24-TA-749: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 714 "Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Piemērojot praksē Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumus Nr. 714 "Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij" (turpmāk - MK noteikumi Nr.714), Valsts ieņēmumu dienests ir secinājis, ka jāpilnveido preču iznīcināšanas saskaņā ar muitas iestādes lēmumu kārtība, gan arī kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana, noformējot muitas deklarāciju. Tādejādi tiks mazināts administratīvais slogs gan komersantiem, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam. Vienlaikus, tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams pilnveidot atsevišķu normu tvērumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un līdz ar to tai ir pienākums savā darbībā pastāvīgi pārbaudīt un uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, tajā skaitā vienkāršojot un uzlabojot procedūras privātpersonas labā. Tādējādi noteikumu projekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 2.punktam, ārpussavienības preces, kas atzītas par valstij piekritīgu mantu, iznīcina saskaņā ar valstij piekritīgās mantas iznīcināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Minētais punkts neattiecas uz situācijām, kad jāiznīcina ārpussavienības preces, par kuru iznīcināšanu lēmumu ir pieņēmis procesa virzītājs kriminālprocesā vai Nodrošinājuma valsts aģentūra, jo minētajām precēm nav valstij piekritīgās mantas statusa. Līdz ar to nepieciešams tiesiski noregulēt minēto situāciju un paredzēt kārtību, kādā iznīcina šāda veida preces.
2. MK noteikumu Nr. 714 4. punktā norādīta informācija, kāda iesniedzama muitas iestādē, lai precēm piemērotu iznīcināšanu ar muitas iestādes lēmumu, t.sk. informācija par preču veidu, Kombinētās nomenklatūras kodu, vērtību, muitas deklarācijas, pagaidu uzglabāšanas deklarācijas numuru. Piemērojot praksē minētās normas, universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ir saskāries ar situāciju, kurā tam nav pieejama visa MK noteikumu Nr. 714 4. punktā noteiktā informācija. Lai mazinātu slogu gan universālā pasta pakalpojuma sniedzējam, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam, varētu atteikties no universālā pasta pakalpojuma sniedzēju iesniegumiem un secīgi arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem un noteikt, ka universālā pasta pakalpojumu sniedzējs, ja tas ir atzītā uzņēmēja atļaujas turētājs (tātad, uzticams Valsts ieņēmumu dienesta partneris), pats organizē šādu neidentificējamu pasta sūtījumu iznīcināšanu.
3. Iznīcināšanas procesa tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot atsevišķas MK noteikumu Nr.714 normas, piemēram paredzot, ka aktu par preču iznīcināšanu persona sagatavo tādā gadījumā, ja persona patstāvīgi iznīcina preces un muitas amatpersona iznīcināšanā nepiedalās. Vienlaikus, lai Valsts ieņēmumu dienests gūtu pārliecību par preces iznīcināšanu, normatīvajā regulējumā būtu jāparedz, ka persona Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz foto no preču iznīcināšanas procesa.
4. Papildus MK noteikumos Nr.714 nepieciešams veikt dažādus tehniska rakstura precizējumus vai precizējumus, kas nepieciešami tiesiskās skaidrības nodrošināšanai.
Minētais punkts neattiecas uz situācijām, kad jāiznīcina ārpussavienības preces, par kuru iznīcināšanu lēmumu ir pieņēmis procesa virzītājs kriminālprocesā vai Nodrošinājuma valsts aģentūra, jo minētajām precēm nav valstij piekritīgās mantas statusa. Līdz ar to nepieciešams tiesiski noregulēt minēto situāciju un paredzēt kārtību, kādā iznīcina šāda veida preces.
2. MK noteikumu Nr. 714 4. punktā norādīta informācija, kāda iesniedzama muitas iestādē, lai precēm piemērotu iznīcināšanu ar muitas iestādes lēmumu, t.sk. informācija par preču veidu, Kombinētās nomenklatūras kodu, vērtību, muitas deklarācijas, pagaidu uzglabāšanas deklarācijas numuru. Piemērojot praksē minētās normas, universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ir saskāries ar situāciju, kurā tam nav pieejama visa MK noteikumu Nr. 714 4. punktā noteiktā informācija. Lai mazinātu slogu gan universālā pasta pakalpojuma sniedzējam, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam, varētu atteikties no universālā pasta pakalpojuma sniedzēju iesniegumiem un secīgi arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem un noteikt, ka universālā pasta pakalpojumu sniedzējs, ja tas ir atzītā uzņēmēja atļaujas turētājs (tātad, uzticams Valsts ieņēmumu dienesta partneris), pats organizē šādu neidentificējamu pasta sūtījumu iznīcināšanu.
3. Iznīcināšanas procesa tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot atsevišķas MK noteikumu Nr.714 normas, piemēram paredzot, ka aktu par preču iznīcināšanu persona sagatavo tādā gadījumā, ja persona patstāvīgi iznīcina preces un muitas amatpersona iznīcināšanā nepiedalās. Vienlaikus, lai Valsts ieņēmumu dienests gūtu pārliecību par preces iznīcināšanu, normatīvajā regulējumā būtu jāparedz, ka persona Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz foto no preču iznīcināšanas procesa.
4. Papildus MK noteikumos Nr.714 nepieciešams veikt dažādus tehniska rakstura precizējumus vai precizējumus, kas nepieciešami tiesiskās skaidrības nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 1.punkts
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 2.punktam, ārpussavienības preces, kas atzītas par valstij piekritīgu mantu, iznīcina saskaņā ar valstij piekritīgās mantas iznīcināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Minētais punkts neattiecas uz situācijām, kad jāiznīcina ārpussavienības preces, par kuru iznīcināšanu lēmumu ir pieņēmis procesa virzītājs kriminālprocesā vai Nodrošinājuma valsts aģentūra, jo minētajām precēm nav valstij piekritīgās mantas statusa. Līdz ar to nepieciešams tiesiski noregulēt minēto situāciju un paredzēt kārtību, kādā iznīcina šāda veida preces.
Rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem regulē Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.1025), kuru 3. punkts noteic, ka lietisko pierādījumu glabā, realizē vai iznīcina saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot vides aizsardzības prasības. Lietiskajam pierādījumam (ārpussavienības precei) brīdī, kad procesa virzītājs pieņem lēmumu par lietisko pierādījumu iznīcināšanu, nav valstij piekritīgās mantas statusa.
MK noteikumu Nr. 1025 26. punkts noteic, ka lietisko pierādījumu iznīcina, ja aģentūrai to nav izdevies realizēt trijās realizācijas reizēs un saimnieciski nav izdevīgi turpināt realizācijas procesu vai ja lietiskais pierādījums ir akcīzes prece, kuras apjoms ir mazāks par tonnu.
Tādējādi, tiesiskās skaidrības dēļ būtu jāprecizē, ka ārpussavienības preces, par kurām procesa virzītājs kriminālprocesā ir pieņēmis lēmumu par to iznīcināšanu, vai par kuru iznīcināšanu lēmumu ir pieņēmusi Nodrošinājuma valsts aģentūra iznīcina, pamatojoties uz minēto lēmumu saskaņā ar rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Ja iznīcināšanas rezultātā rodas atkritumi vai lūžņi, tiem piemēro muitas procedūru vai reeksportē saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā. Ja tiek iznīcinātas preces, kurām ir ārpussavienības preces statuss, tad iznīcināšanas rezultātā iegūtajiem lūžņiem arī būs ārpussavienības statuss.
Muitas jomu regulējošo tiesību aktu izpratnē iznīcināšana nav tikai preces sabojāšana vai tās padarīšana par nelietojamu tiem mērķim, kuriem sākotnēji prece tika paredzēta. Iznīcināšana tiek uzskatīta par pabeigtu tikai tad, kad iznīcināšanas procesā nav radušies atkritumi un lūžņi, vai, ja tādi radušies, tad par tiem ir nomaksāti muitas maksājumi, vai tie izvesti no Savienības muitas teritorijas. Tas nozīmē, ka nav pieļaujama situācija, kurā ārpussavienības statusa atkritumi vai lūžņi pēc preces iznīcināšanas nonāk brīvā preču apritē Savienības muitas teritorijā bez muitas maksājumu nomaksas.
Saskaņā ar Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 2015/2447) 248. pantu muitas dienesti nosaka to atkritumu vai lūžņu veidu un daudzumu, kas radušies, iznīcinot preces, lai noteiktu jebkuru muitas nodokli un citus maksājumus, kas piemērojami minētajiem atkritumiem vai lūžņiem, ja tiem piemēro muitas procedūru vai tos reeksportē.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 2.punktam, ārpussavienības preces, kas atzītas par valstij piekritīgu mantu, iznīcina saskaņā ar valstij piekritīgās mantas iznīcināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Minētais punkts neattiecas uz situācijām, kad jāiznīcina ārpussavienības preces, par kuru iznīcināšanu lēmumu ir pieņēmis procesa virzītājs kriminālprocesā vai Nodrošinājuma valsts aģentūra, jo minētajām precēm nav valstij piekritīgās mantas statusa. Līdz ar to nepieciešams tiesiski noregulēt minēto situāciju un paredzēt kārtību, kādā iznīcina šāda veida preces.
Rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem regulē Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.1025), kuru 3. punkts noteic, ka lietisko pierādījumu glabā, realizē vai iznīcina saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot vides aizsardzības prasības. Lietiskajam pierādījumam (ārpussavienības precei) brīdī, kad procesa virzītājs pieņem lēmumu par lietisko pierādījumu iznīcināšanu, nav valstij piekritīgās mantas statusa.
MK noteikumu Nr. 1025 26. punkts noteic, ka lietisko pierādījumu iznīcina, ja aģentūrai to nav izdevies realizēt trijās realizācijas reizēs un saimnieciski nav izdevīgi turpināt realizācijas procesu vai ja lietiskais pierādījums ir akcīzes prece, kuras apjoms ir mazāks par tonnu.
Tādējādi, tiesiskās skaidrības dēļ būtu jāprecizē, ka ārpussavienības preces, par kurām procesa virzītājs kriminālprocesā ir pieņēmis lēmumu par to iznīcināšanu, vai par kuru iznīcināšanu lēmumu ir pieņēmusi Nodrošinājuma valsts aģentūra iznīcina, pamatojoties uz minēto lēmumu saskaņā ar rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Ja iznīcināšanas rezultātā rodas atkritumi vai lūžņi, tiem piemēro muitas procedūru vai reeksportē saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā. Ja tiek iznīcinātas preces, kurām ir ārpussavienības preces statuss, tad iznīcināšanas rezultātā iegūtajiem lūžņiem arī būs ārpussavienības statuss.
Muitas jomu regulējošo tiesību aktu izpratnē iznīcināšana nav tikai preces sabojāšana vai tās padarīšana par nelietojamu tiem mērķim, kuriem sākotnēji prece tika paredzēta. Iznīcināšana tiek uzskatīta par pabeigtu tikai tad, kad iznīcināšanas procesā nav radušies atkritumi un lūžņi, vai, ja tādi radušies, tad par tiem ir nomaksāti muitas maksājumi, vai tie izvesti no Savienības muitas teritorijas. Tas nozīmē, ka nav pieļaujama situācija, kurā ārpussavienības statusa atkritumi vai lūžņi pēc preces iznīcināšanas nonāk brīvā preču apritē Savienības muitas teritorijā bez muitas maksājumu nomaksas.
Saskaņā ar Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 2015/2447) 248. pantu muitas dienesti nosaka to atkritumu vai lūžņu veidu un daudzumu, kas radušies, iznīcinot preces, lai noteiktu jebkuru muitas nodokli un citus maksājumus, kas piemērojami minētajiem atkritumiem vai lūžņiem, ja tiem piemēro muitas procedūru vai tos reeksportē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1.punkts
Lai tiesiski noregulētu situāciju un paredzētu kārtību, kādā iznīcina ārpussavienības preces, par kuru iznīcināšanu lēmumu ir pieņēmis procesa virzītājs kriminālprocesā vai Nodrošinājuma valsts aģentūra, plānots MK noteikumos Nr.714 iekļaut normu nosakot, ka šādas preces iznīcina, pamatojoties uz procesa virzītāja kriminālprocesā vai Nodrošinājuma valsts aģentūras lēmumu saskaņā ar rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Lai tiesiski noregulētu situāciju un paredzētu kārtību, kādā iznīcina ārpussavienības preces, par kuru iznīcināšanu lēmumu ir pieņēmis procesa virzītājs kriminālprocesā vai Nodrošinājuma valsts aģentūra, plānots MK noteikumos Nr.714 iekļaut normu nosakot, ka šādas preces iznīcina, pamatojoties uz procesa virzītāja kriminālprocesā vai Nodrošinājuma valsts aģentūras lēmumu saskaņā ar rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 5.punkts
MK noteikumu Nr. 714 4. punktā norādīta informācija, kāda iesniedzama muitas iestādē, lai precēm piemērotu iznīcināšanu ar muitas iestādes lēmumu, t.sk. informācija par preču veidu, Kombinētās nomenklatūras kodu, vērtību, muitas deklarācijas, pagaidu uzglabāšanas deklarācijas numuru.
Piemērojot praksē minētās normas, universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ir saskāries ar situāciju, kurā tam nav pieejama visa MK noteikumu Nr. 714 4. punktā noteiktā informācija. Universālā pasta pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir pasta sūtījumi, kuri nav identificējami, t.i., sūtījumi ar nepilnīgiem vai bez ITMATT (Pasaules Pasta savienības ziņojumapmaiņas standarts, ko izmanto elektroniskas muitas informācijas sniegšanai) datiem. Tādējādi universālā pasta pakalpojuma sniedzējs nevar izpildīt MK noteikumos Nr.714 ietvertos nosacījumus, lai pieteiktu preces iznīcināšanai.
Piemēram, saskaņā ar VAS “Latvijas Pasts” (kas ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs) sniegto informāciju, šādu iznīcināšanai paredzēto sūtījumu uzkrājums ir vairāki tūkstoši, kas rada būtiskas izmaksas saistībā ar šādu sūtījumu uzglabāšanu.
Izvērtējot normas piemērošanu praksē, tika secināts, ka, mazinot administratīvo slogu gan pasta komersantiem (universālā pasta pakalpojuma sniedzējiem), gan Valsts ieņēmumu dienestam, varētu atteikties no universālā pasta pakalpojuma sniedzēju iesniegumiem un secīgi arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem un noteikt, ka universālā pasta pakalpojumu sniedzējs, ja tas ir atzītā uzņēmēja atļaujas turētājs (tātad, uzticams Valsts ieņēmumu dienesta partneris), pats organizē šādu neidentificējamu pasta sūtījumu iznīcināšanu.
Atzītais uzņēmējs (jeb Authorised Economic Operator vai AEO) ir persona, kura, veicot saimniecisko darbību, ir iesaistīta darbībās, kuras reglamentē tiesību akti muitas jomā, un kura atbilst atzītā uzņēmēja kritērijiem.
Atzītais uzņēmējs ir muitas sadarbības partneris un tam ir tiesības izmantot normatīvajos aktos atzītajiem uzņēmumiem paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus.
Eiropas Savienībā atzītā uzņēmēja statusu atzīst un priekšrocības sertificētiem komersantiem piemēro visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atļauja ir izsniegta. Atzītā uzņēmēja statusa saņemšana noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 952/2013) 38.-41.pantā, kā arī Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr.499 "Muitas atļauju noteikumi".
Izvērtējot esošo situāciju, konstatēts, ka šobrīd organizētais šādu sūtījumu iznīcināšanas atļauju saņemšanas un arī iznīcināšanas process ir nevajadzīgs administratīvs slogs gan universālā pasta pakalpojuma sniedzējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kura rīcībā nav nekādas informācijas par iznīcināmajām precēm, līdz ar to šādu preču iznīcināšanas uzraudzība nav nepieciešama. Valsts ieņēmumu dienests katru mēnesi saņem ap desmit VAS “Latvijas Pasts” (kas ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs) iesniegumus šādu neidentificējamu sūtījumu iznīcināšanai, kam pievienoti pielikumi ar vairākiem tūkstošiem ierakstu, un par kuriem vēlāk tiek izdots lēmums par to iznīcināšanu.
Tā kā Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešams izvērtēt, vai katrā konkrētajā gadījumā preču iznīcināšana ir vai nav veicama muitas uzraudzībā, un, ja iznīcināšana veicama muitas uzraudzībā, Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešams veikt organizatoriskos pasākumus muitas uzraudzības nodrošināšanai, tad normatīvajā regulējumā būtu jāparedz, ka universālā pasta pakalpojuma sniedzējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par plānoto iznīcināšanas laiku un vietu. jo. No prakses ir zināms, ka trīs darbdienu termiņš parasti ir pietiekams, lai veiktu izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu muitas uzraudzību preču iznīcināšanas vietā.
MK noteikumu Nr. 714 4. punktā norādīta informācija, kāda iesniedzama muitas iestādē, lai precēm piemērotu iznīcināšanu ar muitas iestādes lēmumu, t.sk. informācija par preču veidu, Kombinētās nomenklatūras kodu, vērtību, muitas deklarācijas, pagaidu uzglabāšanas deklarācijas numuru.
Piemērojot praksē minētās normas, universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ir saskāries ar situāciju, kurā tam nav pieejama visa MK noteikumu Nr. 714 4. punktā noteiktā informācija. Universālā pasta pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir pasta sūtījumi, kuri nav identificējami, t.i., sūtījumi ar nepilnīgiem vai bez ITMATT (Pasaules Pasta savienības ziņojumapmaiņas standarts, ko izmanto elektroniskas muitas informācijas sniegšanai) datiem. Tādējādi universālā pasta pakalpojuma sniedzējs nevar izpildīt MK noteikumos Nr.714 ietvertos nosacījumus, lai pieteiktu preces iznīcināšanai.
Piemēram, saskaņā ar VAS “Latvijas Pasts” (kas ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs) sniegto informāciju, šādu iznīcināšanai paredzēto sūtījumu uzkrājums ir vairāki tūkstoši, kas rada būtiskas izmaksas saistībā ar šādu sūtījumu uzglabāšanu.
Izvērtējot normas piemērošanu praksē, tika secināts, ka, mazinot administratīvo slogu gan pasta komersantiem (universālā pasta pakalpojuma sniedzējiem), gan Valsts ieņēmumu dienestam, varētu atteikties no universālā pasta pakalpojuma sniedzēju iesniegumiem un secīgi arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem un noteikt, ka universālā pasta pakalpojumu sniedzējs, ja tas ir atzītā uzņēmēja atļaujas turētājs (tātad, uzticams Valsts ieņēmumu dienesta partneris), pats organizē šādu neidentificējamu pasta sūtījumu iznīcināšanu.
Atzītais uzņēmējs (jeb Authorised Economic Operator vai AEO) ir persona, kura, veicot saimniecisko darbību, ir iesaistīta darbībās, kuras reglamentē tiesību akti muitas jomā, un kura atbilst atzītā uzņēmēja kritērijiem.
Atzītais uzņēmējs ir muitas sadarbības partneris un tam ir tiesības izmantot normatīvajos aktos atzītajiem uzņēmumiem paredzētos vienkāršojumus un atvieglojumus.
Eiropas Savienībā atzītā uzņēmēja statusu atzīst un priekšrocības sertificētiem komersantiem piemēro visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atļauja ir izsniegta. Atzītā uzņēmēja statusa saņemšana noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 952/2013) 38.-41.pantā, kā arī Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr.499 "Muitas atļauju noteikumi".
Izvērtējot esošo situāciju, konstatēts, ka šobrīd organizētais šādu sūtījumu iznīcināšanas atļauju saņemšanas un arī iznīcināšanas process ir nevajadzīgs administratīvs slogs gan universālā pasta pakalpojuma sniedzējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kura rīcībā nav nekādas informācijas par iznīcināmajām precēm, līdz ar to šādu preču iznīcināšanas uzraudzība nav nepieciešama. Valsts ieņēmumu dienests katru mēnesi saņem ap desmit VAS “Latvijas Pasts” (kas ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs) iesniegumus šādu neidentificējamu sūtījumu iznīcināšanai, kam pievienoti pielikumi ar vairākiem tūkstošiem ierakstu, un par kuriem vēlāk tiek izdots lēmums par to iznīcināšanu.
Tā kā Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešams izvērtēt, vai katrā konkrētajā gadījumā preču iznīcināšana ir vai nav veicama muitas uzraudzībā, un, ja iznīcināšana veicama muitas uzraudzībā, Valsts ieņēmumu dienestam ir nepieciešams veikt organizatoriskos pasākumus muitas uzraudzības nodrošināšanai, tad normatīvajā regulējumā būtu jāparedz, ka universālā pasta pakalpojuma sniedzējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par plānoto iznīcināšanas laiku un vietu. jo. No prakses ir zināms, ka trīs darbdienu termiņš parasti ir pietiekams, lai veiktu izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu muitas uzraudzību preču iznīcināšanas vietā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 5.punkts
Lai mazinātu administratīvo slogu universālā pasta pakalpojuma sniedzējiem un arī Valsts ieņēmumu dienestam, ar noteikumu projekta 5.punktu plānots atteikties no universālā pasta pakalpojuma sniedzēju iesniegumiem un secīgi arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem un noteikt, ka universālā pasta pakalpojumu sniedzējs, ja tas ir atzītā uzņēmēja atļaujas turētājs, ārpussavienības preces, kas ir neizsniegti neidentificējami pasta sūtījumi, iznīcina bez muitas jomā noteikto formalitāšu nokārtošanas pasta jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs vismaz trīs darbdienas pirms iznīcināšanas veikšanas informē Valsts ieņēmumu dienestu par plānoto iznīcināšanas laiku un vietu.
Lai mazinātu administratīvo slogu universālā pasta pakalpojuma sniedzējiem un arī Valsts ieņēmumu dienestam, ar noteikumu projekta 5.punktu plānots atteikties no universālā pasta pakalpojuma sniedzēju iesniegumiem un secīgi arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem un noteikt, ka universālā pasta pakalpojumu sniedzējs, ja tas ir atzītā uzņēmēja atļaujas turētājs, ārpussavienības preces, kas ir neizsniegti neidentificējami pasta sūtījumi, iznīcina bez muitas jomā noteikto formalitāšu nokārtošanas pasta jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs vismaz trīs darbdienas pirms iznīcināšanas veikšanas informē Valsts ieņēmumu dienestu par plānoto iznīcināšanas laiku un vietu.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 8.punkts un 9.punkts
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 9.punktam, ja notiek preču iznīcināšana ar muitas iestādes lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests savā lēmumā par preču iznīcināšanu norāda vai, personai atļauts preces iznīcināt patstāvīgi vai tikai muitas amatpersonas klātbūtnē. Persona trīs darbdienu laikā pēc preču iznīcināšanas pabeigšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā MK noteikumu Nr.714 pielikumā noteikto aktu par preču iznīcināšanu. Savukārt, ja preču iznīcināšanā piedalās muitas amatpersona, aktu par preču iznīcināšanu divos eksemplāros sastāda muitas amatpersona. Vienu eksemplāru glabā Valsts ieņēmumu dienestā, bet otru nodod personai.
Iznīcināšanas procesa tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot atsevišķas MK noteikumu Nr.714 normas, piemēram paredzot, ka aktu par preču iznīcināšanu persona sagatavo tādā gadījumā, ja persona patstāvīgi iznīcina preces un muitas amatpersona iznīcināšanā nepiedalās.
Vienlaikus, lai Valsts ieņēmumu dienests gūtu pārliecību par preces iznīcināšanu, normatīvajā regulējumā paredzēts, ka persona Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz foto no preču iznīcināšanas procesa.
Ja preču iznīcināšanā piedalīsies muitas amatpersona, tad aktu par preču iznīcināšanu personai nav nepieciešams izsniegt, līdz ar to šāda prasība no normatīvā regulējuma būtu jāizslēdz.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 9.punktam, ja notiek preču iznīcināšana ar muitas iestādes lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests savā lēmumā par preču iznīcināšanu norāda vai, personai atļauts preces iznīcināt patstāvīgi vai tikai muitas amatpersonas klātbūtnē. Persona trīs darbdienu laikā pēc preču iznīcināšanas pabeigšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā MK noteikumu Nr.714 pielikumā noteikto aktu par preču iznīcināšanu. Savukārt, ja preču iznīcināšanā piedalās muitas amatpersona, aktu par preču iznīcināšanu divos eksemplāros sastāda muitas amatpersona. Vienu eksemplāru glabā Valsts ieņēmumu dienestā, bet otru nodod personai.
Iznīcināšanas procesa tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot atsevišķas MK noteikumu Nr.714 normas, piemēram paredzot, ka aktu par preču iznīcināšanu persona sagatavo tādā gadījumā, ja persona patstāvīgi iznīcina preces un muitas amatpersona iznīcināšanā nepiedalās.
Vienlaikus, lai Valsts ieņēmumu dienests gūtu pārliecību par preces iznīcināšanu, normatīvajā regulējumā paredzēts, ka persona Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz foto no preču iznīcināšanas procesa.
Ja preču iznīcināšanā piedalīsies muitas amatpersona, tad aktu par preču iznīcināšanu personai nav nepieciešams izsniegt, līdz ar to šāda prasība no normatīvā regulējuma būtu jāizslēdz.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 8.punkts un 9.punkts
Iznīcināšanas procesa tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot MK noteikumu Nr.714 9.punktu paredzot, ka gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par preču iznīcināšanu preces atļauts iznīcināt patstāvīgi, persona iznīcināšanai pakļautās preces, iznīcināšanas procesu un tā rezultātu fiksē fotogrāfijās vai videoierakstos un par preču iznīcināšanu sastāda aktu. Aktu par preču iznīcināšanu un fotogrāfijas vai videoierakstus persona trīs darbdienu laikā pēc preču iznīcināšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.
Vienlaikus nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.714 11.punktu, jo gadījumā, ja preču iznīcināšanā piedalīsies muitas amatpersona, aktu par preču iznīcināšanu personai nav nepieciešams izsniegt.
Iznīcināšanas procesa tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot MK noteikumu Nr.714 9.punktu paredzot, ka gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par preču iznīcināšanu preces atļauts iznīcināt patstāvīgi, persona iznīcināšanai pakļautās preces, iznīcināšanas procesu un tā rezultātu fiksē fotogrāfijās vai videoierakstos un par preču iznīcināšanu sastāda aktu. Aktu par preču iznīcināšanu un fotogrāfijas vai videoierakstus persona trīs darbdienu laikā pēc preču iznīcināšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.
Vienlaikus nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.714 11.punktu, jo gadījumā, ja preču iznīcināšanā piedalīsies muitas amatpersona, aktu par preču iznīcināšanu personai nav nepieciešams izsniegt.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 10.-13.punkts
Piemērojot praksē MK noteikumu Nr.714 normas saistībā ar preču iznīcināšanu, noformējot muitas deklarāciju konstatēts, ko esošās normas tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot atbilstoši praksei.
Piemēram, praksē pēc preču izlaišanas persona Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņem informatīvu paziņojumu, ka jāsazinās ar muitas iestādi par preču iznīcināšanas procesu. Minētā prakse skaidrības nolūkā būtu jāiestrādā normatīvajā regulējumā.
Ja preču iznīcināšanas procesā nepiedalās muitas amatpersona, tad muitas iestādē šobrīd tiek iesniegtas preču iznīcināšanas procesa fotogrāfijas. Minētā prakse skaidrības nolūkā būtu jāiestrādā normatīvajā regulējumā.
Vienlaikus nepieciešams precizēt atsauci uz Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk - regula Nr.2015/2446) pielikumu, kā arī noteikt termiņu izpildes dokumenta iesniegšanai.
Piemērojot praksē MK noteikumu Nr.714 normas saistībā ar preču iznīcināšanu, noformējot muitas deklarāciju konstatēts, ko esošās normas tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot atbilstoši praksei.
Piemēram, praksē pēc preču izlaišanas persona Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņem informatīvu paziņojumu, ka jāsazinās ar muitas iestādi par preču iznīcināšanas procesu. Minētā prakse skaidrības nolūkā būtu jāiestrādā normatīvajā regulējumā.
Ja preču iznīcināšanas procesā nepiedalās muitas amatpersona, tad muitas iestādē šobrīd tiek iesniegtas preču iznīcināšanas procesa fotogrāfijas. Minētā prakse skaidrības nolūkā būtu jāiestrādā normatīvajā regulējumā.
Vienlaikus nepieciešams precizēt atsauci uz Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk - regula Nr.2015/2446) pielikumu, kā arī noteikt termiņu izpildes dokumenta iesniegšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 10.-13.punkts
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību attiecībā uz preču iznīcināšanu, noformējot muitas deklarāciju, nepieciešams atsevišķas MK noteikumu Nr.714 normas pilnveidot atbilstoši esošajai praksei. Piemēram, skaidri jānosaka process, kādā persona sazinās ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar preču iznīcināšanas saskaņošanu. Līdz ar to tiek precizēts MK noteikumu Nr.714 15.punkts, kā arī minētie noteikumi tiek papildināti ar jauniem 15.1 un 15.2 punktiem nosakot, ka pēc muitas deklarācijas noformēšanas, persona piecu darbdienu laikā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedz informāciju par plānoto preču iznīcināšanas datumu un laiku, saskaņojot minēto datumu un laiku ar Valsts ieņēmumu dienestu. Pēc tam Valsts ieņēmumu dienests trīs darbdienu laikā sniedz informāciju par to, vai piekrīt personas piedāvātajam preču iznīcināšanas datumam un laikam, vienlaikus informējot personu par to, vai iznīcināšanas procesā piedalīsies muitas amatpersona. Gadījumā, ja muitas amatpersona iznīcināšanas procesā nepiedalās, persona iznīcināšanas procesu fiksē fotogrāfijās vai videoierakstos, ko pēc tam kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem 30 darbdienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.
MK noteikumu Nr.714 16.punktā tiek precizēta atsauce uz regulas Nr.2015/2446 pielikumu, kā arī tiek noteikts termiņš izpildes dokumenta iesniegšanai. Proti, persona pēc preču iznīcināšanas 30 darbdienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā atkritumu pārstrādes uzņēmuma izziņu par preču iznīcināšanu un Komisijas regulas Nr. 2015/2446 175. pantā noteikto izpildes dokumentu, kas satur Komisijas regulas Nr. 2015/2446 71-06. pielikumā noteikto informāciju. Izpildes dokuments Valsts ieņēmumu dienestā nav jāiesniedz, ja preču iznīcināšanā ir piedalījusies muitas amatpersona un persona ir informēta, ka konkrētajā gadījumā minētais izpildes dokuments nav jāiesniedz. Persona par to, ka izpildes dokuments nebūs jāiesniedz, tiks informēta, saņemot muitas iestādes izsniegtu pārbaudes aktu par veikto iznīcināšanas procedūru.
Persona pēc preču iznīcināšanas pārstrādes produktiem, atkritumiem un lūžņiem piemēro nākamo muitas procedūru vai atsakās par labu valstij. Minēto paredz regulas Nr. 952/2013 215.panta 1.punkts, taču, ņemot vērā, ka lielākā daļa iznīcināšanu tiek veiktas vienkāršotā kārtībā ar deklarāciju, personas varētu nezināt, ka iznīcināšana, piemēram, ierīcēm, kas ir izgatavotas no metāla, nebeigsies vienkārši ar šo ierīču saspiešanu. Pēc tam būs jāiesniedz izpildes dokuments un jāmuito pārpalikumi. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē tiks pilnveidots skaidrojošais materiāls par preču iznīcināšanas procesu.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību attiecībā uz preču iznīcināšanu, noformējot muitas deklarāciju, nepieciešams atsevišķas MK noteikumu Nr.714 normas pilnveidot atbilstoši esošajai praksei. Piemēram, skaidri jānosaka process, kādā persona sazinās ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar preču iznīcināšanas saskaņošanu. Līdz ar to tiek precizēts MK noteikumu Nr.714 15.punkts, kā arī minētie noteikumi tiek papildināti ar jauniem 15.1 un 15.2 punktiem nosakot, ka pēc muitas deklarācijas noformēšanas, persona piecu darbdienu laikā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedz informāciju par plānoto preču iznīcināšanas datumu un laiku, saskaņojot minēto datumu un laiku ar Valsts ieņēmumu dienestu. Pēc tam Valsts ieņēmumu dienests trīs darbdienu laikā sniedz informāciju par to, vai piekrīt personas piedāvātajam preču iznīcināšanas datumam un laikam, vienlaikus informējot personu par to, vai iznīcināšanas procesā piedalīsies muitas amatpersona. Gadījumā, ja muitas amatpersona iznīcināšanas procesā nepiedalās, persona iznīcināšanas procesu fiksē fotogrāfijās vai videoierakstos, ko pēc tam kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem 30 darbdienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.
MK noteikumu Nr.714 16.punktā tiek precizēta atsauce uz regulas Nr.2015/2446 pielikumu, kā arī tiek noteikts termiņš izpildes dokumenta iesniegšanai. Proti, persona pēc preču iznīcināšanas 30 darbdienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā atkritumu pārstrādes uzņēmuma izziņu par preču iznīcināšanu un Komisijas regulas Nr. 2015/2446 175. pantā noteikto izpildes dokumentu, kas satur Komisijas regulas Nr. 2015/2446 71-06. pielikumā noteikto informāciju. Izpildes dokuments Valsts ieņēmumu dienestā nav jāiesniedz, ja preču iznīcināšanā ir piedalījusies muitas amatpersona un persona ir informēta, ka konkrētajā gadījumā minētais izpildes dokuments nav jāiesniedz. Persona par to, ka izpildes dokuments nebūs jāiesniedz, tiks informēta, saņemot muitas iestādes izsniegtu pārbaudes aktu par veikto iznīcināšanas procedūru.
Persona pēc preču iznīcināšanas pārstrādes produktiem, atkritumiem un lūžņiem piemēro nākamo muitas procedūru vai atsakās par labu valstij. Minēto paredz regulas Nr. 952/2013 215.panta 1.punkts, taču, ņemot vērā, ka lielākā daļa iznīcināšanu tiek veiktas vienkāršotā kārtībā ar deklarāciju, personas varētu nezināt, ka iznīcināšana, piemēram, ierīcēm, kas ir izgatavotas no metāla, nebeigsies vienkārši ar šo ierīču saspiešanu. Pēc tam būs jāiesniedz izpildes dokuments un jāmuito pārpalikumi. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē tiks pilnveidots skaidrojošais materiāls par preču iznīcināšanas procesu.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 2., 3., 4., 6., 7. un 14.punkts
MK noteikumos Nr.714 nepieciešams veikt dažādus tehniska rakstura precizējumus vai precizējumus, kas nepieciešami tiesiskās skaidrības nodrošināšanai.
MK noteikumos Nr.714 nepieciešams veikt dažādus tehniska rakstura precizējumus vai precizējumus, kas nepieciešami tiesiskās skaidrības nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 2., 3., 4., 6., 7. un 14.punkts
MK noteikumu Nr.714 3.2.punkts paredz, ka saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 197. pantu iznīcina ārpussavienības preces, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, brīvajā zonā vai kādā citā muitas procedūrā. Nosacījums “kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, brīvajā zonā vai kādā citā muitas procedūrā” ir lieks un jau aptver visas situācijas attiecībā uz ārpussavienības precēm, kuras ievesta Savienībā, uzrādītas muitai, un kurām nav mainīts preču muitas statuss. Tiesiskās skaidrības dēļ, kā arī, lai neradītu aplamu priekšstatu, ka varētu būt vēl kāda situācija papildus normā minētajam, ka preces atrodas pagaidu uzglabāšanā, brīvajā zonā vai kādā citā muitas procedūrā, nepieciešams normu precizēt, svītrojot vārdus "kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, brīvajā zonā vai kādā citā muitas procedūrā".
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 4.4.punktam persona Valsts ieņēmumu dienestā cita starpā iesniedz preču uzskaites un ievedamo preču transporta pavaddokumentus. Tā kā šajā gadījumā persona iesniedz preču uzskaites numuru nevis pavaddokumentus, nepieciešams redakcionāli precizēt MK noteikumu Nr.714 4.4.punktu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 4.7.punktam persona Valsts ieņēmumu dienestā cita starpā iesniedz regulas Nr. 952/2013 163.pantā noteiktos pavaddokumentus. Regulas Nr. 952/2013 163.pantā noteiktie dokumenti jāpievieno muitas deklarācijai. Tā kā šajā gadījumā, veicot preču iznīcināšanu ar muitas iestādes lēmumu, nav muitas deklarācijas, uz minēto regulas normu atsaukties nav pamata un norma jāprecizē, minot, piemēram, kādus preču pavaddokumentus jāiesniedz. Grozījums nepieciešams normas tiesiskās skaidrības dēļ.
MK noteikumu Nr.714 5.punkts paredz informāciju un ar to saistītos dokumentus iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, vai izmantojot Muitas likuma 13. panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Minēto normu nepieciešams precizēt atbilstoši Muitas likuma 13.pantam, kā arī salāgot ar citu Ministru kabineta noteikumu muitas jomā redakciju saistībā ar informācijas un dokumentu iesniegšanu. Piemēram, Ministru kabineta 11.08.2020.gada 11.augusta noteikumu Nr.504 "Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces" 2.punktu.
Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.714 17.punktu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 6.punktam Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par preču iznīcināšanu vai par atteikumu preces iznīcināt saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 197. pantu un paziņo lēmumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Lēmumu par preču iznīcināšanu Valsts ieņēmumu dienests izdod, ietverot tajā tikai Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 8. punktā minēto informāciju.
Muitas likuma 13.1 panta ceturtā daļa nosaka, ka lēmums, kas pieņemts (izdots) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ir citādi izdots administratīvais akts, un tajā ietver tikai Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 8.punktā minēto informāciju. Proti, adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Līdz ar to zemāka līmeņa normatīvajā aktā nav lietderīgi dublēt normu, kas jau ir noteikta augstāka līmeņa normatīvajā aktā – Muitas likuma 13.1 panta ceturtajā daļā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.714 6.punkta pēdējo teikumu.
MK noteikumu Nr.714 3.2.punkts paredz, ka saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 197. pantu iznīcina ārpussavienības preces, kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, brīvajā zonā vai kādā citā muitas procedūrā. Nosacījums “kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, brīvajā zonā vai kādā citā muitas procedūrā” ir lieks un jau aptver visas situācijas attiecībā uz ārpussavienības precēm, kuras ievesta Savienībā, uzrādītas muitai, un kurām nav mainīts preču muitas statuss. Tiesiskās skaidrības dēļ, kā arī, lai neradītu aplamu priekšstatu, ka varētu būt vēl kāda situācija papildus normā minētajam, ka preces atrodas pagaidu uzglabāšanā, brīvajā zonā vai kādā citā muitas procedūrā, nepieciešams normu precizēt, svītrojot vārdus "kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, brīvajā zonā vai kādā citā muitas procedūrā".
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 4.4.punktam persona Valsts ieņēmumu dienestā cita starpā iesniedz preču uzskaites un ievedamo preču transporta pavaddokumentus. Tā kā šajā gadījumā persona iesniedz preču uzskaites numuru nevis pavaddokumentus, nepieciešams redakcionāli precizēt MK noteikumu Nr.714 4.4.punktu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 4.7.punktam persona Valsts ieņēmumu dienestā cita starpā iesniedz regulas Nr. 952/2013 163.pantā noteiktos pavaddokumentus. Regulas Nr. 952/2013 163.pantā noteiktie dokumenti jāpievieno muitas deklarācijai. Tā kā šajā gadījumā, veicot preču iznīcināšanu ar muitas iestādes lēmumu, nav muitas deklarācijas, uz minēto regulas normu atsaukties nav pamata un norma jāprecizē, minot, piemēram, kādus preču pavaddokumentus jāiesniedz. Grozījums nepieciešams normas tiesiskās skaidrības dēļ.
MK noteikumu Nr.714 5.punkts paredz informāciju un ar to saistītos dokumentus iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, vai izmantojot Muitas likuma 13. panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Minēto normu nepieciešams precizēt atbilstoši Muitas likuma 13.pantam, kā arī salāgot ar citu Ministru kabineta noteikumu muitas jomā redakciju saistībā ar informācijas un dokumentu iesniegšanu. Piemēram, Ministru kabineta 11.08.2020.gada 11.augusta noteikumu Nr.504 "Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces" 2.punktu.
Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.714 17.punktu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.714 6.punktam Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par preču iznīcināšanu vai par atteikumu preces iznīcināt saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 197. pantu un paziņo lēmumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Lēmumu par preču iznīcināšanu Valsts ieņēmumu dienests izdod, ietverot tajā tikai Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 8. punktā minēto informāciju.
Muitas likuma 13.1 panta ceturtā daļa nosaka, ka lēmums, kas pieņemts (izdots) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ir citādi izdots administratīvais akts, un tajā ietver tikai Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 8.punktā minēto informāciju. Proti, adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. Līdz ar to zemāka līmeņa normatīvajā aktā nav lietderīgi dublēt normu, kas jau ir noteikta augstāka līmeņa normatīvajā aktā – Muitas likuma 13.1 panta ceturtajā daļā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.714 6.punkta pēdējo teikumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Normatīvais regulējums skar jebkuru personu, kura ir preču īpašnieks vai preču valdītājs un kura piesaka preču iznīcināšanu vai atteikšanos no precēm par labu valstij vai kura piemēro preču iznīcināšanu pēc muitas iestādes pieprasījuma.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Normatīvais regulējums skar jebkuru personu, kura ir preču īpašnieks vai preču valdītājs un kura piesaka preču iznīcināšanu vai atteikšanos no precēm par labu valstij vai kura piemēro preču iznīcināšanu pēc muitas iestādes pieprasījuma.
Normatīvais regulējums skar universālā pasta pakalpojumu sniedzēju, samazinot administratīvo slogu, jo turpmāk nebūs nepieciešams vērsties Valsts ieņēmumu dienestā ar attiecīgu iesniegumu katru reizi, kad radīsies nepieciešamība iznīcināt neidentificētus pasta sūtījumus.
Normatīvais regulējums skar universālā pasta pakalpojumu sniedzēju, samazinot administratīvo slogu, jo turpmāk nebūs nepieciešams vērsties Valsts ieņēmumu dienestā ar attiecīgu iesniegumu katru reizi, kad radīsies nepieciešamība iznīcināt neidentificētus pasta sūtījumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R2446
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem
Apraksts
Persona pēc preču iznīcināšanas 30 darbdienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) atkritumu pārstrādes uzņēmuma izziņu par preču iznīcināšanu un Komisijas regulas Nr. 2015/2446 175. pantā noteikto izpildes dokumentu, kas satur Komisijas regulas Nr. 2015/2446 71-06. pielikumā noteikto informāciju, izņemot gadījumus, kad preču iznīcināšanā ir piedalījusies muitas amatpersona un persona ir informēta, ka minētais izpildes dokuments nav jāiesniedz.
Komisijas regulas Nr. 2015/2446 175. pants "Izpildes dokuments"paredz, ka tādās ievešanas pārstrādei IM/EX un ievešanas pārstrādei EX/IM procedūras izmantošanas atļaujās, kur neizmanto 176. pantā minēto standartizēto informācijas apmaiņu, vai galapatēriņa atļaujās norāda, ka atļaujas turētājam izpildes dokuments uzraudzības muitas iestādē jāuzrāda 30 dienu laikā no noslēgšanas termiņa beigām. Tomēr uzraudzības muitas iestāde, kurai izpildes dokuments nav nepieciešams, var atcelt tā iesniegšanas pienākumu.
Izpildes dokumentā ietver datus, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 2015/2446 71-06. pielikumā, ja vien uzraudzības muitas iestāde nav noteikusi citādi.
Komisijas regulas Nr. 2015/2446 175. pants "Izpildes dokuments"paredz, ka tādās ievešanas pārstrādei IM/EX un ievešanas pārstrādei EX/IM procedūras izmantošanas atļaujās, kur neizmanto 176. pantā minēto standartizēto informācijas apmaiņu, vai galapatēriņa atļaujās norāda, ka atļaujas turētājam izpildes dokuments uzraudzības muitas iestādē jāuzrāda 30 dienu laikā no noslēgšanas termiņa beigām. Tomēr uzraudzības muitas iestāde, kurai izpildes dokuments nav nepieciešams, var atcelt tā iesniegšanas pienākumu.
Izpildes dokumentā ietver datus, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 2015/2446 71-06. pielikumā, ja vien uzraudzības muitas iestāde nav noteikusi citādi.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2015/2446 175.pants
Noteikumu projekta 13.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Persona pēc preču iznīcināšanas 30 darbdienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) atkritumu pārstrādes uzņēmuma izziņu par preču iznīcināšanu un Komisijas regulas Nr. 2015/2446 175. pantā noteikto izpildes dokumentu, kas satur Komisijas regulas Nr. 2015/2446 71-06. pielikumā noteikto informāciju, izņemot gadījumus, kad preču iznīcināšanā ir piedalījusies muitas amatpersona un persona ir informēta, ka minētais izpildes dokuments nav jāiesniedz.
Komisijas regulas Nr. 2015/2446 175. pants "Izpildes dokuments"paredz, ka tādās ievešanas pārstrādei IM/EX un ievešanas pārstrādei EX/IM procedūras izmantošanas atļaujās, kur neizmanto 176. pantā minēto standartizēto informācijas apmaiņu, vai galapatēriņa atļaujās norāda, ka atļaujas turētājam izpildes dokuments uzraudzības muitas iestādē jāuzrāda 30 dienu laikā no noslēgšanas termiņa beigām. Tomēr uzraudzības muitas iestāde, kurai izpildes dokuments nav nepieciešams, var atcelt tā iesniegšanas pienākumu. Līdz ar to noteikumu projekta 13.punkts paredz veikt grozījumus MK noteikumu Nr.714 16.punktā nosakot, ka izpildes dokuments nav jāiesniedz, ja preču iznīcināšanā ir piedalījusies muitas amatpersona un persona ir informēta, ka minētais izpildes dokuments nav jāiesniedz.
Komisijas regulas Nr. 2015/2446 175. pants "Izpildes dokuments"paredz, ka tādās ievešanas pārstrādei IM/EX un ievešanas pārstrādei EX/IM procedūras izmantošanas atļaujās, kur neizmanto 176. pantā minēto standartizēto informācijas apmaiņu, vai galapatēriņa atļaujās norāda, ka atļaujas turētājam izpildes dokuments uzraudzības muitas iestādē jāuzrāda 30 dienu laikā no noslēgšanas termiņa beigām. Tomēr uzraudzības muitas iestāde, kurai izpildes dokuments nav nepieciešams, var atcelt tā iesniegšanas pienākumu. Līdz ar to noteikumu projekta 13.punkts paredz veikt grozījumus MK noteikumu Nr.714 16.punktā nosakot, ka izpildes dokuments nav jāiesniedz, ja preču iznīcināšanā ir piedalījusies muitas amatpersona un persona ir informēta, ka minētais izpildes dokuments nav jāiesniedz.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi