23-TA-1575: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – Direktīva 2018/843) 31.panta 1.panta otrās daļas d) un e) apakšpunktu un 31. panta 3.a punkta pirmo, otro un trešo daļu.
Vienlaikus likumprojektā tiks noteikts:
1) ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, kuru vestu Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs (turpmāk – Reģistrs), izveidi un kurā tiks reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem;
2) zemāku slieksni (no 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Novēršanas likums) subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu) ārvalsts valūtas skaidrās naudās pirkšanas vai pārdošanas darījumā, kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpētes pirmo posmu - klienta identifikāciju.
Vienlaikus likumprojektā tiks noteikts:
1) ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, kuru vestu Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs (turpmāk – Reģistrs), izveidi un kurā tiks reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem;
2) zemāku slieksni (no 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Novēršanas likums) subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu) ārvalsts valūtas skaidrās naudās pirkšanas vai pārdošanas darījumā, kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpētes pirmo posmu - klienta identifikāciju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest atsevišķas Direktīvas 2018/843 normas, vienlaikus saskaņojot Novēršanas likuma normas ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Tāpat arī precizēt tiesību normas par klientu izpētes slieksni gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumos ar mērķi samazināt anonīmi veikto darījumu skaitu, kas novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk - NILLTPF) risku un nodrošinātu riskos balstītas pieejas izmantošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
31.12.2023.
Pamatojums
Eiropas Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu Nr. INFR(2022)2217, C(2023)495 final par Direktīvas 2018/843 31.panta 1.panta otrās daļas d) un e) apakšpunkta un 31. panta 3.a punkta pirmās, otrās un trešās daļas transponēšanu Latvijas tiesību aktos, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienībā 2018.gada 30.maijā tika pieņemta Direktīva 2018/843, kas stājās spēkā 2018.gada 9.jūlijā un ES dalībvalstu nacionālajā regulējumā bija jāievieš līdz 2020. gada 10. janvārim.
Saskaņā ar Direktīvas 2018/843 31.panta 1.panta otrās daļas d) un e) apakšpunkta redakciju, katra dalībvalsts prasa, lai jebkura minētajā dalībvalstī pārvaldīta tieši izveidota trasta pilnvarotās personas iegūtu un uzturētu adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par labuma guvējiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas identitāti un visu citu to fizisko personu identitāti, kuras īsteno efektīvu kontroli pār trastu.
Direktīvas 2018/843 31. panta 3.a punkta pirmā, otrā un trešā daļa paredz dalībvalstij pienākumu glabāt informāciju par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tās dalībvalsts izveidotā faktisko īpašnieku centrālajā reģistrā, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo. Ja vieta, kur trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo, ir ārpus Savienības, 1. punktā minēto informāciju glabā centrālajā reģistrā, ko izveidojusi dalībvalsts, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiska veidojumā, uzsāk darījumu attiecības vai iegādājas nekustamo īpašumu trasta vai līdzīga juridiska veidojuma vārdā. Ja trasta pilnvarotās personas vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo dažādās dalībvalstīs vai ja trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, uzsāk vairākas darījumu attiecības trasta vai līdzīga juridiska veidojuma vārdā dažādās dalībvalstīs, apliecību, kas pierāda reģistrāciju, vai izrakstu no informācijas par faktisko īpašnieku, kas reģistrēta vienas dalībvalsts reģistrā, var uzskatīt par pietiekamu, lai uzskatītu, ka reģistrācijas pienākums ir izpildīts.
Vienlaikus Novēršanas likumā ir nepieciešams precizēt tiesību normas par klientu izpētes slieksni gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumos, kas tādā veidā novērstu NILLTPF risku un nodrošinātu riskos balstītas pieejas izmantošanu.
Saskaņā ar Direktīvas 2018/843 31.panta 1.panta otrās daļas d) un e) apakšpunkta redakciju, katra dalībvalsts prasa, lai jebkura minētajā dalībvalstī pārvaldīta tieši izveidota trasta pilnvarotās personas iegūtu un uzturētu adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par labuma guvējiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas identitāti un visu citu to fizisko personu identitāti, kuras īsteno efektīvu kontroli pār trastu.
Direktīvas 2018/843 31. panta 3.a punkta pirmā, otrā un trešā daļa paredz dalībvalstij pienākumu glabāt informāciju par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tās dalībvalsts izveidotā faktisko īpašnieku centrālajā reģistrā, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo. Ja vieta, kur trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo, ir ārpus Savienības, 1. punktā minēto informāciju glabā centrālajā reģistrā, ko izveidojusi dalībvalsts, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiska veidojumā, uzsāk darījumu attiecības vai iegādājas nekustamo īpašumu trasta vai līdzīga juridiska veidojuma vārdā. Ja trasta pilnvarotās personas vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo dažādās dalībvalstīs vai ja trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, uzsāk vairākas darījumu attiecības trasta vai līdzīga juridiska veidojuma vārdā dažādās dalībvalstīs, apliecību, kas pierāda reģistrāciju, vai izrakstu no informācijas par faktisko īpašnieku, kas reģistrēta vienas dalībvalsts reģistrā, var uzskatīt par pietiekamu, lai uzskatītu, ka reģistrācijas pienākums ir izpildīts.
