22-TA-1946: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās" atbilstību spēka esošajiem normatīvajiem aktiem un faktiskajai situācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2020. gada 30, jūnijā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās", kas tika papildināti ar 18. punktu. Minētais regulējums paredzēja, ka 2020./2021. akadēmiskajā gadā ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasmi vismaz B2 līmenī augstskolas un koledžas pārbauda saskaņā ar apstiprinātu metodiku (pielikums). Šādā gadījumā ārzemnieks šo noteikumu 7.1 punktā minēto starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegto dokumentu iesniegumam nepievieno, bet, pieprasot vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā, iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā augstskolas izdotu apliecinājumu par svešvalodu prasmju pārbaudi un tās rezultātu atbilstību vismaz B2 līmenim.
Minētie grozījumi ir nozīmīgi saistībā arī ar to, ka Eiropas Savienības līmenī ir uzsākta konceptuāla virzība Eiropas Izglītības telpas veidošanā, kur viena no jomām ir automātiska diplomu atzīšana. Pašlaik ES līmenī nav vienota augstskolu diplomu un vidējās izglītības dokumentu automātiskas atzīšanas mehānisma, tāpēc, lai turpinātu vai uzsāktu studijas citā ES dalībvalstī, ir nepieciešams atzīt vidējās izglītības dokumentu, akadēmisko grādu vai diplomu. Eiropas Izglītības telpā attiecībā uz vidējās izglītības absolventiem tas nozīmētu, ka tie nākotnē varēs iestāties jebkurā ES valsts augstskolā bez vidējās izglītības dokumenta atzīšanas citā ES valstī. Šajā procesā iesaistās arī EEZ valstis.
Ņemot vērā to, vidējās izglītības apliecinošā dokumentā iekļautais svešvalodas zināšanu pārbaudījuma/ eksāmena vērtējums, kas ir pielīdzināms vismaz B2 līmenim, būtu pirmais solis uz to, samazinot administratīvās procedūras ārvalstu studentu uzņemšanā, kas vidējo izglītību ieguvuši Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai Šveicē.
Līdz šim valodu zināšanu izvērtējums no vairāku augstskolu puses, atlasot pretendentus studijām, bieži ir bijis tikai formāls, tādēļ ir būtiski, ka augstskolas izdots apliecinājums par svešvalodu valodas prasmju pārbaudi un tās rezultātu atbilstību vismaz B2 līmenim tiek pievienots Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, pieprasot vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā. Nepietiekama trešo valstu reflektantu, t.sk. viņu valodas prasmju izvērtēšana uzskatāmi atspoguļojas atteikto studentu vīzu skaitā pārstāvniecībās ārvalstīs.
Arī 2021. gada 18. martā tika tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās", ņemot vērā tā brīža situāciju Latvijā un visā pasaulē, kā arī strauju un neprognozējamu vīrusa Covid-19 izplatību, tika pagarināts (precizēts) termiņš studiju programmas īstenošanas valodas prasmes pārbaudei, proti, noteikumu 18.punkts tika papildināts ar jaunu termiņu- 2021./2022. akadēmisko gadu.
Minētie grozījumi ir nozīmīgi saistībā arī ar to, ka Eiropas Savienības līmenī ir uzsākta konceptuāla virzība Eiropas Izglītības telpas veidošanā, kur viena no jomām ir automātiska diplomu atzīšana. Pašlaik ES līmenī nav vienota augstskolu diplomu un vidējās izglītības dokumentu automātiskas atzīšanas mehānisma, tāpēc, lai turpinātu vai uzsāktu studijas citā ES dalībvalstī, ir nepieciešams atzīt vidējās izglītības dokumentu, akadēmisko grādu vai diplomu. Eiropas Izglītības telpā attiecībā uz vidējās izglītības absolventiem tas nozīmētu, ka tie nākotnē varēs iestāties jebkurā ES valsts augstskolā bez vidējās izglītības dokumenta atzīšanas citā ES valstī. Šajā procesā iesaistās arī EEZ valstis.
Ņemot vērā to, vidējās izglītības apliecinošā dokumentā iekļautais svešvalodas zināšanu pārbaudījuma/ eksāmena vērtējums, kas ir pielīdzināms vismaz B2 līmenim, būtu pirmais solis uz to, samazinot administratīvās procedūras ārvalstu studentu uzņemšanā, kas vidējo izglītību ieguvuši Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai Šveicē.
Līdz šim valodu zināšanu izvērtējums no vairāku augstskolu puses, atlasot pretendentus studijām, bieži ir bijis tikai formāls, tādēļ ir būtiski, ka augstskolas izdots apliecinājums par svešvalodu valodas prasmju pārbaudi un tās rezultātu atbilstību vismaz B2 līmenim tiek pievienots Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, pieprasot vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā. Nepietiekama trešo valstu reflektantu, t.sk. viņu valodas prasmju izvērtēšana uzskatāmi atspoguļojas atteikto studentu vīzu skaitā pārstāvniecībās ārvalstīs.
Arī 2021. gada 18. martā tika tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās", ņemot vērā tā brīža situāciju Latvijā un visā pasaulē, kā arī strauju un neprognozējamu vīrusa Covid-19 izplatību, tika pagarināts (precizēts) termiņš studiju programmas īstenošanas valodas prasmes pārbaudei, proti, noteikumu 18.punkts tika papildināts ar jaunu termiņu- 2021./2022. akadēmisko gadu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Uz doto brīdi nav iespējams prognozēt, kāda būs situācija Latvijā un visā pasaulē saistība ar Covid - 19. Pastāv augstas iespējas, ka rudenī atgriezīsies nākamais Covid-19 vilnis, ņemot vērā, ka nav iespējams paredzēt Covid -19 izplatību,
18. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā - 2022./2023. akadēmiskajā gadā ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasmi vismaz B2 līmenī augstskolas un koledžas pārbauda saskaņā ar apstiprinātu metodiku (pielikums). Šādā gadījumā ārzemnieks šo noteikumu 7.1 punktā minēto starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegto dokumentu iesniegumam nepievieno, bet, pieprasot vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā, iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā augstskolas izdotu apliecinājumu par svešvalodu prasmju pārbaudi un tās rezultātu atbilstību vismaz B2 līmenim. Tiek precizēts termiņš studiju programmas īstenošanas valodas prasmes pārbaudei.
18. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā - 2022./2023. akadēmiskajā gadā ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasmi vismaz B2 līmenī augstskolas un koledžas pārbauda saskaņā ar apstiprinātu metodiku (pielikums). Šādā gadījumā ārzemnieks šo noteikumu 7.1 punktā minēto starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegto dokumentu iesniegumam nepievieno, bet, pieprasot vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā, iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā augstskolas izdotu apliecinājumu par svešvalodu prasmju pārbaudi un tās rezultātu atbilstību vismaz B2 līmenim. Tiek precizēts termiņš studiju programmas īstenošanas valodas prasmes pārbaudei.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 18.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot jaunu termiņu- 2022./2023. akadēmisko gadu studiju programmas īstenošanas valodas prasmes pārbaudei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- reflekanti
Ietekmes apraksts
Reflektantiem stājoties augstskolā vai koledžā ir jāizpilda uzņemšanas prasības.
Juridiskās personas
- Augstskolas un koledžas
Ietekmes apraksts
Augstskolām un koledžām ir jānodrošina uzņemšanas noteikumu atbilstība Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumiem Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās".
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Augstskolas
- Koledžas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi