Anotācija (ex-ante)

Situācija, kad nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāju ienākumiem, kas gūti no darījumiem ar kriptoaktīviem, rada būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus. Lai pārņemtu DAC8 un ieviestu CARF, ir nepieciešams aprakstīt nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam, pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu.

DAC8 ietvaros tika noteikta automātiskā informācija apmaiņa par darījumiem ar kriptoaktīviem. Tas nozīmē, ka, dalībvalstīm pārņemot DAC8 prasības, tiks radīts mehānisms nodokļu administrācijai iegūt informāciju, kas nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai attiecībā uz personām, kas gūst ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem. Turklāt pozitīvais aspekts šim, ka harmonizēta regulējuma ieviešana notiks vienlaikus daudzās valstīs, un līdz ar to kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs vienādas prasības attiecībā uz sniedzamo informāciju nodokļu administrācijām, nevis atšķirīgs regulējums katrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ievērojot minēto, tika veikti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", to papildinot ar 15. panta divpadsmito daļu, proti, deleģējot Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Ievērojot deleģējumu, MK Noteikumu projektā ietverts šāds regulējums:
1) vispārīgie jautājumi
1. nodaļā ir iekļautas svarīgās to terminu definīcijas, kas ir lietotas MK noteikumu projektā, lai nodokļu maksātājiem, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, un kriptoaktīvu lietotājiem, būtu tiesiskā noteiktība, par kuriem darījumiem ir jāziņo un kuras ir tās personas, par kurām ir jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam kā kompetentajai iestādei, kas pēc tam apmainīsies ar šo informāciju ar citu dalībvalstu vai trešo valstu kompetentajām iestādēm. Ziņojošie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji sniegs informāciju gan par Latvijā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem, gan citās valstīs reģistrētajiem nodokļu maksātājiem, par kuriem ir jāsniedz ziņojumi un kas atbilst MK noteikumu projekta 2.8. apakšpunktā minētā termina “persona, par kuru jāsniedz ziņojums”  un 2.14. apakšpunktā minētā termina “kriptoaktīvu lietotājs, par kuru jāsniedz ziņojums” lietotajai definīcijai. MK noteikumu projekta 2.8. apakšpunktā minētā definīcija ir gana plaša, lai “personu, par kuru jāsniedz ziņojums” loks aptvertu gan Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu rezidentus, gan to valstu, kuras būs ieviesušas CARF standartu, nodokļu rezidentus. Lai novērstu normu dublēšanos, tajos gadījumos, kad DAC8 un CARF lietoto terminu definīcijas jau ir identiskas likumā “Par nodokļiem un nodevām” minētajām, MK noteikumu projekta 3. punktā ir ietverta atsauce uz šiem terminiem, tos atkārtoti nedefinējot. Izņēmums ir aktīvas vienības definīcija, kas nav identiska likuma “Par nodokļiem un nodevām” 86. panta pirmajā daļā minētajai aktīva nefinanšu juridiska veidojuma definīcijai, jo, piemēram, DAC8 un CARF ir atsevišķi izceltas un kā izslēgtās personas pieminētas t.s. publiskās akciju sabiedrības (MK noteikumu projekta 2.15.1. apakšpunkts), valdības vienības, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas, kas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 86. panta pirmajā daļā ir ietvertas aktīva nefinanšu juridiska veidojuma definīcijā un tāpēc šis termins ir definēts MK noteikumu projekta 2.24. apakšpunktā;
2) pienācīgas pārbaudes procedūras
Izmantojot/ievērojot MK noteikumu projekta 2. nodaļā aprakstītās darbības, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs identificēs kriptoaktīvu lietotājus, par kuriem un to veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Vienlaicīgi ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jāpārliecinās par apliecinājumā iekļautās informācijas patiesumu un derīgumu. Ņemot vērā to, ka gan CARF, gan DAC8 ir dalījums attiecībā uz pienācīgām pārbaudes procedūrām, kas tiek izmantotas attiecībā uz individuāliem kriptoaktīvu lietotājiem un vienībām, kas izmanto kriptoaktīvus, lai atvieglotu pārbaudes procedūru īstenošanu, ir atsevišķi izdalītas prasības, kas attiecas uz individuāliem kriptoaktīvu lietotājiem - fiziskām personām, un vienībām, kas izmanto kriptoaktīvus. MK noteikumu projekta 2. nodaļa ir sadalīta apakšnodaļās un informācijas vieglākai uztveramībai 1. nodaļā ir ietverta vienības, kas izmanto kriptoaktīvus definīcija. Attiecībā uz vienībām īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai noskaidrot un sniegt informāciju par patiesā labuma guvēju (kontrolējošo personu), lai nodokļu administrācijas saņemtu informāciju par personām, kuras ir guvušas ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem. Apliecinājumā tiek ietverta informācija, kas nepieciešama, lai identificētu kriptoaktīvu lietotāju, tai skaitā ir nepieciešams arī norādīt kriptoaktīvu lietotāja – fiziskas personas rezidences (dzīvesvietas) adresi, vai kriptoaktīvu lietotāja – vienības juridisko adresi. Apliecinājumu nepieciešams parakstīt, taču DAC8, ņemot vērā autentifikācijas instrumentu (piemēram, internetbanka vai dalībvalsts autentifikācijas pakalpojums (e-latvija.lv ekvivalents) straujo attīstību un daudzveidību, tiek paredzēta iespēja apliecinājumu arī citādi pozitīvi apliecināt, kas ļautu ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam pārliecināties, ka kriptoaktīvu  lietotājs ir sevi identificējis. Viena no prasībām, lai identificētu kriptoaktīvu lietotāju, ir nodokļu maksātāja identifikācijas numura norādīšana. DAC8 un arī CARF pieļauj nodokļu maksātāja identifikācijas numuram funkcionāla ekvivalenta norādīšanu tikai tajos gadījumos, kad ziņojošās valsts kompetentā iestāde nepiešķir nodokļu maksātāja identifikācijas numuru. Attiecīgi ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jānoskaidro un jānorāda nodokļu maksātāja identifikācijas numurs visos gadījumos, kad ziņojošā valsts tādu piešķir. Informācija par nodokļu maksātāju identifikācijas numuriem ir atrodama arī OECD mājas lapā - https://www.oecd.org/en/networks/global-forum-tax-transparency/resources/aeoi-implementation-portal/tax-identification-numbers.html.
Vairākus nodokļu maksātāja identifikācijas numurus ir nepieciešams norādīt un vēlāk arī paziņot, ja konkrētajā ziņošanas periodā kriptoaktīvu lietotājs vai kontrolējošā persona, par kuru ir jāsniedz ziņojums (MK noteikumu projekta 2.8. apakšpunkts) ir rezidents vairākas valstīs. Gadījumos, kad ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam rodas šaubas par sākotnējā apliecinājumā iekļautās informācijas aktualitāti un derīgumu, tam ir pienākums iegūt jaunu apliecinājumu vai pamatotu paskaidrojumu, kāpēc sākotnējais apliecinājums vēl joprojām ir pareizs, piemēram, ja kriptoaktīvu lietotājs divos atšķirīgos dokumentos ir norādījis atšķirīgas rezidences valstis (apliecinājumā un klienta izpētes anketā saskaņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem). DAC8 un CARF nav noteikti stingri termiņi, kādos ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam šī informācija no kriptoaktīvu lietotāja ir jāsaņem. MK noteikumu projektā ir iekļauta prasība ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam neļaut kriptoaktīvu lietotājam veikt darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ja 60 dienu laikā no pirmā ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma kriptoaktīvu lietotājs nav iesniedzis aktuālu informāciju vai precizētu pašapliecinājumu, attiecīgi MK noteikumu projekta 42. punktā minētais 60 dienu termiņš būtu jāizmanto kā atskaites punkts sākotnējā apliecinājuma precizēšanai. Savukārt attiecībā uz gadījumiem, kad jauns apliecinājums nav iegūts un iepriekš sniegtā apliecinājuma pareizība nav apstiprināta, ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzskata tādu ziņošanai pakļautu personu par abu valstu rezidentu – gan atbilstoši sākotnēji sniegtajam apliecinājumam, gan ņemot vērā apstākļu maiņu (skat. iepriekš minēto piemēru);
3) ziņošanas prasības
MK noteikumu projekta 3. nodaļā ir ietverts regulējums, kas paredz kritērijus, saskaņā ar kuriem ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var noteikt, kurai dalībvalsts vai trešās valsts kompetentai iestādei tam ir jāziņo informācija par darījumiem ar kriptoaktīviem. Tam ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas ir saņēmis atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienībā, primāri ziņošanas pienākums būtu jāīsteno tajā dalībvalstī, kur tas ir saņēmis šo atļauju. MK noteikumu projekta 3.1. apakšnodaļā ir ietverti hierarhiskie kritēriji, atbilstoši kuriem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var noteikt, kurā valstī tam iestājas ziņošanas pienākums, ja neizpildās MK noteikumu projekta 21.1. apakšpunktā minētais kritērijs - Latvijas Banka ir piešķīrusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk - Regula (ES) 2023/1114) 63. pantu vai ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pēc paziņošanas Latvijas Bankai saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 60. pantu. MK noteikumu projekta 3.2. apakšnodaļā ir aprakstīta ziņojamā informācija par katru kriptoaktīvu lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojumus,par darījumu ar kriptoaktīviem un par kontrolējošām personām, par kurām jāsniedz ziņojums. Savukārt MK noteikumu projekta 3.3. apakšnodaļā ir aprakstīta kārtība, kādā ziņojamā informācija tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam (elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmu), un kā paziņotā informācija tiek precizēta, ja ir konstatētas kļūdas vai neprecizitātes. Informāciju iesniedz, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publicēto informāciju. Lai atvieglotu informācijas apmaiņu un nodrošinātu vienveidīgu datu apriti, ir plānots izmantot OECD izstrādāto shēmu - https://www.oecd.org/en/publications/crypto-asset-reporting-framework-xml-schema_578052ec-en.html. Ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs šo informāciju sagatavos un elektroniski iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam strukturētā, mašīnlasāmā formā, kura būs publicēta Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā. Iesniegtā informācija būs uzskatāma par validētu, ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot informācijas pārbaudi saskaņā ar MK noteikumu projekta 35. punktu, būs pārliecinājies, ka iesniegtā informācija ir pareiza;
4) saņemtās informācijas apmaiņa
MK noteikumu projekta 4. nodaļā ir aprakstīta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests kā Latvijas kompetentā iestāde paziņo informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem citu ziņojošo valstu kompetentajām iestādēm. Katrai ziņojošajai valstij paziņo informāciju par tiem darījumiem, kurus, izmantojot ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, ir veicis kriptoaktīvu lietotājs, kas ir nodokļu rezidents šajā valstī. Saskaņā ar OECD mājas lapā sniegto informāciju 52 valstis plāno veikt pirmo informācijas apmaiņu saskaņā ar CARF  2027. gadā (par 2026. gadu), savukārt 17 valstis plāno informācijas apmaiņu uzsākt 2028. gadā (https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/networks/global-forum-tax-transparency/commitments-carf.pdf).Tāpēc MK noteikumu projektā ir paredzēta iespēja precizēt ziņojošo valstu sarakstu (to papildinot ar tām valstīm, kuras būs paudušas vēlmi uzsākt informācijas apmaiņu), par kuru nodokļu rezidentiem un to veiktajiem darījumiem ziņojošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāvāc informācija, un iesaistīto valstu sarakstu. Lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu tiesisko noteiktību ir plānots, ka precizētais/aktualizētais saraksts stāsies spēkā un būs piemērojams, sākot ar nākošā kalendārā gada 1. janvāri pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Lai nodrošinātu, ka no 2026.gada 1.janvāra piemērojams jau oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts saraksts, MK sēdes protokollēmuma projektā iekļauts uzdevums Finanšu ministrijai līdz 2025.gada 15.decembrim nosūtīt iesaistīto valstu sarakstu publicēšanai oficiālajā izdevumā.
Tā kā valstis CARF standartu plāno ieviest pakāpeniski, MK noteikumu projekta 2.10. un 2.13. apakšpunktā, papildu DAC8 paredzētajam, ņemot vērā DAC8 9. apsvērumā minēto un saskaņā ar CARF standartu ir noteikts, ka par iepriekšpastāvējušu individuālu kriptoaktīvu lietotāju uzskata arī personu, kura rezidences valsts nodokļu vajadzībām ir iekļauta šo noteikumu 41. punktā minētajā sarakstā, ja darījuma attiecības ar personu ir nodibinātas pirms precizētā saraksta spēkā stāšanās. Attiecīgi, ja ar kādu personu darījuma attiecības būs nodibinātas pirms tās rezidences valsts būs ieviesusi CARF standartu (parakstot “Daudzpusējo kompetento iestāžu līgumu par automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm saskaņā ar kriptoaktīvu ziņošanas standartu” un paziņojot par informācijas apmaiņas uzsākšanu), tad pēc tam, kad iepriekš minētā valsts būs iekļauta precizētajā ziņojošo valstu sarakstā, šo personu uzskatīs par iepriekš pastāvējušu kriptoaktīvu lietotāju;
5) informācijas apmaiņas efektīva īstenošana (ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrēšana un kontrole)
DAC8, lai aptvertu pietiekami plašu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju loku un novērstu situāciju, kad kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs neatbilst Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 15. apakšpunkta definīcijai, bet tik un tā sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja identificēšanai ir lietoti divi termini: a) Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 15. apakšpunktā definētais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs; b) kriptoaktīvu operators - pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumus, bet kas nav kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (Regulas izpratnē). Attiecīgi kriptoaktīvu operatori, kas nav saņēmuši atļauju, tiek reģistrēti Eiropas Komisijas centrālajā reģistrā. MK noteikumu projekta 5. nodaļā ir aprakstīta kārtība ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu  sniedzēju reģistrācijai Eiropas Komisijas centrālajā reģistrā, kā arī kontroles darbības, kuras īsteno gan ziņojošie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, gan Valsts ieņēmumu dienests attiecībā uz ziņojošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, ka tie ievēro pienācīgās pārbaudes procedūras un iesniedz precīzu informāciju.
MK noteikumu projekts paredz kārtību, kāda tiek iegūta un pārbaudīta informācija par kriptoaktīvu lietotāju, pārliecinoties par kriptoaktīvu lietotāja apliecinājuma norādītās informācijas patiesumu. Ja kriptoaktīvu lietotājs nav iesniedzis precīzu un patiesu informāciju, tad nav iespējama tās nodošana Valsts ieņēmumu dienestam, jo no deleģējuma likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta divpadsmitajā daļā un MK noteikumu projekta 2. nodaļas izriet pienākums ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ne tikai iegūt, bet arī pārbaudīt iegūtās informācijas pareizumu, tāpēc MK noteikumu projekta 42. punktā ir paredzēta kārtība kontroles mehānismu īstenošanai, kas veicina kriptoaktīvu lietotāja sadarbību ar ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju;
6) pārejas perioda regulējums
DAC8 un CARF standarts paredz pārejas periodu, kurā ziņojošie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji iegūst informāciju no tiem kriptoaktīvu lietotājiem, kas ir atvēruši kontus vai uzsākuši darījuma attiecības līdz 2027. gada 1. janvārim, tāpēc arī MK noteikumu projektā ir reglamentēts pārejas perioda regulējums attiecībā uz pienācīgo pārbaudes procedūru veikšanu.