Vienlaikus Novēršanas likumā ir nepieciešams precizēt tiesību normas par klientu izpētes slieksni gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumos, kas tādā veidā novērstu NILLTPF risku un nodrošinātu riskos balstītas pieejas izmantošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Novēršanas likuma 1. panta 5) punktā ir noregulēta patieso labuma guvēja definīcija, nosakot papildu raksturojošo iezīmi patiesajam labuma guvējam juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem. Savukārt saskaņā ar Direktīvas 2018/843 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu faktiskais īpašnieks ir jebkura(-as) fiziska(-as) persona(-as), kurai(-ām) faktiski pieder klients vai kura(-as) šo klientu kontrolē, un/vai fiziska(-as) persona(-as), kuras vārdā darījums vai darbība tiek veikta, un attiecībā uz trastiem ir vismaz:
i) trasta dibinātājs(-i);
ii) pilnvarotā persona(-as);
iii) pārraudzītājs(-i), ja tāds(-i) ir;
iv) labuma guvēji; vai – ja vēl nav noteiktas fiziskas personas, kas ir labuma guvēji no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības –, personu grupa, kuru interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība;
v) jebkura cita fiziskā persona, kas faktiski īsteno galējo kontroli pār trastu, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus.
Ņemot vērā Direktīvas 2018/843 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu, nepieciešams precizēt Novēršanas likumā noteikto patieso labuma guvēju definīciju attiecībā uz juridiskajiem veidojumiem (trastiem).
i) trasta dibinātājs(-i);
ii) pilnvarotā persona(-as);
iii) pārraudzītājs(-i), ja tāds(-i) ir;
iv) labuma guvēji; vai – ja vēl nav noteiktas fiziskas personas, kas ir labuma guvēji no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības –, personu grupa, kuru interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība;
v) jebkura cita fiziskā persona, kas faktiski īsteno galējo kontroli pār trastu, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus.
Ņemot vērā Direktīvas 2018/843 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu, nepieciešams precizēt Novēršanas likumā noteikto patieso labuma guvēju definīciju attiecībā uz juridiskajiem veidojumiem (trastiem).
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz grozīt Novēršanas likuma 1. panta 5) punkta b) apakšpunkta redakciju, nosakot, kad patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kura ir klienta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz attiecībā uz juridiskiem veidojumiem - fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskas personas, kuras ir labuma guvēji, - personu grupa, kuru interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura kontrolē juridisko veidojumu, izmantojot tiešas vai netiešas īpašuma tiesības vai citus līdzekļus.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar šā brīža Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas c) apakšpunkta redakciju, Novēršanas likuma subjekts veic klienta izpēti pirms gadījuma rakstura darījuma, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro. Tādējādi Novēršanas likuma subjekts neveic klienta izpētes pasākumus, tai skaitā, klienta identifikāciju, ja darījuma/darījumu kopējā summa nesasniedz 1500 euro. Jāatzīst, ka skaidrā naudā veiktajiem darījumiem piemīt augsts NILLTPF risks, jo skaidrā naudā veiktie darījumi ir grūtāk izsekojami, salīdzinot ar bezskaidrā naudā veiktajiem darījumiem.
No ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu skaidrā naudā kopējā apjoma lielāko daļu veic valūtu tirdzniecības sabiedrības (2019. gadā 70 %, 2020. gadā – 77 % un 2021. gadā – 77 % un 2022. gadā 84 % no kopējā apjoma). Kredītiestāžu veikto darījuma apjomu daļa ir būtiski mazāka, turklāt tai ir tendence samazināties kopējā īpatsvarā (2019. gadā 30 %, 2020. un 2021. gadā – 23 % no kopējā apjoma). No valūtu tirdzniecības sabiedrību veiktajiem darījumiem 2021. gadā pēc darījumu kopsummas un darījumu skaita anonīmi tika veikti attiecīgi 74,5 % un 96,1 % darījumu un 2022. gadā – attiecīgi 69.6% un 92% darījumu, savukārt kredītiestādēs anonīmi veikto ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu īpatsvars bija būtiski mazāks (2021. gadā anonīmi veiktie darījumi pēc kopsummas un darījumu skaita kredītiestādēs veidoja attiecīgi 6 % un 54 %).
