25-TA-161: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Uliha ielā 84–1, Liepājā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 45.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma Uliha ielā 84-1, Liepājā, atsavināšanu.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma Uliha ielā 84-1, Liepājā, atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par valsts nekustamā īpašuma Uliha ielā 84 – 1, Liepājā, pārdošanu" izstrādāts ar mērķi, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valstij piederošo dzīvokļa īpašumu Uliha ielā 84-1, Liepājā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 17009017174) – dzīvokļa īpašumu Nr.1 (telpu grupas kadastra apzīmējums 17000400289001001) un kopīpašuma 480/2405 domājamās daļas no būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 17000400289001 un 17000400289002; 17000400289003 un 17000400289004) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 17000400289) 0,0696 ha kopplatībā – Uliha ielā 84 -1, Liepājā.
Īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Uliha ielā 84-1, Liepājā (turpmāk – Valsts dzīvokļa īpašums) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 3870 - 1, lēmuma datums: 22.04.2024. Pamats: 26.02.2024. akts Nr.00031/008/2024-AKT (VNI reg. Nr. A/2024/1264) par valstij piekritīgo nekustamā īpašuma nodošanu un pieņemšanu.
Valsts dzīvokļa īpašums, pamatojoties uz Kurzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres Jevgenijas Jaunģelžes 09.01.2019. izdoto notariālo aktu Nr. 126 par mantojuma lietas izbeigšanu 09.05.2015. mantojuma lietā Nr.73/175935/18, ar kuru mantojamā manta tika atzīta par bezmantinieka mantu un Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 12.punktu, 14.1. apakšpunktu un Civillikuma 416. panta septīto daļu, ar aktu Nr.00031/008/2024-AKT “Par valstij piekrītošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 901 7174) – dzīvokļa īpašuma Nr. 1 – Uliha ielā 84, Liepājā, nodošanu un pieņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā”” Turpmāk – Akts) izpildu lietā Nr.00001/008/2019-BL no Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr. 8 zvērināta tiesu izpildītāja Jura Kalniņa pārņemts Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē, un VNĪ pārvaldīšanā ar Akta parakstīšanas dienu, t.i., ar 26.02.2024.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Valsts dzīvokļa īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 6316 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 9161 euro apmērā.
Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpst:
1) dzīvojamā telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 17000400289001 001) 48 m2 kopplatībā, lietošanas veids: “1122 - triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" – ar adresi Uliha iela 84 - 1, Liepājā.
2) kopīpašuma 480/2405 domājamās daļas no būvēm:
- dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 17000400289001), kas pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos 181,5 m2 platībā ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā;
- dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 17000400289002), kas pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos 99,3 m2 ar adresi Dārtas iela 14, Liepājā;
- būves – tualetes (būves kadastra apzīmējums 17000400289003) 4,2 m2 platībā ar adresi Dārtas iela 14, Liepājā;
- būves – garāžas (būves kadastra apzīmējums 17000400289004) 21 m2 ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā.
3) kopīpašuma 480/2405 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 17000400289) 0,0696 ha kopplatībā ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 2555,87 euro.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 17000400289) noteikti šādi lietošanas mērķi:
- 0701: vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0,0696 ha platībā;
Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zemes zem ēkām platība – 0,0696 ha.
Zemes vienībai saskaņā ar NĪVKIS nav noteikti apgrūtinājumi. Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3870 nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.17000400289) reģistrēta atzīme - noteikti aprobežojumi ar ''Aizsargjoslu likumu'' un likumu ''Par telekomunikācijām''.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas likuma Pārejas noteikumu 19. pantā noteikto, izskatot nostiprinājuma lūgumu, kas saņemts pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 17. panta 1. punkta "b" apakšpunktā (01.12.2019.), rajona (pilsētas) tiesa dzēš apgrūtinājumus, kuri neatbilst šā likuma 17. panta 1. punkta prasībām, tai skaitā tos dzīvokļa īpašuma nodalījumā ierakstītos lietošanas aprobežojumus, kuri ierakstīti saskaņā ar pirkuma līgumiem, kas noslēgti atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un ir saistīti ar kopīpašumā esošās daļas lietošanu. Ņemot vērā minēto, vienlaikus ar jaunā Valsts dzīvokļa īpašuma ieguvēja īpašuma tiesību reģistrēšanas zemesgrāmatā, Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3870 nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.17000400289) būtu jādzēš reģistrētā atzīme.
Uz zemes vienības (zems vienības kadastra apzīmējums 17000400289 ) atrodas vēl divas zemesgrāmatā nereģistrētas būves:
būve – šķūnis (būves kadastra apzīmējums 17000400289005) 57,1 m2 ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā;
būve – šķūnis (būves kadastra apzīmējums 17000400289006) 6,3 m2 ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā.
Veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā konstatēts, ka uz zemes gabala atrodas:
dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums 17000400289001) pamati, pati ēka ir nojaukta;
dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 17000400289002), kura dabā eksistē un ir apdzīvojama;
tualete (būves kadastra apzīmējums 17000400289003), kas faktiski ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
garāža (būves kadastra apzīmējums 17000400289004), kas faktiski ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
šķūnis (būves kadastra apzīmējums 17000400289005), kas faktiski atbilst rindai ar nelielām, neviendabīgām un neapmierinošā stāvoklī esošām koka konstrukcijas celtnēm, kas varētu atbilst malkas šķūņiem vai noliktavām;
šķūnis (būves kadastra apzīmējums 17000400289006), kas faktiski atbilst neapmierinošā stāvoklī esošam malkas šķūnim vai noliktavai.
Ņemot vērā minēto un, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu būves vērtību, lai veiktu visas nepieciešamās darbības būvju (būvju kadastra apzīmējumi 17000400289005 vai 17000400289006) demontāžai vai darbībām, kas nepieciešamas to reģistrēšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma sastāvā. Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam Valsts dzīvokļa īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par tā faktisko stāvokli dabā, kā arī par to, ka turpmākai rīcībai attiecībā uz būvēm (būvju kadastra apzīmējumi demontāžai 17000400289005 vai 17000400289006) Valsts dzīvokļa ieguvējam būs nepieciešams vienoties ar visiem nekustamā īpašuma, kas pilnībā sadalīts 6 dzīvokļu īpašumos (dzīvokļu īpašumu kadastra Nr.17009013730, 17009017174; 17009019889; 17009025716; 17009027572 un 17009030372) dzīvokļu īpašniekiem.
Piekļuve nodrošināta no Uliha ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 1700 040 0418) un Dārtas ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 1700 040 0435).
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai, palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju, kā arī valstij piederošu dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42.panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Liepājas valstspilsētas pašvaldība 22.02.2024. vēstulē Nr. 398/1.11. informē, ka sakarā ar dzīvokļa īpašuma neesamību dabā, konkrētais Valsts dzīvokļa īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta pirmo daļu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 17000400289) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 17000400289) un būvju (būvju kadastra apzīmējumi 17000400289001, 17000400289002, 17000400289003 un 17000400289004) – Uliha ielā 84, Liepājā, zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3870 nav atzīmes par pārējo dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu uz Valsts dzīvokļa īpašumu.
Īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Uliha ielā 84-1, Liepājā (turpmāk – Valsts dzīvokļa īpašums) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 3870 - 1, lēmuma datums: 22.04.2024. Pamats: 26.02.2024. akts Nr.00031/008/2024-AKT (VNI reg. Nr. A/2024/1264) par valstij piekritīgo nekustamā īpašuma nodošanu un pieņemšanu.
Valsts dzīvokļa īpašums, pamatojoties uz Kurzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres Jevgenijas Jaunģelžes 09.01.2019. izdoto notariālo aktu Nr. 126 par mantojuma lietas izbeigšanu 09.05.2015. mantojuma lietā Nr.73/175935/18, ar kuru mantojamā manta tika atzīta par bezmantinieka mantu un Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 12.punktu, 14.1. apakšpunktu un Civillikuma 416. panta septīto daļu, ar aktu Nr.00031/008/2024-AKT “Par valstij piekrītošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 901 7174) – dzīvokļa īpašuma Nr. 1 – Uliha ielā 84, Liepājā, nodošanu un pieņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā”” Turpmāk – Akts) izpildu lietā Nr.00001/008/2019-BL no Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr. 8 zvērināta tiesu izpildītāja Jura Kalniņa pārņemts Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē, un VNĪ pārvaldīšanā ar Akta parakstīšanas dienu, t.i., ar 26.02.2024.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Valsts dzīvokļa īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 6316 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 9161 euro apmērā.
Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpst:
1) dzīvojamā telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 17000400289001 001) 48 m2 kopplatībā, lietošanas veids: “1122 - triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" – ar adresi Uliha iela 84 - 1, Liepājā.
2) kopīpašuma 480/2405 domājamās daļas no būvēm:
- dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 17000400289001), kas pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos 181,5 m2 platībā ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā;
- dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 17000400289002), kas pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos 99,3 m2 ar adresi Dārtas iela 14, Liepājā;
- būves – tualetes (būves kadastra apzīmējums 17000400289003) 4,2 m2 platībā ar adresi Dārtas iela 14, Liepājā;
- būves – garāžas (būves kadastra apzīmējums 17000400289004) 21 m2 ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā.
3) kopīpašuma 480/2405 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 17000400289) 0,0696 ha kopplatībā ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā, kadastrālās vērtības daļa atbilstoši nekustamā īpašuma sastāvam ir 2555,87 euro.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 17000400289) noteikti šādi lietošanas mērķi:
- 0701: vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0,0696 ha platībā;
Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zemes zem ēkām platība – 0,0696 ha.
Zemes vienībai saskaņā ar NĪVKIS nav noteikti apgrūtinājumi. Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3870 nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.17000400289) reģistrēta atzīme - noteikti aprobežojumi ar ''Aizsargjoslu likumu'' un likumu ''Par telekomunikācijām''.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas likuma Pārejas noteikumu 19. pantā noteikto, izskatot nostiprinājuma lūgumu, kas saņemts pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 17. panta 1. punkta "b" apakšpunktā (01.12.2019.), rajona (pilsētas) tiesa dzēš apgrūtinājumus, kuri neatbilst šā likuma 17. panta 1. punkta prasībām, tai skaitā tos dzīvokļa īpašuma nodalījumā ierakstītos lietošanas aprobežojumus, kuri ierakstīti saskaņā ar pirkuma līgumiem, kas noslēgti atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un ir saistīti ar kopīpašumā esošās daļas lietošanu. Ņemot vērā minēto, vienlaikus ar jaunā Valsts dzīvokļa īpašuma ieguvēja īpašuma tiesību reģistrēšanas zemesgrāmatā, Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3870 nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.17000400289) būtu jādzēš reģistrētā atzīme.
Uz zemes vienības (zems vienības kadastra apzīmējums 17000400289 ) atrodas vēl divas zemesgrāmatā nereģistrētas būves:
būve – šķūnis (būves kadastra apzīmējums 17000400289005) 57,1 m2 ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā;
būve – šķūnis (būves kadastra apzīmējums 17000400289006) 6,3 m2 ar adresi Uliha ielā 84, Liepājā.
Veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā konstatēts, ka uz zemes gabala atrodas:
dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums 17000400289001) pamati, pati ēka ir nojaukta;
dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 17000400289002), kura dabā eksistē un ir apdzīvojama;
tualete (būves kadastra apzīmējums 17000400289003), kas faktiski ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
garāža (būves kadastra apzīmējums 17000400289004), kas faktiski ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
šķūnis (būves kadastra apzīmējums 17000400289005), kas faktiski atbilst rindai ar nelielām, neviendabīgām un neapmierinošā stāvoklī esošām koka konstrukcijas celtnēm, kas varētu atbilst malkas šķūņiem vai noliktavām;
šķūnis (būves kadastra apzīmējums 17000400289006), kas faktiski atbilst neapmierinošā stāvoklī esošam malkas šķūnim vai noliktavai.
Ņemot vērā minēto un, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu būves vērtību, lai veiktu visas nepieciešamās darbības būvju (būvju kadastra apzīmējumi 17000400289005 vai 17000400289006) demontāžai vai darbībām, kas nepieciešamas to reģistrēšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma sastāvā. Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam Valsts dzīvokļa īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par tā faktisko stāvokli dabā, kā arī par to, ka turpmākai rīcībai attiecībā uz būvēm (būvju kadastra apzīmējumi demontāžai 17000400289005 vai 17000400289006) Valsts dzīvokļa ieguvējam būs nepieciešams vienoties ar visiem nekustamā īpašuma, kas pilnībā sadalīts 6 dzīvokļu īpašumos (dzīvokļu īpašumu kadastra Nr.17009013730, 17009017174; 17009019889; 17009025716; 17009027572 un 17009030372) dzīvokļu īpašniekiem.
Piekļuve nodrošināta no Uliha ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 1700 040 0418) un Dārtas ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 1700 040 0435).
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai, palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju, kā arī valstij piederošu dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42.panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Liepājas valstspilsētas pašvaldība 22.02.2024. vēstulē Nr. 398/1.11. informē, ka sakarā ar dzīvokļa īpašuma neesamību dabā, konkrētais Valsts dzīvokļa īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta pirmo daļu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 17000400289) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 17000400289) un būvju (būvju kadastra apzīmējumi 17000400289001, 17000400289002, 17000400289003 un 17000400289004) – Uliha ielā 84, Liepājā, zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3870 nav atzīmes par pārējo dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu uz Valsts dzīvokļa īpašumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā iekļautā Valsts dzīvokļa īpašuma izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā Valsts dzīvokļa īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā Valsts dzīvokļa īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā jāparedz arī šāds nosacījums.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā iekļautā Valsts dzīvokļa īpašuma izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā Valsts dzīvokļa īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā Valsts dzīvokļa īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā jāparedz arī šāds nosacījums.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Valsts dzīvokļa īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Valsts dzīvokļa īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi