Anotācija (ex-ante)

 Saskaņā ar Valsts prezidenta 2020. gada 19. jūnija paziņojumā Nr. 12 "Par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu" izsludināto Saeimas 2020. gada 10. jūnijā pieņemto Likuma 4. panta pirmo daļu Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:
1) valstspilsētu pašvaldību teritorijās;
2) novadu pašvaldību teritorijās.
 Šobrīd noteikumu Nr. 947 13.1. apakšpunktā noteikumu tekstā lietots termins "republikas pilsētas", kas neatbilst spēkā esošajam administratīvo teritoriju iedalījumam. Noteikumu Nr. 947 13.1. un 13.2. apakšpunktos lietotie termini jāsaskaņo ar Likuma 4. panta pirmo daļu. 

Noteikumu Nr. 947 13.1. apakšpunktā, saskaņā ar Likuma 4. pantu, jāaizstāj vārdi "republikas pilsētas vai novada" ar vārdiem "pašvaldības administratīvās" un noteikumu Nr. 947 13.2. apakšpunktā jāaizstāj vārds "novadu" ar vārdiem "pašvaldību administratīvo".

 Šobrīd noteikumu Nr. 947 4. punktā noteikts, ka meža īpašniekam katru gadu līdz 1. martam ir jāapzina gāzto un lauzto skujkoku vietas un līdz 1. jūnijam jāveic šo bojāto koku izvešana atbilstoši noteikumu Nr. 947 5. punkta nosacījumiem. Savukārt, ja netiek plānota bojāto koku izvešana, tie nozāģējami, atzarojami, sagarumojami līdz 1. aprīlim.
 Noteikumu Nr. 947 4. un 5. punkta mērķis ir savlaicīgi pirms aktīvās mizgraužu lidošanas fāzes no meža izvest vēja gāztos un lauztos skujkokus, īpaši tas attiecināms uz izgāztajām eglēm, kurās mizgrauži primāri var veidot savu attīstības vietu pēc mošanās un izlīšanas no zemsedzes.   Noteikumu 4. punkta norma ir neskaidra no tās piemērošanas viedokļa, tāpēc to nepieciešams precizēt. 

Noteikumu projektā noteikumu Nr. 947 4. punkts precizējams, prasības attiecinot uz gāztajām un lauztajām eglēm, kā arī attiecinot šīs prasības uz mežaudzēm, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz 4. 

Lai noteikumu Nr. 947 4. punktā noteiktajā termiņā apsekotu skujkoku mežaudzes un novērtētu gāzto un lauzto skujkoku apjomu, nepieciešama lielu cilvēkresursu iesaiste, kā arī situācija mežā var mainīties pēc apsekošanas brīža. 

 Noteikumu projektā attiecībā uz gāzto un lauzto skujkoku izvākšanu no mežaudzēm, nepieciešams precizēt, ka 4. punktā noteiktās prasības attiecināmas uz konstatētajām no 1.septembra līdz 1.martam gāztajām un lauztajām eglēm, kuru diametrs ir lielāks par 20 centimetriem un to apjoms pārsniedz 10 kubikmetru uz hektāru mežaudzēs, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz 4. 
 Precizējums novērš situāciju, kad meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir veicis mežaudžu apsekošanu, bet saņem sodu par neievērotām noteikuma prasībām situācijas mainības dēļ. Valsts meža dienests, konstatējot pārkāpumu, pieņems lēmumu par administratīvo pārkāpumu uzsākšanu un veiks citas nepieciešamās procesuālās darbības, ja konstatēs, ka laikā no 1. septembra līdz 1. martam gāzto un lauzto egļu (izņemot sausos kokus) diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, to apjoms pārsniedz 10 kubikmetru uz hektāru, mežaudzēs, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz 4 un nav ievērotas noteikumu Nr. 947 4. punktā noteiktās prasības.
 Pēc vētru izraisītām liela mēroga vējgāzēm un vējlauzēm, kad vēja postījumi ir visā Latvijā vai reģionā, ir zināmas vētru ietekmētās teritorijas, tādēļ gāztie un lauztie skujkoki ir uzskatāmi par konstatētiem un meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāievēro noteikumu Nr. 947 4. punktā noteiktās prasības.

 Šobrīd noteikumos Nr. 947 lietotajam terminam "aizsargā pret stumbru kaitēkļiem" nav skaidra tā nozīme.

 Noteikumu projektā prasības attiecībā uz gāzto un lauzto egļu nozāģēšanu, atzarošanu un sagarumošanu jāaizstāj ar kokmateriālu aizsargāšanu pret stumbra kaitēkļiem, kas ietver arī efektīvāku aizsardzības veidu – kokmateriālu skrāpēšanu. Termins "kokmateriālu skrāpēšana" ietilpst termina "mehāniskie mizas bojājumi" tvērumā.
 Noteikumu projekts papildināms ar 5.¹ punktu, nosakot, ka 4., 5. un 11. punktā minētie kokmateriāli uzskatāmi par aizsargātiem pret stumbra kaitēkļiem, ja tie ir ar mizas bojājumiem, kas radušies tos sagatavojot mašinizēti, vai mehāniski bojājot to mizu, vai ķīmiski vai bioloģiski aizsargāti pēc to sagatavošanas vai nokraušanas krautuvē.

Noteikumu Nr. 947 8. punkta mērķis ir neradīt skujkoku terpēnu izdalošu kompaktu vietu tiešā egļu mežaudžu tuvumā, kuras primāri būtu pakļautas mizgraužu bojājumu riskam. Šobrīd jebkāda veida ciršanas atlieku krautnēšanai noteikti ierobežojumi – tostarp, arī attiecībā uz lapu kokiem. Neskatoties uz to, ka lapu koku ciršanas atlieku krautnēšana un novietošana pie egļu mežaudzes nepasliktina sanitāro situāciju egļu mežaudzē.

Noteikumu projektā precizējams noteikumu Nr. 947 8. punkts attiecībā uz nosacījumiem svaigo (neapžuvušo) ciršanas atlieku krautnēšanai šķeldošanai, attiecinot šos nosacījumus uz skujkoku ciršanas atliekām.

 Noteikumu Nr. 947 8. punktā noteikts, ka svaigās (neapžuvušās) ciršanas atliekas krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10 metriem no egļu mežaudzēm, kur egle veido vairāk nekā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma. 
 Lai noteiktu, vai konkrētā mežaudze ir ar atbilstošu egles procentuālo īpatsvaru, pašlaik ir jāveic papildus šķērslaukuma mērījumi, lai gan šī procentuālā īpatsvara noteikšanai var izmantot sastāva koeficientu mežaudzes formulā, kas raksturo audzes sugu sastāvu un mistrojumu. 

Noteikumu projektā precizējams noteikumu Nr. 947 8. punkts, aizstājot, mežaudzes šķērslaukuma izmantošanu, nosakot egļu īpatsvaru, ar terminu "sastāva koeficients mežaudzes formulā" pielietošanu atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" 4.pielikumam, koku sugas sastāva koeficients mežaudzes formulā ir viens no meža inventarizācijā nosakāmiem rādītājiem un tas ir reģistrēts Meža valsts reģistrā. Koku sugas sastāva koeficientu mežaudzes formulā aprēķina no šķērslaukuma mērījumiem un tas raksturo egļu īpatsvaru mežaudzē tāpat kā egles procentuālais īpatsvars mežaudzes šķērslaukumā.

Noteikumu Nr. 947 8. punkts precizējams, ka svaigās (neapžuvušās) ciršanas atliekas krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10 metriem no egļu mežaudzēm, ja to vecums pārsniedz 50 gadu. 

Attiecībā uz egļu mežaudžu vecumu, noteikumu projektā noteikumu Nr. 947 8. punkts precizējams, nosakot, ka to vecums ir 50 gadu vai vairāk.

 Noteikumu Nr. 947 8. punktā nosaka prasību ciršanas atlieku krautnēšanas attālumam no egļu mežaudzēm, ja starp krautuvi un mežaudzi neatrodas ceļš, grāvis vai citi meža infrastruktūras objekti. Noteikumu Nr. 947 8. punktā noteiktie "citi meža infrastruktūras objekti" nenodrošina egļu mežaudžu bojājumu iespējamības samazināšanu un aizsardzību pret egļu astoņzobu mizgrauža bojājumiem.

Noteikumu Nr. 947 8. punkts precizēts, svītrojot vārdus "citi meža infrastruktūras objekti".

 Pēc Meža resursu monitoringa 3. cikla datiem sausieņu platība aizņem 51 % no kopējās meža platības. Savukārt slapjaiņu, purvaiņu, āreņu un kūdreņu kopējā platība aizņem 49 % no kopējās meža platības. No AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošām meža platībām 48 % atrodas slapjās vai nosusinātās augsnēs.
 Risu veidošanās mežizstrādes vai augsnes gatavošanas laikā ir neizbēgama un 2020. gadā AS "Latvijas valsts meži" veica risu līdzināšanu 1742 kilometru kopgarumā. Lai nodrošinātu noteikumu Nr. 947 10.1. apakšpunkta prasību ievērošanu, AS "Latvijas valsts meži" katru gadu savlaicīgi noslēdz risu līdzināšanas līgumus.
 Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka faktisko risu līdzināšanu var uzsākt tikai pēc 25. aprīļa, kad atceļ tehnikas pārvietošanās ierobežojumus uz ceļiem un augsnes strukturālās īpašības ļauj veikt risu līdzināšanu atbilstoši kvalitātes prasībām. Šobrīd noteikumu Nr. 947 10.1. apakšpunktā noteiktais termiņš līdz kuram ir jāveic risu izlīdzināšana ir 1. maijs un tas ir neatbilstošs faktiskajām darbu izpildes iespējām, jo dažu dienu laikā nav iespējams veikt risu līdzināšanu 500 –600 kilometru kopgarumā.

Noteikumu projektā noteikumu Nr. 947 10.1. apakšpunktā noteiktais termiņš risu izlīdzināšanai pagarināts līdz 15. maijam.

 Noteikumu Nr. 947 11. punktā noteiktas prasības pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātu skujkoku kokmateriālu glabāšanai krautuvēs un kokzāģētavās periodā no 1. jūnija līdz 1. septembrim. Attiecībā uz kokmateriālu glabāšanu krautuvēs, noteikumu Nr. 947 5. punktā ir iekļauta prasība, ka skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus, kas sagatavoti no 1. maija līdz 1. septembrim, izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.
 Attiecībā uz lietoto terminu "kokzāģētavas", to nepieciešams saskaņot ar likumā "Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos" lietoto terminu "pastāvīgā uzglabāšanas vieta". Līdz ar to, noteikumu Nr. 947 11. punktā noteiktās prasības būtu attiecināmas ne tikai uz kokzāģētavām, bet uz visiem ražošanas uzņēmumiem, kuros uzglabā skujkoku apaļos kokmateriālus, kas paredzēti saimnieciskās darbības veikšanai. 

Noteikumu projektā noteikumu Nr. 947 11. punktā termins "kokzāģētava" aizstāts ar terminu "pastāvīgā uzglabāšanas vieta".