22-TA-1250: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta) iniciatīvas, kas precizē un papildina Kredītiestāžu likuma 63. pantā noteiktās Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no kredītiestādēm par valsts amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem un ienākumu avotu identifikācijas datiem, veiktajiem darījumiem un darījumu pušu identifikācijas datiem, parādsaistībām un aizdevēju identifikācijas datiem, izsniegtajiem aizdevumiem un aizņēmēju identifikācijas datiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, kā arī saņemt valsts amatpersonas konta izrakstus par valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudāmo periodu, ja valsts amatpersona nesniedz informāciju valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai vai sniegtā informācija nav ticama.
Valsts ieņēmumu dienestam, veicot likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus, ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonu deklarācijas ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzināt valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.
Valsts amatpersonu deklarācijās norādāmo informācijas apjomu un aizpildīšanas kārtību noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pants un Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonas deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 478). Valsts amatpersonu deklarācijās, atkarībā no to veida, ir jānorāda noteikta apjoma informācija un par noteiktu periodu vai uz konkrētu datumu (MK noteikumu Nr. 478 10., 11., 12., 13. un 14 punkts).
Minētie normatīvie akti noteic, ka valsts amatpersonu deklarācijās tostarp ir jānorāda arī informācija par valsts amatpersonas gūtajiem ienākumiem (norādot arī ienākumu gūšanas avotu un juridisko un fizisko personu identifikācijas datus), bezskaidras naudas uzkrājumiem (norādot arī ziņas par katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukumu un identifikācijas datiem), veiktajiem darījumiem (norādot arī darījumu puses un darījumu pušu identifikācijas datus), parādsaistībām (norādot arī to personu identifikācijas datus, kuras deklarācijas iesniedzējam izsniegušas aizdevumus), izsniegtajiem aizdevumiem (norādot arī to personu identifikācijas datus, kurām deklarācijas iesniedzējs izsniedzis aizdevumus), uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), finanšu instrumentiem un akcijām.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienestam, veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā valsts amatpersonas deklarācijā.
Kredītiestādes ir komersanti, tāpēc likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta ceturtās daļas tiesību normas ir attiecināmas arī uz kredītiestādēm.
Lai nodrošinātu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudi un informācijas salīdzināšanu ar valsts amatpersonu deklarācijās norādītajām ziņām, kas izriet no valsts amatpersonu deklarācijās uzrādītajiem un uzrādāmajiem datiem citstarp par amatpersonas parādsaistībām, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, par izsniegtajiem aizdevumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, par veiktajiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, bezskaidras naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, visa veida gūtajiem ienākumiem neatkarīgi no to summas, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām vai citu informāciju, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju arī no kredītiestādēm.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, 2021. gadā aptuveni 70 valsts amatpersonām ir pieprasījis iesniegt informāciju par bankas konta apgrozījumu, t.sk., arī lai izvērtētu parādsaistības, izsniegtos aizdevumus, gūtos ienākumus un veiktos darījumus u.tt.. Savukārt informācija no kredītiestādes (bankas) tika prasīta 1 (vienu) reizi, jo valsts amatpersona atteicās sniegt informāciju par izsniegto aizdevumu, un tā tika atteikta.
Gadījumā, ja valsts amatpersona nav sniegusi informāciju par kontu apgrozījumu, veiktajiem darījumiem, bezskaidras naudas uzkrājumiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, parādsaistībām, izsniegtajiem aizdevumiem vai sniegtā informācija nav ticama, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa informāciju no kredītiestādēm. Bet kredītiestādes savā rīcībā esošas neizpaužamās ziņas valsts institūcijām vai valsts amatpersonām sniedz tikai Kredītiestāžu likuma 63. pantā stingri noteiktos gadījumos, noteiktā kārtībā un apjomā. Šobrīd Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmā daļa neparedz sniegt ziņas valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai.
Lai saskaņotu tiesisko regulējumu, likumprojektā paredzēts papildināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītiestādēm valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai.
No kredītiestādēm saņemamo ziņu apjoms būs analogs tam likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.pantā un MK noteikumos Nr. 478 noteiktajam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu, jau šobrīd ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23. panta pirmo daļu un 25. pantu un MK noteikumu Nr. 478 10., 11., 12. un 13. punktu ir iesniedzamas dažāda veida valsts amatpersonas deklarācijas: 1) deklarācija, ko iesniedz stājoties amatā; 2) kārtējā gada deklarācija; 3) deklarācija, ko iesniedz beidzot pildīt amata pienākumus 4) deklarācijas, ko iesniedz par pirmo un otro gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.
Pat viena veida valsts amatpersonas deklarācijas ir iesniedzamas par dažādiem periodiem.
Jāņem vērā, ka viena veida valsts amatpersonas deklarācijā ziņas sniedzamas gan par konkrētu periodu, gan uz konkrētu datumu. Piemēram, valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijā prasītās ziņas sniedzamas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī, bet atsevišķas ziņas, piemēram, par ieņemtajiem amatiem, gūtajiem ienākumiem, veiktajiem darījumiem utt. sniedzamas par visu kārtējo kalendāra gadu. Savukārt, ja valsts amatpersona amata pienākumus sāk pildīt pēc kalendāra gada sākuma, tad ziņas par ieņemtajiem amatiem, gūtajiem ienākumiem, veiktajiem darījumiem utt. sniedzamas par to laikposmu, kurā tiek pildīti valsts amatpersonas pienākumi.
Turklāt jāņem arī vērā, ka, saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā un MK noteikumos Nr. 478 noteikto, valsts amatpersonas deklarācijās ir norādāmas arī dažāda apjoma ziņas, piemēram, ziņas:
- par gūtajiem ienākumiem sniedzamas neatkarīgi no to summas;
- par darījumiem sniedzamas tikai tiem, kas katrs atsevišķi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
- par izsniegtajiem aizdevumiem sniedzamas, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
- parādsaistībām, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
- skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Lai pārbaudītu, vai valsts amatpersonas deklarācija ir aizpildīta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nepieciešamības gadījumā tiek pieprasīti un vērtēti arī valsts amatpersonas bankas kontu izraksti, jo izmantojot bankas kontus, tiek veikti dažāda veida darījumi (piemēram, veikti un saņemti dāvinājumi, veikti pirkumi, izsniegti vai saņemti aizdevumi, veikti darījumi ar finanšu instrumentiem un virtuālo valūtu utt.), tiek saņemti dažāda veida ienākumi (piemēram, no azartspēlēm, personīgās mantas (tostarp transportlīdzekļu) atsavināšanas un cita veida darījumiem, no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, tiek saņemtas apdrošināšanas atlīdzības vai kompensācijas, uzturlīdzekļi utt.), kā arī bankas kontos tiek uzkrāti bezskaidras naudas līdzekļi. Valsts amatpersonas kontā nereti tiek ieskaitītas arī naudas summas no citām personām ar noteiktu maksājuma mērķi, piemēram, lai apmaksātu naudas pārskaitītāja rēķinus, komunālos maksājumus, parādsaistības utt., kā arī valsts amatpersonas izmanto vairākus kontus.
Tādējādi, lai varētu izvērtēt, vai valsts amatpersona, piemēram, ir vai nav veikusi darījumus vai guvusi ienākumus, nepieciešams vērtēt valsts amatpersonu kontu gan ienākošās, gan izejošās naudas summas. Tāpēc ne vienmēr ir iespējams noteikt konkrētus kritērijus pieprasāmas informācijas apjomam.
Turklāt valsts amatpersonas konts var būt arī vienīgais informācijas avots un bez valsts amatpersonas konta izvērtēšanas nav iespējams noteikt, vai valsts amatpersona ir vai nav guvusi ienākumus, veikusi darījumus, kā arī ir jāvērtē valsts amatpersonas visu kontu informācija.
Par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas iespējamiem pārkāpumiem valsts amatpersonas deklarācijas tiek pārbaudītas arī par vairākiem gadiem, citstarp arī gadījumos, ja ir saņemta sūdzība vai saņemta tiesībsargājošo institūciju informācija, vai arī saņemta VID citu struktūrvienību informācija, piemēram, ja valsts amatpersona ir izsniegusi vai saņēmusi aizdevumus pirms vairākiem gadiem, bet nevienā no valsts amatpersonas deklarācijām par to nav sniegusi ziņas, lai gan ziņas bija pienākums sniegt ik gadu no aizdevumu saņemšanas vai izsniegšanas brīža. Piemēram, arī gadījumos, ja valsts amatpersona vairākus gadus ir izīrējusi dzīvokli un guvusi no tā ienākumus, bet valsts amatpersonas deklarācijas par gūtajiem ienākumiem ziņas nav sniegtas, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā nav reģistrēta saimnieciskā darbība, līdz ar to ir nepieciešams veikt valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi un arī izvērtēt valsts amatpersonu bankas kontu informāciju par vairākiem gadiem. Tāpēc, lai objektīvi izvērtētu, vai valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudes tiek veiktas par vairākiem gadiem.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, citstarp arī, minētā likuma 28.panta pirmā un 1.2 daļa nenoteic ierobežojumus vai konkrētus laika periodus par kuriem veicamas valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes.
Valsts ieņēmumu dienestam, veicot likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus, ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonu deklarācijas ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzināt valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.
Valsts amatpersonu deklarācijās norādāmo informācijas apjomu un aizpildīšanas kārtību noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pants un Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonas deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 478). Valsts amatpersonu deklarācijās, atkarībā no to veida, ir jānorāda noteikta apjoma informācija un par noteiktu periodu vai uz konkrētu datumu (MK noteikumu Nr. 478 10., 11., 12., 13. un 14 punkts).
Minētie normatīvie akti noteic, ka valsts amatpersonu deklarācijās tostarp ir jānorāda arī informācija par valsts amatpersonas gūtajiem ienākumiem (norādot arī ienākumu gūšanas avotu un juridisko un fizisko personu identifikācijas datus), bezskaidras naudas uzkrājumiem (norādot arī ziņas par katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukumu un identifikācijas datiem), veiktajiem darījumiem (norādot arī darījumu puses un darījumu pušu identifikācijas datus), parādsaistībām (norādot arī to personu identifikācijas datus, kuras deklarācijas iesniedzējam izsniegušas aizdevumus), izsniegtajiem aizdevumiem (norādot arī to personu identifikācijas datus, kurām deklarācijas iesniedzējs izsniedzis aizdevumus), uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), finanšu instrumentiem un akcijām.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienestam, veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā valsts amatpersonas deklarācijā.
Kredītiestādes ir komersanti, tāpēc likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta ceturtās daļas tiesību normas ir attiecināmas arī uz kredītiestādēm.
Lai nodrošinātu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudi un informācijas salīdzināšanu ar valsts amatpersonu deklarācijās norādītajām ziņām, kas izriet no valsts amatpersonu deklarācijās uzrādītajiem un uzrādāmajiem datiem citstarp par amatpersonas parādsaistībām, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, par izsniegtajiem aizdevumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, par veiktajiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, bezskaidras naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, visa veida gūtajiem ienākumiem neatkarīgi no to summas, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām vai citu informāciju, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju arī no kredītiestādēm.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, 2021. gadā aptuveni 70 valsts amatpersonām ir pieprasījis iesniegt informāciju par bankas konta apgrozījumu, t.sk., arī lai izvērtētu parādsaistības, izsniegtos aizdevumus, gūtos ienākumus un veiktos darījumus u.tt.. Savukārt informācija no kredītiestādes (bankas) tika prasīta 1 (vienu) reizi, jo valsts amatpersona atteicās sniegt informāciju par izsniegto aizdevumu, un tā tika atteikta.
Gadījumā, ja valsts amatpersona nav sniegusi informāciju par kontu apgrozījumu, veiktajiem darījumiem, bezskaidras naudas uzkrājumiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, parādsaistībām, izsniegtajiem aizdevumiem vai sniegtā informācija nav ticama, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa informāciju no kredītiestādēm. Bet kredītiestādes savā rīcībā esošas neizpaužamās ziņas valsts institūcijām vai valsts amatpersonām sniedz tikai Kredītiestāžu likuma 63. pantā stingri noteiktos gadījumos, noteiktā kārtībā un apjomā. Šobrīd Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmā daļa neparedz sniegt ziņas valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai.
Lai saskaņotu tiesisko regulējumu, likumprojektā paredzēts papildināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītiestādēm valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai.
No kredītiestādēm saņemamo ziņu apjoms būs analogs tam likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.pantā un MK noteikumos Nr. 478 noteiktajam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu, jau šobrīd ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23. panta pirmo daļu un 25. pantu un MK noteikumu Nr. 478 10., 11., 12. un 13. punktu ir iesniedzamas dažāda veida valsts amatpersonas deklarācijas: 1) deklarācija, ko iesniedz stājoties amatā; 2) kārtējā gada deklarācija; 3) deklarācija, ko iesniedz beidzot pildīt amata pienākumus 4) deklarācijas, ko iesniedz par pirmo un otro gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.
Pat viena veida valsts amatpersonas deklarācijas ir iesniedzamas par dažādiem periodiem.
Jāņem vērā, ka viena veida valsts amatpersonas deklarācijā ziņas sniedzamas gan par konkrētu periodu, gan uz konkrētu datumu. Piemēram, valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijā prasītās ziņas sniedzamas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31.decembrī, bet atsevišķas ziņas, piemēram, par ieņemtajiem amatiem, gūtajiem ienākumiem, veiktajiem darījumiem utt. sniedzamas par visu kārtējo kalendāra gadu. Savukārt, ja valsts amatpersona amata pienākumus sāk pildīt pēc kalendāra gada sākuma, tad ziņas par ieņemtajiem amatiem, gūtajiem ienākumiem, veiktajiem darījumiem utt. sniedzamas par to laikposmu, kurā tiek pildīti valsts amatpersonas pienākumi.
Turklāt jāņem arī vērā, ka, saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā un MK noteikumos Nr. 478 noteikto, valsts amatpersonas deklarācijās ir norādāmas arī dažāda apjoma ziņas, piemēram, ziņas:
- par gūtajiem ienākumiem sniedzamas neatkarīgi no to summas;
- par darījumiem sniedzamas tikai tiem, kas katrs atsevišķi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
- par izsniegtajiem aizdevumiem sniedzamas, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
- parādsaistībām, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
- skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Lai pārbaudītu, vai valsts amatpersonas deklarācija ir aizpildīta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nepieciešamības gadījumā tiek pieprasīti un vērtēti arī valsts amatpersonas bankas kontu izraksti, jo izmantojot bankas kontus, tiek veikti dažāda veida darījumi (piemēram, veikti un saņemti dāvinājumi, veikti pirkumi, izsniegti vai saņemti aizdevumi, veikti darījumi ar finanšu instrumentiem un virtuālo valūtu utt.), tiek saņemti dažāda veida ienākumi (piemēram, no azartspēlēm, personīgās mantas (tostarp transportlīdzekļu) atsavināšanas un cita veida darījumiem, no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, tiek saņemtas apdrošināšanas atlīdzības vai kompensācijas, uzturlīdzekļi utt.), kā arī bankas kontos tiek uzkrāti bezskaidras naudas līdzekļi. Valsts amatpersonas kontā nereti tiek ieskaitītas arī naudas summas no citām personām ar noteiktu maksājuma mērķi, piemēram, lai apmaksātu naudas pārskaitītāja rēķinus, komunālos maksājumus, parādsaistības utt., kā arī valsts amatpersonas izmanto vairākus kontus.
Tādējādi, lai varētu izvērtēt, vai valsts amatpersona, piemēram, ir vai nav veikusi darījumus vai guvusi ienākumus, nepieciešams vērtēt valsts amatpersonu kontu gan ienākošās, gan izejošās naudas summas. Tāpēc ne vienmēr ir iespējams noteikt konkrētus kritērijus pieprasāmas informācijas apjomam.
Turklāt valsts amatpersonas konts var būt arī vienīgais informācijas avots un bez valsts amatpersonas konta izvērtēšanas nav iespējams noteikt, vai valsts amatpersona ir vai nav guvusi ienākumus, veikusi darījumus, kā arī ir jāvērtē valsts amatpersonas visu kontu informācija.
Par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas iespējamiem pārkāpumiem valsts amatpersonas deklarācijas tiek pārbaudītas arī par vairākiem gadiem, citstarp arī gadījumos, ja ir saņemta sūdzība vai saņemta tiesībsargājošo institūciju informācija, vai arī saņemta VID citu struktūrvienību informācija, piemēram, ja valsts amatpersona ir izsniegusi vai saņēmusi aizdevumus pirms vairākiem gadiem, bet nevienā no valsts amatpersonas deklarācijām par to nav sniegusi ziņas, lai gan ziņas bija pienākums sniegt ik gadu no aizdevumu saņemšanas vai izsniegšanas brīža. Piemēram, arī gadījumos, ja valsts amatpersona vairākus gadus ir izīrējusi dzīvokli un guvusi no tā ienākumus, bet valsts amatpersonas deklarācijas par gūtajiem ienākumiem ziņas nav sniegtas, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā nav reģistrēta saimnieciskā darbība, līdz ar to ir nepieciešams veikt valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi un arī izvērtēt valsts amatpersonu bankas kontu informāciju par vairākiem gadiem. Tāpēc, lai objektīvi izvērtētu, vai valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudes tiek veiktas par vairākiem gadiem.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, citstarp arī, minētā likuma 28.panta pirmā un 1.2 daļa nenoteic ierobežojumus vai konkrētus laika periodus par kuriem veicamas valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienestu ar informāciju valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei gadījumos, ja valsts amatpersona informāciju nesniedz vai sniegtā informācija nav ticama.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmā daļa noteic konkrētus gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienestam, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, viņa vietnieka vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītāja vai viņa vietnieka rakstveida pieprasījumu, ir tiesības saņemt kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju. Kredītiestāžu likuma 63.pantā nav ietvertas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu vajadzībām nepieciešamo kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par valsts amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem un ienākumu avotu identifikācijas datiem, veiktajiem darījumiem un darījumu pušu identifikācijas datiem, parādsaistībām un aizdevēju identifikācijas datiem, izsniegtajiem aizdevumiem un aizņēmēju identifikācijas datiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), kā arī saņemt valsts amatpersonas konta izrakstus par valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudāmo periodu, ja valsts amatpersona nesniedz informāciju valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai vai sniegtā informācija nav ticama.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kredītiestāžu likuma 61.panta pirmā daļa noteic, ka kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu.
Spēkā esošais Kredītiestāžu likuma regulējums neparedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamu ziņu saņemšanu valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, taču ļoti būtiski ir nodrošināt arī citu Valsts ieņēmumu dienestam deleģēto funkciju izpildi, kas ir noteikti likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā – Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai valsts amatpersonu deklarācijas iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzina valsts amatpersonu deklarācijās norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju (2018. gada 1.februāra likums “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā).
Tādējādi spēkā esošais regulējums šobrīd neparedz iespēju Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt un vispusīgi veikt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus.
Saeimas 2018. gada 1. februārī pieņemtajā likumā “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā, likumdevējs noteica, ka Valsts ieņēmumu dienestam turpmāk papildus būs arī pienākums veikt valsts amatpersonu deklarācijās norādītās informācijas salīdzināšanu ar citu tā rīcībā esošo informāciju. Veicot valsts amatpersonu deklarācijā norādīto ziņu pārbaudi, t. i., salīdzinot ar VID rīcībā esošo informāciju, ir plašāks veicamo darbību apjoms, ar būtiski lielāku efektivitāti, nekā pārbaudot tikai valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtību. Valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudes ir nozīmīga deklarēšanas sistēmas sastāvdaļa, jo, tikai veicot šādas pārbaudes, tiktu nodrošināts, ka pieejama patiesa un pārbaudīta informācija par valsts amatpersonas ienākumiem, mantisko stāvokli un darījumiem, t. sk. par valsts amatpersonas parādsaistībām un saņemtajiem aizdevumiem.
Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, mazinātu korupcijas riskus, kā arī efektīvāk novērstu pārkāpumus un piemērotu atbildību valsts amatpersonu darbībā, būtiski ir nodrošināt, ka valsts amatpersonu deklarācijās iekļautā informācija ir patiesa. Ja valsts amatpersonu deklarācijā sniegtā informācija norāda uz iespējami nepilnīgu vai neprecīzi sniegtu informāciju, valsts amatpersona par to tiek informēta un tai ir tiesības precizēt valsts amatpersonu deklarāciju mēnesi pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas, savukārt, ja likumā noteiktais termiņš valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanai ir pagājis, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertais informācijas apjoms, ko plānots saņemt no kredītiestādēm valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, ir samērīgs un ir pamatots, ievērojot Satversmes tiesas attīstītās pamattiesību ierobežošanas attaisnojamības izvērtēšanas praksi:
1) tie ir noteikti ar likumu;
2) tie ir noteikti leģitīma mērķa sasniegšanai – lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai;
3) tie ir samērīgi ar tā leģitīmo mērķi.
No kredītiestādēm saņemamo ziņu apjoms valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai būs analogs tam likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.pantā un MK noteikumos Nr. 478 noteiktajam ziņu apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd, pamatojoties uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu, ir tiesīgs saņemt arī no kredītiestādēm, proti, tostarp arī par valsts amatpersonas bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem un ienākumu avotu identifikācijas datiem, veiktajiem darījumiem un darījumu pušu identifikācijas datiem, parādsaistībām un aizdevēju identifikācijas datiem, izsniegtajiem aizdevumiem un aizņēmēju identifikācijas datiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, kā arī saņemt valsts amatpersonas konta izrakstus par valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudāmo periodu.
Ievērojot minēto un arī to, ka no kredītiestādēm ir tiesības saņemt informāciju tikai Kredītiestāžu likuma 63.pantā noteiktajos gadījumos un apjomā, Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildes nodrošināšanai nepieciešams papildināt Kredītiestāžu likuma 63. pantā noteiktās Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no kredītiestādēm valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai.
Spēkā esošais Kredītiestāžu likuma regulējums neparedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamu ziņu saņemšanu valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, taču ļoti būtiski ir nodrošināt arī citu Valsts ieņēmumu dienestam deleģēto funkciju izpildi, kas ir noteikti likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā – Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai valsts amatpersonu deklarācijas iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzina valsts amatpersonu deklarācijās norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju (2018. gada 1.februāra likums “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā).
Tādējādi spēkā esošais regulējums šobrīd neparedz iespēju Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt un vispusīgi veikt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus.
Saeimas 2018. gada 1. februārī pieņemtajā likumā “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā, likumdevējs noteica, ka Valsts ieņēmumu dienestam turpmāk papildus būs arī pienākums veikt valsts amatpersonu deklarācijās norādītās informācijas salīdzināšanu ar citu tā rīcībā esošo informāciju. Veicot valsts amatpersonu deklarācijā norādīto ziņu pārbaudi, t. i., salīdzinot ar VID rīcībā esošo informāciju, ir plašāks veicamo darbību apjoms, ar būtiski lielāku efektivitāti, nekā pārbaudot tikai valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtību. Valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudes ir nozīmīga deklarēšanas sistēmas sastāvdaļa, jo, tikai veicot šādas pārbaudes, tiktu nodrošināts, ka pieejama patiesa un pārbaudīta informācija par valsts amatpersonas ienākumiem, mantisko stāvokli un darījumiem, t. sk. par valsts amatpersonas parādsaistībām un saņemtajiem aizdevumiem.
Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, mazinātu korupcijas riskus, kā arī efektīvāk novērstu pārkāpumus un piemērotu atbildību valsts amatpersonu darbībā, būtiski ir nodrošināt, ka valsts amatpersonu deklarācijās iekļautā informācija ir patiesa. Ja valsts amatpersonu deklarācijā sniegtā informācija norāda uz iespējami nepilnīgu vai neprecīzi sniegtu informāciju, valsts amatpersona par to tiek informēta un tai ir tiesības precizēt valsts amatpersonu deklarāciju mēnesi pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas, savukārt, ja likumā noteiktais termiņš valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanai ir pagājis, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertais informācijas apjoms, ko plānots saņemt no kredītiestādēm valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei, ir samērīgs un ir pamatots, ievērojot Satversmes tiesas attīstītās pamattiesību ierobežošanas attaisnojamības izvērtēšanas praksi:
1) tie ir noteikti ar likumu;
2) tie ir noteikti leģitīma mērķa sasniegšanai – lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai;
3) tie ir samērīgi ar tā leģitīmo mērķi.
No kredītiestādēm saņemamo ziņu apjoms valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai būs analogs tam likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.pantā un MK noteikumos Nr. 478 noteiktajam ziņu apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd, pamatojoties uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu, ir tiesīgs saņemt arī no kredītiestādēm, proti, tostarp arī par valsts amatpersonas bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem un ienākumu avotu identifikācijas datiem, veiktajiem darījumiem un darījumu pušu identifikācijas datiem, parādsaistībām un aizdevēju identifikācijas datiem, izsniegtajiem aizdevumiem un aizņēmēju identifikācijas datiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, kā arī saņemt valsts amatpersonas konta izrakstus par valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudāmo periodu.
Ievērojot minēto un arī to, ka no kredītiestādēm ir tiesības saņemt informāciju tikai Kredītiestāžu likuma 63.pantā noteiktajos gadījumos un apjomā, Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildes nodrošināšanai nepieciešams papildināt Kredītiestāžu likuma 63. pantā noteiktās Valsts ieņēmumu dienesta tiesības saņemt informāciju no kredītiestādēm valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt tiesisko regulējumu ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju gadījumos, ja valsts amatpersona nav sniegusi informāciju par valsts amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem un ienākumu avotu identifikācijas datiem, veiktajiem darījumiem un darījumu pušu identifikācijas datiem, parādsaistībām un aizdevēju identifikācijas datiem, izsniegtajiem aizdevumiem un aizņēmēju identifikācijas datiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, kā arī saņemt valsts amatpersonas konta izrakstus par valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudāmo periodu, vai sniegtā informācija nav ticama.
Gadījumā, ja valsts amatpersona Valsts ieņēmumu dienestam nesniedz valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo informāciju, kas ir norādāma valsts amatpersonu deklarācijā, tādējādi valsts amatpersona var noslēpt patieso informāciju vai izvairīties no mantiskā stāvokļa deklarēšanas, bet Valsts ieņēmumu dienestam faktiski nav citu tiesisko instrumentu, lai iegūtu un pārbaudītu informāciju.
No kredītiestādēm saņemot valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju tiktu nodrošināta Valsts ieņēmumu dienestam noteikto funkciju izpilde, kas izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punkta un 1.2 daļas, – Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai valsts amatpersonas deklarācija iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzina valsts amatpersonas deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju (2018. gada 1. februāra likums “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā).
Tādējādi ar likumprojektu papildināts tiesiskais regulējums ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām no kredītiestādēm uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju, kas nepieciešama valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai. Tas Valsts ieņēmumu dienestam ļaus iegūt informāciju arī gadījumos, ja valsts amatpersona nesniedz valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju vai sniegtā informācija nav ticama.
Gadījumā, ja valsts amatpersona Valsts ieņēmumu dienestam nesniedz valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo informāciju, kas ir norādāma valsts amatpersonu deklarācijā, tādējādi valsts amatpersona var noslēpt patieso informāciju vai izvairīties no mantiskā stāvokļa deklarēšanas, bet Valsts ieņēmumu dienestam faktiski nav citu tiesisko instrumentu, lai iegūtu un pārbaudītu informāciju.
No kredītiestādēm saņemot valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju tiktu nodrošināta Valsts ieņēmumu dienestam noteikto funkciju izpilde, kas izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punkta un 1.2 daļas, – Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai valsts amatpersonas deklarācija iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzina valsts amatpersonas deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju (2018. gada 1. februāra likums “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā).
Tādējādi ar likumprojektu papildināts tiesiskais regulējums ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām no kredītiestādēm uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju, kas nepieciešama valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai. Tas Valsts ieņēmumu dienestam ļaus iegūt informāciju arī gadījumos, ja valsts amatpersona nesniedz valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju vai sniegtā informācija nav ticama.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja valsts amatpersona nesniedz valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju, kas ir norādāma valsts amatpersonu deklarācijā vai sniegtā informācija nav ticama, bet minētā informācija ir tikai valsts amatpersonas un kredītiestāžu rīcībā, Valsts ieņēmumu dienestam nav citu alternatīvu vai informācijas avotu kā tikai iegūt informāciju no kredītiestādēm.
Tādējādi ar likumprojektu papildināts tiesiskais regulējums ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām no kredītiestādēm uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju, kas nepieciešama valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai. Tas Valsts ieņēmumu dienestam ļaus iegūt informāciju arī gadījumos, ja valsts amatpersona nesniedz valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju, vai sniegtā informācija nav ticama.
Tādējādi ar likumprojektu papildināts tiesiskais regulējums ar Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām no kredītiestādēm uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju, kas nepieciešama valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai. Tas Valsts ieņēmumu dienestam ļaus iegūt informāciju arī gadījumos, ja valsts amatpersona nesniedz valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju, vai sniegtā informācija nav ticama.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Piedāvātais risinājums nodrošina Valsts ieņēmumu dienestam deleģēto funkciju izpildi, kas ir noteikti likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā – Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai valsts amatpersonu deklarācijas iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzina valsts amatpersonu deklarācijās norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.
Saņemot informāciju no kredītiestādēm tiktu nodrošināts, ka pieejama patiesa un pārbaudīta informācija par valsts amatpersonas mantisko stāvokli, t. sk. par valsts amatpersonas bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem, veiktajiem darījumiem, parādsaistībām, izsniegtajiem aizdevumiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu vajadzībām nepieciešamie konta izraksti par valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudāmo periodu. utt.
Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, mazinātu korupcijas riskus, kā arī efektīvāk novērstu pārkāpumus un piemērotu atbildību valsts amatpersonu darbībā, būtiski ir nodrošināt, ka valsts amatpersonu deklarācijās iekļautā informācija ir patiesa. Ja valsts amatpersonu deklarācijā sniegtā informācija norāda uz iespējami nepilnīgu vai neprecīzi sniegtu informāciju, valsts amatpersona par to tiek informēta un tai ir tiesības precizēt valsts amatpersonu deklarāciju mēnesi pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas, savukārt, ja likumā noteiktais termiņš valsts amatpersonu deklarāciju precizēšanai ir pagājis, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
Saņemot informāciju no kredītiestādēm tiktu nodrošināts, ka pieejama patiesa un pārbaudīta informācija par valsts amatpersonas mantisko stāvokli, t. sk. par valsts amatpersonas bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem, veiktajiem darījumiem, parādsaistībām, izsniegtajiem aizdevumiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu vajadzībām nepieciešamie konta izraksti par valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudāmo periodu. utt.
Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, mazinātu korupcijas riskus, kā arī efektīvāk novērstu pārkāpumus un piemērotu atbildību valsts amatpersonu darbībā, būtiski ir nodrošināt, ka valsts amatpersonu deklarācijās iekļautā informācija ir patiesa. Ja valsts amatpersonu deklarācijā sniegtā informācija norāda uz iespējami nepilnīgu vai neprecīzi sniegtu informāciju, valsts amatpersona par to tiek informēta un tai ir tiesības precizēt valsts amatpersonu deklarāciju mēnesi pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas, savukārt, ja likumā noteiktais termiņš valsts amatpersonu deklarāciju precizēšanai ir pagājis, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Valsts amatpersonas, kuras Valsts ieņēmumu dienestam nesniedz valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju, vai sniegtā informācija nav ticama.
Ietekmes apraksts
Informāciju, kas nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta funkciju izpildei - valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai, Valsts ieņēmumu dienests no kredītiestādēm pieprasīs uz atsevišķa pieprasījuma pamata gadījumos, ja valsts amatpersona nesniedz valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju vai sniegtā informācija nav ticama.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā"
Pamatojums un apraksts
Saistīts ar Saeimā izskatīšanā esošo likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (1597/Lp13)
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojekta izstrādes procesā sabiedrības līdzdalību nav nepieciešams nodrošināt, jo likumprojekts nenosaka jaunus pienākumus fiziskām vai juridiskām personām, tiesiskais regulējums pēc būtības netiek paplašināts vai grozīts.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta, 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd ir tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Kredītiestādes ir komersanti, tāpēc likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta ceturtās daļas norma ir attiecināma arī uz kredītiestādēm. Kredītiestādes savā rīcībā esošas neizpaužamās ziņas valsts institūcijām vai valsts amatpersonām sniedz Kredītiestāžu likuma 63. pantā noteiktos gadījumos, kārtībā un apjomā, tāpēc Likumprojekts paredz saskaņot Kredītiestāžu likuma tiesisko regulējumu ar spēkā esošo likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” regulējumu par Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām saņemt informāciju no kredītiestādēm valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta, 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28. panta pirmo, 1.2 daļu un ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd ir tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Kredītiestādes ir komersanti, tāpēc likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta ceturtās daļas norma ir attiecināma arī uz kredītiestādēm. Kredītiestādes savā rīcībā esošas neizpaužamās ziņas valsts institūcijām vai valsts amatpersonām sniedz Kredītiestāžu likuma 63. pantā noteiktos gadījumos, kārtībā un apjomā, tāpēc Likumprojekts paredz saskaņot Kredītiestāžu likuma tiesisko regulējumu ar spēkā esošo likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” regulējumu par Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām saņemt informāciju no kredītiestādēm valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu veikšanai.
6.4. Cita informācija
Sabiedrība pēc likuma pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un normatīvo aktu datubāzē www.likumi.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Likumprojekts nepaplašina Valsts ieņēmumu dienesta līdzšinējās funkcijas un uzdevumus.
Likumprojektam nav ietekmes uz jaunu institūciju izveidi, esošu institūciju likvidāciju vai reorganizāciju.
Nav nepieciešams veidot jaunas darba vietas. Likumprojektā noteiktās prasības paredzēts realizēt esošo cilvēkresursu ietvaros.
Likumprojektam nav ietekmes uz jaunu institūciju izveidi, esošu institūciju likvidāciju vai reorganizāciju.
Nav nepieciešams veidot jaunas darba vietas. Likumprojektā noteiktās prasības paredzēts realizēt esošo cilvēkresursu ietvaros.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Savukārt Satversmes 116. pants nosaka, ka šīs tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8. panta 1. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8. panta 2. punktā noteikts, ka šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgās datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikts, ka apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;
Arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmajā daļā noteikts, ka datu apstrāde ir atļauta, ja ir vismaz viens no datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem pamatiem. Datu regulas 6. panta 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz datu apstrādi, kas veicama, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, uzdevumu, ko pārzinis veic sabiedrības interesēs, vai lai pārzinis varētu īstenot tam likumīgi piešķirtas oficiālās pilnvaras, ir noteiktas attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.
Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka datu apstrādē tiek ievēroti datu regulas 5. pantā noteiktie datu apstrādes principi, arī tie, kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai. Datu apstrāde citā nolūkā, nevis tajā nolūkā, kādā dati tika sākotnēji iegūti, ir atļauta, ja šāda datu apstrāde nav aizliegta un ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnējiem nolūkiem.
Valsts ieņēmumu dienestam, veicot likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus, ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonas deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzināt valsts amatpersonas deklarācijās norādītās ziņas ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.
Savukārt, saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28.panta ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienestam, veicot valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudes, ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo informācijas apjomu un aizpildīšanas kārtību noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pants un MK noteikumi Nr. 478. Minētie normatīvie akti konkrēti noteic valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas apjomu, tostarp personas datu apjomu un periodu par kādu sniedzama informācija vai uz konkrētu datumu.
Minētie normatīvie akti noteic, ka valsts amatpersonas deklarācijā tostarp ir jānorāda arī informācija par valsts amatpersonas:
- gūtajiem ienākumiem. Norādot informāciju par gūtajiem ienākumiem, sniedz informāciju par to gūšanas vietu (avotu), norādot juridisko personu identifikācijas datus un fizisko personu vārdu, uzvārdu un identifikācijas datus (personas kodu) un summu (atsevišķi par katru ienākumu veidu attiecīgajā valūtā);
- bezskaidras naudas uzkrājumiem. Norādot informāciju par bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukumu un identifikācijas datiem. Ja bezskaidrās naudas uzkrājumi tiek veidoti ārvalstu valūtā, tos norāda attiecīgās valūtas vienībās;
- veiktajiem darījumiem. Norādot informāciju par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra darījuma veidu un apmēru naudas izteiksmē attiecīgajā valūtā un darījumu pušu identifikācijas datiem;
- parādsaistībām. Norādot informāciju par savām parādsaistībām, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katras parādsaistības apmēru attiecīgajā valūtā un to personu identifikācijas datiem, kuras deklarācijas iesniedzējam izsniegušas aizdevumus;
- izsniegtajiem aizdevumiem. Norādot informāciju par izsniegtajiem aizdevumiem, ja aizdevumu summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra aizdevuma apmēru attiecīgajā valūtā un to personu identifikācijas datiem, kurām deklarācijas iesniedzējs izsniedzis aizdevumus;
- uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu). Informācija saistībā ar uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) norādāma pie bezskaidras naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tāpēc uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) informācija norādāma analoģiski kā bezskaidrās naudas uzkrājumiem;
- finanšu instrumentiem un akcijām. Norādot informāciju par komercsabiedrībām, kuru akcionārs tas ir, kā arī par tam piederošajām akcijām, sniedz ziņas par to identifikācijas datiem, kā arī par to juridisko personu identifikācijas datiem, kuru akcijas pieder deklarācijas iesniedzējam (norādot kapitāla veidu, skaitu, kopējo vērtību un valūtu). Norādot informāciju par deklarācijas iesniedzējam piederošajiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmās daļas 5.1 punktā noteiktajiem finanšu instrumentiem, sniedz ziņas par finanšu instrumentu veidu, skaitu, kopējo vērtību un valūtu.
- nepieciešamības gadījumā, lai izvērtētu, vai valsts amatpersonu deklarācijās informācija, t. sk. par gūtajiem ienākumiem, finanšu instrumentiem un akcijām, parādsaistībām, izsniegtajiem aizdevumiem vai darījumiem ir norādīta korekti, tiek prasīts iesniegt valsts amatpersonas konta izrakstus par valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudāmo periodu.
Valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu ietvaros Valsts ieņēmumu dienests analizē un pārbauda valsts amatpersonas deklarācijā visu norādīto informāciju, salīdzina to ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju un nepieciešamības gadījumā pieprasa informāciju no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Izrietoši, veicot valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudi un informācijas salīdzināšanu ar valsts amatpersonas deklarācijās norādītajām ziņām, kas izriet no valsts amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem t. sk. par valsts amatpersonas parādsaistībām, , izsniegtajiem aizdevumiem, veiktajiem darījumiem bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju arī no kredītiestādēm.
Likumprojektā paredzēto datu apstrādes nolūku nosaka normatīvie akti: Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts– lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, likums “Par interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā”, MK noteikumi Nr. 478, likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 2., 4. panta otrās daļas 1. punktu un 5.pantu, u.c.
Pienākums kredītiestādēm sniegt likumprojektā paredzēto informāciju jau šobrīd ir noteikts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta ceturtajā daļā, bet valsts amatpersonas deklarācijās norādāmās informācijas apjoms, tostarp personas dati, ir noteikts likuma “Par interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā un MK noteikumi Nr. 478.
Tādējādi informācijas, kas nepieciešama valsts amatpersonu deklarāciju veikšanai, pieprasīšana no kredītiestādēm un personas datu apstrāde tiks veikta esošā tiesiskā regulējama ietvaros un apjomā. Proti, no kredītiestādēm netiek prasīts sniegt plašāku vai lielāku informācijas un personas datu apjomu nekā tas noteikts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā un MK noteikumos Nr. 478.
Ņemot vērā minēto, ir novērtēta ietekme uz datu aizsardzību. Likumprojektā iekļautais regulējums vērtējams kā samērīgs no personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu viedokļa.
Datu apstrādes mērķis (nolūks), kas izriet no iepriekš norādītajiem normatīvajiem aktiem, ir valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes.
No kredītiestādēm saņemtais ziņu apjoms valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm būs analogs tam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs pieprasīt no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Lai ievērotu samērīgumu un samazinātu no kredītiestādēm saņemtās un apstrādājamas informācijas apjomu, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā un MK noteikumos Nr. 478 noteiktā informācija no kredītiestādēm tiks pieprasīta tikai gadījumos, ja valsts amatpersona nav sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem, veiktajiem darījumiem, parādsaistībām, izsniegtajiem aizdevumiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, kā arī valsts amatpersonas konta apgrozījumu, vai sniegtā informācija nav ticama.
Valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu mērķis sakrīt ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2. pantā noteikto likuma mērķi. Proti, šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
Likumprojektā iekļautais regulējums ir vērsts uz leģitīma mērķa – valsts amatpersonu darbības atklātuma un atbildības sabiedrības priekšā veicināšana – sasniegšanu, lai pilnveidotu valsts amatpersonu uzraudzību un tādējādi novērstu valsts amatpersonām iespēju slēpt savu faktisko mantisko stāvokli, parādsaistības un veiktos darījumus utt.
Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt citādi, jāņem vērā, ka pašlaik spēkā esošais regulējums nenodrošina Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos datus pietiekamā apjomā pilnvērtīgas valsts amatpersonu deklarācijās norādīto datu pārbaudē, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu īstenot efektīvu un proaktīvu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi. Turklāt jāņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (lieta Nr. 2004-18-0106; Nr. 2010-70-01). Ievērojot minēto, labums, ko gūs sabiedrība ar minēto regulējumu, būs lielāks kā privātpersonu tiesību ierobežojums, tādējādi secināms, ka likumprojektā ietvertais regulējums ir samērīgs.
Vispārīgās datu aizsardzības regulas 45. apsvērumā un tam atbilstošajā regulas 6. panta 3. punktā ietverts tiesiskais pamats personas datu apstrādei. Proti, saskaņā ar minētas regulas 45. apsvērumu, ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Tāpat arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi. Savukārt minētās regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikts, ka apstrāde cita starpā ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Minētie nosacījumi izriet arī no Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka datu apstrāde ir atļauta, ja ir vismaz viens no datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem pamatiem. Datu regulas 6. panta 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz datu apstrādi, kas veicama, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, uzdevumu, ko pārzinis veic sabiedrības interesēs, vai lai pārzinis varētu īstenot tam likumīgi piešķirtas oficiālās pilnvaras, ir noteiktas attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests veic valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, visas sabiedrības interesēs ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā informāciju, kas ir nepieciešama šo pārbaužu veikšanai, lai valsts amatpersonu deklarācijās informācija būtu pilnīga un patiesa un Valsts ieņēmumu dienestam būtu iespējams pārbaudīt valsts amatpersonu deklarācijās norādīto informāciju. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam, apstrādājot fizisko personu datus, ir jāievēro datu subjektu interešu aizsardzības nosacījumi.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā, 1.2 daļā noteikto uzdevumu vai pienākumu izpildi nevar sasniegt citādā veidā, apstrādājot ievērojami mazāk personas datu vai tos vispār neapstrādājot, un, veicot papildu datu apstrādi, ieguvums būs lielāks nekā fiziskajai personai tādējādi radītais privātuma apdraudējums vai ierobežojums un tas nodrošinās iecerētā nolūka (mērķa) sasniegšanu veidā, kas vismazāk aizskar fiziskās personas tiesības uz privātumu. Fizisko personu datu apstrāde ir uzskatāma par atbilstošu Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam un Vispārīgās datu aizsardzības 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktam.
Veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes un fizisko personu datu apstrādi, informācijas konfidencialitāti un aizsardzību nosaka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants, Vispārīgā datu aizsardzības regula, Fizisko personu datu apstrādes likums.
Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8. panta 1. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.
Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8. panta 2. punktā noteikts, ka šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgās datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikts, ka apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
- apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;
Arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta pirmajā daļā noteikts, ka datu apstrāde ir atļauta, ja ir vismaz viens no datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem pamatiem. Datu regulas 6. panta 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz datu apstrādi, kas veicama, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, uzdevumu, ko pārzinis veic sabiedrības interesēs, vai lai pārzinis varētu īstenot tam likumīgi piešķirtas oficiālās pilnvaras, ir noteiktas attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.
Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka datu apstrādē tiek ievēroti datu regulas 5. pantā noteiktie datu apstrādes principi, arī tie, kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai. Datu apstrāde citā nolūkā, nevis tajā nolūkā, kādā dati tika sākotnēji iegūti, ir atļauta, ja šāda datu apstrāde nav aizliegta un ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnējiem nolūkiem.
Valsts ieņēmumu dienestam, veicot likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā un 1.2 daļā noteiktos pienākumus, ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonas deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā, kā arī salīdzināt valsts amatpersonas deklarācijās norādītās ziņas ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.
Savukārt, saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. panta pirmo, otro un trešo daļu un 28.panta ceturto daļu Valsts ieņēmumu dienestam, veicot valsts amatpersonas deklarāciju pārbaudes, ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo informācijas apjomu un aizpildīšanas kārtību noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pants un MK noteikumi Nr. 478. Minētie normatīvie akti konkrēti noteic valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas apjomu, tostarp personas datu apjomu un periodu par kādu sniedzama informācija vai uz konkrētu datumu.
Minētie normatīvie akti noteic, ka valsts amatpersonas deklarācijā tostarp ir jānorāda arī informācija par valsts amatpersonas:
- gūtajiem ienākumiem. Norādot informāciju par gūtajiem ienākumiem, sniedz informāciju par to gūšanas vietu (avotu), norādot juridisko personu identifikācijas datus un fizisko personu vārdu, uzvārdu un identifikācijas datus (personas kodu) un summu (atsevišķi par katru ienākumu veidu attiecīgajā valūtā);
- bezskaidras naudas uzkrājumiem. Norādot informāciju par bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukumu un identifikācijas datiem. Ja bezskaidrās naudas uzkrājumi tiek veidoti ārvalstu valūtā, tos norāda attiecīgās valūtas vienībās;
- veiktajiem darījumiem. Norādot informāciju par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra darījuma veidu un apmēru naudas izteiksmē attiecīgajā valūtā un darījumu pušu identifikācijas datiem;
- parādsaistībām. Norādot informāciju par savām parādsaistībām, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katras parādsaistības apmēru attiecīgajā valūtā un to personu identifikācijas datiem, kuras deklarācijas iesniedzējam izsniegušas aizdevumus;
- izsniegtajiem aizdevumiem. Norādot informāciju par izsniegtajiem aizdevumiem, ja aizdevumu summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra aizdevuma apmēru attiecīgajā valūtā un to personu identifikācijas datiem, kurām deklarācijas iesniedzējs izsniedzis aizdevumus;
- uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu). Informācija saistībā ar uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) norādāma pie bezskaidras naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tāpēc uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) informācija norādāma analoģiski kā bezskaidrās naudas uzkrājumiem;
- finanšu instrumentiem un akcijām. Norādot informāciju par komercsabiedrībām, kuru akcionārs tas ir, kā arī par tam piederošajām akcijām, sniedz ziņas par to identifikācijas datiem, kā arī par to juridisko personu identifikācijas datiem, kuru akcijas pieder deklarācijas iesniedzējam (norādot kapitāla veidu, skaitu, kopējo vērtību un valūtu). Norādot informāciju par deklarācijas iesniedzējam piederošajiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmās daļas 5.1 punktā noteiktajiem finanšu instrumentiem, sniedz ziņas par finanšu instrumentu veidu, skaitu, kopējo vērtību un valūtu.
- nepieciešamības gadījumā, lai izvērtētu, vai valsts amatpersonu deklarācijās informācija, t. sk. par gūtajiem ienākumiem, finanšu instrumentiem un akcijām, parādsaistībām, izsniegtajiem aizdevumiem vai darījumiem ir norādīta korekti, tiek prasīts iesniegt valsts amatpersonas konta izrakstus par valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudāmo periodu.
Valsts amatpersonas deklarāciju pārbaužu ietvaros Valsts ieņēmumu dienests analizē un pārbauda valsts amatpersonas deklarācijā visu norādīto informāciju, salīdzina to ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju un nepieciešamības gadījumā pieprasa informāciju no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Izrietoši, veicot valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudi un informācijas salīdzināšanu ar valsts amatpersonas deklarācijās norādītajām ziņām, kas izriet no valsts amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem t. sk. par valsts amatpersonas parādsaistībām, , izsniegtajiem aizdevumiem, veiktajiem darījumiem bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju arī no kredītiestādēm.
Likumprojektā paredzēto datu apstrādes nolūku nosaka normatīvie akti: Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts– lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, likums “Par interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā”, MK noteikumi Nr. 478, likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 2., 4. panta otrās daļas 1. punktu un 5.pantu, u.c.
Pienākums kredītiestādēm sniegt likumprojektā paredzēto informāciju jau šobrīd ir noteikts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta ceturtajā daļā, bet valsts amatpersonas deklarācijās norādāmās informācijas apjoms, tostarp personas dati, ir noteikts likuma “Par interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā un MK noteikumi Nr. 478.
Tādējādi informācijas, kas nepieciešama valsts amatpersonu deklarāciju veikšanai, pieprasīšana no kredītiestādēm un personas datu apstrāde tiks veikta esošā tiesiskā regulējama ietvaros un apjomā. Proti, no kredītiestādēm netiek prasīts sniegt plašāku vai lielāku informācijas un personas datu apjomu nekā tas noteikts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā un MK noteikumos Nr. 478.
Ņemot vērā minēto, ir novērtēta ietekme uz datu aizsardzību. Likumprojektā iekļautais regulējums vērtējams kā samērīgs no personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu viedokļa.
Datu apstrādes mērķis (nolūks), kas izriet no iepriekš norādītajiem normatīvajiem aktiem, ir valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes.
No kredītiestādēm saņemtais ziņu apjoms valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudēm būs analogs tam apjomam, kādu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs pieprasīt no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
Lai ievērotu samērīgumu un samazinātu no kredītiestādēm saņemtās un apstrādājamas informācijas apjomu, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā un MK noteikumos Nr. 478 noteiktā informācija no kredītiestādēm tiks pieprasīta tikai gadījumos, ja valsts amatpersona nav sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par bezskaidras naudas uzkrājumiem, gūtajiem ienākumiem, veiktajiem darījumiem, parādsaistībām, izsniegtajiem aizdevumiem, uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu), piederošajiem finanšu instrumentiem un akcijām, kā arī valsts amatpersonas konta apgrozījumu, vai sniegtā informācija nav ticama.
Valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu mērķis sakrīt ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2. pantā noteikto likuma mērķi. Proti, šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
Likumprojektā iekļautais regulējums ir vērsts uz leģitīma mērķa – valsts amatpersonu darbības atklātuma un atbildības sabiedrības priekšā veicināšana – sasniegšanu, lai pilnveidotu valsts amatpersonu uzraudzību un tādējādi novērstu valsts amatpersonām iespēju slēpt savu faktisko mantisko stāvokli, parādsaistības un veiktos darījumus utt.
Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt citādi, jāņem vērā, ka pašlaik spēkā esošais regulējums nenodrošina Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos datus pietiekamā apjomā pilnvērtīgas valsts amatpersonu deklarācijās norādīto datu pārbaudē, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu īstenot efektīvu un proaktīvu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi. Turklāt jāņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (lieta Nr. 2004-18-0106; Nr. 2010-70-01). Ievērojot minēto, labums, ko gūs sabiedrība ar minēto regulējumu, būs lielāks kā privātpersonu tiesību ierobežojums, tādējādi secināms, ka likumprojektā ietvertais regulējums ir samērīgs.
Vispārīgās datu aizsardzības regulas 45. apsvērumā un tam atbilstošajā regulas 6. panta 3. punktā ietverts tiesiskais pamats personas datu apstrādei. Proti, saskaņā ar minētas regulas 45. apsvērumu, ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Tāpat arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi. Savukārt minētās regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikts, ka apstrāde cita starpā ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Minētie nosacījumi izriet arī no Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka datu apstrāde ir atļauta, ja ir vismaz viens no datu regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem pamatiem. Datu regulas 6. panta 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz datu apstrādi, kas veicama, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, uzdevumu, ko pārzinis veic sabiedrības interesēs, vai lai pārzinis varētu īstenot tam likumīgi piešķirtas oficiālās pilnvaras, ir noteiktas attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests veic valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, visas sabiedrības interesēs ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā informāciju, kas ir nepieciešama šo pārbaužu veikšanai, lai valsts amatpersonu deklarācijās informācija būtu pilnīga un patiesa un Valsts ieņēmumu dienestam būtu iespējams pārbaudīt valsts amatpersonu deklarācijās norādīto informāciju. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam, apstrādājot fizisko personu datus, ir jāievēro datu subjektu interešu aizsardzības nosacījumi.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28. panta pirmās daļas 1. punktā, 1.2 daļā noteikto uzdevumu vai pienākumu izpildi nevar sasniegt citādā veidā, apstrādājot ievērojami mazāk personas datu vai tos vispār neapstrādājot, un, veicot papildu datu apstrādi, ieguvums būs lielāks nekā fiziskajai personai tādējādi radītais privātuma apdraudējums vai ierobežojums un tas nodrošinās iecerētā nolūka (mērķa) sasniegšanu veidā, kas vismazāk aizskar fiziskās personas tiesības uz privātumu. Fizisko personu datu apstrāde ir uzskatāma par atbilstošu Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam un Vispārīgās datu aizsardzības 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktam.
Veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes un fizisko personu datu apstrādi, informācijas konfidencialitāti un aizsardzību nosaka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants, Vispārīgā datu aizsardzības regula, Fizisko personu datu apstrādes likums.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi