 31. martam un saņem valsts budžeta finansējumu reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkciju veikšanai, turpina saņemt minēto valsts budžeta finansējumu līdz 2022. gada 31. decembrim un no 2023. gada 1. janvāra līdz kārtējai akreditācijai saņem šā likuma 31. panta 2.1 daļā noteikto valsts budžeta finansējumu, ja dibinātājs, ievērojot pārejas noteikumu 31. punktu, šai profesionālās izglītības iestādei ir noteicis tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusu. Ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 32. punkts tika papildināts, nosakot, ka Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža" no 2023. gada 1. janvāra līdz koledžas akreditācijai saņem valsts budžeta finansējumu pedagogu tālākizglītības un metodiskā atbalsta profesionālās izglītības iestādēm funkciju veikšanai. Tādējādi likums paredz, ka profesionālās izglītības iestādes, kam piešķirts profesionālās izglītības kompetences statuss, līdz jaunā statusa noteikšanai turpina saņem valsts budžeta finansējumu, kas piešķirts saistībā ar šo statusu. Savukārt, pēc jaunā statusa noteikšanas, saņem papildus finansējumu, ja profesionālās izglītības iestādei dibinātājs ir noteicis tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusu.
Profesionālās izglītības kompetences centra statuss līdz 2022. gada 31. martam papildus tehnikumiem un profesionālajām vidusskolām, kas īstenoja izglītības programmas tematiskajā jomā “Mākslas” un ar to saistītajās jomās, tika piešķirts arī Rīgas Tehniskajai koledžai.  Ievērojot minēto, Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 32. punktā tika noteikts, ka Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža" no 2023. gada 1. janvāra līdz koledžas akreditācijai saņem valsts budžeta finansējumu pedagogu tālākizglītības un metodiskā atbalsta profesionālās izglītības iestādēm funkciju veikšanai, proti tādu pašu finansējumu kā tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri pēc to jaunā statusa piešķiršanas.
Savukārt MK noteikumi Nr. 445 paredz, ka finansējumu 10% apmērā no mēnešalgas no 2023. gada janvāra saņem profesionālās izglītības iestādes, kurai dibinātājs ir noteicis tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusu, pedagogi, un šī norma nav attiecināma uz citām profesionālās izglītības iestādēm, kas neatbilst Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumos noteiktajam. Saskaņā ar Streika komitejas informatīvo ziņojumu ir panākta vienošanās piešķirt papildu finansējumu 11% apmērā arī profesionālās izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma paaugstināšanai. Piešķirtie 11% ir papildu finansējums pie jau esošā profesionālās izglītības programmu finansējuma, nevis kā kāda finansējuma  apjoma  aizstājējs.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto un Profesionālās izglītības likumā, tai skaitā likuma pārejas noteikumos noteikto, grozījumi noteikumu 22. punktā paredz precizēt punkta redakciju, svītrojot vārdus “(izņemot pedagogus, kuri īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas)”, jo tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri neīsteno īsā cikla  profesionālās augstākās izglītības programmas (iepriekš pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas).
Vienlaicīgi atbilstoši Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 32. punktā noteiktajam, noteikumu projektā tiek precizēti:
- nosakot, ka šo noteikumu 22. punktā noteiktā piemaksa profesionālās izglītības iestādēm, kam tika piešķirts profesionālā izglītības kompetences centra statuss,  tiek noteikta  līdz jaunā statusa noteikšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim, ņemot vērā, ka jaunais statuss nosakāms ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim;
-  papildinot ar jaunu teikumu par Profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Tehniskā koledža” pedagogiem, nosakot, ka minētās koledžas pedagogiem (izņemot pedagogus, kuri īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas) piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša darba algas turpina maksāt arī no 2023. gada 1. janvāra līdz koledžas akreditācijai.
Problēmas apraksts
Šobrīd atbilstoši MK noteikumu Nr. 445 3. pielikumam "Pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei" profesionālās ievirzes izglītības pedagogam ir noteikta darba slodze nedēļā – 30 stundas, no kurām 28 stundas ir noteiktas mācību stundu/nodarbību vadīšanai, attiecīgi 2 stundas paredzētas nodarbību sagatavošanai.
Praktiskā darba pieredze liecina, ka profesionālās ievirzes pedagogam līdztekus mācību stundu vadīšanai ikdienā ir arī vairāki citi darba pienākumi, kuru apjoms būtiski pārsniedz 2 stundas (gatavošanās nodarbībām, obligātās dokumentācijas aizpildīšana; darbs ar vecākiem; dalība sacensībās u.c.). Līdzvērtīgi arī profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā pedagogiem bez mācību stundām un fakultatīvajām nodarbībām (atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajam darba slodzes sadalījumam) ir plašs spektrs papildu pienākumu, kā minēto mācību stundu un fakultatīvo nodarbību sagatavošana, izglītojamo rakstu darbu labošana, individuālais un grupu darbs ar izglītojamiem un konsultācijas, izglītojamo sagatavošana koncertiem, konkursiem, kolektīvās muzicēšanas nodrošināšana, klases audzinātāja pienākumu veikšana, metodiskais darbs izglītības iestādē, izstāžu un koncertu organizēšana, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes attīstību saistītas darbības, u.c.
Lai rastu risinājumu profesionālās ievirzes pedagogu darba slodzes sabalansēšanai, paredzot pakāpenisku kontaktstundu nodrošināšanai nepieciešamo gatavošanās stundu palielinājumu, plānotais finansējuma palielinājums nodrošinātu iespēju šobrīd noteiktajā profesionālās ievirzes pedagogu darba slodzes proporcijā paredzētās divas stundas citu pienākumu veikšanai palielināt līdz četrām stundām.
Risinājuma apraksts
Ierosinājuma nodrošināšanai nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 445, nosakot, ka profesionālās ievirzes izglītības pedagogam ir noteikta darba slodze nedēļā – 30 stundas, no kurām četras stundas ir paredzētas nodarbību sagatavošanai/citu pienākumu veikšanai. Ievērojot to, ka izmaiņas darba slodzes proporcijā var palielināt vakanču pieaugumu, vienlaikus paredzot darba stundu un stundu citu pienākumu attiecību kā ieteicamu, ļaujot izglītības iestādes vadītājam un pedagogam vienoties par citu proporciju, bet ne mazāk kā šobrīd noteikto 28/2.
Problēmas apraksts
Šobrīd MK noteikumi Nr. 445 nosaka zemāko mēneša darba algas likmi pirmsskolas izglītības pedagogiem 970 euro par 40 stundu darba nedēļu, savukārt zemākā mēneša darba algas likme pārējiem pedagogiem (izņemot pirmsskolas pedagogus) ir noteikta 900 euro par 30 stundu darba nedēļu. Attiecīgi, vienas stundas izmaksa pirmsskolas izglītības pedagogam ir par 23,7% zemāka nekā pārējiem pedagogiem. Pirmsskolas izglītības pakāpes pedagogiem jau sākot ar 2023. gada 1. janvāri tiek paaugstināta algas likme uz 1 070 euro. Indikatīvi pirmsskolas izglītības pakāpē pedagogu darba samaksas izmaiņas paredz šādu kāpumu:
 
  01.09.2020. 01.09.2021. 01.09.2022. 01.01.2023.
Zemākā pirmsskolas pedagogu darba algas likme, euro 790 872 970 1 070
Pirmsskolas skolotāju vienas stundas izmaksa (par 40 darba stundu slodzi), euro 4,94 5,45 6,06 6,69

Laika periodā no 2020. gada 29. oktobra līdz 2021. gada 23. aprīlim ministrijā strādāja pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupa, kuras viens no priekšlikumiem bija saistīts ar pāreju uz 40 darba stundu nedēļu. Jautājums par skolotāju darba slodzes apmēru tika diskutēts ar izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu pārstāvjiem, organizējot vairākus vebinārus, tostarp sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Visiem vebināru dalībniekiem tika nodrošināta iespēja piedalīties aptaujā un sniegt viedokli par vēlamo skolotāju darba slodzi nedēļā. Darba grupas pārstāvji iepazinās ar aptauju rezultātiem un vebināros izteiktajiem viedokļiem par skolotāju darba slodzes kopējo apmēru un  pauda atbalstu priekšlikumam, kas paredz pāreju uz 40 darba stundu slodzi nedēļā, vienlaikus turpinot diskusijas par to, kāds īpatsvars pedagoga darba slodzē ir kontaktstundām, konsultāciju un citu pienākumu veikšanai. Vēršam uzmanību, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole, 2017. un 2018. gadā, veicot revīziju "Kā organizē un apmaksā pedagogu darbu Latvijā", ieteica ministrijai izvērtēt iespēju vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem noteikt normālo jeb 40 darba stundu slodzi nedēļā, atsakoties no līdzšinējās 30 stundu slodzes. Jāatzīmē, ka pārējās Baltijas valstīs arī pedagoga darba slodze nedēļā ir atšķirīga no Latvijas, t.i. Igaunijā 35 stundas un Lietuvā 36 stundas. Ministrijas piedāvājums, pāriet uz 36 stundu darba nedēļu, Latvijas skolotājiem nemainītu viņu autonomo izvēli attiecībā uz savu darba slodzes apmēru. Atsaucoties uz informatīvajā ziņojumā nolemto, noteikumu projekts vispārējās izglītības pamata un vidējās izglītības pakāpes skolotājiem neparedz mainīt vienas stundas likmi, kas šobrīd ir noteikta 7,50 euro apmērā. Tomēr sākot ar 2023. gada 1. septembri ir plānots proporcionāli palielināt skolotāju zemāko bruto algas likmi no 900 euro uz 1 080 euro.
No 2022. gada 20. janvāra līdz 21. jūlijam ministrijā strādāja nākamā pedagogu darba samaksas darba grupa, kuras uzdevums bija sagatavot priekšlikumus pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai laika periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 1. septembrim. Darba grupas viens no priekšlikumiem bija vispārējā izglītībā īstenot pakāpenisku pāreju uz ieteicamo darba slodzes sadalījumu – līdz 60% kontaktstundām un ne mazāk kā 40% pārējo pienākumu veikšanai, īstenojot to pakāpeniski – sākot ar 2023./2024. mācību gadu 68% kontaktstundām un 32% pārējo pienākumu veikšanai, ikgadēji palielinot apmaksāto laiku pārējo pienākumu veikšanai par 2% punktiem.
Izstrādājot noteikumu projektu, tika arī papildu izvērtēti pedagogu tarifikācijas dati (VIIS, 2022. gada 15. oktobris), apzinot izglītības metodiķa amata darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs. Dati liecina par to, ka no pašvaldību finansējuma izglītības metodiķa bruto darba samaksa ir 1071,70 euro (par likmi), un no valsts finansējuma 1020,90 euro (par likmi). Balstoties uz minēto, šobrīd noteikumu projektā nav paredzēti grozījumi attiecībā uz izmaiņām izglītības metodiķa darba samaksā.
Risinājuma apraksts
Lai tuvinātu vienas stundas vidējo izmaksu, plānots no 2023. gada 1. janvāra palielināt pirmsskolas pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 970 euro uz 1070 euro. Tādējādi vienas stundas izmaksu starpību mazinot no 23,7% uz 12,1%. Sākot ar 2023. gada 1. septembri noteikt slodzes sastāvu 34 stundas nodarbību vadīšanai un 6 stundas citu pienākumu veikšanai.
Tāpat arī sākot ar 2023. gada 1. septembri tiek ierosināts veikt pāreju no 30 stundu darba nedēļas uz 36 stundu darba nedēļu, t.sk. arī proporcionāli palielinot skolotāju zemāko bruto algas likmi no 900 euro uz 1 080 euro, taču nemainot vienas stundas likmi 7,50 euro. Ievērojot to, ka nemainās vienas stundas likme, noteikumu projektā netiek grozīta arī, piemēram, izglītības iestāžu vadītāju, vadītāju vietnieku un izglītības metodiķu zemākās mēneša darba algas likmes.
Vienlaikus noteikumu 32.1. apakšpunktā  tiek nofiksēts informatīvajā ziņojumā ieteiktais slodzes sadalījums nedēļā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, proti, darba slodze nedēļā mācību stundu vadīšanai ir līdz 65% no kopējās darba slodzes nedēļā un pārējiem pienākumiem - ne mazāk kā 35% no kopējās darba slodzes nedēļā, saglabājot tiesības darba ņēmējam un darba devējam, t.i. pedagogam un iestādes vadītājam, vienoties par citādu slodzes sadalījumu. Noteikumu projekts paredz noteikt maksimālo iespējamo mācību stundu vadīšanas proporciju kopējā darba slodzē. Jāatzīmē, ka jau šobrīd “lielo skolu” klasēs, kurās ir liels izglītojamo skaits (25 izglītojamie un vairāk), darba slodze nedēļā mācību stundu vadīšanai, piemēram, eksakto mācību priekšmetu skolotājiem, ir mazāka nekā 65% no kopējās darba slodzes nedēļā.
Līdz 2023. gada 1. septembrim finansējums tiktu izmantots pārejai uz slodzes līdzsvarošanu.
Saņemot papildu finansējumu pedagogu darba samaksai, izglītības iestādē direktoram būs iespēja: 
1) saglabāt skolotāja mēneša darba algas likmi esošajā apjomā un apmaksāt skolotājiem papildu stundas citu pienākumu veikšanai, kuri līdz šim nav bijuši apmaksāti. Rezultātā skolotāji veiks tādu pašu darba apjomu kā līdz šim, bet saņems lielāku darba algu; 
2) ja jau šobrīd skolotāju darba slodze ir sabalansēta, papildu finansējumu ir iespējams izmantot skolotāju mēneša darba algas likmes paaugstināšanai. Rezultātā skolotāji veiks tādu pašu darba apjomu kā līdz šim, bet saņems lielāku darba algu; 
3) ja skolotāji strādā maksimālās 40 stundas nedēļā, un skolotāja darba slodze nav sabalansēta, izglītības iestādes vadītājs var pieņemt darbā papildu skolotājus un nodrošināt skolotājiem sabalansētu slodzi, tādā gadījumā skolotāji saņems darba samaksu, iespējams, esošajā apjomā vai lielāku, bet veiks sabalansētāku darba apjomu; 
4) situācijās, kad skolotāji strādā maksimālās 40 stundas nedēļā, skolotāju slodze nav sabalansēta, taču izglītības iestādes vadītājam šajā mācību gadā nav iespēja pieņemt darbā papildu skolotājus, izglītības iestādes vadītājs vienojas par esošās slodzes saglabāšanu skolotājam, taču paaugstina mēneša darba algas likmi, tādā veidā skolotājs par esošo darba apjomu saņems lielāku darba algu.
Ņemot vērā, ka, lai izglītības iestādē, kurā jau šobrīd ir piemērotas paaugstinātās likmes iespējas skolotājiem, varētu īstenot augstāk minētajos 2) un 4) punktos noteiktos pasākumus, noteikumu projektā ir precizēts 10. punkts, paredzot tiesības noteikt līdz 60% augstāku vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagoga mēneša darba algas likmi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Lai īstenotu Streika komitejas nolemto par papildu finansējumu pedagogu slodzes līdzsvarošanai un likmes paaugstināšanai, jeb 11% pret 2022. gada budžeta bāzi, ir jāņem vērā esošais pedagogu darba samaksas un finansēšanas normatīvais regulējums, kur daļā no tiem arī nepieciešami pakārtoti grozījumi –
1) Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība". Grozījumi nav nepieciešami. Finansējums tiks piešķirts, palielinot viena izglītojamā izmaksu;
2) Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 523 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas". Grozījumi nav nepieciešami. Finansējums tiks piešķirts, pamatojoties uz 5.5. apakšpunktā noteikto, kas paredz, ka ministrija aprēķina: "ne mazāk kā 14,5 procentus no mācību stundu plāna īstenošanai [...] aprēķinātā pedagogu darba algu fonda – samaksai par pedagogu papildu pienākumiem, pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem, kuri ir ieguvuši 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi [...], kā arī pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai";
3) Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumi Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība". Izstrādāts noteikumu grozījumu projekts (22-TA-3451);
4) Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo". Grozījumi nav nepieciešami. Finansējums tiks piešķirts, pamatojoties uz minēto noteikumu 1.pielikuma 6.3. apakšpunktā noteikto, kas paredz, ka finansējumu pedagogu darba samaksu profesionālās izglītības programmu īstenošanai veido: "ne mazāk kā 14,5 procenti no [...] finansējuma – samaksai par pedagogu papildu pienākumiem, pedagogu mēneša darba algas likmes palielināšanai, kā arī profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem [...]";
5) Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta noteikumi Nr. 538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs". Grozījumi nav nepieciešami. Noteikumu 2. punkts noteic, ka: "[...] ministrija aprēķina valsts budžeta dotācijas apmēru [..] atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādēs [...]." Mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādēs nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs";
6) Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs". Izstrādāts noteikumu grozījumu projekts (22-TA-3431);
7) Ministru kabineta 2021. gada 21. decembrī noteikumi Nr. 885 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" (turpmāk – Noteikumi Nr. 885). Grozījumi nav nepieciešami, jo izglītības iestādei piešķiramās dotācijas apmēru aprēķina, izmantojot Noteikumos Nr. 885 noteikto formulu, kas ietver kārtējā gada budžeta likumā plānotā finansējuma apmēru. Tāpat noteikts, ka līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs akreditētu izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta (turpmāk – dotācija) piešķir atbilstoši Noteikumu Nr. 885 1. pielikumā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem. Dotācija ietver finansējumu pedagogu darba samaksas noteikumos noteiktajām piemaksām par papildu pedagoģisko darbu, kā arī pedagogu mēneša darba algas likmes palielināšanai (Noteikumu Nr. 885 3. punkts);
8) Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas". Papildu grozījumi šajos noteikumos tiks izstrādāti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
939 155 573
0
961 296 040
0
970 386 595
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
939 155 573
0
961 296 040
0
970 386 595
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
935 330 600
0
961 296 040
73 997 997
970 386 595
74 710 029
74 710 029
2.1. valsts pamatbudžets
935 330 600
0
961 296 040
61 671 021
970 386 595
62 383 053
62 383 053
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
12 326 976
0
12 326 976
12 326 976
3. Finansiālā ietekme
3 824 973
0
0
-73 997 997
0
-74 710 029
-74 710 029
3.1. valsts pamatbudžets
3 824 973
0
0
-61 671 021
0
-62 383 053
-62 383 053
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-12 326 976
0
-12 326 976
-12 326 976
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
61 671 021
0
62 383 053
62 383 053
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-12 326 976
-12 326 976
-12 326 976
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-12 326 976
-12 326 976
-12 326 976
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts finansējuma apmēra aprēķins nosūtīts Finanšu ministrijai.
Anotācijas pielikumā – fiskālās ietekmes kopsavilkums valsts budžeta resoru, programmu un apakšprogrammu griezumā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ietekme uz valsts budžetu.

Lai nodrošinātu pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un zemākās algas likmes paaugstināšanu sākot ar 2023.gada 1.janvāri, papildu nepieciešamais finansējums no valsts budžeta ir:

Informatīvais ziņojums (pedagogu streika lēmumu izpilde)
MK 17.09.22. sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 47 1.§) 5. punkts
2023. gadā 59 176 924 EUR
2024.g. un turpmāk 60 256 516 EUR

Fiskālās ietekmes pārrēķins
MK 17.09.22. sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 47 1.§) 6. un 7. punktiem
2023. gadā 2 494 097 EUR, t.sk.:
*) mērķdotācijām pašvaldībām – 1 356 997 EUR
*) privātajām iestādēm – 211 793 EUR
*) pārējām Izglītības un zinātnes ministrijas programmām un citiem resoriem – papildu Ziņojumā noteiktajam finansējumam – 925 307 EUR
2024.g. un turpmāk 2 126 537 EUR, t.sk.:
*) mērķdotācijām pašvaldībām – 989 841 EUR
*) privātajām iestādēm – 211 389 EUR
*) pārējām Izglītības un zinātnes ministrijas programmām un citiem resoriem – papildu Ziņojumā noteiktajam finansējumam – 925 307 EUR

Ņemot vērā minēto, palielināt plānoto finansējumu:
2023. gadam par 61 671 021 EUR, tajā skaitā:
47 668 678 EUR – Mērķdotācijām pašvaldībām,
8 898 688 EUR – Izglītības un zinātnes ministrijai,
25 348 EUR – Aizsardzības ministrijai,
83 556 EUR – Zemkopības ministrijai,
43 215 EUR – Labklājības ministrijai,
11 510 EUR – Tieslietu ministrijai,
4 891 905 EUR – Kultūras ministrijai,
48 121 EUR – Veselības ministrijai.

2024. gadam un turpmāk ik gadu par 62 383 053 EUR, tajā skaitā:
48 315 310 EUR – Mērķdotācijām pašvaldībām,
8 964 088 EUR – Izglītības un zinātnes ministrijai,
25 348 EUR – Aizsardzības ministrijai,
83 556 EUR – Zemkopības ministrijai,
43 215 EUR – Labklājības ministrijai,
11 510 EUR – Tieslietu ministrijai,
4 891 905 EUR – Kultūras ministrijai,
48 121 EUR – Veselības ministrijai.


Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu veikt šādas pārdales:
1) Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", samazināt budžeta resorā "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" plānoto finansējumu 2023. gadam par 61 671 021 euro, 2024. gadam un turpmāk ik gadu – 62 383 053 euro.

2) Izglītības un zinātnes ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Kultūras ministrijai un Veselības ministrijai iesniegt priekšlikumus bāzes izdevumu precizēšanai, palielinot finansējumu 2023.gadam un turpmāk ik gadu, tai skaitā:

1. resora „62. Mērķdotācijas pašvaldībām” pamatbudžeta programmā 01.00.00. „Mērķdotācijas izglītības pasākumiem” 2023. gadam par 3 855 858 euro, 2024. gadam un turpmāk ik gadu par 3 889 898 euro;

2. resora „62. Mērķdotācijas pašvaldībām” pamatbudžeta programmā 05.00.00. „Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” 2023. gadam par 38 442 812 euro, 2024. gadam un turpmāk ik gadu par 38 086 316 euro;

3. resora „62. Mērķdotācijas pašvaldībām” pamatbudžeta programmā 10.00.00. „Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” 2023. gadam par 5 370 008 euro, 2024. gadam un turpmāk ik gadu par 6 339 096  euro;

4. Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 01.05.00. „Dotācija privātajām mācību iestādēm” 2023. gadam par 1 767 557 euro, 2024. gadam un turpmāk ik gadu par 1 832 957 euro;

5. Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 01.08.00. „Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 9 798  euro;

6. Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 02.01.00. „Profesionālās izglītības programmu īstenošana” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 4 697 040 euro;

7. Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 09.10.00. „Murjāņu sporta ģimnāzija” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 118 704 euro;

8. Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 09.19.00. „Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 2 305 589 euro;

9. Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 22.10.00. „Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 25 348 euro;

10. Zemkopības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 22.01.00. „Profesionālā izglītība” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 83 556 euro;

11. Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 05.37.00. „Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 43 215 euro;

12. Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 04.01.00. „Ieslodzījuma vietas” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 11 510 euro;

13. Kultūras ministrijas pamatbudžeta programmā 20.00.00. „Kultūrizglītība” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 4 891 905 euro;

14. Veselības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 02.03.00. „Augstākā medicīnas izglītība” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 23 336 euro;

15. Veselības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 33.09.00. „Interešu izglītības nodrošināšana VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"” 2023. gadam un turpmāk ik gadu par 24 785 euro.

Šī noteikumu projekta anotācijas 3.sadaļā un protokollēmuma projekta 3.punktā norādītā finansiālā ietekme ir par visu streika prasību izpildi, kas izpildāmas īstenojot anotācijas 1.6.apakšsadaļā uzskaitītos normatīvos aktus.


Ietekme uz pašvaldību budžetiem.
Plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana, saistībā ar no 1,5 līdz 4 gadus veco bērnu izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas nodrošināšanu, radīs ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Pēc ministrijas aplēsēm – indikatīvi 12 326 976 euro 2023. gadam un turpmāk ik gadu.
Finansējuma apmērs noteikts pamatojoties uz datiem Valsts izglītības informācijas sistēmā par no pašvaldību budžetiem tarificēto pedagogu likmju skaitu 2022.gada 15.oktobrī.

___
Ailēs „saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” un „saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts apstiprinātais finansējums tām valsts budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras noteikumu projekts ietekmē:
62. resors 01.00.00. "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", 05.00.00. "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un 10.00.00. "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām";
15. resors 01.05.00. "Dotācija privātajām mācību iestādēm", 01.08.00. „Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi”, 02.01.00. „Profesionālās izglītības programmu īstenošana”, 09.10.00. „Murjāņu sporta ģimnāzija”, 09.19.00. „Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”;
10.resors 22.10.00. „Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums”;
16.resors 22.01.00. „Profesionālā izglītība”;
18.resors 05.37.00. „Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana”;
19.resors 04.01.00. „Ieslodzījuma vietas”;
22.resors 20.00.00. „Kultūrizglītība”;
29.resors 02.03.00. „Augstākā medicīnas izglītība”, 33.09.00. „Interešu izglītības nodrošināšana VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"”.
 

4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15.jūlija noteikumos Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība"

Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra sēdes protokollēmuma (protokola Nr. 47 1. §) “Informatīvais ziņojums “Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu””, jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai. 
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs"

Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra sēdes protokollēmuma (protokola Nr. 47 1. §) “Informatīvais ziņojums “Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu””, jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā palielinot viena izglītojamā mērķdotācijas apmēru.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas".

Pamatojums un apraksts
Jāveic izmaiņas, nosakot papildu piešķirtā finansējuma pedagogu slodzes līdzsvarošanai un likmes paaugstināšanai sadales kārtību.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
2022.gada 17.septembrī Ministru kabinetā tika skatīts informatīvais ziņojums, kurš tika izstrādāts, noslēdzoties trīspusējām sarunām ar Valdības pārstāvjiem no vienas puses un LIZDA un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem no otras puses, kuru rezultātā tika pieņemtas vienošanās par izteiktajam prasībām, lai novērstu pedagogu beztermiņa streiku. Atbilstoši pieņemtajam, tiek izstrādāts noteikumu projekts. 
Savukārt grozījumi MK noteikumu Nr.445 22. un 48. punktā izdarīti atbilstoši Profesionālās izglītības likuma nosacījumiem un profesionālo izglītības iestāžu darbinieku, izglītojamo, viņu vecāku tiesības un pienākumi ar šīm izmaiņām netiek ietekmēti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Fiskālās ietekmes kopsavilkums
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk