Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skartajos reģionos – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā.

Vispārējā kārtība

Klimatneitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam ir viens no ES mērķiem. Pāreja uz klimatneitralitāti galvenokārt balstās uz diviem politikas plānošanas dokumentiem: Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam (turpmāk – stratēģija) un Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam. Stratēģijā noteikta nepieciešamība veikt tautsaimniecības pārstrukturizēšanu, procesu optimizēšanu izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju, sekmējot resursefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanas veicināšanu, fosilo energoresursu nesubsidēšanu, “zaļo” inovāciju un pētniecības attīstīšanu u.tml.

Minētie principi integrēti TPTP, kas ir Programmas sastāvdaļa (8.pielikums). TPTP ietver vairāku pasākumu kopumu, un viens no tiem ir 6.1.1.3.pasākums, kura īstenošanas noteikumi ietverti Noteikumu projektā. Noteikumu projektā ietvertie nosacījumi ir vērsti uz reģionālās ekonomikas dažādošanas pasākumiem, kas reģionos veicinātu privātā sektora pārkārtošanos un jaunu darbavietu izveidi.

6.1.1.3.pasākumā iekļautās investīcijas ir plānotas saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (turpmāk – RPP) noteiktajiem pasākumiem, kuru galvenie tematiskie atbalsta virzieni reģionālās politikas mērķa (visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai) sasniegšanai ir, piemēram, uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos (publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam, tai skaitā industriālo zonu/ražošanas objektu vai teritoriju atjaunošana, sakārtošana) un cilvēkkapitāla piesaiste reģionos (atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei reģionos).

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 6.1.1.3. pasākumu, tai skaitā tam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus, atbalsta saņēmēju loku, prasības 6.1.1.3.pasākuma projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un sadarbības partneriem, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, kā arī citus būtiskus 6.1.1.3. pasākuma ieviešanas nosacījumus.

Pieejamais finansējums

Noteikumu projekts paredz 6.1.1.3. pasākumam pieejamo TPF finansējumu 49 279 779 euro apmērā, tai skaitā līdz 2025. gada beigām pieejami 46 043 092 euro (bez elastības finansējuma), ko plānots novirzīt projektiem pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk – atlases kārta) ietvaros. Atlikušais finansējums (elastības finansējums) pieejams pēc 2025.gada 31.decembra, kad ir pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par vidusposma ziņojumu par Programmas ieviešanas progresu. Šo finansējumu plānots novirzīt projektu īstenošanai otrās atlases kārtas ietvaros.

TPF finansējums (49 279 779 euro, tai skaitā elastības finansējums) sadalīts šādās intervences kategorijās:
 

Intervences laukums:	TPF finansējums, euro
20	41 887 812
48	4 927 978
52	2 463 989
Finansējuma veids:
1	49 279 779
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi:
32	49 279 779

Katram statistiskajam reģionam noteikts individuāls pieejamā TPF finansējuma apmērs, kas aprēķināts pēc iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju IKP ir zemāks. Plānots, ka šāda pieeja veicinātu reģionu potenciāla attīstību un sociālekonomisko atšķirību mazināšanu, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinātu teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Saskaņā ar RPP norādīto, Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām – tās ir trešās augstākās starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas valstīm.
 

Reģions	IKP uz vienu iedzīvotāju* (euro)	IKP  koeficients TPF finansējuma aprēķinam**
Vidzeme	10 382	0,239
Kurzeme	11 175	0,223
Zemgale	10 765	0,231
Latgale	8 103	0,307

_{* Vērtību iegūst, dalot reģiona IKP faktiskajās cenās (dati par 2020.gadu, izgūti Centrālās statistikas pārvaldes  tīmekļvietnē uz 09.01.2023), ar reģiona vidējo iedzīvotāju skaitu (dati par 2020.gadu, izgūti Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē uz 09.01.2023).
** Koeficients, kuru piemēro reģionam 6.1.1.3.pasākumā pieejamā TPF finansējuma aprēķinam.}


TPF finansējuma atbalsta intensitāte ir dažāda un atkarīga no projekta iesniegumā plānotajām darbībām un izmaksām. Ja projektā plānotas darbības un izmaksas kompleksam risinājumam ar katrām izmaksām atšķirīgu atbalsta intensitāti, var rasties situācija, ka projekta vidējais kopējā nacionālā finansējuma apmērs ir mazāks par 15 %. Piemēram, ja projektā ir izmaksas, kurām piemēro de minimis nosacījumus (tās ir projekta sagatavošanas izmaksas par tādām projekta būvniecības darbībām, kurām piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi). De minimis atbalsts (TPF finansējums) projektā var būt 100 % apmērā no atbalsta saņēmējam pieejamā de minimis apjoma. Vienlaikus šajā pašā projektā būs arī būvniecības izmaksas, kurām TPF finansējuma atbalsta intensitāte var sasniegt 85 %. Summējot projektēšanas un būvniecības izmaksas, projekta iesniegumā kopējā nacionālā līdzfinansējuma daļa var būt mazāka par 15 % no kopējo attiecināmo izmaksu apjoma.

Ja projektā paredzēta privātajiem komersantiem konkursa kārtībā iznomājamas infrastruktūras izveide (atbalsts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula  Nr. 651/2014) 56.pantu), visus plānotos ieņēmumus (arī no projekta ietvaros izbūvētās infrastruktūras pārdošanas, ja tā tiek plānota projekta dzīves cikla laikā) atspoguļo finanšu iztrūkuma aprēķinā, t.i., izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķina finanšu analīzes daļā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023.gada 24.februāra lēmumu “SA.105992 (2023/N) – Grozījums Latvijas reģionālā atbalsta kartē (periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim) – palielinātas atbalsta intensitātes teritorijām, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no TPF” apstiprināti grozījumi Latvijas reģionālā atbalsta kartē periodam no 2023. gada 1. marta līdz 2027. gada 31. decembrim attiecībā uz noteiktiem apgabaliem. Ievērojot minēto lēmumu, ieguldījumiem, kas tiks veikti saskaņā ar regulas  Nr. 651/2014 14.pantu (reģionālo ieguldījumu atbalsts, mērķorientēta infrastruktūra), piemērota par 10 procentpunktiem paaugstināta maksimālā TPF finansējuma atbalsta intensitāte:
1) lielajam komersantam – līdz 50 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
2) vidējam komersantam – līdz 60 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
3) mazajam komersantam – līdz 70 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde) var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 % no projektam piešķirtā TPF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā TPF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir galvenokārt pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Avansa apmērs noteikts, ievērojot arī to, ka kopumā būtiski kavējas Programmas specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana un šī pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts augstas gatavības projektiem. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā pasākuma plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  – ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.

Avansa pieprasījuma sagatavošana un avansa piešķiršana tiks kontrolēta starp sadarbības iestādi un finansējuma saņēmēju noslēgtā civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu ietvaros, un ir nepieciešama, ņemot vērā konstatēto, ka saimnieciskā gada ietvaros gada noslēgumā veidojas apjomīgi atlikumi pašvaldību pieprasītajos avansa apjomos, kas netiek iztērēti iepriekš solītajā apjomā un termiņos. Minētais nosacījums attiecībā uz avansa pieprasījuma piesaisti saimnieciskajam gadam nepieciešams, lai jau preventīvi veidotu finanšu izlietojumu disciplinējošus pasākumus.

Atlases kārtas ietvaros var tikt organizēti vairāki projektu iesniegumu atlases uzsaukumi, ja to veikšana ir lietderīga un pamatota pieejamā finansējuma ietvaros. Pirmajā atlases kārtā noteiktais ierobežojums, ka katrā uzsaukumā vienas pašvaldības ietvaros iesniedz ne vairāk kā divus projekta iesniegumus, attiecas uz vienu pašvaldību, skaitot kopā visus attiecīgās pašvaldības iespējamo projektu iesniedzēju projektu iesniegumus.


Sasniedzamie rādītāji

6.1.1.3. pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzami iznākuma un rezultāta rādītāji (komersanti, kas gūst labumu no projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras, komersantu izveidotas darbavietas, komersantu nefinanšu investīcijas) (turpmāk – rādītāji), kuru vērtības rada privātā sektora pārstāvētie mazie, vidējie un lielie komersanti. Noteikumu projekts nosaka izslēdzošas nozares, kuru pārstāvoši komersanti nevar būt rādītāju devēji.  Nepieciešamības gadījumā sadarbības iestāde sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) var sagatavot papildu skaidrojošu materiālu finansējuma saņēmējiem par rādītāju uzskaiti un to paziņošanu.

6.1.1.3. pasākuma mērķa grupa ir pašvaldības, iedzīvotāji un komersanti, kuru mērķis ir sekmēt savu saimniecisko darbību, radot jaunas darbavietas un piesaistot nefinanšu investīcijas. Noteikumu projekta ietvaros projektu rādītāju devēji ir komersanti, kuru darbības mērķis ir gūt peļņu, kā arī tie var radīt augstākas pievienotās vērtības produktus, labāk apmaksātas darbavietas, veicināt sava produkta vai pakalpojuma eksportspēju. Biedrību un nodibinājumu darbības veids un raksturs neatbilst minētajām pazīmēm, līdz ar to biedrību un nodibinājumu rādītājus nevar ieskaitīt kā projekta ietvaros sasniegtos rādītājus.

Sasniedzamie rādītāji ir attiecināmi, ja tie rodas projekta iesniedzēja noteiktajā uzņēmējdarbības teritorijā. Vienlaikus ir paredzēts izņēmums, ka rādītājus, kas radušies ārpus projekta iesniedzēja noteiktās uzņēmējdarbības teritorijas līdz 1 500 metriem, var ieskaitīt projekta rādītājos, ja ārpus uzņēmējdarbības teritorijas radītajiem rādītājiem ir pamatota sasaiste ar uzņēmējdarbības teritoriju. Par pamatotu sasaisti uzskatāma uzņēmējdarbības teritorijā esošā komersanta, kas nodrošina projekta rādītājus, piemēram, ražošanas cikla (t.sk. izejvielu loģistikas) vai pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra ārpus uzņēmējdarbības teritorijas.


Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas 

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Paredzēta tādu darbību īstenošana uzņēmējdarbības teritorijās publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai, kas veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, sniedz iespēju attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus, samazināt fosilo energoresursu patēriņu, pārejot uz AER, kā arī efektivizēt energoresursu izlietojumu un radīt privātā sektora darbavietas ar augstāku pievienoto vērtību un “zaļās” darbavietas. Projektos attīstāma tāda infrastruktūra, kas primāri balstīta komersantu vajadzībās. Projektiem jābūt pamatotiem pašvaldību attīstības programmās, kurās norādīta sasaiste ar plānošanas reģiona attīstības programmas stratēģiskajiem uzstādījumiem.

Projekta iesniedzējs uzņēmējdarbības teritoriju norāda kartogrāfiskajā materiālā, ko pievieno projekta iesniegumam. Kartogrāfiskajā materiālā norāda vismaz šādu informāciju:

1) teritorijas atbilstību degradētai vēsturiskai kūdras ieguves teritorijai; rūpnieciskajai teritorijai vai esošai vai jaunai uzņēmējdarbības teritorijai;

2) projekta darbību īstenošanas vietu, tai skaitā industriālo pieslēgumu un funkcionālo savienojumu īstenošanas vietu;

3) komersantu atrašanos uzņēmējdarbības teritorijā un ārpus tās radīto rādītāju vietu (ja projekta iesniedzējs kartogrāfiskajā materiālā nosaka plašāku uzņēmējdarbības teritoriju, norāda informāciju par tiem komersantiem, kas nodrošinās projekta rādītājus. Uzņēmējdarbības teritorijā var iekļaut gan privātu, gan publisku īpašumu. Nodrošinot demarkāciju (darbību un izmaksu nepārklāšanos), 6.1.1.3.pasākuma projektos norādītās uzņēmējdarbības teritorijas, kurās veiktas projekta darbības, nevar pārklāties ar Programmas 5.1.1.1. pasākuma „Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” (turpmāk – 5.1.1.1. pasākums) un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF plāns) 3.1.1.3.i. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” (turpmāk – 3.1.1.3.i. investīcija) projektu teritorijām, kurās veiktas investīcijas infrastruktūrā. Uzņēmējdarbības teritorijā nenorāda lauksaimniecības zemes, mežu, ūdenstilpņu teritorijas, izņemot vēsturiskās degradētās kūdras ieguves vietas).

Projektos plāno darbības, kas balstītas komersantu pieprasījumā, vienlaikus projekta iesniegumā sniedzot pamatojumu par projekta ietvaros plānotās infrastruktūras nepieciešamību komersantiem.

Noteikumu projekts paredz, ka par projektu iesniegumiem ar augstu gatavības pakāpi (t.i., ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem) projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz publiskā iepirkuma dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu un iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu, kas pieejamas CFLA tīmekļvietnē (https://www.cfla.gov.lv/lv/paligs-finansejuma-sanemejiem/iepirkumi). Minēto pārbaudes lapu iesniegšana neizslēdz veiktā iepirkuma pārbaudi un neatbilstību konstatējumus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.

Projektos iekļautā informācija tiks vērtēta atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam, kurā norāda detalizētu informāciju par projektu iesniegumu atlases procesu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku, projekta iesnieguma aizpildīšanas metodiku, kā arī detalizētu sarakstu ar projekta iesniegumam pievienojamiem dokumentiem, piemēram, daži no tiem: apliecinājumi par komercdarbības nosacījumu ievērošanu, apliecinājums par projekta iesniedzēja un sadarbības partnera neatbilstību grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmēm,  izmaksu un ieguvumu analīzes dokumenti, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera informācija par saņemto un plānoto komercdarbības atbalstu.   

Atbalsts plānots uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšanai, uzņēmējdarbības mērķiem paredzētās teritorijas labiekārtošanai, paredzot arī šīs teritorijas iekšējā dzelzceļa tīkla izveidi, industriālo pieslēgumu ierīkošanai (tai skaitā ūdensapgādes, siltumapgādes, elektroenerģijas pieslēgumiem), ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšanai, inženiertehniskām sistēmām un iekārtām, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no AER, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas (publicitātes) pasākumiem, projekta vadības nodrošināšanai.

Tiešajām attiecināmajām izmaksām netiek piemērotas vienkāršotās izmaksas, jo 6.1.1.3.pasākuma ietvaros plānoti infrastruktūras (tai skaitā ēku, cietā seguma laukumu, satiksmes infrastruktūras u.tml.) projekti, kas izmaksu ziņā pārsniedz 200 000 euro, un projektu darbībām un izmaksām ir piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.


Satiksmes infrastruktūra

Atbalstu ielu un ceļu infrastruktūrai var plānot projekta iesniedzēja noteiktās uzņēmējdarbības teritorijas iekšējam satiksmes infrastruktūras tīklam. Atbalstāmi ir arī ielu vai ceļu posmi ārpus projekta iesniedzēja noteiktās uzņēmējdarbības teritorijas, kas ir plānojami kā funkcionālie savienojumi līdz projekta iesniedzēja noteiktajai uzņēmējdarbības teritorijai, bet attiecībā uz funkcionālajiem savienojumiem ir jāņem vērā šādi nosacījumi un ierobežojumi:

1) funkcionālais savienojums ir ielas vai ceļa posms, kurā tiek veiktas projekta darbības un kas nepārsniedz divu kilometru garumu līdz projekta iesniedzēja noteiktajai uzņēmējdarbības teritorijai (ja, piemēram, funkcionālo savienojumu šķērso dzelzceļa sliežu ceļš un ir izveidota pārbrauktuve, šo pārbrauktuves posmu ieskaita kopējā funkcionālā savienojuma garumā, kas nepārsniedz divu kilometru garumu);

2) starp funkcionālo savienojumu un projekta iesniedzēja noteikto uzņēmējdarbības teritoriju var būt komersantam apsaimniekošanā nodots ceļa posms, kurā netiek veiktas projekta darbības;

3) starp funkcionālo savienojumu un projekta iesniedzēja noteikto uzņēmējdarbības teritoriju var būt ielas vai ceļa posms (kas var būt piemēram, valsts īpašumā), kurā netiek veiktas projekta darbības, kas nav garāks par 400 metriem gan nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās), gan novadu teritorijā ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Gadījumā, ja funkcionālais savienojums (piemēram, Rūpniecības ielā) ir turpinājums tās pašas ielas (piemērā minētājā gadījumā – Rūpniecības ielas) vai tā paša ceļa posmam (ar to pašu nosaukumu) pie kura tiešā tuvumā atrodas uzņēmējdarbības teritorija, tad starp funkcionālo savienojumu un uzņēmējdarbības teritoriju var būt ielas vai ceļa posms, kurā netiek veiktas projekta darbības, kas nav garāks par 500 metriem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās) un 1500 metriem novadu teritorijā ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem;

4) starp funkcionālo savienojumu un projekta iesniedzēja noteikto uzņēmējdarbības teritoriju var būt ielas vai ceļa posms, kurā netiek veiktas projekta darbības, ja funkcionālais savienojums ir vienīgā alternatīva nokļūšanai no projekta iesniedzēja noteiktās uzņēmējdarbības teritorijas līdz publisko ceļu tīklam.

Augstākminētie izņēmumi attiecībā uz ceļa vai ielas savienojuma posmu starp funkcionālo savienojumu un projekta iesniedzēja noteikto uzņēmējdarbības teritoriju paredzēti, lai neierobežotu projektos plānoto komersantu rādītāju ieskaitīšanu un dotu līdzvērtīgākas iespējas projektu iesniedzējiem projektu rādītāju sasniegšanai. Pilsētās nereti traucējošs elements ir šauras vienvirziena ielas, kas būtiski kavē un apgrūtina ikdienas darbību. Nereti uzņēmējdarbības teritorijās komersanti ir koncentrēti viens aiz otra un nav iespējams tiešs savienojums ar funkcionālo savienojumu. Mēdz būt arī situācijas, kur starp komersanta teritoriju un funkcionālo savienojumu, kas nepieciešams, lai komersants piekļūtu savai teritorijai, ir pašvaldībai vai kādai citai personai piederoša teritorija. Novadu teritorijās ārpus pilsētām komersantu izvietojums ir izkliedētāks un funkcionālā savienojuma sasaiste ar komersanta teritoriju ir lielākā attālumā nekā pilsētās.

Satiksmes infrastruktūras (ielas, ceļi un funkcionālie savienojumi) attīstīšanai paredzēto izmaksu ietvaros ir atbalstāmi “zaļie risinājumi”, ar to saprotot, piemēram, koku, krūmu, dažādu augu stādījumus, kas veidoti  sadalošajās joslās, ielu, ceļu malās, krustojumos, kā trokšņu barjeras, u.tml. (kā “zaļie risinājumi” satiksmes infrastruktūras ietvaros nav paredzēti parki un skvēri). “Zaļie risinājumi” var būt arī, piemēram, dzīvnieku pārejas (arī tuneļi) vai līdzīgi vidi saudzējoši risinājumi. Vienlaikus īstenojot satiksmes infrastruktūras attīstības projektus, lai nodrošinātu projektu ietvaros attīstītās infrastruktūras ilgtspēju, attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas arī vājstrāvu tīklu (sakaru kabeļu) rezerves cauruļu izmaksas, ja tās nav plānotas kāda konkrēta komersanta vajadzībām un tās potenciāli varēs izmantot jebkurš uzņēmums.

Satiksmes infrastruktūras projektu gadījumā (ja satiksmes infrastruktūrai nepiemēro komercdarbības atbalstu) pieļaujamas zemes iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Zemes iegāde ir paredzēta, lai atvieglotu satiksmes infrastruktūras projektu realizāciju, piemēram, ja objektīvi nepieciešama publiski lietojama ceļa iztaisnošana vai paplašināšana.


Dzelzceļa infrastruktūra

Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru projekta iesniedzēja noteiktajā uzņēmējdarbības teritorijā (turpmāk – iekšējais dzelzceļa tīkls) iespējams attīstīt atbilstoši regulas Nr. 651/2014 56. pantam (t.i., projektā attīstīto infrastruktūru – iekšējo dzelzceļa tīklu –  nododot nomā privātajiem komersantiem), ievērojot visus ar šo pantu saistītos nosacījumus, tai skaitā prasību, ka atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir mērķorientētai infrastruktūrai, t.i., atbilstoši regulas Nr. 651/2014 14. pantam.

Savukārt dzelzceļa infrastruktūras savienojuma posma no publiskās dzelzceļa infrastruktūras līdz projekta iesniedzēja noteiktajai uzņēmējdarbības teritorijai (turpmāk – dzelzceļa savienojuma posms) attīstīšana projekta ietvaros ir iespējama, ievērojot šādus nosacījumus:

1) dzelzceļa savienojuma posmu attīsta kā privāto dzelzceļa savienojuma posmu;

2) dzelzceļa savienojuma posma izmaksām jābūt saistītām ar projekta mērķa sasniegšanu;

3) dzelzceļa savienojuma posma izmaksas un ar to saistītās izmaksas (piemēram, projektēšana, autoruzraudzība, būvuzraudzība, nodošana ekspluatācijā) ir pilnībā finansējamas no finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. TPF finansējumu šīm izmaksām neplāno (attiecīgi noteikumu projektā netiek noteikti specifiski uzraudzības nosacījumi, tai skaitā attiecībā uz ieguldījumu īpašumtiesību veidiem),  grāmatvedībā šīs izmaksas ir jānodala no pārējām projekta izmaksām;

4) dzelzceļa savienojuma posmu publiskā dzelzceļa nodalījuma joslā izbūvē uz attīstītājam (projekta iesniedzējam vai projekta sadarbības partnerim) piešķirtas apbūves tiesības pamata, par kuru lēmumu pieņem Satiksmes ministrija, balstoties uz VAS “Latvijas dzelzceļš” priekšlikumu.

Lai izskatītu jautājumu par atbalstu iekšējam dzelzceļa tīklam atbilstoši regulas Nr. 651/2014 56. pantam, projektam jāpievieno atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā izstrādāts un apstiprināts būvprojekts par dzelzceļa savienojuma posma izveidošanu, tai skaitā, ievērojot Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumus Nr. 530 “Dzelzceļa būvnoteikumi”. Dzelzceļa savienojuma posmam izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, ko pievieno projektam, nepieciešams abos šādos gadījumos:

1) ja projektā plānotas tikai iekšējā dzelzceļa tīkla izmaksas, lai pamatotu iekšējā dzelzceļa tīkla funkcionalitāti;

2) ja projektā plānotas gan iekšējā dzelzceļa tīkla izmaksas, gan dzelzceļa savienojuma posma izmaksas.

Izbūvēto iekšējo dzelzceļa tīklu un dzelzceļa savienojuma posmu reģistrē, ievērojot Ministru kabineta  1998. gada 29. decembra noteikumus Nr. 489 “Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība”. Šāda prasība ir saistīta ar projekta mērķu sasniegšanu un izveidotās infrastruktūras efektīvas apsaimniekošanas nodrošināšanu.


Ēku infrastruktūra

Attīstot uzņēmējdarbības mērķiem paredzētās ēkas un to saistīto infrastruktūru, noteikts ierobežojums nesniegt atbalstu tādu ēku attīstīšanai, kur paredzēta izmitināšana, fiziskās labsajūtas uzlabošana (tai skaitā netiks atbalstīta TPF finansējuma ieguldīšana infrastruktūrā, kurā paredzēta viesnīcu un spa pakalpojumu sniegšana), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbības, kā arī izglītības pakalpojumi. Attiecīgi nav plānots ieguldīt TPF finansējumu tādu ēku attīstīšanai, kurās saimniecisko darbību veic vai nākotnē veiks komersants, kura saimnieciskā darbība atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1893/2006 ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, ir saistīta ar kādu no šiem tautsaimniecības nozares NACE kodiem: “Izmitināšana” (NACE I sadaļa 55. nodaļa), “Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi” (NACE S sadaļa 96.04. klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE R sadaļa 93. nodaļa) un “Izglītība” (NACE P sadaļa).

Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datus, secināms, ka 2022. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,2 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 66,2 % vairāk nekā 2021. gadā, lai arī par 23,9 % mazāk nekā pirms Covid – 19 pandēmijas 2019. gadā. Viesi tūristu mītnēs 2022.gadā pavadīja 3,9 milj. nakšu, kas ir par 63,2% vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu (datu avots CSP dati: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/turisms/preses-relizes/12254-latvijas-viesnicu-un-citu-turisma-mitnu-darbibas?themeCode=TU. Ārvalstu viesu skaitā iespēju robežās neiekļauj bēgļus no Ukrainas atbilstoši vienotiem ES statistikas biroja Eurostat tūrisma statistikas metodoloģijas norādījumiem).

Šie dati liecina, ka gan Latvijā kopumā, gan valsts reģionos tūristu mītnes spēj nodrošināt pieprasījumu un nav novērojama tirgus nepilnība, kā dēļ pašvaldībām būtu jāfinansē savā īpašumā esošu viesnīcu un līdzīgu apmešanās vietu būvniecību.

Turklāt viesnīcu skaits Latvijas reģionos ārpus Rīgas 2022. gadā ir atjaunojies 2018. gada līmenī, bet viesnīcās apkalpoto viesu skaits 2022. gadā sasniedzis 96%, salīdzinot ar 2018.gada datiem (datu avots CSP dati: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__TU__TUV/TUV040/table/tableViewLayout1/ (izgūti 2023.gada 15.martā par periodu 2018.gads – 2022.gads)), kas liecina, ka arī bez 6.1.1.3. pasākuma atbalsta komersanti sekmīgi palielina nepieciešamo tūrisma infrastruktūru, reaģējot uz pieprasījuma izmaiņām tirgū.

Ierobežojums izglītības iestāžu ēku atbalstam noteikts, ievērojot to, ka atbalsts šāda veida ēku attīstīšanai pieejams citu programmu un pasākumu ietvaros (piemēram, Programmas 4.2.1.7. pasākumā “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība”). Vienlaikus, tiek ņemts vērā, ka izglītības pakalpojumiem ir pieejams līdzfinansējums no pašvaldību vai valsts līdzekļiem, tādejādi papildu atbalsts 6.1.1.3. pasākuma ietvaros sniegts netiek.  

Ierobežojums ēku atbalstam attiecas uz projektā plānotajām darbībām un izmaksām. Savukārt komersanta, kura pamatdarbība projekta īstenošanas vietā atbilst kādam no augstāk minētajiem NACE kodiem, rādītājus (darbavietas, nefinanšu investīcijas, komersantu skaits) var ieskaitīt projektā sasniedzamajos rādītājos. Tas pēc būtības ļaus, nekropļojot konkurenci, ko tieši aizliedz Līgums par Eiropas Savienības darbību, atbalstīt tādus komersantus, kuri ir pietiekami izvērtējuši riskus pašiem pilnībā veikt privātās investīcijas izmitināšanai, fiziskās labsajūtas uzlabošanai, sporta nodarbībām, izklaidei, atpūtai  un izglītībai nepieciešamās infrastruktūras attīstībā.


AER infrastruktūra

Noteikumu projekts pieļauj atjaunojamās enerģijas izmantošanu klimatam draudzīgākas vides izveidošanai reģionos un “zaļāku” uzņēmējdarbības teritoriju attīstīšanai, dodot iespēju pārkārtot un mainīt saimnieciskās darbības energoietilpību, pārorientēties uz energoefektīvām tehnoloģijām.

“No AER iegūtās enerģijas” jeb “atjaunojamās enerģijas” definīcija minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (2018.gada 11.decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 2.panta 1.punktā. Spēkā esošais Enerģētikas likums, kas ir minētās direktīvas ieviešana nacionālajā līmenī, paredz, ka “atjaunojamie energoresursi” ir vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma un bēguma, ūdens enerģija, kā arī aerotermālā enerģija (siltumenerģija, kura uzkrājas gaisā), ģeotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas zem cietzemes virsmas) un hidrotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos), atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes, biogāze un biomasa, līdz ar to noteikumu projektā ir atbalstāmas tādas inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas enerģijas ražošanai izmanto Enerģētikas likuma 1.daļas 1.panta 1.punktā minētos AER.
 
Noteikumu projektā ar atbalstāmām inženiertehniskām sistēmām un iekārtām, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no AER, saprot jebkādas iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no AER un nodrošina saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajai infrastruktūrai, piemēram, saules elektrostacija, ietverot saules paneļus un invertoru, ar pieslēgumu kopējam elektroapgādes tīklam vai bez šāda pieslēguma; vēja elektrostacija, ietverot vēja ģeneratoru un invertoru, ar pieslēgumu kopējam elektroapgādes tīklam vai bez šāda pieslēguma; saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni, siltumsūkņi (gaiss, ūdens, zeme), ārējie akumulatori, koksnes biomasas apkures katli, ņemot vērā nepieciešamību ievērot normatīvo aktu prasības gaisa kvalitātes jomā u.tml. Savukārt ar minēto inženiertehnisko sistēmu un iekārtu darbību saistītajām inženierbūvēm saprot tādas inženierbūves, kuras ir minēto inženiertehnisko sistēmu un iekārtu sastāvdaļa un bez kurām nav iespējama inženiertehnisko sistēmu un iekārtu darbība un funkcionēšana. Šādas inženierbūves var būt, piemēram, vēja ģeneratora pamati, masts, elektrosadales, u.tml.

Projekta ietvaros, plānojot ar AER tehnoloģijām saistītos ieguldījumus, jāņem vērā vairāki ierobežojumi:

1) inženiertehnisko sistēmu un iekārtu, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no AER, iegādes un uzstādīšanas izmaksām, tai skaitā šo sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamo inženierbūvju, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa, būvniecības izmaksām noteikts ierobežojums, ka minēto izmaksu apjoms projektā nevar pārsniegt 50 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šāds ierobežojums noteikts, ņemot vērā investīciju mērķi attīstīt infrastruktūru uzņēmējdarbības vajadzībām (satiksmes infrastruktūra, ēkas, teritorijas, industriālie pieslēgumi), primāri attīstot to infrastruktūru, kas vistiešākā veidā saistīta ar projekta rādītāju – izveidot darbavietas, sasniegšanu. AER tehnoloģiju saražoto un uzkrāto enerģiju izmanto projekta ietvaros attīstītajai infrastruktūrai;

2) ar AER ražošanu un uzkrāšanu saistītās sistēmas un iekārtas, tai skaitā arī inženierbūves, ir kā papildinošs elements projekta ietvaros attīstītajai satiksmes, ēku, teritoriju un sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un siltumapgādes) infrastruktūrai:

a) attīstot projektā satiksmes infrastruktūru, jānodrošina, ka vismaz 100% no saražotās AER enerģijas tiek izmantota projektā attīstītajā infrastruktūrā. Šajā gadījumā ar AER ražošanu un uzkrāšanu saistītās inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, tai skaitā arī inženierbūves,  iekļauj satiksmes infrastruktūras izmaksās, piemērojot tām tādu pašu TPF finansējuma atbalsta likmi, kā satiksmes infrastruktūrai un var nepiemērot komercdarbības atbalsta nosacījumus (ja satiksmes infrastruktūra pēc tās būtības atbilst publiskas infrastruktūras pazīmēm);

b) attīstot projektā sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūru, ar AER ražošanu un uzkrāšanu saistītās inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, tai skaitā arī inženierbūves,  kas paredzētas projektā attīstītajai sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūrai, iekļauj sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūras izmaksās, ar nosacījumu, ka atjaunojamā enerģija 100% tiek izmantota projekta ietvaros ierīkotajai sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūrai;

c) attīstot projektā mērķorientētu infrastruktūru, piemēram, ēkas un teritorijas, kas pielāgotas konkrēta komersanta vajadzībām, piemērojot regulas Nr.651/2014 14.panta nosacījumus, izmaksās var iekļaut komersanta vajadzībām pielāgoto ēku vai teritoriju attīstībai nepieciešamās AER inženiertehniskās sistēmas vai iekārtas, tai skaitā arī inženierbūves. Regulas Nr.651/2014 14.panta ietvaros nav paredzēts atbalsts AER, tomēr, balstoties uz “eState aid WIKI” sistēmā 2018.gada 25.jūnijā publicēto Eiropas Komisijas atbildi Latvijai, atsevišķas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām izmaksām, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:
- atjaunojamās enerģijas ieguve nav projekta mērķis;
- atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda ir pielāgota uzņēmuma vajadzībām;
- attiecībā uz enerģijas avotu var pretendēt tikai uz ieguldījumiem, par kuriem būtu tiesības saņemt komercdarbības atbalstu, t.i., ieguldījumi ir saistīti ar Enerģētikas likumā minētajiem AER;
- izmaksas inženiertehnisko sistēmu un iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no AER, tai skaitā šo sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamo inženierbūvju būvniecībai, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa, nevar pārsniegt 30% no projekta izmaksām, kurām piemēro regulas Nr.651/2014 14.panta nosacījumus;

d) attīstot projektā infrastruktūru (ēkas, teritorijas), kas nav pielāgota konkrēta komersanta vajadzībām un kur komersantu iesaistīs kā infrastruktūras nomnieku, ēku vai teritoriju attīstībai nepieciešamās AER inženiertehniskās sistēmas vai iekārtas, tai skaitā arī inženierbūves, atbalsta regulas Nr.651/2014 41.panta ietvaros, savukārt ēkas vai teritorijas izmaksas atbalsta regulas Nr.651/2014 56.panta ietvaros. Atbilstoši regulas Nr.651/2014 41.panta 1.a punkta nosacījumiem AER ražošanas un uzkrāšanas komponentēm jābūt iekļautām viena projekta ietvaros vai uzkrāšanas komponentei jābūt savienotai ar atjaunojamās enerģijas ražošanas infrastruktūru. Vienlaikus jāievēro, ka akumulēšanas komponents katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas. Nosacījuma izpildes uzraudzības nodrošināšanas nolūkā projekta iesniedzējam ir pienākums ziņot sadarbības iestādei datus par gada griezumā akumulēto enerģiju.  

Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs un projekta sadarbības partneris apliecina, ka, ja projektā ir plānots atbalsts AER infrastruktūrai, projekta īstenošanas laikā nav plānota ienākumu gūšana no saražotās AER enerģijas pārdošanas. 


Elektroenerģijas infrastruktūra

Elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana, apakšstaciju izbūve), izņemot elektrostaciju vai koģenerācijas staciju būvniecību,  ietver elektroenerģijas infrastruktūras pieslēgumus uzņēmējdarbības teritorijām, kurās plānota uzņēmējdarbības mērķiem nepieciešamo ēku vai teritoriju attīstīšana. Projekta rezultātā atbalstītie elektroenerģijas infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas paliek sadales sistēmas operatora īpašumā.

6.1.1.3.pasākuma ietvaros plānotie ieguldījumi, tai skaitā arī ieguldījumi elektroenerģijas infrastruktūras pieslēgumiem, ir atbalstāmo darbību kopums, kas ir ieguldījumi, galvenokārt, pašvaldību vai komersantu infrastruktūras attīstībai, kas orientēti uz to, lai veicinātu saimniecisko aktivitāti reģionos, attīstītu un modernizētu uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi, nodrošinot labvēlīgus apstākļus gan komersantu attīstībai, gan jaunu darbavietu radīšanai attiecīgajās teritorijās. Ieguldījumi elektroenerģijas infrastruktūrā, kas paliek sadales sistēmas operatora īpašumā, ir uzskatāmi par ieguldījumu uzņēmējdarbības infrastruktūrā komersantu saimnieciskās darbības veicināšanai.

Elektroenerģijas infrastruktūru iepriekš zināmam komersantam, kurš projektā iesaistīsies kā projekta sadarbības partneris, plāno regulas Nr.651/2014 14.panta atbalsta ietvaros. Sadales sistēmas operators projektā neiesaistās, bet nodrošina pakalpojumu, ierīkojot energoapgādes infrastruktūru, kā rezultātā komersants saņem piekļuvi sadales sistēmas operatora infrastruktūrai. Ja sadales sistēmas operators pie noteikta jaudas patēriņa pakalpojuma maksu atmaksā un komersants, tādejādi, saņem gan piekļuvi sadales sistēmas operatora infrastruktūrai, gan pakalpojuma maksas kompensāciju, kas faktiski ir atgriezts komersanta līdzfinansējums un TPF finansējums, komersants TPF daļas kompensāciju, ja tāda rodas, atmaksā projekta iesniedzējam, kurš to atgriež sadarbības iestādei.

Elektroenerģijas infrastruktūru, ja komersants iepriekš nav zināms, var plānot regulas Nr.651/2014 56.panta atbalsta ietvaros. Projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru (piemēram, uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku, kuras funkcionalitātes nodrošināšanai izveidots arī elektrības pieslēgums) izsoles kārtībā nodod nomā komersantam. Sadales sistēmas operators projektā neiesaistās. Komersants, atbilstoši izsoles rezultātiem, maksā nomas maksu. Projekta iesniedzējs finanšu analīzes (projekta iesniegumam pievienojamās izmaksu un ieguvumu analīzes sastāvdaļa) ietvaros veic neto ieņēmumu aprēķinu (no nomas ieņēmumiem), attiecīgi samazinot projekta deficīta likmi. Ja sadales sistēmas operators pie noteikta jaudas patēriņa pakalpojuma maksu komersantiem caur tarifu kompensē, komersanti atbilstoši izsoles rezultātiem maksā pašvaldībai nomas maksu un kompensāciju, kas saņemta no sadales sistēmas operatora.


Bezemisiju transportlīdzekļu, kas darbināmi ar elektroenerģiju, uzlādes infrastruktūra

6.1.1.3.pasākuma ietvaros paredzēta bezemisiju transportlīdzekļu, kas darbināmi ar elektroenerģiju, uzlādes infrastruktūras izbūve ar izejas jaudu vismaz 150 kW (turpmāk - uzlādes infrastruktūra). Minēto infrastruktūru var plānot uzņēmējdarbības mērķiem paredzētu ēku vai teritoriju darbību ietvaros, kurām piemēro komercdarbības atbalsta nosacījumus atbilstoši regulas Nr.651/2014 14.pantam. Šāda projekta gadījumā, komersants, kuram projekta ietvaros tiek veidota tā vajadzībām atbilstoša infrastruktūra, iesaistās projektā kā projekta sadarbības partneris, nodrošinot attiecīgo darbību līdzfinansējumu.

Uzlādes infrastruktūra ir atbalstāma tad, ja:

1) tā ir nepieciešama komersanta vajadzībām savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, piemēram, darba transportlīdzekļu uzlādei, ražotnē izmantojamo transportlīdzekļu uzlādei, u.tml.;  
2) tā atrodas uzņēmējdarbības teritorijā vai ir daļa no ēkas, tai skaitā palīgēkas, ko attīsta projekta ietvaros.

6.1.1.3.pasākuma ietvaros nav paredzēts komercdarbības atbalsts specifiski uzlādes infrastruktūrai, līdz ar to uzlādes infrastruktūra nav atbalstāma:

1) satiksmes infrastruktūras darbību ietvaros (arī kā “publiskā infrastruktūra”);
2) tādu uzņēmējdarbības vajadzībām nepieciešamu ēku vai teritoriju attīstīšanai paredzētu darbību ietvaros, kuru rezultātā izveidotās uzņēmējdarbības vajadzībām nepieciešamās ēkas vai uzņēmējdarbības teritorijas plānots nodot nomā komersantam nomas izsoles veidā (regulas Nr.651/2014 56.panta ietvaros).


Remediācijas un sanācijas darbi

Noteikumu projektā paredzēts atbalsts remediācijas un sanācijas darbu veikšanai, dodot iespēju publisko infrastruktūru uzņēmējdarbības vajadzībām attīstīt arī vietās, kurās izveidojies piesārņojums un kuras iekļautas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā.

Remediācijas un sanācijas darbi veicami Likuma par piesārņojumu ietvarā, vienlaikus piemērojot regulas Nr.651/2014 45.panta nosacījumus videi nodarītā kaitējuma remediācijai un degradētu ekosistēmu sanācijai, ievērojot, ka:

1) “remediācija” ir tādas vidiskās pārvaldības darbības kā kontaminantu vai barības vielu pārpalikuma piesaiste vai detoksifikācija no augsnes un ūdens ar mērķi likvidēt degradācijas avotus (atbilstoši regulas Nr.651/2014 2.panta 121.a.punktam);

2) “sanācija” ir vidiskās pārvaldības darbības, kuru mērķis ir atjaunot ekosistēmas funkcionēšanas līmeni degradētās vietās nolūkā atjaunot un pastāvīgi nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, nevis panākt tādu bioloģisko daudzveidību un integritāti, kāda ir noteiktai dabiskai vai daļēji dabiskai atsauces ekosistēmai (atbilstoši regulas Nr.651/2014 2.panta 121.b.punktam).

Atbilstoši regulas Nr.651/2014 45.pantā iekļautajiem ierobežojumiem, tai skaitā atbalstāmas ir tikai tādas sanācijas un remediācijas darbības, kur projekta iesniedzējs vai projekta sadarbības partneris nav noteikts kā subjekts vai uzņēmums, kas ir atbildīgs par videi nodarīto kaitējumu, un remediācijas un sanācijas darbu veikšana projekta iesniedzējam vai projekta sadarbības partnerim nav juridisks pienākums. Atbalstu remediācijas un sanācijas darbiem var piešķirt arī tādā gadījumā, ja subjektu vai uzņēmumu, kas ir atbildīgs par videi nodarīto kaitējumu, nav iespējams noteikt vai tiem nevar likt segt izmaksas par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, jo īpaši tāpēc, ka atbildīgais uzņēmums ir juridiski beidzis pastāvēt un neviens cits uzņēmums nav uzskatāms par tā juridisko vai ekonomisko tiesību pārņēmēju, vai tāpēc, ka nav pietiekama finansiālā nodrošinājuma, lai segtu remediācijas izmaksas.

Remediācijas un sanācijas darbu ieguldījumi plānojami, galvenokārt, kā kompleksi projekti, remediācijas un sanācijas darbības veicot pirms, piemēram, projektā paredzēto uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo teritoriju vai ēku izveides.  Projektos jānodrošina komersantu skaita, izveidoto darbavietu un privāto nefinanšu investīciju rādītāji, kā arī jāņem vērā laika grafiks, ka pirmās atlases kārtas projektus īsteno līdz 2026.gada beigām, bet līgumi par remediācijas un sanācijas darbu uzsākšanu noslēdzami tikai pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Noteikumu projektā paredzētās monitoringa izmaksas ir tikai tādas monitoringa izmaksas, ka veicamas remediācijas un sanācijas darbu laikā un ir iekļautas sanācijas programmā. Atbalsts nav paredzēts monitoringam, ko veic Pēcsanācijas monitoringa plāna ietvaros.

Kopumā projektā remediācijas, sanācijas un, piemēram, teritorijas labiekārtošanas - cietā seguma laukuma izveides, ko nodos nomā komersantam atbilstoši Regulas Nr.651/2014 56.pantam,  darbības ir veicamas secīgi, šajā piemērā šādi:

1.posms: remediācijas darbu ietvaros likvidēts piesārņojuma avots – demontētas piesārņojuma avota tvertnes, izrakta, attīrīta piesārņotā augsne, attīrīti gruntsūdeņi;

2.posms: sanācijas darbu ietvaros veikti aizbēršanas darbi ar attīrītu augsni;

3.posms: par projekta teritoriju valsts datu bāzē atjaunota informācija par projekta teritorijā veiktajiem remediācijas un sanācijas pasākumiem vai izdarīta atzīme par piesārņotās vietas kategorijas maiņu saskaņā ar MK 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483 ”Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība” (remediācijas un sanācijas darbi ir izpildīti atbilstoši sanācijas uzdevumam un sanācijas programmai un saskaņoti ar Valsts vides dienestu atbilstoši vides aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

4.posms: teritorijas labiekārtošanas rezultātā izveidots cietā seguma laukums, kas piemērots uzņēmējdarbības veikšanai;

5.posms: nomas izsoles rezultātā piesaistītais komersants cietā seguma laukumu izmanto savai saimnieciskajai darbībai.


Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi

Līdz šim izmantotais termins “publicitātes” pasākumi aizstāts ar terminu “komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas” pasākumi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi infrastruktūras projektos ietver, cita starpā, sabiedrībai skaidri redzamas ilgtspējīgas plāksnes vai informācijas stendus, kur norādīta informācija par projektu. Noteikumu projekts paredz, ka, īstenojot projektā ar infrastruktūru saistītās darbības, kurām piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi atbilstoši regulai Nr. 651/2014, arī šo darbību komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksām var piemērot regulas Nr. 651/2014 nosacījumus. Šajā gadījumā komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas jāiekļauj pamatlīdzekļu vērtībā un minētajām izmaksām piemēro tādus pašus uzraudzības nosacījumus kā projektā izveidotajai infrastruktūrai.

Vienlaikus komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas par infrastruktūras darbībām, kurām piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi atbilstoši regulai Nr. 651/2014, var tikt iekļauti projekta attiecināmajās izmaksās, nepiemērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus. Šādā gadījumā komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu darbības un izmaksas projektā ir jānodala no darbībām un izmaksām, kas ir saistītas ar komercdarbības atbalstu. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada 18.aprīlī sniegtajai atbildei Horvātijai “eState aid WIKI”  sistēmā, publicēšanas prasības, ciktāl to mērķis ir atzīt ES finansējuma izcelsmi un nodrošināt tā redzamību, Eiropas Komisijas ieskatā, nav komercdarbības atbalsts, jo dalībvalstij ir pienākums bez jebkādas rīcības brīvības nodrošināt “informāciju, saziņu un publicitāti” saskaņā ar ES tiesību aktiem (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 34.pantam).


Komercdarbības atbalsta nosacījumi

Noteikumu projekts paredz, ka projektā var kombinēt gan tādas darbības un izmaksas, kurām ir piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi, gan tādas darbības un izmaksas, kurām nav nepieciešams piemērot komercdarbības atbalsta nosacījumus, ievērojot darbību un izmaksu nodalīšanu. Attiecīgajos ar komercdarbības atbalstu saistītajos nosacījumos ir iekļautas atsauces uz konkrētām attiecināmo izmaksu pozīcijām, kuras ir atbalstāmas katra konkrētā komercdarbības atbalsta ietvaros (piemēram, ēku attīstības izmaksas, iznomājamo vai konkrēta komersanta interesēs izveidojama laukuma, tai skaitā bezemisiju transportlīdzekļu, kas darbināmi ar elektroenerģiju, uzlādes infrastruktūras izbūve, vai satiksmes infrastruktūra, uzņēmējdarbības teritorijā iekšējā dzelzceļa tīkla infrastruktūra, ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumi, elektroenerģijas pieslēgumi, AER tehnoloģijas).

Noteikumu projekts paredz šādu komercdarbības atbalstu:

1) atbilstoši  regulas Nr.651/2014 14. pantam “Reģionālais ieguldījumu atbalsts”, t.i., atbalsts, kuru piemēro projekta darbībām, kas pielāgotas konkrēta komersanta vajadzībām un privātais komersants piedalās projektā kā sadarbības partneris un ir komercdarbības atbalsta saņēmējs, iesaistās projektēšanā, būvniecības procesā, nodrošina līdzfinansējumu šīm darbībām (piemēram, komersanta biznesa specifikai pielāgota ēka, teritorija, satiksmes infrastruktūra, stāvlaukums, elektroenerģijas pieslēgums). Projektā, kuru iesniedz pašvaldība, piesaistot komersantu kā sadarbības partneri, atsevišķos gadījumos var paredzēt tikai privātā komersanta infrastruktūras attīstībai nepieciešamās darbības, tomēr projekti kopumā veidojami kā kompleksa infrastruktūra, viena projekta ietvaros kombinējot, piemēram, publiski pieejamu satiksmes infrastruktūru papildinājumā ar komersanta infrastruktūru (ievērojot projekta darbību un izmaksu nodalīšanu);

Regulas Nr.651/2014 14. pants paredz, ka minētā komercdarbības atbalsta saņēmējs pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu (t.i. divu gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē) nevar būt veicis pārcelšanu uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, kuram pieprasīts atbalsts (t.i. vietu, kur tiks īstenotas projekta darbības), un neveiks pārcelšanu arī divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts projekts. Atbilstoši Regulas Nr.651/2014 2.panta 61.a. apakšpunktam pārcelšana ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana no uzņēmējdarbības vietas vienā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (t.i. sākotnējā uzņēmējdarbības vieta) uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiek veikts atbalstītais ieguldījums (t.i. vietu, kur tiks īstenots projekts), citā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē. Pārvietošana notiek, ja produkts vai pakalpojums sākotnējā vai atbalstītajā uzņēmējdarbības vietā (t.i. projekta īstenošanas vietā) vismaz daļēji kalpo tādiem pašiem mērķiem un apmierina tāda paša veida klientu prasības vai vajadzības un tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ tiek zaudētas darbvietas;

2) atbilstoši  regulas Nr.651/2014 41. pantam “Ieguldījumu atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem”, t.i., atbalsts, kuru piemēro projektā plānotajām ar AER enerģijas ražošanu un uzkrāšanu saistītajām inženiertehnisko sistēmu un iekārtu izmaksām, tai skaitā šo sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamo inženierbūvju, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa, izmaksām, kas plānotas kā papildinoša komponente projekta ietvaros attīstāmajai infrastruktūrai (piemēram, ēkām, teritorijām) uz kuru, savukārt, piemēro komercdarbības atbalsta nosacījumus atbilstoši regulas Nr.651/2014 56. pantam;

3) atbilstoši  regulas Nr.651/2014 45. pantam “Ieguldījumu atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos”, t.i. atbalsts, kuru piemēro remediācijas un sanācijas izmaksām, lai sagatavotu teritoriju projektā plānotai satiksmes infrastruktūras attīstībai vai arī uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto teritoriju vai ēku attīstībai, kurām piemēro regulas Nr.651/2014 14. vai 56. panta nosacījumus;

4) atbilstoši  regulas Nr.651/2014 56. pantam “Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai”, t.i. atbalsts, kuru piemēro projekta darbībām, kas nav pielāgotas konkrēta komersanta vajadzībām, t.i. nav mērķorientēta infrastruktūra (piemēram, ēka, teritorija, satiksmes infrastruktūra, stāvlaukums, uzņēmējdarbības teritorijas iekšējais dzelzceļa tīkls, elektroenerģijas pieslēgums). Projekta īstenošanā komersantu neiesaista, bet projektā izveidoto infrastruktūru nodod komersantam nomā. Komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar tām saistīto infrastruktūru, izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu. Ja projektā  ir plānotas darbības,  tādas infrastruktūras izbūvei, kas ir pielāgota konkrēta komersanta biznesa specifikai, šādā gadījumā komersantu var iesaistīt projektā kā sadarbības partneri, piemērojot nosacījumus atbilstoši Regulas Nr.651/2014 14. pantam.

Saskaņā ar Regulas Nr.651/2014 2.panta 33.apakšpunktu “mērķorientēta infrastruktūra” ir infrastruktūra, kas izbūvēta iepriekš nosakāmam(-iem) uzņēmumam(-iem) un pielāgota tā (to) vajadzībām. Regulas Nr.651/2014 56. pants paredz, ka atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Atbilstoši Regulas Nr.651/2014 2.panta 39. apakšpunktam “pamatdarbības peļņa” ir visa ieguldījumu saimnieciskā perioda (t.i. visa projekta dzīves cikla laikā) diskontēto ieņēmumu un diskontēto pamatdarbības izmaksu starpība, ja tā ir pozitīva. Pamatdarbības izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta. Ieņēmumu un pamatdarbības izmaksu diskontēšana ar piemērotu diskonta likmi dod iespēju gūt samērīgu peļņu; 

Noteikumu projekta ietvaros norādītais projekta dzīves cikls (projekta pārskata periods, ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014.gada 3.marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, uzņēmējdarbības infrastruktūrai projekta pārskata periods jeb dzīves cikls ir noteikts 10 – 15 gadi;

5) atbilstoši  Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulai (ES) Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr.1407/2013) de minimis atbalsts projekta sagatavošanas izmaksām, kas saistītas ar tām būvniecības darbībām, kurām plānots komercdarbības atbalsts saskaņā ar Regulas Nr.651/2014 14., 41. un 56.pantu. Atbilstoši regulai Nr.1407/2013 kopējais de minimis apjoms, ko var piešķirt vienam uzņēmuma triju fiskālo gadu periodā ir 200 000 euro. Sanācijas un remediācijas darbiem nepieciešamās sanācijas programmas izstrādes izmaksas nav paredzēts iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās;

6) atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumam Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu atbalsts ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju projektā iesaista kā sadarbības partneri. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kā sadarbības partneris priekšfinansē sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūras izmaksas, tai skaitā projektēšanu, būvdarbus, būvuzraudzību u.c.


Attiecībā uz izmaksām, kurām ar komercdarbību saistītie nosacījumi nav piemērojami (tās ir publiski pieejamās satiksmes infrastruktūras izmaksas, tai skaitā pievedceļi, stāvlaukumi un zemes iegādes izmaksas, tikai publiskās satiksmes infrastruktūras gadījumā (neattiecas uz bezemisiju transportlīdzekļu, kas darbināmi ar elektroenerģiju, uzlādes infrastruktūra, jo uz to ir piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi)), ja infrastruktūras objekti atbilst publiskas infrastruktūras pazīmēm, piemēram:

1) infrastruktūra pieder publiskai personai;

2) par infrastruktūras lietošanu netiks iekasēta maksa, tā būs brīvi pieejama jebkuram sabiedrības loceklim;

3) infrastruktūra netiek pielāgota konkrēta komersanta biznesa specifikai, u.c. 


Komercdarbības atbalsta pārkāpumu risku mazināšanai, noteikumu projektā ietverti ierobežojumi īpašumtiesību veidiem, kādos pieļaujami projekta ieguldījumi. Publiskas personas gadījumā projektā plānotās izmaksas, uz kurām ir attiecināmi komercdarbības atbalsta nosacījumi, publiskā persona var veikt savā vai valdījumā esošā īpašumā, kura īpašnieks ir publiska persona. Savukārt, piemēram, satiksmes infrastruktūras projektu gadījumā (darbībām, kurām nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi) satiksmes infrastruktūru var izbūvēt uz zemes, kura ir nodota publiskās personas valdījumā, bet pieder privātpersonai. Šāds izņēmums paredzēts, lai nepieciešamības gadījumā pašvaldība, izvērtējot riskus, kā zemes iegādes alternatīvu projekta satiksmes infrastruktūras darbību īstenošanai varētu izvēlēties veikt ieguldījumus valdījumā esošā īpašumā, tādejādi saīsinot īpašumtiesību sakārtošanai nepieciešamo laiku un paātrinot projektu ātrāku īstenošanu un projekta mērķu sasniegšanu.


Izmaksu attiecināšanas brīdis un "darbu sākums"

Noteikumu projekts paredz šādus nosacījumus izmaksu attiecināšanai un "darbu sākumam":

1) izmaksas, kas ir saistītas ar remediācijas darbiem, sanācijas darbiem, satiksmes infrastruktūras, sabiedrisko pakalpojumu, teritoriju, ēku būvdarbiem, autoruzraudzību, būvuzraudzību, u.tml. - ir attiecināmas, ja tās ir veiktas pēc projekta iesniegšanas sadarbības iestādē, kā arī ar projekta darbībām saistītos līgumus var slēgt un ar ieguldījumiem saistītos darbus var uzsākt tikai pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

Augstākminētie nosacījumi paredzēti, lai attiecībā uz izmaksām, kurām piemērojami regulas Nr.651/2014 nosacījumi, izpildītu Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes prasību un ievērotu Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā noteikto nosacījumu par “darbu sākumu”. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam “darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu.

2) izmaksas, kas ir saistītas ar projekta sagatavošanas izmaksām (projektēšanas izmaksas), finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksām, projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata, un zemes iegādi - ir attiecināmas, ja tās ir veiktas pēc 2021.gada 1.janvāra. Attiecīgi arī ar minētajām izmaksām saistītie līgumi var būt noslēgti pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē. Projektos, kur būvniecības darbībām piemēro komercdarbības atbalsta nosacījumus, projekta sagatavošanas izmaksas attiecina kā de minimis atbalstu, pārējās šajā apakšpunktā minētās izmaksas neiekļauj projektā. Uz projektu vai projekta daļu, kurai piemēro komercdarbības atbalsta nosacījumus, projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas var attiecināt tikai pēc projekta iesniegšanas sadarbības iestādē, ar nosacījumu, ka šī izmaksas iegrāmato pamatlīdzekļu vērtībā, pretējā gadījumā šādas izmaksas nav attiecināmas un nav iekļaujamas projektā.  

  
Horizontālais princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”   

Horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) ietekme uz pasākumu ir “netieša”. Projektu īstenošanā nodrošina, ka projekts neapdraud NBK noteiktos vides principus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 18.jūnija Regulas (ES) 2020/852, par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. pantā un atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:  
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas; 
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām; 
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība; 
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi; 
5) piesārņojuma novēršana un kontrole; 
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. 

6.1.1.3.pasākumam piemērojamie NBK principi un no tiem izrietošas darbības projekta līmenī, ir aprakstītas publiski pieejamā dokumentā “Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējums” (turpmāk – NBK novērtējums) (pieejams: https://www.esfondi.lv/planosana–1. Datne “Programmā iekļauto specifisko atbalsta mērķu novērtējumi atbilstoši horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nosacījumiem”). NBK principi nosaka konkrētas darbības, kas jānodrošina projektu īstenošanā un kas tiek ņemtas vērā gan projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, gan projektu īstenošanas uzraudzības laikā. NBK novērtējums paredz, piemēram:

1) ja projektā plānota neizmantojamas būves, lietošanai bīstamas ēkas vai citu vidi degradējošu objektu nojaukšana, kas saistīta ar teritorijas labiekārtošanu:

a) būvdarbu veicējam ir pienākums noslēgt līgumu ar tādu atkritumu apsaimniekotāju, kas pašvaldības uzdevumā organizē atkritumu savākšanu konkrētajā pašvaldībā un nodrošina Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un materiālu reģenerācijas noteikumi”  6.punktā minētās prasības ievērošanu,  kas paredz, ka būvniecības atkritumus, kuri nav bīstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus, katru gadu sagatavo atkārtotai izmantošanai vai pārstrādā, vai arī veic minētajos atkritumos esošo materiālu reģenerāciju (tai skaitā izmanto izrakto tilpju aizpildīšanai) ne mazāk kā 70 % apmērā (pēc svara) no kopējā kalendāra gadā radītā būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu daudzuma;

b) ir izvērtētas iespējas, veicot iepirkuma procedūru, piemērot zaļā publiskā iepirkuma principu “aprites cikla skatījums”. Piemēram, projektēšanas ietvaros izvērtēt iespēju izmantot  nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai;

2) nesniegt atbalstu izmaksām, kas saistītas ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu), izņemot izmaksas sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu nodrošināšanai saskaņā ar pieļaujamo regulējumu, kas paredz, ka izmaksas siltumapgādei ir atbalstāmas, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 2. panta 41. punktam “efektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde” ir centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 % apmērā;

3) nesniegt atbalstu projektu īstenošanai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.


Horizontālais princips “Klimatdrošināšana” un horizontālais princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā”

Horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ietekme uz pasākumu ir “tieša”. 6.1.1.3.pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas samazina SEG emisijas vai veicina oglekļa dioksīda (turpmāk – CO₂) piesaisti. Savukārt, horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” ietekme uz pasākumu ir “netieša”. Projektu ietvaros ir atbalstāmi energoefektīvi risinājumi.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, kas tiks iekļauti projektu atlases nolikumā, ir iekļauts specifiskais atbilstības kritērijs, kura ietvaros vērtē:

1) vai projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, tas ir, SEG emisiju samazināšanu vai CO₂ piesaisti, kā arī vai projekts atbilst horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” noteiktajām prasībām. Piemēram, lai mazinātu SEG – ēkas (būves) pieslēgšana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai,  AER tehnoloģiju ieviešana, teritorijas apzaļumošana, “zaļie jumti”, “zaļās sienas”, citi “zaļie risinājumi”;

2) vai projektā tiek nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, piemēram, telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas mazina kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku, atbilstoši lietus notekūdeņu sistēmu risinājumi intensīvu nokrišņu gadījumiem vai, kur iespējams, dabā balstīti pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā uzņēmējdarbības teritorijā, tai skaitā, notekas, ūdenscaurlaidīgi teritoriju, ietvju segumi, u.c.

Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”

Horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – VINPI) ietekme uz pasākumu ir “netieša”. Projektu iesniegumu vērtēšanas kvalitātes kritērijā tiek vērtēta VINPI ievērošana projekta līmenī. VINPI piemērošanā ņem vērā Labklājības ministrijas sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavotās vadlīnijas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021–2027) (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas–horizontala–principa–vienlidziba–ieklausana–nediskriminacija–un–pamattiesibu–ieverosana–istenosanai–un–uzraudzibai–2021–2027)

Citi jautājumi

6.1.1.3. pasākuma īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija ar ES kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un AF plānu, vērtējot investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu un novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. 6.1.1.3.pasākums papildina Programmas 5.1.1.1. pasākums) un 6.1.1.4. pasākums “Uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos”, kā arī AF plāna 3.1.1.3.i. investīcija. Programmu līmenī tiek plānots atšķirīgs uzsvars, nosakot atbalsta tvērumu, piemēram, 5.1.1.1.pasākuma plānotās investīcijas komercdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai ir paredzētas vietēja mēroga projektiem reģiona ietvaros, veicinot komercdarbības attīstību reģionos. Savukārt 3.1.1.3.i. investīcijas ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parku, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus. Dubultā finansējuma risks tiks novērsts projektu līmenī, nodrošinot, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā no dažādiem avotiem. Ņemot vērā, ka gan 5.1.1.1. pasākumā, gan 3.1.1.3.i. investīcijā, gan šajā 6.1.1.3. pasākumā atbalstāma publiskās infrastruktūras attīstība, projektu iesniedzējiem būs jāiesniedz apliecinājums, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas no dažādiem avotiem – gan no AF, gan TPF, gan ERAF. 

Nodrošinot Energoefektivitātes likuma 15.panta prasības, noteikumu projekts paredz projektu iesniedzējiem iesniegt informāciju sadarbības iestādei par enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas, ja projekta ietvaros plāno ieguldījumus satiksmes infrastruktūras vai uzņēmējdarbības teritorijas esošās apgaismojuma sistēmas renovācijai vai ieguldījumus ēku pārbūvei un atjaunošanai. Attiecīgi, pēc projekta īstenošanas, finansējuma saņēmēja pienākums ir ziņot sadarbības iestādei par attiecīgās infrastruktūras enerģijas patēriņu.

Noteikumu projekta ietvaros ir atbalstāmi (bet nav noteikts kā obligāts nosacījums) risinājumi, kas saistīti ar “Jaunā Eiropas Bauhaus” principu: estētika, ilgtspēja, iekļautība – īstenošanu. “Jaunais Eiropas Bauhaus” ir vides, ekonomikas un kultūras iniciatīva, kas savieno dizainu, ilgtspējību, pieejamību un investīcijas, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus. Eiropas zaļais kurss, savukārt, ir valstu, pašvaldību un visas sabiedrības kopīgais ceļš uz klimatneitralitāti, kā arī jauns ekonomikas un pārvaldības modelis. Eiropas zaļā kursa tēmas ir: tīra enerģija, energoefektivitāte, vieda mobilitāte, piesārņojuma likvidēšana, tīra pārtika un bioloģiskā daudzveidība (avots: https://www.km.gov.lv/lv/media/30711/download?attachment, ar labās prakses piemēriem). Piemēri ar papildu informāciju par dabā balstītiem risinājumiem pieejami, piemēram, šeit:
1) https://ec.europa.eu/research/participants/documents/downloadPublic?documentIds=080166e5c7061325&appId=PPGMS
2) https://www.urbangreenbluegrids.com/measures/reduce-paved-surfaces/
 

Nē

Nē

Noteikumu projektā noteiktajiem projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem (augstāk minētajām juridiskajām personām), īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā minētie nosacījumi par 6.1.1.3.pasākuma īstenošanu, tai skaitā par projektiem pieejamo finansējuma apmēru, sasniedzamajiem rādītājiem, projektā atbalstāmajām darbībām un izmaksām, komercdarbības atbalsta nosacījumiem, utt. 6.1.1.3.pasākuma ietvaros VARAM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-