Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu ELGF finansējuma piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību meža nozarē intervenču veidu īstenošanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi.
Pamatojoties uz regulas 2021/2115 118. pantu un Īstenošanas lēmumu, Komisija ir apstiprinājusi dalībvalstu sagatavotos KLP stratēģiskos plānus piecu gadu periodam, kā arī tajos ietvertos intervenču veidus meža nozarē ar izvērstu to īstenojamo darbību un satura aprakstu, kas noteikti regulas 2021/2115 55. panta 1. punktā.
Tāpat iepriekšminētajos Eiropas Savienības normatīvajos aktos ir noteikts, ka dalībvalsts pienākums ir izvēlēties noteiktus intervences veidus un noteiktā termiņā sniegt informāciju Eiropas Komisijai, tāpēc noteikumu projektā ietverti konkrēti intervences veidi meža nozarē un paredzēta informācijas apmaiņa starp Zemkopības ministriju, Lauku atbalsta dienestu, Valsts meža dienestu un atbalsta pretendentu, lai nodrošinātu atbilstošas informācijas savlaicīgu sagatavošanu un nosūtīšanu Eiropas Komisijai. Tāpat paredzama informācijas un datu apmaiņa arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi tiktāl, cik tas skar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un ar sugu un biotopu aizsardzību saistītos jautājumus. Turklāt, ņemot vērā valsts informācijas sistēmās ietvertos datus, Valsts meža dienests nepieciešamās ziņas par pārkāpumiem iegūst no valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs". 
Lai nodrošinātu atbilstošu administrēšanu, uzraudzību un savlaicīgu atbalsta piešķiršanu atbalsta pretendentam par KLP stratēģiskā plānā noteiktajiem intervences veidiem 2023.–2027. gadam meža nozarē (turpmāk – intervences), ir sagatavots jaunais noteikumu projekts.

Noteikumu projekta 1. nodaļā (1.–9. punktā) ietverti vispārīgi jautājumi, kas nosaka gan atbalsta intervenču sasaisti ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, gan to, kuras atbalsta intervences tiks īstenotas un būs pieejamas atbalsta pretendentiem 2023.–2027. gada plānošanas periodā.
Noteikumu projekta 1. punkts paredz intervenču veidus. Noteikumu projektā ietverts tiesiskais regulējums intervences "Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai" apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ieaudzēšanai, nomaiņai, atjaunošanai un retināšanai", kurā tiks īstenota meža ieaudzēšana, mežaudžu nomaiņa un atjaunošanas un jaunaudžu retināšana. Tāpat noteikumu projektā ietverts tiesiskais regulējums intervencē "Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai uzturēšanai", kurā notiks ierīkoto mežaudžu agrotehniskā kopšana.
Noteikumu projektā noteikti atbalsta saņemšanas nosacījumi intervencēs "Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai" un "Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai uzturēšanai" attiecībā uz meža ieaudzēšanu (10.–21. punkts), meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanu (22.–24. punkts) un jaunaudžu retināšanu vai mežaudžu nomaiņu (25.–32. punkts).
Gan iepriekšējā atbalsta periodā, gan turpmāk pēc nacionālo normatīvo aktu grozījumiem saglabāta vienota pieeja atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Jebkurai mežaudzei, par kuru persona pretendē uz atbalstu, ir jāatbilst atjaunotas mežaudzes parametriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežiem. Normatīvā akta projektā noteikts, ka atbalsta pretendentam ir atļauts mežaudzi reģistrēt kā plantāciju mežu, bet mežaudzes parametriem, lai varētu pretendēt uz atbalstu, ir jāatbilst ieaudzētas mežaudzes kritērijiem. Atbalsta pasākumu virsmērķis ir sniegt atbalstu kvalitatīvu mežaudžu izveidei, lai veicinātu mežaudžu noturību pret klimata pārmaiņām un palielinātu CO₂ piesaisti mežaudzēs.
Projekta pieteikuma un saskaņošanas (33.–50. punkts) nosacījumi, kā arī nepieciešamās darbības projekta Meža apsaimniekošanas atbalsta intervenču plāna saskaņošanai ietvertas noteikumu projekta V nodaļā. Lai atbalsta pretendentam neradītu administratīvo slogu, Lauku atbalsta dienests nepieciešamo informāciju iegūst, savstarpēji sadarbojoties ar Valsts meža dienestu un ņemot vērā valsts informācijas sistēmās pieejamo informāciju.
Noteikumu projekta 51.–59. punktā ir ietverti atbalsta piešķiršanas nosacījumi, noteikta darbību pārbaudes, uzraudzības un kontroles kārtība, kā arī paredzēts pārejas nosacījums, kas pirmajā projektu iesniegšanas kārtā dos iespēju intervenču plānus iesniegt arī parakstītus ar elektronisko parakstu, ja tas būs nepieciešams.
Noteikumu projekta 39. punkts noteic, ka Valsts meža dienests intervenču plānu noraida, ja pretendents ir administratīvi sodīts saskaņā ar Meža likuma 51. panta ceturto, sesto, astoto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito vai sešpadsmito daļu, kamēr sodāmība nav dzēsta, lai tādējādi izvairītos no iespējamības, ka persona, kurai kādreiz ticis piemērots sods, bet kuras sodāmība jau ir dzēsta, turpina saskarties ar ierobežojumiem, jo citādi tas neatbilstu samērīguma principam. Ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem Valsts meža dienests primāri iegūst no valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs". Ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem tiek uzkrātas valsts informācijas sistēmā "Sodu reģistrs", lai būtu vienota uzskaite par administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām un lai veicinātu šo nodarījumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli. Lai nodrošinātu KLP stratēģiskā plāna efektīvu īstenošanu, atbalsta saņemšanai jānotiek labā administratīvā ietvarā. Minētais regulējums ir saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115  nosacījumiem, kas paredz, ka dalībvalstis saskaņā ar saviem institucionālajiem noteikumiem, īstenojot KLP stratēģiskajos plānos ietvertās intervences, iekļauj efektīvu un samērīgu administratīvo sodu sistēmu. Regulā (ES) 2021/2115 skaidrots, ka intervence ir atbalsta instruments ar attiecīgajiem atbalsttiesīguma nosacījumiem, kuru dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā noteikusi, pamatojoties uz šajā regulā paredzēto intervences veidu. Saskaņā ar šīs regulas 8. pantu dalībvalstis tiecas sasniegt tās II sadaļā (tostarp 5. pantā) izklāstītos mērķus, ievērojot savu vajadzību izvērtējumu. Tāpat ar 5. pantā minēto mērķu (bet ne tikai to) sasniegšanu iecerēts panākt konkurētspējīgu, izturētspējīgu un daudzveidīgu nozaru attīstību.
Jāpiebilst, ka atbilstoši Sodu reģistra likuma 21. panta pirmās daļas regulējumam "Sodu reģistrā" iekļautās ziņas tiek sniegtas izziņas veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā, ja tiek identificēts ziņu pieprasītājs. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta "a" apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai.
Tāpat noteikumu projektā noteikta Valsts meža dienesta vai Lauku atbalsta dienesta rīcība situācijās, kad konstatēta neatbilstība atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
Noteikumu projekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Atbilstoši noteikumu projekta 60.2. apakšpunktam atbalsta intervenču mērķis un plānotās darbības mērķa sasniegšanai ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, atjaunošana un palielināšana, tāpēc meža ieaudzēšanā vienmēr tiek atbalstīta tikai vietējo koku sugu mistraudžu veidošana, izņemot smiltājos, kuros to mazās auglības dēļ ieaudzējamas priežu mežaudzes. Tādējādi katrai sugai tiek nodrošināti atbilstoši augšanas apstākļi un meža atjaunošanai izmantots selekcionēts un pēc adaptācijai svarīgām pazīmēm atlasīts stādmateriāls. Turklāt, ievērojot klimata pārmaiņas un mežaudžu pielāgošanās spēju, tā ir iespējams nodrošināt ievērojami lielāku mežaudžu noturību, vienlaikus saglabājot iespēju veidot mistraudzes, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību. Pieejamais atbalsts motivē zemes īpašniekus veidot bioloģiski daudzveidīgākas mežaudzes teritorijās, kurās to ļauj attiecīgās augsnes kvalitāte, tāpēc ir iespējama lielāka dzīvo organismu daudzveidība, tā nodrošinot gan vides prasību ievērošanu, gan pret klimata pārmaiņām noturīgāku mežaudžu veidošanu. Visus meža apsaimniekošanas atbalsta intervenču plānus ar atbalsta platībā plānotajiem darbiem un to saturu izvērtē un saskaņo Valsts meža dienests. Turklāt projektiem, kas tiek īstenoti teritorijā, kurā meža ieaudzēšana paredzēta atbilstoši īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānam, tas darāms atbilstoši minētās teritorijas nosacījumiem, un kopumā tās nodrošina minēto intervenču īstenošanu veidā, kas ļauj saglabāt un veicināt bioloģisko daudzveidību.