Ar likumprojektu plānots samazināt ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu summu no 1500 euro līdz 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpēti, kas tādējādi samazinātu anonīmi veikto darījumu skaitu un tajā pašā laikā nodrošinātu riskos balstītas pieejas izmantošanu.
500 euro kā slieksnis, kas ietverams Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktā, ir izvēlēts, lai būtiski:
1) ierobežotu to personu rīcību, kuru mērķis ir legalizēt skaidrās naudas līdzekļus, izmantojot ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumus, un ir risku pieejā balstīts;
2) tiktu aptverti lielāki un potenciāli augstāka riska darījumi, neietekmējot maza apjoma un attiecīgi zema riska darījumus;
3) tiktu arī nodrošināta plašākas un ticamākas informācijas iegūšana par ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu veicēju profilu, kas ļautu labāk novērtēt gan katra klienta, gan visa ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora riskus kopumā, un ierobežot NILLTPF riskus.
Piedāvājot pārskatīt slieksni, ņemts vērā vidējais anonīmi veiktā darījuma apjoms valūtu tirdzniecības sabiedrībās (2019. gadā – 306 euro, 2020. gadā – 393 euro, 2021. gadā – 450 euro, 2022. gadā - 409 euro) un kredītiestādēs (2019. gadā – 263 euro, 2020. gadā – 350 euro, 2021. gadā – 534 euro).
No ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu skaidrā naudā kopējā apjoma lielāko daļu veic valūtu tirdzniecības sabiedrības (2019. gadā 70 %, 2020. gadā – 77 % un 2021. gadā – 77 % un 2022. gadā 84 % no kopējā apjoma). Kredītiestāžu veikto darījuma apjomu daļa ir būtiski mazāka, turklāt tai ir tendence samazināties kopējā īpatsvarā (2019. gadā 30 %, 2020. un 2021. gadā – 23 % no kopējā apjoma). No valūtu tirdzniecības sabiedrību veiktajiem darījumiem 2021. gadā pēc darījumu kopsummas un darījumu skaita anonīmi tika veikti attiecīgi 74,5 % un 96,1 % darījumu un 2022. gadā – attiecīgi 69.6% un 92% darījumu, savukārt kredītiestādēs anonīmi veikto ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu īpatsvars bija būtiski mazāks (2021. gadā anonīmi veiktie darījumi pēc kopsummas un darījumu skaita kredītiestādēs veidoja attiecīgi 6 % un 54 %).
Ar likumprojektu plānots samazināt ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu summu no 1500 euro līdz 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpēti, kas tādējādi samazinātu anonīmi veikto darījumu skaitu un tajā pašā laikā nodrošinātu riskos balstītas pieejas izmantošanu.
500 euro kā slieksnis, kas ietverams Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktā, ir izvēlēts, lai būtiski:
1) ierobežotu to personu rīcību, kuru mērķis ir legalizēt skaidrās naudas līdzekļus, izmantojot ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumus, un ir risku pieejā balstīts;
2) tiktu aptverti lielāki un potenciāli augstāka riska darījumi, neietekmējot maza apjoma un attiecīgi zema riska darījumus;
3) tiktu arī nodrošināta plašākas un ticamākas informācijas iegūšana par ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu veicēju profilu, kas ļautu labāk novērtēt gan katra klienta, gan visa ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora riskus kopumā, un ierobežot NILLTPF riskus.
Piedāvājot pārskatīt slieksni, ņemts vērā vidējais anonīmi veiktā darījuma apjoms valūtu tirdzniecības sabiedrībās (2019. gadā – 306 euro, 2020. gadā – 393 euro, 2021. gadā – 450 euro, 2022. gadā - 409 euro) un kredītiestādēs (2019. gadā – 263 euro, 2020. gadā – 350 euro, 2021. gadā – 534 euro).
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 2. pantā iekļauti grozījumi Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktā, nosakot, ka Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpēti, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
Problēmas apraksts
Novēršanas likumā nav noregulēts pienākums juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) uzturēt un aktualizēt informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Tādējādi Novēršanas likumā nepieciešams transponēt Direktīvas 2018/843 31. panta 1. punkta otrās daļas d) un e) apakšpunkts.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 3.pants paredz papildināt Novēršanas likumu ar 18.4 pantu, kas nosaka pienākumu juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) uzturēt un aktualizēt informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Pilnvarniekam (pārvaldniekam) tiek noteikts pienākums uzturēt un aktualizēt informāciju par šādām personām, kuras visas ir uzskatāmas par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem: dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs jeb beneficiārs un jebkura cita persona, kura kontrolē juridisko veidojumu.
Problēmas apraksts
Lai arī Novēršanas likuma subjekts Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punktā norādītajos gadījumos, pamatojoties uz Novēršanas likuma 11. panta pirmo daļu, veic klienta izpēti (iegūst identificējošu informāciju un informāciju par tā patieso labuma guvēju), Novēršanas likumā nav noregulēts pienākums juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) sniegt Reģistram informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 3. pants paredz papildināt Novēršanas likumu ar 18.5 pantu, kas nosaka pienākumu juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) sniegt Reģistram informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Šāda informācija ir sniedzama šādos gadījumos:
(1) ja juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir fiziska persona, kuras dzīvesvietas valsts ir Latvija;
(2) ja juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijā;
(3) ja juridiskā veidojuma pilnvarniekam nav saiknes ar nevienu Eiropas Savienības dalībvalsti, bet tas juridiskā veidojuma vārdā iesaistās darījuma attiecībās vai iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā. Minētajos gadījumos juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) iestājas pienākums iesniegt pieteikumu Reģistram un atklāt informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem: dibinātāju, pilnvarnieku (pārvaldnieku), pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvēju un jebkuru citu personu, kura kontrolē juridisko veidojumu.
Gadījumā, ja juridiskā veidojuma patiesie labuma guvēji ir reģistrēti citas dalībvalsts vestā reģistrā, pieteikums Reģistrā nav jāiesniedz.
(1) ja juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir fiziska persona, kuras dzīvesvietas valsts ir Latvija;
(2) ja juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijā;
(3) ja juridiskā veidojuma pilnvarniekam nav saiknes ar nevienu Eiropas Savienības dalībvalsti, bet tas juridiskā veidojuma vārdā iesaistās darījuma attiecībās vai iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā. Minētajos gadījumos juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) iestājas pienākums iesniegt pieteikumu Reģistram un atklāt informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem: dibinātāju, pilnvarnieku (pārvaldnieku), pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvēju un jebkuru citu personu, kura kontrolē juridisko veidojumu.
Gadījumā, ja juridiskā veidojuma patiesie labuma guvēji ir reģistrēti citas dalībvalsts vestā reģistrā, pieteikums Reģistrā nav jāiesniedz.
Problēmas apraksts
Direktīvas 2018/843 31. panta 1.punkta otrā daļa nosaka dalībvalsts pienākumu nodrošināt, ka lai jebkura dalībvalstī pārvaldīta tieši izveidota trasta pilnvarotās personas iegūtu un uzturētu adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu, kas ietver informāciju par:
a) trasta dibinātāja(-u) identitāti;
b) pilnvarotās(-o) personas(-u) identitāti;
c) trasta pārraudzītāja(-u) (ja tāds(-i) ir) identitāti;
d) labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas identitāti;
e) visu citu to fizisko personu identitāti, kuras īsteno efektīvu kontroli pār trastu.
Esošā informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācija Latvijā nenodrošina efektīvu tieši izveidota trasta vai cita juridiskā veidojuma informācijas reģistrāciju par to faktiskajiem īpašniekiem atbilstoši Direktīvas 2018/843 31. panta 1. punkta prasībām. Līdz ar to Latvijā būtu nepieciešams izveidot juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru, kuru vestu Reģistrs, un kurā tiktu reģistrēta informācija par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem, tostarp, par šāda veidojuma dibinātāju, pilnvarnieku (pārvaldnieku), pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvējiem vai labumu guvēju kategorijām un citām fiziskajām personām, kuras īsteno kontroli pār juridisko veidojumu.
Ar likumprojektu tiek paredzēts vēl viens gadījums, kad pieteikums Reģistram par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem nav jāsniedz. Proti, ja juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) informācijas atklāšanas prasību ir jau izpildījis citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tad viņš tiek atbrīvots no atkārtota pienākuma šīs ziņas iesniegt arī Latvijā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus ne tikai Novēršanas likumā, bet arī likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", ar kuriem tiks transponēta Direktīvas 2018/843 31. panta 3.a punkta pirmā, otrā un trešā daļa.
Saskaņā ar Direktīvas 2018/843 31. panta 9. punkta ceturto daļu informācija par trastu un cita veidu juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem ir pieejama, izmantojot valstu reģistrus un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, vismaz piecus gadus un ne vairāk kā 10 gadus pēc tam, kad beidzis pastāvēt pamatojums tam, lai reģistrētu informāciju par faktisko īpašnieku.
Uz personas datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 2018/843 attiecas Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1.punkta “e” apakšpunktu, personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā.
Lai izpildītu Direktīvas 2018/843 31. panta 1. punkta prasības, klients, pirms darījuma uzsākšanas, uzņemas atbildību par adekvātas, pareizas un aktuālas informācijas par tā faktiskajiem īpašniekiem sniegšanu atbildīgajam subjektam, kas veic klienta izpēti. Par jebkuru neatbilstību informācijā par faktiskajiem īpašniekiem, kas ir pieejama centrālajos reģistros, un informācijā par faktiskajiem īpašniekiem, kas tiem ir pieejama, atbildīgie subjekti un kompetentās iestādes ziņo centrālajam reģistram. Šāda ziņošana par informācijas neatbilstību nodrošina dalībvalstīm pienākumu nodrošināt mehānismu, kā tiek uzturēta adekvāta, pareiza un aktuāla informācija par faktiskajiem īpašniekiem.
Tādējādi saskaņā ar norādītajām Direktīvu normām, informācijas par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem Reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā glabāšanas termiņa noteikšanā ir jāievēro gan datu apstrādes mērķis, saskaņā ar kuru dalībvalsts nosaka minētās informācijas glabāšanas termiņu, gan arī adekvātas, pareizas un aktuālas informācijas nodrošināšanu.
Novēršanas likuma 37. panta otrā daļa paredz, ka Novēršanas likuma subjekts pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījumus piecus gadus glabā klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, tai skaitā, informāciju par tā patiesajiem labuma guvējiem. Savukārt informācijas glabāšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem - ar mērķi novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas gadījumus. Šādas tiesības ir nodrošinātas Finanšu izlūkošanas dienestam, uzraudzības un kontroles institūcijām, operatīvās darbības subjektam, tai skaitā valsts drošības iestādei, kā arī pēc izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījuma.
No minētā izriet, ka Novēršanas likuma subjektam klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, tai skaitā, informāciju par tā patiesajiem labuma guvējiem, ir pienākums glabāt piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas. Norādītais informācijas glabāšanas termiņš var tikt pagarināts pēc iepriekš noteikto institūciju norādījuma.
Lai noregulētu jautājumus, kas noteiktu valsts nodevas apmēru juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) pieteikuma iesniegšanai Reģistrā, Reģistra valsts notāra lēmumu atteikt vai atlikt ziņu reģistrēšanu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā, pārbaudot juridiskā veidojuma pilnvarnieka (pārvaldnieka) pieteikumā iekļautās ziņas, juridiskā veidojuma un tā patieso labumu guvēju izslēgšanu no juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru".
a) trasta dibinātāja(-u) identitāti;
b) pilnvarotās(-o) personas(-u) identitāti;
c) trasta pārraudzītāja(-u) (ja tāds(-i) ir) identitāti;
d) labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas identitāti;
e) visu citu to fizisko personu identitāti, kuras īsteno efektīvu kontroli pār trastu.
Esošā informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācija Latvijā nenodrošina efektīvu tieši izveidota trasta vai cita juridiskā veidojuma informācijas reģistrāciju par to faktiskajiem īpašniekiem atbilstoši Direktīvas 2018/843 31. panta 1. punkta prasībām. Līdz ar to Latvijā būtu nepieciešams izveidot juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru, kuru vestu Reģistrs, un kurā tiktu reģistrēta informācija par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem, tostarp, par šāda veidojuma dibinātāju, pilnvarnieku (pārvaldnieku), pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvējiem vai labumu guvēju kategorijām un citām fiziskajām personām, kuras īsteno kontroli pār juridisko veidojumu.
Ar likumprojektu tiek paredzēts vēl viens gadījums, kad pieteikums Reģistram par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem nav jāsniedz. Proti, ja juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) informācijas atklāšanas prasību ir jau izpildījis citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tad viņš tiek atbrīvots no atkārtota pienākuma šīs ziņas iesniegt arī Latvijā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus ne tikai Novēršanas likumā, bet arī likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", ar kuriem tiks transponēta Direktīvas 2018/843 31. panta 3.a punkta pirmā, otrā un trešā daļa.
Saskaņā ar Direktīvas 2018/843 31. panta 9. punkta ceturto daļu informācija par trastu un cita veidu juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem ir pieejama, izmantojot valstu reģistrus un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, vismaz piecus gadus un ne vairāk kā 10 gadus pēc tam, kad beidzis pastāvēt pamatojums tam, lai reģistrētu informāciju par faktisko īpašnieku.
Uz personas datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 2018/843 attiecas Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1.punkta “e” apakšpunktu, personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā.
Lai izpildītu Direktīvas 2018/843 31. panta 1. punkta prasības, klients, pirms darījuma uzsākšanas, uzņemas atbildību par adekvātas, pareizas un aktuālas informācijas par tā faktiskajiem īpašniekiem sniegšanu atbildīgajam subjektam, kas veic klienta izpēti. Par jebkuru neatbilstību informācijā par faktiskajiem īpašniekiem, kas ir pieejama centrālajos reģistros, un informācijā par faktiskajiem īpašniekiem, kas tiem ir pieejama, atbildīgie subjekti un kompetentās iestādes ziņo centrālajam reģistram. Šāda ziņošana par informācijas neatbilstību nodrošina dalībvalstīm pienākumu nodrošināt mehānismu, kā tiek uzturēta adekvāta, pareiza un aktuāla informācija par faktiskajiem īpašniekiem.
Tādējādi saskaņā ar norādītajām Direktīvu normām, informācijas par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem Reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā glabāšanas termiņa noteikšanā ir jāievēro gan datu apstrādes mērķis, saskaņā ar kuru dalībvalsts nosaka minētās informācijas glabāšanas termiņu, gan arī adekvātas, pareizas un aktuālas informācijas nodrošināšanu.
Novēršanas likuma 37. panta otrā daļa paredz, ka Novēršanas likuma subjekts pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījumus piecus gadus glabā klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, tai skaitā, informāciju par tā patiesajiem labuma guvējiem. Savukārt informācijas glabāšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem - ar mērķi novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas gadījumus. Šādas tiesības ir nodrošinātas Finanšu izlūkošanas dienestam, uzraudzības un kontroles institūcijām, operatīvās darbības subjektam, tai skaitā valsts drošības iestādei, kā arī pēc izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījuma.
No minētā izriet, ka Novēršanas likuma subjektam klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, tai skaitā, informāciju par tā patiesajiem labuma guvējiem, ir pienākums glabāt piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas. Norādītais informācijas glabāšanas termiņš var tikt pagarināts pēc iepriekš noteikto institūciju norādījuma.
Lai noregulētu jautājumus, kas noteiktu valsts nodevas apmēru juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) pieteikuma iesniegšanai Reģistrā, Reģistra valsts notāra lēmumu atteikt vai atlikt ziņu reģistrēšanu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā, pārbaudot juridiskā veidojuma pilnvarnieka (pārvaldnieka) pieteikumā iekļautās ziņas, juridiskā veidojuma un tā patieso labumu guvēju izslēgšanu no juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru".
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 3. pants paredz papildināt Novēršanas likumu ar 18.6 pantu, kas nosaka Reģistra funkciju vest juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru, Reģistrā ierakstāmo ziņu par juridisko veidojumu apjomu un to glabāšanas termiņu.
Papildinātā Novēršanas likuma 18.6 panta trešā daļa paredz apstrādāt un padarīt publiski pieejamu identisku personas datu apjomu kā to šobrīd paredz Novēršanas likuma 18.1 panta ceturtā daļa. Līdz ar to vienāds datu apjoms tiek apstrādāts un padarīts publiski pieejams gan par juridisko personu, gan par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem, kas ir standartizēts un minimāli nepieciešams, lai viennozīmīgi identificētu patiesos labuma guvējus.
Ņemot vērā personu datu apstrādes principus un Direktīvā 2018/843 noteikto informācijas glabāšanas termiņu, nosakāms termiņš informācijas glabāšanai par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem pieci gadi no brīža, kad ir beidzies pamats personu datu apstrādei, proti, ar brīdi, kad reģistrētas ziņas par juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos.
Papildinātā Novēršanas likuma 18.6 panta trešā daļa paredz apstrādāt un padarīt publiski pieejamu identisku personas datu apjomu kā to šobrīd paredz Novēršanas likuma 18.1 panta ceturtā daļa. Līdz ar to vienāds datu apjoms tiek apstrādāts un padarīts publiski pieejams gan par juridisko personu, gan par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem, kas ir standartizēts un minimāli nepieciešams, lai viennozīmīgi identificētu patiesos labuma guvējus.
Ņemot vērā personu datu apstrādes principus un Direktīvā 2018/843 noteikto informācijas glabāšanas termiņu, nosakāms termiņš informācijas glabāšanai par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem pieci gadi no brīža, kad ir beidzies pamats personu datu apstrādei, proti, ar brīdi, kad reģistrētas ziņas par juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos.
Problēmas apraksts
Lai arī ar grozījumiem Novēršanas likumā plānots noteikt mazāku slieksni (no 1500 euro uz 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu) gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumam, kad likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpēti pirms minētā darījuma, klienta izpētes pasākuma ietvaros Novēršanas likuma subjektam saglabājas pienākums saskaņā ar Novēršanas likuma 11.1 panta pirmo daļu:
1) identificēt klientu un pārbaudīt iegūtos identifikācijas datus;
2) noskaidrot patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecināties par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Juridiskam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu;
3) iegūt informāciju par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību;
4) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veikt to uzraudzību, tai skaitā pārbaudes, kas apstiprina, ka darījuma attiecību laikā slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;
5) nodrošināt klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi piecos gados.
Lai vienlaikus nodrošinātu no administratīvā sloga viedokļa samērīgu risinājumu mērķa sasniegšanai, likumprojekts paredz noteikt, ka Novēršanas likuma subjekts var neveikt pilnu klienta izpētes procesu, bet aprobežoties ar klienta izpētes procesa pirmo posmu – klienta identifikāciju un dokumentu, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija, kopijas izgatavošanu, ja Novēršanas likuma subjekts veic gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu vai vairākus šķietami saistītus darījumus, kuru kopējā summa nepārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, ar fizisku personu un pastāv zemi NILLTPF riski.
1) identificēt klientu un pārbaudīt iegūtos identifikācijas datus;
2) noskaidrot patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecināties par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Juridiskam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu;
3) iegūt informāciju par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību;
4) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veikt to uzraudzību, tai skaitā pārbaudes, kas apstiprina, ka darījuma attiecību laikā slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;
5) nodrošināt klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi piecos gados.
Lai vienlaikus nodrošinātu no administratīvā sloga viedokļa samērīgu risinājumu mērķa sasniegšanai, likumprojekts paredz noteikt, ka Novēršanas likuma subjekts var neveikt pilnu klienta izpētes procesu, bet aprobežoties ar klienta izpētes procesa pirmo posmu – klienta identifikāciju un dokumentu, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija, kopijas izgatavošanu, ja Novēršanas likuma subjekts veic gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu vai vairākus šķietami saistītus darījumus, kuru kopējā summa nepārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, ar fizisku personu un pastāv zemi NILLTPF riski.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 4. pants paredz papildināt Novēršanas likuma 27.1 pantu ar ceturto daļu, kas nosaka, ka Novēršanas likuma subjekts attiecībā uz gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu ar klientu, kas ir fiziska persona, ja pastāv zems NILLTPF risks, pēc klienta identifikācijas un dokumentu, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija, kopijas izgatavošanas, ir tiesīgs neturpināt klienta izpēti, ja darījuma vai vairāku šķietami saistīto darījumu kopējā summa nepārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
Problēmas apraksts
Lai Reģistrs nodotu ziņas par juridiskā veidojuma patieso labuma guvējiem patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (Beneficial Ownership Registers Interconnection System - BORIS), pēc juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveides būs nepieciešams saslēgt attiecīgo reģistru ar patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5. pants paredz papildināt Novēršanas likuma pārejas noteikumus ar 66. punktu, kas nosaka, ka pilnvarnieks (pārvaldnieks) uzsāk sniegt informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem Reģistrā nākamajā dienā pēc tam, kad stājas spēkā grozījumi Novēršanas likumā, ar kuriem pārņemtas Direktīvas 2018/843 31.pantā noteiktās prasības.
Likumprojekta 5. pants paredz papildināt Novēršanas likuma pārejas noteikumus ar 67. punktu, kas nosaka Reģistra pienākumu uzkrāt un nodot patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā ziņas par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā un termiņā.
Likumprojekta 5. pants paredz papildināt Novēršanas likuma pārejas noteikumus ar 67. punktu, kas nosaka Reģistra pienākumu uzkrāt un nodot patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā ziņas par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā un termiņā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Nosakot slieksni 500 euro ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumiem, kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpētes pirmo posmu – klienta identifikāciju, būtu:
1) aptverti lielāki un potenciāli augstāka riska darījumi, neietekmējot maza apjoma un attiecīgi zema riska darījumus;
2) nodrošināta plašākas un ticamākas informācijas iegūšana par ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu veicēju profilu, kas ļautu labāk novērtēt gan katra klienta, gan visa ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora riskus kopumā, un ierobežot NILLFPF riskus.
1) aptverti lielāki un potenciāli augstāka riska darījumi, neietekmējot maza apjoma un attiecīgi zema riska darījumus;
2) nodrošināta plašākas un ticamākas informācijas iegūšana par ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu veicēju profilu, kas ļautu labāk novērtēt gan katra klienta, gan visa ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora riskus kopumā, un ierobežot NILLFPF riskus.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) vai persona, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā (fiziska persona ir rezidents vai pilnvarnieks (pārvaldnieks)/ fiziskās personas rezidences valsts ir ārpus Eiropas Savienības) Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem saņēmējs
Ietekmes apraksts
Likumprojekts noteiks juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) vai personai, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā, iesniegt un aktualizēt Reģistram informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem.
Juridiskās personas
- Juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) vai persona, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā (pilnvarnieks (pārvaldnieks) - juridiska persona ir reģistrēta Latvijā/ pilnvarnieks (pārvaldnieks) – juridiskā persona ir reģistrēta ārpus Eiropas Savienības) Valūtu tirdzniecības sabiedrība un kredītiestāde Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem saņēmējs
Ietekmes apraksts
Likumprojekts noteiks juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) vai personai, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā, iesniegt un aktualizēt Reģistram informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem.
Likumprojekts noteiks Novēršanas likuma subjektiem (valūtu tirdzniecības sabiedrībām un kredītiestādēm) veikt klienta izpēti gadījumā, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
Likumprojekts noteiks Novēršanas likuma subjektiem (valūtu tirdzniecības sabiedrībām un kredītiestādēm) veikt klienta izpēti gadījumā, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
102 995
0
10 350
10 350
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
102 995
0
10 350
10 350
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-102 995
0
-10 350
-10 350
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-102 995
0
-10 350
-10 350
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
102 995
0
10 350
10 350
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidei, tajā skaitā reģistrācijas moduļa izstrādei, informācijas izplatīšanas nodrošināšanai Reģistra informācijas tīmekļvietnē, datu izplatīšanas servisos un patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (BORIS), nepieciešams šāds finansējums:
1) 2024. gadā - 102 995 euro apmērā (ar PVN). Šos izdevumus veido kapitālie izdevumi EKK 5000 - 1216 cilvēkstundas x 84,70 euro/cilvēkstundā = 102 995 euro ar PVN, lai nodrošinātu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidi, tajā skaitā reģistrācijas moduļa izstrādi, informācijas izplatīšanas nodrošināšanu Reģistra informācijas tīmekļvietnē, datu izplatīšanas servisos un patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (BORIS);
2) 2025. gadā un turpmākos gados - 10 350 euro apmērā (ar PVN), ko veido kapitālie izdevumi EKK 5000 - 122.2 cilvēkstundas x 84,70 euro/ cilvēkstundā = 10 350 euro ar PVN, lai nodrošinātu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra pilnveidošanas darbus.
1) 2024. gadā - 102 995 euro apmērā (ar PVN). Šos izdevumus veido kapitālie izdevumi EKK 5000 - 1216 cilvēkstundas x 84,70 euro/cilvēkstundā = 102 995 euro ar PVN, lai nodrošinātu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidi, tajā skaitā reģistrācijas moduļa izstrādi, informācijas izplatīšanas nodrošināšanu Reģistra informācijas tīmekļvietnē, datu izplatīšanas servisos un patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (BORIS);
2) 2025. gadā un turpmākos gados - 10 350 euro apmērā (ar PVN), ko veido kapitālie izdevumi EKK 5000 - 122.2 cilvēkstundas x 84,70 euro/ cilvēkstundā = 10 350 euro ar PVN, lai nodrošinātu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra pilnveidošanas darbus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam 5.4. pasākuma ietvaros, veicot finansējuma pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana" uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 06.01.00 "Juridisko personu reģistrācija" 2024.gadam 102 995 euro apmērā un 2025. gadam un turpmāk katru gadu 10 350 euro apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar likumprojektu nepieciešami grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas paredz noteikt Reģistra funkciju vest juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru, nodrošināt piekļuvi informācijai par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem atvērto datu veidā, kā arī precizēt ziņu nodošanu par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Ar grozījumiem Novēršanas likumā un grozījumiem “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” tiks pilnībā ieviestas atsevišķas Direktīvas 2018/843 normas.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L0843
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES
Apraksts
Ar likumprojekts tiek transponēts Direktīvas 2018/843 31.panta 1.panta otrās daļas d) un e) apakšpunkts un 31. panta 3.a punkta pirmā, otrā un trešā daļa.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
31.panta 1.panta otrās daļas d) un e) apakšpunkts
Likumprojekta 3. pants (likuma 18.4 pants)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
31. panta 3.a punkta pirmā, otrā un trešā daļa
Likumprojekta 3. pants (likuma 18.5 un 18.6 pants)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav paredzēta rīcības brīvība uz attiecināmo regulējumu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, sakarā ar saņemto Eiropas Komisijas informācijas pieprasījumu Nr. INFR(2022)2217, C(2023)495 final par atsevišķu Direktīvas 2018/843 normu transponēšanas pienākuma nepildīšanu, likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtībā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
- Tieslietu ministrija
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Uzņēmumu reģistrs izveidos, uzturēs un vedīs jaunu - juridisko veidojumu patieso labumu guvēju reģistru.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Novēršanas likuma subjekts klientu izpētes ietvaros identificē klientu un tā patieso labuma guvējus, šādā veidā iegūstot klientu un to patieso labuma guvēju identificējošos datus. Novēršanas likuma subjekta datu apstrādes pamats ir Novēršanas likuma attiecīgās normas par klienta izpētes veikšanu Novēršanas likumā noteiktajos gadījumos.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi