1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Noteikumos noteikts arī to valsts nodevu apmērs un maksāšanas kārtība, ko paredz Medību likuma 15. panta otrā daļa, 23. panta pirmā daļa un 29. panta septītās daļas 4. punkts, t.i., valsts nodeva par mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju, valsts nodeva par mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, kā arī par atļaujas ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā izsniegšanu.
Valsts nodevas par mežsaimnieciskām darbībām
Valsts nodevas par apliecinājuma izsniegšanu mērķis ir gan kontroles nodrošināšana, gan meža īpašnieku darbības regulēšana. Ņemts vērā arī tas, ka apliecinājums meža īpašniekam kalpo koksnes izcelsmes likumības apliecināšanai. Tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū vietējas izcelsmes (Latvijā iegūtus) kokmateriālus, nav nepieciešamas papildu darbības likumības pārbaužu nodrošināšanā, jo koku ciršanas apliecinājums dod iespēju cirst kokus, kā arī nodrošina dabas aizsardzību, kokmateriālu apriti un ar nodokļiem apliekamo darbību regulējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību.
Pēc Valsts meža dienesta aprēķiniem, apliecinājuma izsniegšanas vidējās izmaksas ir 54,68 euro apliecinājumam galvenā cirtē un 27,73 euro apliecinājumam pārējās cirtēs (skatīt anotācijas 1. pielikumu).
Valsts nodeva par apliecinājuma izsniegšanu ir diferencēta pēc cirtes veida un cirsmas platības. Par tām mežsaimnieciskajām darbībām, kuras meža apsaimniekošanas procesā ir vēlamas un nepieciešamas, valsts nodevas apmērs par apliecinājuma izsniegšanu sanitārajā cirtē, kopšanas cirtē jaunaudzēs un rekonstruktīvajā cirtē nav būtiski palielināts, bet tikai noapaļots līdz veseliem euro.
Tā kā plašākai vienlaidu cirsmai ir lielāka ietekme uz meža vidi, par apliecinājumu lielākai cirsmai paredzēta lielāka valsts nodeva, un, lai būtiski nepalielinātu izdevumus tiem meža īpašniekiem, kas nenodarbojas ar saimniecisko darbību, bet iegūst kokmateriālus savām vajadzībām, par apliecinājumu mazākai cirsmai maksājama mazāka valsts nodeva.
Meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta izsniegšanas vidējās izmaksas ir 55,58 euro, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma izsniegšanas vidējās izmaksas ir 30,43 euro, bet atzinumam mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu – 53,76 euro. Tā kā mežaudžu sanitārā stāvokļa uzlabošana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa un kvalitatīva reproduktīvā materiāla izmantošana meža apsaimniekošanas procesā ir vēlamas un nepieciešamas darbības, par iepriekšminētajiem pakalpojumiem valsts nodevas likme nav palielināta, bet tikai noapaļota līdz veseliem euro.
Vidējās izmaksas par atļaujas izsniegšanu meža reproduktīvā materiāla ievešanai ir 38,76 euro. Lai veicinātu vietējā meža reproduktīvā materiāla izmantošanu, valsts nodeva par atļaujas izsniegšanu meža reproduktīvā materiāla ievešanai paredzēta 50,00 euro apmērā.
Valsts nodevas par medību darbībām
Mērķis valsts nodevai par medību darbībām ir veicināt savvaļas medījamo dzīvnieku populāciju un medību platību pilnvērtīgāku apsaimniekošanu, regulēt mednieku darbību (gan veicinot, gan ierobežojot atkarībā no darbības), gan arī nodrošināt kontroli.
Mednieku eksāmena teorijā un medību vadītāja eksāmena nodrošināšana Valsts meža dienestam izmaksā 40,00 euro par vienu eksāmenu (skatīt anotācijas 1. pielikumu). Lai regulētu personu pieteikšanos eksāmenu kārtošanai, valsts nodevu par mednieka eksāmenu teorijā un par medību vadītāja eksāmenu plānots palielināt un noteikt 35,00 euro. Tāpat valsts nodevu par mednieku eksāmenu šaušanā plānots palielināt līdz 25,00 euro. Valsts nodevā par mednieka eksāmenu šaušanā nav ietvertas šautuves, ieroča un munīcijas izmantošanas izmaksas.
Mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas izmaksas ir 8,14 euro. Lai veicinātu saudzīgu attieksmi pret dokumentiem, ņemot vērā arī apmēru līdzīgām valsts nodevām par dažādu apliecību izsniegšanu, noteikumu projektā paredzēts, ka valsts nodeva par mednieka apliecību un medību vadītāja apliecību izsniegšanu ir 20,00 euro.
Mednieka sezonas kartes izsniegšanas izmaksas ir 47,35 euro. Lai nodrošinātu aktīvo mednieku kontroli un veicinātu mednieku darbību, noteikumu projektā valsts nodevas likme par mednieka sezonas kartes izsniegšanu paredzēta 30,00 euro. Proporcionāli valsts nodevas likmes izmaiņām par mednieka sezonas kartes izsniegšanu mainīta arī valsts nodevas likme personām, kurām piemēro atvieglojumus valsts nodevai par mednieka sezonas kartes izsniegšanu. Ievērojot saņemtos priekšlikumus, precizēts arī to personu loks, kuras var saņemt atvieglojumus valsts nodevai par mednieka sezonas kartes izsniegšanu. Paredzēts, ka vecuma un izdienas pensionāriem, personām ar I, II vai III invaliditātes grupu, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilnu laiku studējošajiem, personām no 16 līdz 18 gadiem un daudzbērnu ģimenēm piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi 15,00 euro apmērā.
Medību atļaujas izsniegšanas izmaksas ir 13,02 euro. Lai medību tiesību lietotāji pievērstu lielāku uzmanību medību saimniecības plānošanai, lai veicinātu par vienu gadu jaunāku aļņu un staltbriežu īpatņu un govju medības, jo tas ir visai svarīgi populācijas regulēšanai, kā arī lai regulētu buļļu medības, valsts nodevas likme noteikta atšķirīga pa medījamo dzīvnieku sugām, pēc vecuma un dzimuma. Medību atļaujas netiek izsniegtas par nelimitēti medījamo dzīvnieku sugām. Līdz ar grozījumu izdarīšanu Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi"" (21-TA-1825) arī stirnas un meža cūkas ir noteiktas kā nelimitēti medījamu dzīvnieku sugas un to medīšanai vairs nebūs nepieciešama medību atļauja.
Lai ārzemnieks varētu medīt Latvijā, ir nepieciešama atļauja medīt Latvijas teritorijā. Izmaksas atļaujas izsniegšanai ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā ir 48,50 euro. Valsts nodeva ārzemnieka medību atļaujas izsniegšanai mainīta tādā pašā apmērā kā vietējā mednieka sezonas kartes izsniegšanai.
Palielinot valsts nodevu apmēru, līdzekļi tiks novirzīti Valsts meža dienesta uzturētās valsts informācijas sistēmas – Meža valsts reģistra (turpmāk – MVR) – attīstībai un esošo e-pakalpojumu pilnveidošanai un jaunu ieviešanai. Ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 872 "Par Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 393 "Valsts meža dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" atzīšanu par spēku zaudējušiem" ir atcelti Valsts meža dienesta maksas pakalpojumi, arī maksa par piekļuvi MVR. Maksas piemērošana kavēja e-pakalpojumu attīstību. Patlaban meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un medniekiem tiek nodrošināta bezmaksas piekļuve MVR ar portāla latvija.lv autentifikācijas rīkiem, tā ievērojami atvieglojot piekļuvi MVR. Iepriekš klientiem bija jāslēdz līgums ar Valsts meža dienestu par piekļuvi MVR, bet tas bija laikietilpīgi. Iespēja elektroniskā vidē iesniegt iesniegumus, paziņojumus par koku ciršanu, kā arī saņemt atgriezenisko saiti par to izskatīšanas gaitu meža īpašniekam ļauj ātrāk saņemt nepieciešamo atļauju plānotajai darbībai, kā arī tiešsaistē samaksāt valsts nodevu. Meža īpašniekam ir iespēja iesniegt pārskatus par mežsaimniecisko darbību – koku ciršanu, meža atjaunošanu, kopšanu, kā arī iespēja sekot līdzi MVR izdarītajām izmaiņām. Piekļuve aktuālajiem meža inventarizācijas datiem un iespēja lejupielādēt ģeogrāfisko informāciju meža īpašniekam palīdzēs plānot un pieņemt kvalitatīvākus lēmumus par saimniecisko darbību mežā. Būs pieejama arī informācija par saimnieciskās darbības aprobežojumiem īpašumā, jo šie dati ir pieejami valsts informācijas sistēmās. Klientu ērtībām tiks nodrošināta informācijas aprite digitālā formā, būs arī iespēja skatīt mežsaimnieciskos pārskatus, piemēram, apkopojumus par konkrēto īpašumu, obligāti atjaunojamo platību sarakstu vai informāciju par zemes vienības meža un meža zemes vērtību.
Medniekiem būs iespēja iesniegt medību līgumus reģistrācijai MVR un redzēt rezultātu, kā arī apskatīt medību iecirkņa ģeogrāfisko informāciju. Iespēja to augšupielādēt un lietot mobilajās lietotnēs ievērojami uzlabos medību procesu, jo būs iespēja pārzināt medījamās platības robežas apvidū. MVR sagatavotie un piedāvātie kopsavilkumi par noslēgtajiem medību līgumiem dos pārskatāmu informāciju par līgumu derīgumu termiņu.
Personas jau pašlaik tiešsaistē var iegādāties mednieka sezonas karti un atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā, arī valsts nodevu samaksājot tiešsaistē. Saziņa starp mednieku un iestādi elektroniskajā vidē uzlabo un paātrina savstarpējo komunikāciju. Medniekiem būs iespēja reģistrēt nomedītos limitētos medījamos dzīvniekus ar mobilās aplikācijas "Mednis" starpniecību, un šie rezultāti tiks augšupielādēti MVR ģeogrāfiskajā sadaļā, tā ļaujot sekot līdzi medīšanas kopējiem rezultātiem.
Mednieku kandidātiem reģistrēšanās eksāmenam tiešsaistē MVR dod iespēju izvēlēties sev izdevīgāko eksāmena kārtošanas vietu un laiku, kā arī tiešsaistē samaksāt valsts nodevu un iesniegt nepieciešamo informāciju, tostarp fotogrāfiju, apliecības sagatavošanai. Teorētiskais eksāmens tiek organizēts klātienē elektroniskā veidā, un tas paātrina eksāmena rezultāta paziņošanu.
Komunikācija ar mednieku elektroniskā vidē uzlabo Valsts meža dienesta sadarbību ar medību tiesību lietotāju pārstāvjiem par aktuālajiem jautājumiem medību jomā, kā arī samazina papīra dokumentu apriti, tā mazinot administratīvo slogu.
Tādējādi 2022./2023. gada medību sezonā izsniegtās medību sezonas kartes būs derīgas līdz 2023. gada 31. martam. Laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. martam sezonas karti 2022./2023. gada sezonai varēs iegādāties par 14,23 euro, bet no 2023. gada 1. aprīļa par 2023./2024. gada medību sezonu valsts nodeva par mednieku sezonas karti būs jāmaksā jaunajā apmērā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- mednieki
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
ZMAnotp1_250322 Detalizēta valsts nodevu izcenojuma kalkulācija;
ZMAnotp2_250322 Valsts nodevu likmju salīdzinājums un detalizēts ieņēmumu pamatojums;
ZMAnotp3_250322 Detalizēts izdevumu pamatojums.
Par papildu valsts budžeta dotācijas piešķiršanu Valsts meža dienestam valsts budžeta apakšprogrammā 24.01.00 "Meža resursu valsts uzraudzība" Zemkopības ministrija (Valsts meža dienests) sagatavos prioritārā pasākuma pieprasījumus:
1) atlīdzības palielināšanai Valsts meža dienestā nodarbinātajiem (gan štata, gan sezonā nodarbinātajiem) – 3 185 811 euro;
2) Meža valsts reģistra papildināšanai un uzturēšanai – 150 000 euro;
3) sistemātiski plānotai pamatlīdzekļu atjaunošanai – 525 000 euro;
4) transportlīdzekļu remontdarbiem un uzturēšanas pakalpojumiem un degvielas sadārdzinājuma segšanai – 550 980 euro.
Valsts meža dienesta pamatfunkcija ir uzraudzīt visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu un medības. Šīs uzraudzības nodrošināšanai tiek īstenotas darbības (izsniegti apliecinājumi, atzinumi, mednieku sezonas kartes un medību atļaujas un sniegti citi pakalpojumi), par kurām maksājama valsts nodeva. Tādējādi pakalpojumi, par kuriem maksājama valsts nodeva, ir tiešā veidā saistīti ar Valsts meža dienesta pamatfunkcijām un Valsts meža dienestā nodarbināto atalgojumu.
Valsts meža dienests nodrošina ilgstspējīgu medību resursu apsaimniekošanu. Šīs uzraudzības nolūkā nodarbinātie medību jomā jānodrošina ar konkurētspējīgu atalgojumu un speciālu aprīkojumu, tostarp pamatlīdzekļiem (autotransportu, IT rīkiem), inventāru un tas ir jāuztur. Arī apliecinājumu un atzinumu izsniegšana ir saistīta ar izbraukumiem dabā un mērījumiem mežā, un tam nepieciešams atbilstošs aprīkojums un instrumenti. Sākotnēji dienests plānoja vairāk finansējuma novirzīt kapitālajām iegādēm, jo nepieciešams turpināt autoparka atjaunošanu, veikt būvju kapitālo remontu, bet resursu sadārdzinājuma dēļ papildu resursi vairāk jānovirza kārtējiem izdevumiem. Tādējādi plānots, ka turpmākajos gados autoparks tiks atjaunots nelielā apjomā, nomainot tikai kritiskākā stāvoklī esošos transportlīdzekļus.
Tā kā ar 2022. gadā piešķirtajām investīcijām tika atjaunots autoparks, Valsts meža dienests prognozē, ka transportlīdzekļu remontdarbu un uzturēšanas pakalpojumu izmaksas palielināsies par 16,6 %, tāpēc papildus nepieciešami 65 145 euro. Ņemot vērā dīzeļdegvielas pašreizējās cenas, Valsts meža dienests papildus plāno 485 835 euro novirzīt degvielas sadārdzinājuma segšanai.
Tā kā viens un tas pats aprīkojums vienlaikus tiek izmantots gan tiešā veidā to pakalpojumu sniegšanai, par kuriem maksājama valsts nodeva (apliecinājumu un atzinumu izsniegšanai, medību uzraudzības dokumentu izsniegšanai), gan meža ugunsapsardzībai (mežzinis pārbaudīt cirsmu dodas ar to pašu automašīnu, ar kuru dodas arī uz meža ugunsgrēka vietu, tikai ugunsnedrošajā laikposmā tā ir papildus aprīkota ar rīkiem ātrai reaģēšanai uz ugunsgrēku) un dienesta amatpersona vienlaikus sniedz gan pakalpojumus, par kuriem maksājama valsts nodeva, gan gādā par meža ugunsapsardzību, līdzekļi saistībā ar papildu valsts budžeta dotācijas piešķiršanu Valsts meža dienestam atlīdzības palielināšanai un sistemātiski plānotai pamatlīdzekļu atjaunošanai un uzturēšanai nav sadalāmi starp pakalpojumiem, par kuriem maksājama valsts nodeva par mežsaimnieciskām un medību darbībām, un meža ugunsapsardzību. Papildus tam Valsts meža dienestam ir pienākums gādāt par tā objekta (meža) ugunsapsardzību, par kuru tiek izsniegti apliecinājumi un atzinumi.
Par papildu valsts budžeta dotācijas piešķiršanu Medību saimniecības attīstības fondam valsts budžeta apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē" Zemkopības ministrija sagatavos pieprasījumu prioritārajam pasākumam 300 000 euro apmērā.
Atbilstoši Medību likuma 31. panta otrās daļas 1. punkta "a", "b" un "b1" apakšpunktā noteiktajam valsts pamatbudžeta ieņēmumi no valsts nodevas par medību atļauju, mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, mednieka sezonas karšu, atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā izsniegšanu un par mednieku un medību vadītāju kandidātu eksamināciju pilnā apmērā veido Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus.
Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi atbilstoši Medību likuma 31. panta trešajai daļai ir izmantojami
1) medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem;
2) medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei;
3) līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās;
4) mednieku izglītošanai.
Lai gan Medību likuma 31. panta otrās daļas 1. punktā noteikts, ka valsts nodevas par medību darbībām pilnā apmērā veido Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus, Valsts meža dienests pakalpojumus, par kuriem maksājama valsts nodeva, nevar sniegt bez naudas līdzekļiem. Izdevumi ir saistīti ar medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanu, pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu, medību platību administrēšanu (medību iecirkņu reģistrāciju, IKT sistēmas uzturēšanu un informācijas nodrošināšanu medību tiesību īpašniekiem un medību tiesību lietotājiem), medības reglamentējošajos aktos noteikto atļauju izsniegšanu un mednieku eksaminācijas nodrošināšanu (IKT nodrošinājums un infrastruktūra – datori, telpas, šaušanas praktisko iemaņu pārbaude). Tāpēc gan patlaban, gan pēc grozījumu izdarīšanas Medību saimniecības attīstības fondam novirzīta daļa no ieņēmumiem no nodevām par medību darbībām.
Tā kā līdzšinējais par medību darbībām maksājamo valsts nodevu ieņēmumu sadalījums neatbilst Medību likuma 31. panta otrās daļas 1. punktā noteiktajam, ka valsts nodevas par medību darbībām pilnā apmērā veido Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus, un arī patlaban, palielinot valsts nodevu apmēru, Medību saimniecības attīstības fondā nav plānots pilnā apjomā novirzīt valsts nodevu ieņēmumus par medību darbībām, Zemkopības ministrija līdz ar nākamiem grozījumiem Medību likumā virzīs arī grozījumus Medību likuma 31. pantā.
Noteikumu 3.6. apakšpunkta spēkā stāšanās laikam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo gandrīz visi aktīvie mednieki sezonas karti iegādājas medību sezonas sākumā (ik gadu no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim). Gada sākumā neilgi pirms sezonas beigām sezonas karti parasti iegādājas tikai tie mednieki, kas šajā laikā kļūst par medniekiem. Precīzu to personu skaitu, kuras laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. martam vēlēsies iegādāties sezonas karti 2022./2023. gada medību sezonai, nav iespējams noteikt.
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Vienlaikus ar noteikumu projektu tika virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 393 "Valsts meža dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" atzīšanai par spēku zaudējušu (21-TA-494, pieņemts 21.12.2021.)
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (21-TA-1598).
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/arhivetas-apspriesanas/grozijumi-ministru-kabineta-2014-gada-11-februara-noteikumos-nr-82-not?id=1054
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Informācija par noteikumu projektu 2021. gada 26. augustā ievietota Zemkopības ministrijas tīmekļvietnes www.zm.gov.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai tika dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā. Par noteikumu projektu saņemti 27 komentāri Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē un seši komentāri e-pastā. Viedokļu pārskats pieejams sadaļā "Papildu dokumenti".
6.4. Cita informācija
Pamatojoties uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem, precizētas valsts nodevu likmes.
Saskaņošanas procesā par noteikumu projektu saņemti atzinumi no nevalstiskajām organizācijām.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
7.5. Cita informācija
Saistībā ar noteikumu projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas, ne arī likvidēt vai reorganizēt esošas institūcijas.
Noteikumu projektu izpilde neietekmēs institūcijām pieejamos cilvēkresursus.