26-TA-1049: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finansējuma piešķiršanu Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidei 2026. gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu ir Latvijas kultūrvēsturiskā matojuma daļa, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Lestene”, piesaistot valsts pašvaldības un ziedotāju finansējumu, 2022. gadā uzsāka un 2025. gada nogalē pabeidza Lestenes muzeja pārbūvi, un tajā plānots iekārtot mūsdienīgu ekspozīciju par Otrā pasaules kara notikumiem Kurzemē.
Lestenes memoriāla izveides vēsture
Lestenes Brāļu kapu memoriāls ir valsts nozīmes piemiņas vieta visiem Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģiona karavīriem, kā arī valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ideju par Otrā pasaules karā kritušo leģionāru piemiņas vietas ierīkošanu Lestenē ierosināja bijušais leģionārs Andrejs Apsītis. 1997. gada oktobrī Lestenes pagasta padomes sēdē tika nolemts tādu izveidot. 1998. gadā tika nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kura uzdevums bija ziedojumu vākšana darbu finansēšanai. Tajā laikā arī sākās praktiskie piemiņas vietas veidošanas darbi. Pirmā karavīra pārapbedīšana notika 1998. gada 8. maijā. Šobrīd Lestenē ir pārapbedītas vairāk nekā 1300 leģionāru mirstīgās atliekas, savukārt uz kapu plāksnēm iegravēti aptuveni 11 000 kritušo leģionāru vārdu.
Brāļu kapu memoriāla pamatakmens tika iesvētīts 2000. gada 26. maijā, un tā izveide notikusi gan par valsts, gan pašvaldības un privātpersonu līdzekļiem. Visu memoriālo ansambli kopumā atklāja 2003. gada 27. septembrī. Tā uzturēšana notiek par Tukuma novada pašvaldības līdzekļiem.
2023. gada 15. septembrī tika noslēgta Vienošanās par sadarbību starp Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”, Aizsardzības ministriju un Latvijas Kara muzeju. Vienošanās mērķis ir veicināt un attīstīt patriotismu Latvijas sabiedrībā, kalpošanas ideālu sabiedrības interesēs un stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā. Līdzēji apņēmās iespēju un kompetences ietvaros ievērojot normatīvo aktu prasības, kopīgi sadarboties, veicot šādus pasākumus: pēc nepieciešamības nodrošināt savstarpēju praktisku palīdzību un kopīgu dalību piemiņas un izglītības pasākumu organizēšanā Lestenes Brāļu kapu memoriālā; sniegt atbalstu Latviešu karavīru memoriāla izveidē, tādējādi saglabājot vēstures liecības; sniegt atbalstu jaunas vēstures ekspozīcijas izveidē, izvietojot to Latviešu karavīru memoriāla telpās.
Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 6. jūnijā pieņēma likumu “Par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē”, kura mērķis ir apzināt, atcerēties vēsturiskos notikumus, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt faktos balstītu izpratni par notikumiem okupētās Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrajā pasaules karā, kura laikā okupētājvalstis – Padomju Savienība un Vācija – prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos. Ar jauno likumu noteikta piemiņas vietas teritorijas uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtība, kā arī noteikta teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un uzturēšanas finansēšanas kārtība. Likums paredz, ka arī valsts var piedalīties piemiņas vietas teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un izmantošanas ilgtermiņa koncepcijas īstenošanas finansēšanā, ja valsts budžetā tam būs paredzēti līdzekļi.
2026. gada 8. maijā Aizsardzības ministrija, Latvijas Kara muzejs un Tukuma novada pašvaldība noslēdza nodoma vienošanos par Otrā pasaules kara piemiņas vietas Lestenē – Lestenes muzeja pārņemšanu valsts īpašumā, paredzot katras puses atbildību, lai īstenotu Lestenes muzeja pārņemšanu valsts īpašumā.
Lestenes muzeja izveide
2026. gadā Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju veic Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidi, un to plānots atklāt 2026. gada novembrī. Lestenes muzeja ekspozīciju par Otrā pasaules kara notikumiem Kurzemes cietoksnī un Lestenē papildinās bunkurs, radot priekšstatu par latviešu karavīru dzīvi kara apstākļos. Muzejs ietvers arī pulcēšanās telpas piemiņas vietas apmeklētājiem un dažādu pasākumu norises laikā. Jaunais muzejs būs piemērots apmeklētājiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Aizsardzības ministrija uzskata, ka topošais Lestenes muzejs būs nozīmīgs Latvijas militāri politiskās vēstures liecību turētājs, kā arī tā ekspozīcija varēs kalpot kā stāstījuma vieta par Otrā pasaules kara beigu posma norisēm Latvijas teritorijā, kad pretējās frontēs zem svešu valstu karogiem karoja vācu leģionā un padomju armijā iesauktie latvieši. Šos vēstures notikumus ir būtiski skaidrot arī tādēļ, lai mazinātu ar šīm Latvijas vēstures lappusēm saistītos dezinformācijas riskus.
Latvijas Kara muzejs līdz šim ir sadarbojies ar Lestenes muzeja un Brāļu kapu ansambļa veidotājiem un uzturētājiem, sniedzot informatīvi metodisko atbalstu, kā arī sniedz atbalstu topošā Lestenes muzeja ekspozīcijas veidošanā.
Finanšu investīcijas Lestenes muzeja attīstībā
2024. gada 22. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu piešķirt Tukuma novada pašvaldībai 175 000 euro Lestenes muzeja pārbūvei, lai turpinātu Lestenes muzeja attīstību un veiktu nepieciešamos remontdarbus.
2025. gada 21. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas rīkojuma projektu par 250 000 euro piešķiršanu Tukuma novada pašvaldībai Lestenes muzeja pārbūves pabeigšanai.
Lestenes Brāļu kapu memoriāla tapšanā Tukuma novada pašvaldība jau daudzus gadus ir ieguldījusi gan savus, gan ziedotāju, gan dažādu ministriju līdzekļus, kā arī piesaistījusi citus finansētājus. Kā informē Tukuma novada pašvaldība, projekta kopējās būvniecības izmaksas bija 1 174 030 euro apmērā, tai skaitā, 525 000 euro valsts finansējums, ko veidoja Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums 100 000 euro apmērā 2023. gadā, Aizsardzības ministrijas piešķirtais finansējums 175 000 euro apmērā 2024. gadā un 2025. gadā piešķirtais Aizsardzības ministrijas finansējums 250 000 euro apmērā, 504 030 euro pašvaldības finansējums un 145 000 euro – ziedojumi.
Tukuma novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu par Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidi 2026. gadā par kopējo summu 115 797 euro, no kuras pašvaldība lūdz Aizsardzības ministriju piešķirt 58 000 euro.
Aizsardzības ministrija, izvērtējot pašvaldības lūgumu, kā arī, ņemot vērā plānoto Lestenes muzeja pārņemšanu valsts īpašumā un lai saglabātu militārās vēstures liecības, ir lēmusi piešķirt Tukuma novada pašvaldībai 58 000 euro Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidi 2026. gadā.
Lestenes memoriāla izveides vēsture
Lestenes Brāļu kapu memoriāls ir valsts nozīmes piemiņas vieta visiem Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģiona karavīriem, kā arī valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ideju par Otrā pasaules karā kritušo leģionāru piemiņas vietas ierīkošanu Lestenē ierosināja bijušais leģionārs Andrejs Apsītis. 1997. gada oktobrī Lestenes pagasta padomes sēdē tika nolemts tādu izveidot. 1998. gadā tika nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kura uzdevums bija ziedojumu vākšana darbu finansēšanai. Tajā laikā arī sākās praktiskie piemiņas vietas veidošanas darbi. Pirmā karavīra pārapbedīšana notika 1998. gada 8. maijā. Šobrīd Lestenē ir pārapbedītas vairāk nekā 1300 leģionāru mirstīgās atliekas, savukārt uz kapu plāksnēm iegravēti aptuveni 11 000 kritušo leģionāru vārdu.
Brāļu kapu memoriāla pamatakmens tika iesvētīts 2000. gada 26. maijā, un tā izveide notikusi gan par valsts, gan pašvaldības un privātpersonu līdzekļiem. Visu memoriālo ansambli kopumā atklāja 2003. gada 27. septembrī. Tā uzturēšana notiek par Tukuma novada pašvaldības līdzekļiem.
2023. gada 15. septembrī tika noslēgta Vienošanās par sadarbību starp Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”, Aizsardzības ministriju un Latvijas Kara muzeju. Vienošanās mērķis ir veicināt un attīstīt patriotismu Latvijas sabiedrībā, kalpošanas ideālu sabiedrības interesēs un stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā. Līdzēji apņēmās iespēju un kompetences ietvaros ievērojot normatīvo aktu prasības, kopīgi sadarboties, veicot šādus pasākumus: pēc nepieciešamības nodrošināt savstarpēju praktisku palīdzību un kopīgu dalību piemiņas un izglītības pasākumu organizēšanā Lestenes Brāļu kapu memoriālā; sniegt atbalstu Latviešu karavīru memoriāla izveidē, tādējādi saglabājot vēstures liecības; sniegt atbalstu jaunas vēstures ekspozīcijas izveidē, izvietojot to Latviešu karavīru memoriāla telpās.
Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 6. jūnijā pieņēma likumu “Par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē”, kura mērķis ir apzināt, atcerēties vēsturiskos notikumus, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt faktos balstītu izpratni par notikumiem okupētās Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrajā pasaules karā, kura laikā okupētājvalstis – Padomju Savienība un Vācija – prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos. Ar jauno likumu noteikta piemiņas vietas teritorijas uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtība, kā arī noteikta teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un uzturēšanas finansēšanas kārtība. Likums paredz, ka arī valsts var piedalīties piemiņas vietas teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un izmantošanas ilgtermiņa koncepcijas īstenošanas finansēšanā, ja valsts budžetā tam būs paredzēti līdzekļi.
2026. gada 8. maijā Aizsardzības ministrija, Latvijas Kara muzejs un Tukuma novada pašvaldība noslēdza nodoma vienošanos par Otrā pasaules kara piemiņas vietas Lestenē – Lestenes muzeja pārņemšanu valsts īpašumā, paredzot katras puses atbildību, lai īstenotu Lestenes muzeja pārņemšanu valsts īpašumā.
Lestenes muzeja izveide
2026. gadā Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju veic Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidi, un to plānots atklāt 2026. gada novembrī. Lestenes muzeja ekspozīciju par Otrā pasaules kara notikumiem Kurzemes cietoksnī un Lestenē papildinās bunkurs, radot priekšstatu par latviešu karavīru dzīvi kara apstākļos. Muzejs ietvers arī pulcēšanās telpas piemiņas vietas apmeklētājiem un dažādu pasākumu norises laikā. Jaunais muzejs būs piemērots apmeklētājiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Aizsardzības ministrija uzskata, ka topošais Lestenes muzejs būs nozīmīgs Latvijas militāri politiskās vēstures liecību turētājs, kā arī tā ekspozīcija varēs kalpot kā stāstījuma vieta par Otrā pasaules kara beigu posma norisēm Latvijas teritorijā, kad pretējās frontēs zem svešu valstu karogiem karoja vācu leģionā un padomju armijā iesauktie latvieši. Šos vēstures notikumus ir būtiski skaidrot arī tādēļ, lai mazinātu ar šīm Latvijas vēstures lappusēm saistītos dezinformācijas riskus.
Latvijas Kara muzejs līdz šim ir sadarbojies ar Lestenes muzeja un Brāļu kapu ansambļa veidotājiem un uzturētājiem, sniedzot informatīvi metodisko atbalstu, kā arī sniedz atbalstu topošā Lestenes muzeja ekspozīcijas veidošanā.
Finanšu investīcijas Lestenes muzeja attīstībā
2024. gada 22. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu piešķirt Tukuma novada pašvaldībai 175 000 euro Lestenes muzeja pārbūvei, lai turpinātu Lestenes muzeja attīstību un veiktu nepieciešamos remontdarbus.
2025. gada 21. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas rīkojuma projektu par 250 000 euro piešķiršanu Tukuma novada pašvaldībai Lestenes muzeja pārbūves pabeigšanai.
Lestenes Brāļu kapu memoriāla tapšanā Tukuma novada pašvaldība jau daudzus gadus ir ieguldījusi gan savus, gan ziedotāju, gan dažādu ministriju līdzekļus, kā arī piesaistījusi citus finansētājus. Kā informē Tukuma novada pašvaldība, projekta kopējās būvniecības izmaksas bija 1 174 030 euro apmērā, tai skaitā, 525 000 euro valsts finansējums, ko veidoja Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums 100 000 euro apmērā 2023. gadā, Aizsardzības ministrijas piešķirtais finansējums 175 000 euro apmērā 2024. gadā un 2025. gadā piešķirtais Aizsardzības ministrijas finansējums 250 000 euro apmērā, 504 030 euro pašvaldības finansējums un 145 000 euro – ziedojumi.
Tukuma novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu par Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidi 2026. gadā par kopējo summu 115 797 euro, no kuras pašvaldība lūdz Aizsardzības ministriju piešķirt 58 000 euro.
Aizsardzības ministrija, izvērtējot pašvaldības lūgumu, kā arī, ņemot vērā plānoto Lestenes muzeja pārņemšanu valsts īpašumā un lai saglabātu militārās vēstures liecības, ir lēmusi piešķirt Tukuma novada pašvaldībai 58 000 euro Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidi 2026. gadā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Aizsardzības ministrijai noslēgt vienošanos ar Tukuma novada pašvaldību par Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidi 2026. gadā, paredzot piešķirto līdzekļu izlietojuma kontroli un nosakot, ka par grāmatvedības datu pareizību un finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši plānotajam ir atbildīga Tukuma novada pašvaldība.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
-
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tukuma novada pašvaldībai nepieciešams valsts atbalsts, lai valsts kultūras piemineklī – Lestenes Brāļu kapu memoriālā – izveidotu muzeju, kas kļūst par nozīmīgu Latvijas militārās vēstures liecību saglabāšanas vietu un sabiedrības, jo īpaši jauniešu, patriotiskās audzināšanas vietu.
Risinājuma apraksts
Atbalstīt Aizsardzības ministrijas finansējuma piešķiršanu 58 000 euro apjomā Tukuma novada pašvaldībai Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidei 2026. gadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
MK rīkojuma projekta izpilde tiks nodrošināta no 2026. gada Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammā 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana" paredzētajiem līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā veicot pārdali ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā. Ar Tukuma novada pašvaldību tiks noslēgts sadarbības līgums, tajā tiks atrunāta finansējuma kontroles kārtība un atskaitīšanās periods, lai Aizsardzības ministrija varētu uzraudzīt finansējuma apguvi.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Lai saglabātu militārās vēstures liecības, Tukuma novada pašvaldībai 2026. gadā plānots piešķirt finansējumu 58 000 euro apmērā Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidei no Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana". Nepieciešamības gadījumā tiks veikta finanšu resursu pārkārtošana pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tukuma novada pašvaldība
- Aizsardzības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
