22-TA-1104: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, nodošanu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa, 43. pants.
Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2. punkts.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta “a” un “d” apakšpunkts.
Jūrmalas domes 2021.gada 28. oktobra lēmums Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr. 17, 59. §).
Jūrmalas domes 2021.gada 16. decembra lēmums Nr.636 “Grozījums Jūrmalas domes 2021.gada 28.oktobra lēmumā Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr. 20, 58. §).
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas 04.02.2022. vēstule Nr. 1.1-37/22N-812 “Par papildus dokumentiem”.
Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2. punkts.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta “a” un “d” apakšpunkts.
Jūrmalas domes 2021.gada 28. oktobra lēmums Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr. 17, 59. §).
Jūrmalas domes 2021.gada 16. decembra lēmums Nr.636 “Grozījums Jūrmalas domes 2021.gada 28.oktobra lēmumā Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr. 20, 58. §).
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas 04.02.2022. vēstule Nr. 1.1-37/22N-812 “Par papildus dokumentiem”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, nodošanu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā" (turpmāk - Rīkojuma projekts) paredz, ievērojot Meža likumā un Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut Finanšu ministrijai bez atlīdzības nodot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vienpadsmit valsts nekustamos īpašumus (valsts meža zemi), kas nepieciešama pašvaldības autonomās funkcijas– gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu - īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) ir saņēmusi Jūrmalas domes 2021.gada 28.oktobra lēmumu Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr.17, 59. §) un 2021.gada 16.decembra lēmumu Nr.636 “Grozījums Jūrmalas domes 2021.gada 28.oktobra lēmumā Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr. 20, 58. §), kurā Jūrmalas dome ir lēmusi pārņemt no Finanšu ministrijas bez atlīdzības Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā valsts nekustamos īpašumus Meža prospekts 58D; Meža prospekts 58E; Rāmavas iela 6; Rāmavas iela 5; Meža prospekts 58E; Vaidelotes iela 6; Vaidelotes iela 5; Burtnieku iela 5; Vaidelotes iela 1615; Rāmavas iela 1315; Slokas ielā 115A un Slokas ielā 115B, Jūrmalā, likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).
Papildus Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ar 04.02.2022. vēstuli Nr. 1.1-37/22N-812 informēja, ka Jūrmalas domes lēmumos Nr.523 un Nr.636 minētos valsts nekustamos īpašumus: Meža prospekts 58D, Rāmavas iela 6, Rāmavas iela 5, Meža prospekts 58E, Vaidelotes iela 6, Vaidelotes iela 5, Burtnieku iela 5, Slokas ielā 115A, un Slokas ielā 115B, Jūrmalā, kurus pašvaldība ir piekritusi pārņemt no Finanšu ministrijas bez atlīdzības savā īpašumā likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību - parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanai un uzturēšanai, ielu, ceļu un laukumu būvniecībai, rekonstruēšanai un uzturēšanai, paredzēts izmantot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta d) apakšpunktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās - veikšanai. Lēmumā Nr.636 minētos valsts nekustamos īpašumus: Vaidelotes iela 1615, un Rāmavas iela 1315 paredzēts izmantot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta a) apakšpunktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – ceļu būvniecība - veikšanai.
1. Rīkojuma projektā tiek paredzēts nodot bez atlīdzības Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā deviņus valsts nekustamos īpašumus, kas nepieciešami pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai - mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijās, kas atbilst likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2. punktā minētajai funkcijai - gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tostarp parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana:
1.1. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 004 5901) – valsts meža zemi – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 004 0078) 0.3368 ha platībā - Burtnieku iela 5, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.5920, lēmuma datums: 24.02.2012.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) 0. 3368 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0. 3368 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 138067 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 138742 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 675 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0.3368 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0.0066 ha ;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0.0109 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās 0.3368 ha.
Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.5920 papildus NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem - nekustamajam īpašumam atzīmes veidā noteikts apgrūtinājums- atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā un netraucēt to ekspluatāciju (pamats: Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 8.septembra lēmums Nr.394).
Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr.6083 “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” aizsargjoslas teritorijā.
Valsts nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība un nav iznomāta.
Zemes vienībai nodrošināta piekļuve no Burtnieku ielas un Meža prospekta.
1.2. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 004 0099) – valsts meža zemi- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 004 0079) 0.3372 ha platībā - Meža prospektā 58D, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502282, lēmuma datums: 24.02.2012.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve ( kods 0601) 0.3372 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0.3372 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 141052 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 141787 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 735 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija – 0.3372 ha;
- Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās – 0.3372 ha.
Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000502282 papildus NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem nekustamajam īpašumam atzīmes veidā noteikts apgrūtinājums- atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā un netraucēt to ekspluatāciju (pamats: Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 8.septembra lēmums Nr.394).
Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr.6083 “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” aizsargjoslas teritorijā.
Valsts nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība un nav iznomāta.
Zemes vienībai nodrošināta piekļuve no Meža prospekta.
1.3. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 004 0116) – valsts meža zemi- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 004 0083) 0.3915 ha platībā - Meža prospektā 58E, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502296, lēmuma datums: 24.02.2012.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) 0.3915 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0.3915 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 155 967 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 156 688 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 721 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija – 0.3915 ha;
- Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās - 0.3793 ha.
Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr.6083 “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” aizsargjoslas teritorijā.
Valsts nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība un nav iznomāta.
Zemes vienībai nodrošināta piekļuve no Meža prospekta.
1.4. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 004 0115) – valsts meža zemi – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 004 0082) 0.3911 ha platībā - Rāmavas ielā 5, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502294, lēmuma datums: 24.02.2012.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) 0.3911 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0.3911 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 155 808 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 156 406 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 598 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija – 0.3911 ha;
- Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās - 0.3838 ha.
Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000502294 papildus NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem nekustamajam īpašumam atzīmes veidā noteikts apgrūtinājums- atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā un netraucēt to ekspluatāciju (pamats: Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 8.septembra lēmums Nr.394).
Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr.6083 “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” aizsargjoslas teritorijā.
Valsts nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība un nav iznomāta.
Zemes vienībai nodrošināta piekļuve no Meža prospekta.
1.5. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 004 0100) – valsts meža zemi – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 004 0080) 0.3204 ha platībā - Rāmavas ielā 6, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502285, lēmuma datums: 24.02.2012.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) 0. 3204 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0.3204 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 135 620 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 136 314 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 694 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija – 0.3204 ha;
- Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās - 0.3190 ha.
Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000005022854 papildus NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem nekustamajam īpašumam atzīmes veidā noteikts apgrūtinājums- atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā un netraucēt to ekspluatāciju (pamats: Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 8.septembra lēmums Nr.394).
Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr.6083 “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” aizsargjoslas teritorijā.
Valsts nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība un nav iznomāta.
Zemes vienībai nodrošināta piekļuve no Meža prospekta.
1.6. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 004 0119) – valsts meža zemi- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 004 0086) 0.3543 ha platībā – Vaidelotes ielā 5, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502309, lēmuma datums: 24.02.2012.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) 0. 3543 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0.3543 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 135 620 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 136 314 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 694 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0.3543 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0.0108 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās 0.3447 ha.
Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000502309 papildus NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem nekustamajam īpašumam atzīmes veidā noteikts apgrūtinājums- atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā un netraucēt to ekspluatāciju (pamats: Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 8.septembra lēmums Nr.394).
Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr.6083 “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” aizsargjoslā.
Valsts nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība un nav iznomāta.
Zemes vienībai nodrošināta piekļuve no Meža prospekta.
1.7. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 004 0117) – valsts meža zemi- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 004 0084) 0.3952 ha platībā – Vaidelotes ielā 6, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502299, lēmuma datums: 24.02.2012.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) 0.3952 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0.3952 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 157 441 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 158 001 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 560 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0.3952 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās 0.3778 ha.
Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502299 papildus NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem nekustamajam īpašumam atzīmes veidā noteikts apgrūtinājums- atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā un netraucēt to ekspluatāciju (pamats: Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 8.septembra lēmums Nr.394).
Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr.6083 “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” aizsargjoslā.
Valsts nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība un nav iznomāta.
Zemes vienībai nodrošināta piekļuve no Meža prospekta.
1.8. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 015 0099) – valsts meža zemi- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 015 0093) 0.4231 ha platībā – Slokas ielā 115A, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000592627, lēmuma datums: 06.09.2019.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa ( kods 0501) 0.4231 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0. 4231 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 2734 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 4022 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 1288 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu transformatoru apakšstaciju 0.0005 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu sadales iekārtu 0.0003 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0.0014 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0.4231 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem 0.0854 ha.
Valsts nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība un nav iznomāta. Zemes vienībai nodrošināta piekļuve no Slokas ielas un Ganu ielas.
1.9. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 015 0100) – valsts meža zemi- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 015 0095) 0.3869 ha platībā – Slokas ielā 115B, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000592630, lēmuma datums: 06.09.2019.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa ( kods 0501) 0.3869 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0.3869 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 2747 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 3917 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 1170 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikts apgrūtinājums - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0.3869 ha.
Valsts nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība un nav iznomāta. Zemes vienībai nodrošināta piekļuve no Slokas ielas un Lūšu ielas.
Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” visi nekustamie īpašumi, izņemot nekustamos īpašumus Slokas ielā 115A un Slokas ielā 115B, Jūrmalā, atrodas savrupmāju apbūves teritorijā (DzS5), kurā vieni no galvenajiem izmantošanas veidiem ir vasarnīcu un savrupmāju apbūve: apbūve, ko veido viena dzīvokļa māja, divu dzīvokļu māja, vasarnīca un dvīņu māja. Teritorijas papildizmantošanas veidi noteikti - labiekārtota publiskā ārtelpa un publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma.
Savukārt nekustamie īpašumi Slokas ielā 115A un Slokas ielā 115B, Jūrmalā, atrodas dabas un apstādījumu teritorijā (DA3), ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgu funkciju saistītas ēkas un inženierbūves.
Papildus Zemkopības ministrija sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” izvērtēja minēto nekustamo īpašumu pārņemšanas lietderību Zemkopības ministrijas valdījumā un 04.10.2021. ar vēstuli Nr. 3.4-11e/1909/2021 ir informējusi, ka nekustamo īpašumu Meža prospektā 58D, Jūrmalā (kadastra Nr.1300 004 0099), Rāmavas ielā 6, Jūrmalā (kadastra Nr.1300 004 0100), Rāmavas ielā 5, Jūrmalā (kadastra Nr. 1300 004 0115), Meža prospektā 58E, Jūrmalā (kadastra Nr. 1300 004 0116), Vaidelotes ielā 6, Jūrmalā (kadastra Nr. 1300 004 0117), Vaidelotes ielā 5, Jūrmalā (kadastra Nr. 1300 004 0119), Burtnieku ielā 5, Jūrmalā (kadastra Nr.1300 004 5901), Slokas ielā 115A, Jūrmalā (kadastra Nr.1300 015 0099), Slokas ielā 115B, Jūrmalā (kadastra Nr. 1300 015 0100), pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga.
2. Rīkojuma projektā tiek paredzēts nodot bez atlīdzības Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā divus valsts nekustamos īpašumus, kas nepieciešami pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai ceļu būvniecībai vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš, kas atbilst likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktā minētajai funkcijai - gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tostarp ielu, ceļu un laukumu būvniecība.
2.1. Nekustamo īpašumu “Vaidelotes iela 1615” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 004 0118) – valsts meža zemi- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 004 0085) 0.0896 ha platībā – Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000502307 lēmuma datums: 24.02.2012.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā (kods 1101) 0.0896 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0. 0896 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 636 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 728 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 92 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0.0896 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās 0.0867 ha;
Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502307 papildus NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem nekustamajam īpašumam atzīmes veidā noteikts apgrūtinājums- atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā un netraucēt to ekspluatāciju (pamats: Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 8.septembra lēmums Nr.394).
Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr.6083 “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” aizsargjoslas teritorijā.
Valsts nekustamais īpašums ir ar Jūrmalas domes 2011.gada 8.septembra lēmumu Nr.394 “Par zemes vienības Lielupe 5901, Jūrmalā, sadales apstiprināšanu un adreses piešķiršanu” izveidot iela, kas nodrošina piekļuvi no Meža prospekta uz blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
2.2. Nekustamo īpašumu “Rāmavas iela 1315” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 004 0114) – valsts meža zemi- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 004 0081) 0.0895 ha platībā – Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000502287, lēmuma datums: 24.02.2012.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes lietošanas mērķis ir zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā (kods 1101) 0.0895 ha platībā. Atbilstoši zemes vienības platības sadalījumam pa lietošanas veidiem 0.0895 ha platībā aizņem mežs.
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 635 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2022. ir noteikts 801 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 166 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0.0895 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās 0.0865 ha.
Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr.6083 “Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” aizsargjoslas teritorijā.
Valsts nekustamais īpašums ir ar Jūrmalas domes 2011.gada 8.septembra lēmumu Nr.394 “Par zemes vienības Lielupe 5901, Jūrmalā, sadales apstiprināšanu un adreses piešķiršanu” izveidot iela, kas nodrošina piekļuvi no Meža prospekta uz blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punktu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, “a” apakšpunktā to paredzot ceļu būvniecība vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš un “d” apakšpunktā – mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijās. Šīs pašvaldības autonomās funkcijas atbilst likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajām autonomajām funkcijām.
Atbilstoši Meža likuma 44. panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Savukārt kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma, reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 776).
Atbilstoši Meža likuma 44. panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Savukārt kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma, reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 776).
Risinājuma apraksts
Finanšu ministrija (VNĪ) atbilstoši Noteikumu Nr.776 5., 6., un 8.punktam izvērtēja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos dokumentus valsts meža zemes atsavināšanai :
1) Jūrmalas domes 2021.gada 28. oktobra lēmumu Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr. 17, 59 §) un 2021.gada 16. decembra lēmumu Nr.636 “Grozījums Jūrmalas domes 2021.gada 28.oktobra lēmumā Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr. 20, 58. §).
2) Jūrmalas valstspilsētas administrācijas 04.02.2022. vēstuli Nr. 1.1-37/22N-812 ar skaidrojošu aprakstu par zemes vienību un to sastāvā esošā meža plānoto tālāko izmantošanu, kas atbilst spēkā esošajam Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam.
3) Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2022.gada 14.jūlija vēstule Nr. 1.1-37/22N-3618 "Par meža zemesgabaliem Jūrmalā".
4) Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022.gada 22.septembra vēstule Nr. 1.1-37/22N-5064 “Par Ministru kabineta projektu par meža zemēm Jūrmalā”.
Iesniegto dokumentu atbilstības izvērtējums atbilstoši Noteikumu Nr.776. 5.un 8. punktam:
1. Noteikumu Nr. 776 5.1. apakšpunkts paredz, ka ierosinājumam pievieno pašvaldības domes lēmumu (sēdes protokola izrakstu vai lēmuma norakstu) par kārtību, kādā izpildāma ierosinājumā minētā pašvaldības autonomā funkcija, un par nepieciešamību zemes vienību iegūt pašvaldības īpašumā.
VNĪ ir saņēmusi Lēmumus Nr.523 un Nr.636, kuros Jūrmalas dome ir lēmusi pārņemt no Finanšu ministrijas bez atlīdzības Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā rīkojuma projektā norādītos nekustamos īpašumus, likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ar 04.02.2022. vēstuli Nr. 1.1-37/22N-812 informēja, ka Lēmumos Nr.523 un Nr.636 minētos valsts nekustamos īpašumus paredzēts izmantot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta a) un d) apakšpunktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – mežaparku ierīkošana un ceļu būvniecība – veikšanai.
Papildus Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība 2022.gada 14.jūlija vēstulē Nr. 1.1-37/22N-3618 "Par meža zemesgabaliem Jūrmalā" un atkāroti 2022.gada 22.septembra vēstulē Nr. 1.1-37/22N-5064 “Par Ministru kabineta projektu par meža zemēm Jūrmalā” ir informējusi par kārtību, kādā plāno īstenot Lēmumos Nr.523 un Nr.636 noteikto, proti, pašvaldība informē, ka patlaban saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010.-2030. gadam, kā arī Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmu 2023.-2029. gadam, attiecīgās meža teritorijas nav iekļautas kā plānotās attīstāmās teritorijas nākamajā plānošanas periodā, tāpēc konkrētas ieceres teritorijas labiekārtošanai vai apsaimniekošanai Noteikumu Nr.776 noteiktajā apjomā šobrīd nav iespējams izstrādāt.
2. Noteikumu Nr. 776 5.2. apakšpunkts paredz, ka ierosinājumam pievieno pašvaldības apliecinājumu par plānotās darbības atbilstību spēkā esošajam teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).
Jūrmalas administrācijas 04.02.2022. vēstulē Nr. 1.1-37/22N-812 ir iekļauts skaidrojošs apraksts par zemes vienību un to sastāvā esošā meža plānoto tālāko izmantošanu, kas atbilst spēkā esošajam Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam. Līdz ar to, ar minēto vēstuli pašvaldība ir sniegusi pēc būtības apliecinājumu par Lēmumos Nr.523 un Nr.636 minēto meža zemesgabalu plānoto izmantošanu atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas attīstības stratēģijai 2010.-2030.gadam.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022.gada 4.februāra vēstulē Nr.1.1-37/22N- skaidro, ka Jūrmalā veiksmīgi tiek apvienota vietējo bagāto dabas resursu (meži, plašās pludmales, minerālūdens, dziednieciskās dūņas, piejūras klimats) saudzīga izmantošana, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un ekonomisko labumu gūšana no kūrorta, sporta, veselības, kultūras un konferenču tūrisma pakalpojumiem. Jūrmalas publiskā telpa veido kūrortpilsētas tēlu – veicina veselīgu un aktīvu dzīves veidu, pastaigas, peldēšanos, sportošanu. Publiskajā telpā dabiski iekļaujas ūdensmalas un ūdeņi – Lielupe, osta un jūra, dažādu ūdenssporta un ūdens atpūtas veidu infrastruktūra un pastaigu promenādes, kas savienojas ar pilsētas parkiem un mežiem. Tādējādi, atbilstoši Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030.gadam kā viens no ilgtermiņa prioritātes “Jūrmalnieks” pasākumu kopumiem ir “J4. Publiskās telpas izcilība” ar pasākumu– “Pilsētas parku labiekārtošana. Veidojams pilsētas parku, ielu, laukumu un celiņu tīkls, kas ērti izmantojams, lai pārvietotos pilsētā ikdienas darba, sadzīves vai aktīvās atpūtas nolūkā, tādējādi kļūstot par iedzīvotāju veselības faktoru”. Ilgtermiņa attīstības stratēģijas darbības laikā, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir papildinājusi pilsētas piedāvājumu ar diviem daudzfunkcionāliem mežaparkiem (Dzintaru mežaparks un Kauguru parks (2022.gads)), plānojot valstspilsētas zaļo un zilo teritoriju saglabāšanu un pielāgošanu rekreācijas, veselības un atpūtas vajadzībām, nākamajā periodā Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmā 2023.-2029.gadam (tiks apstiprināta 2022.gada 3.ceturksnī), ir identificēta vidēja termiņa prioritāte “Klimatnoturīga pilsētvide”, kur indikatīvais vidējā termiņa uzdevums ir “Publiskās ārtelpas pilnveidošana” un indikatīvās darbības, kuru ieviešana ir plānota Jūrmalas apkaimēs – Majori-Lielupe - “Publisko telpu , t.sk. parku, skvēru, zaļo zonu izveide un atjaunošana apkaimēs, atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, laikmetīgajam risinājumam un pielāgotas cilvēkiem ar kustību/attīstības traucējumiem”, kā arī “Suņu pastaigas laukuma projektēšana un ierīkošana”.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība plāno un ievieš ilgtspējīgu pilsētas attīstības politiku, kas vērsta uz dabas un cilvēka mijiedarbību, ņemot vērā pilsētas ilgtermiņa vīziju, iedzīvotāju vajadzības un globālās tendences, tādējādi ir svarīgi pielāgot un veicināt pilsētas vienmērīgu un maksimāli videi draudzīgu attīstību un iedzīvotāju, (t.sk. pilsētas viesu) veselīga dzīvesveida sekmēšanu un vajadzību apmierināšanu.
Vienlaikus Jūrmalas valstspilsētas administrācija paskaidro, ka Lēmumos Nr.523 un Nr.636 minētos valsts nekustamos īpašumus pašvaldība neplāno izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, bet tie tiks saglabāti kā dabīgas dabas un meža parka teritorijas un būs publiski pieejami ikvienam interesentam.
3. Noteikumu Nr.776 5.3. apakšpunkts noteic, ka pašvaldība valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājumam pievieno Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par paredzētās darbības uz vidi novērtējuma ziņojumu, ja to paredz normatīvie akti par ietekmes uz vidi novērtējumu.
Ņemot vērā, ka valsts meža zemes atsavināšana meža parka ierīkošanai un uzturēšanai nav iekļauta to darbību sarakstā, kurai atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" pielikumam būtu jāizsniedz tehniskie noteikumi, un nav ietverta likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. un 2. pielikumā minēto darbību sarakstā, kurām būtu nepieciešamas ietekmes uz vidi novērtējuma un ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procedūras, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešams iesniegt Noteikumu Nr.776 5.3. apakšpunktā minētos dokumentus, lai iegūtu īpašumā bez atlīdzības Rīkojuma projektā minētās zemes vienības, kas nepieciešamas pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
4. Noteikumu Nr.776 5.4. apakšpunkts noteic, ka pašvaldība valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājumam pievieno Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu (ja uz darbību neattiecas šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētā prasība) par plānotās darbības atbilstību attiecīgās teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ja atsavināmā valsts meža zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.
Konkrētajā gadījumā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešams iesniegt Noteikumu Nr.776 5.4. apakšpunktā minēto Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, jo Rīkojuma projektā iekļautās zemes vienības neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.
5. Noteikumu Nr.776 8.punktā noteikts, ja atsavināšana nepieciešama parku vai mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai, papildus šo noteikumu 5.punktā minētajam ierosinājumam pievieno:
8.1. grafisko ieceres risinājuma plānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500, M 1:1000, M 1:2000 vai M 1:5000), kurā iezīmēta skartās valsts meža zemes robeža un ieceres izvietojums zemes vienībā.
Rīkojuma projekta pamatojošiem dokumentiem ir pievienotas izdrukas no NĪVKIS ar iezīmētām skartās valsts meža zemes robežām mērogā M 1: 2000, kā arī zemes vienību izvietojums apvidū ir redzams no Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grafiskās daļas izdrukām par konkrēto zemes vienību atļauto izmantošanu.
8.2. skaidrojošu aprakstu par plānoto darbību (atrašanās vieta, tās vispārīgs raksturojums, esošā situācija un plānotie darbi (būves, iecerētie labiekārtojuma elementi, arhitektūras mazās formas un to izvietojums plānā), plānotie darbu īstenošanas termiņi).
Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022.gada 4.februāra vēstulē Nr.1.1-37/22N-812 “Par papildus dokumentiem” ir sniegusi informāciju par Lēmumos Nr.523 un Nr.636 minēto meža zemesgabalu plānoto izmantošanu atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas attīstības stratēģijai 2010.-2030.gadam.
Papildus Jūrmalas valstspilsētas administrācija ar 2022.gada 22.septembra vēstuli Nr. 1.1-37/22N-5064 informē, ka, patlaban saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010.-2030. gadam, kā arī Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmu 2023.-2029. gadam, attiecīgās meža teritorijas nav iekļautas kā plānotās attīstāmās teritorijas nākamajā plānošanas periodā, tāpēc konkrētas ieceres teritorijas labiekārtošanai vai apsaimniekošanai Noteikumu Nr.776 noteiktajā apjomā šobrīd nav iespējams izstrādāt.
Ievērojot iepriekš minēto, esošajā situācijā pašvaldībai nav iespējams iesniegt skaidrojošu aprakstu par plānotajiem darbiem (būves, iecerētie labiekārtojuma elementi, arhitektūras mazās formas un to izvietojums plānā), plānotie darbu īstenošanas termiņi), jo meža parka izveidošana notiks pēc tam, kad pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos tiks ieplānota šo teritoriju attīstība un paredzēts tam nepieciešamais finansējums pašvaldības budžetā.
Vienlaikus pašvaldība ir norādījusi, ka valsts nekustamos īpašumus pašvaldība pagaidām plāno saglabāt kā dabīgas dabas un meža parka teritorijas, kuri būs publiski pieejami ikvienam interesentam.
8.3. lēmumu, kurā ietverti publiskās apspriešanas rezultāti, ja par parka vai mežaparka ierīkošanas ieceri ir organizēta publiskā apspriešana.
Lēmumu, kurā ietverti publiskās apspriešanas rezultāti nav iespējams iesniegt, jo par parka vai mežaparka ierīkošanas ieceri Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība nav organizējusi publisko apspriešanu.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība vēstulē skaidro, ka, ņemot vērā, ka šie meža zemesgabali pašlaik ir valsts īpašumā, pašvaldība nav ieguldījusi finanšu līdzekļus šo zemesgabalu labiekārtošanas projektu izstrādē, līdz ar to nav organizēta arī parka vai mežaparka ierīkošanas ieceres publiska apspriešana. Pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas pienākums ir rīkoties saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, lai finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Vienlaikus saskaņā ar Meža likuma 38.3 pantā noteikto, parku un mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus par konkrēta parka vai mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Saistošos noteikumus vietējā pašvaldība saskaņo ar zemes īpašnieku, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja parku vai mežaparku izveido īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Ievērojot iepriekš minēto, Jūrmalas pilsētas pašvaldībai pēc valsts meža zemes pārņemšanas īpašumā, atbilstoši Meža likuma 38.3 pantā noteiktajam, būs jāizdod pašvaldības saistošie noteikumi par konkrētā mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Vienlaikus mežaparku un parka ierīkošanu pēc valsts meža zemes atsavināšanas un to uzturēšanu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība īstenos atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumiem Nr. 123 “Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu”, kas cita starpā paredz uzdevumu izstrādāt būvprojektu un par ieceri mežā izveidot parku vai mežaparku pašvaldībai rīkot publisko apspriešanu un par to informē Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts meža dienestu.
Tāpat Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, līdz brīdim, kad nodotās zemes vienības tiks izmantotas mežaparka ierīkošanai, jāievēro Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr.935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” (meža platībās) un Jūrmalas domes 2021. gada 29. jūlija saistošie noteikumi Nr.31 “Par koku ciršanu ārpus meža un apstādījumu aizsardzību Jūrmalas valstspilsētā”” (ja atsevišķi koki nododamajās zemes vienībās ir koki ārpus meža).
Savukārt zemes vienības “Rāmavas iela 1315” un “Vaidelotes iela 1615”, Jūrmalā, pēc pārņemšanas Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, pašvaldība plāno izmantot ceļu būvniecībai.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.776 6.punktā noteikto, ja atsavināšana nepieciešama ceļu būvniecībai vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš, papildus šo noteikumu 5. punktā minētajam ierosinājumam pievieno grafisko ieceres risinājuma plānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500 vai M 1:1000), kurā iezīmēta skartās valsts meža zemes robeža, ieceres izvietojums zemes vienībā un tās galvenie parametri (garums, platums, laukums), un aktuālo teksta un grafisko informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, ja inženierbūve ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī izziņu par ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti inženierbūvei, ja būve atrodas pašvaldības bilancē.
Ņemot vērā, ka nekustamie īpašumi “Rāmavas iela 1315” un “Vaidelotes iela 1615”, Jūrmalā, ar Jūrmalas domes 2011.gada 8.septembra lēmumu Nr.394 “Par zemes vienības Lielupe 5901, Jūrmalā, sadales apstiprināšanu un adreses piešķiršanu” ir jau izveidotas kā ielas visā to platībā, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešams iesniegt Noteikumu Nr.776 6.punktā minētos dokumentus, jo minētajā pantā norādīte parametri ir konstatējami no zemes robežu plāna un NĪVKIS izdrukas datiem par konkrētiem nekustamajiem īpašumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 4.pantu, likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas. Tiesību normas interpretē to piemērotājs, vadoties no konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem un tiesību normas atbilstoši iztulkojot, līdz ar to Finanšu ministrija (VNĪ), izskatot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos dokumentus un izvērtējot to saturu pēc jēgas un mērķa, secina ka pašvaldība ir iesniegusi nepieciešamos dokumentus atbilstoši Noteikumu Nr. 776 5., 6. un 8.punktam.
1) Jūrmalas domes 2021.gada 28. oktobra lēmumu Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr. 17, 59 §) un 2021.gada 16. decembra lēmumu Nr.636 “Grozījums Jūrmalas domes 2021.gada 28.oktobra lēmumā Nr.523 “Par valsts nekustamo īpašumu pārņemšanu pašvaldības īpašumā”” (prot. Nr. 20, 58. §).
2) Jūrmalas valstspilsētas administrācijas 04.02.2022. vēstuli Nr. 1.1-37/22N-812 ar skaidrojošu aprakstu par zemes vienību un to sastāvā esošā meža plānoto tālāko izmantošanu, kas atbilst spēkā esošajam Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam.
3) Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2022.gada 14.jūlija vēstule Nr. 1.1-37/22N-3618 "Par meža zemesgabaliem Jūrmalā".
4) Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022.gada 22.septembra vēstule Nr. 1.1-37/22N-5064 “Par Ministru kabineta projektu par meža zemēm Jūrmalā”.
Iesniegto dokumentu atbilstības izvērtējums atbilstoši Noteikumu Nr.776. 5.un 8. punktam:
1. Noteikumu Nr. 776 5.1. apakšpunkts paredz, ka ierosinājumam pievieno pašvaldības domes lēmumu (sēdes protokola izrakstu vai lēmuma norakstu) par kārtību, kādā izpildāma ierosinājumā minētā pašvaldības autonomā funkcija, un par nepieciešamību zemes vienību iegūt pašvaldības īpašumā.
VNĪ ir saņēmusi Lēmumus Nr.523 un Nr.636, kuros Jūrmalas dome ir lēmusi pārņemt no Finanšu ministrijas bez atlīdzības Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā rīkojuma projektā norādītos nekustamos īpašumus, likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai.
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ar 04.02.2022. vēstuli Nr. 1.1-37/22N-812 informēja, ka Lēmumos Nr.523 un Nr.636 minētos valsts nekustamos īpašumus paredzēts izmantot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkta a) un d) apakšpunktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – mežaparku ierīkošana un ceļu būvniecība – veikšanai.
Papildus Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība 2022.gada 14.jūlija vēstulē Nr. 1.1-37/22N-3618 "Par meža zemesgabaliem Jūrmalā" un atkāroti 2022.gada 22.septembra vēstulē Nr. 1.1-37/22N-5064 “Par Ministru kabineta projektu par meža zemēm Jūrmalā” ir informējusi par kārtību, kādā plāno īstenot Lēmumos Nr.523 un Nr.636 noteikto, proti, pašvaldība informē, ka patlaban saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010.-2030. gadam, kā arī Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmu 2023.-2029. gadam, attiecīgās meža teritorijas nav iekļautas kā plānotās attīstāmās teritorijas nākamajā plānošanas periodā, tāpēc konkrētas ieceres teritorijas labiekārtošanai vai apsaimniekošanai Noteikumu Nr.776 noteiktajā apjomā šobrīd nav iespējams izstrādāt.
2. Noteikumu Nr. 776 5.2. apakšpunkts paredz, ka ierosinājumam pievieno pašvaldības apliecinājumu par plānotās darbības atbilstību spēkā esošajam teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).
Jūrmalas administrācijas 04.02.2022. vēstulē Nr. 1.1-37/22N-812 ir iekļauts skaidrojošs apraksts par zemes vienību un to sastāvā esošā meža plānoto tālāko izmantošanu, kas atbilst spēkā esošajam Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam. Līdz ar to, ar minēto vēstuli pašvaldība ir sniegusi pēc būtības apliecinājumu par Lēmumos Nr.523 un Nr.636 minēto meža zemesgabalu plānoto izmantošanu atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas attīstības stratēģijai 2010.-2030.gadam.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022.gada 4.februāra vēstulē Nr.1.1-37/22N- skaidro, ka Jūrmalā veiksmīgi tiek apvienota vietējo bagāto dabas resursu (meži, plašās pludmales, minerālūdens, dziednieciskās dūņas, piejūras klimats) saudzīga izmantošana, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un ekonomisko labumu gūšana no kūrorta, sporta, veselības, kultūras un konferenču tūrisma pakalpojumiem. Jūrmalas publiskā telpa veido kūrortpilsētas tēlu – veicina veselīgu un aktīvu dzīves veidu, pastaigas, peldēšanos, sportošanu. Publiskajā telpā dabiski iekļaujas ūdensmalas un ūdeņi – Lielupe, osta un jūra, dažādu ūdenssporta un ūdens atpūtas veidu infrastruktūra un pastaigu promenādes, kas savienojas ar pilsētas parkiem un mežiem. Tādējādi, atbilstoši Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030.gadam kā viens no ilgtermiņa prioritātes “Jūrmalnieks” pasākumu kopumiem ir “J4. Publiskās telpas izcilība” ar pasākumu– “Pilsētas parku labiekārtošana. Veidojams pilsētas parku, ielu, laukumu un celiņu tīkls, kas ērti izmantojams, lai pārvietotos pilsētā ikdienas darba, sadzīves vai aktīvās atpūtas nolūkā, tādējādi kļūstot par iedzīvotāju veselības faktoru”. Ilgtermiņa attīstības stratēģijas darbības laikā, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir papildinājusi pilsētas piedāvājumu ar diviem daudzfunkcionāliem mežaparkiem (Dzintaru mežaparks un Kauguru parks (2022.gads)), plānojot valstspilsētas zaļo un zilo teritoriju saglabāšanu un pielāgošanu rekreācijas, veselības un atpūtas vajadzībām, nākamajā periodā Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmā 2023.-2029.gadam (tiks apstiprināta 2022.gada 3.ceturksnī), ir identificēta vidēja termiņa prioritāte “Klimatnoturīga pilsētvide”, kur indikatīvais vidējā termiņa uzdevums ir “Publiskās ārtelpas pilnveidošana” un indikatīvās darbības, kuru ieviešana ir plānota Jūrmalas apkaimēs – Majori-Lielupe - “Publisko telpu , t.sk. parku, skvēru, zaļo zonu izveide un atjaunošana apkaimēs, atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, laikmetīgajam risinājumam un pielāgotas cilvēkiem ar kustību/attīstības traucējumiem”, kā arī “Suņu pastaigas laukuma projektēšana un ierīkošana”.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība plāno un ievieš ilgtspējīgu pilsētas attīstības politiku, kas vērsta uz dabas un cilvēka mijiedarbību, ņemot vērā pilsētas ilgtermiņa vīziju, iedzīvotāju vajadzības un globālās tendences, tādējādi ir svarīgi pielāgot un veicināt pilsētas vienmērīgu un maksimāli videi draudzīgu attīstību un iedzīvotāju, (t.sk. pilsētas viesu) veselīga dzīvesveida sekmēšanu un vajadzību apmierināšanu.
Vienlaikus Jūrmalas valstspilsētas administrācija paskaidro, ka Lēmumos Nr.523 un Nr.636 minētos valsts nekustamos īpašumus pašvaldība neplāno izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, bet tie tiks saglabāti kā dabīgas dabas un meža parka teritorijas un būs publiski pieejami ikvienam interesentam.
3. Noteikumu Nr.776 5.3. apakšpunkts noteic, ka pašvaldība valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājumam pievieno Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par paredzētās darbības uz vidi novērtējuma ziņojumu, ja to paredz normatīvie akti par ietekmes uz vidi novērtējumu.
Ņemot vērā, ka valsts meža zemes atsavināšana meža parka ierīkošanai un uzturēšanai nav iekļauta to darbību sarakstā, kurai atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" pielikumam būtu jāizsniedz tehniskie noteikumi, un nav ietverta likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. un 2. pielikumā minēto darbību sarakstā, kurām būtu nepieciešamas ietekmes uz vidi novērtējuma un ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procedūras, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešams iesniegt Noteikumu Nr.776 5.3. apakšpunktā minētos dokumentus, lai iegūtu īpašumā bez atlīdzības Rīkojuma projektā minētās zemes vienības, kas nepieciešamas pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
4. Noteikumu Nr.776 5.4. apakšpunkts noteic, ka pašvaldība valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājumam pievieno Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu (ja uz darbību neattiecas šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētā prasība) par plānotās darbības atbilstību attiecīgās teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ja atsavināmā valsts meža zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.
Konkrētajā gadījumā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešams iesniegt Noteikumu Nr.776 5.4. apakšpunktā minēto Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, jo Rīkojuma projektā iekļautās zemes vienības neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.
5. Noteikumu Nr.776 8.punktā noteikts, ja atsavināšana nepieciešama parku vai mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai, papildus šo noteikumu 5.punktā minētajam ierosinājumam pievieno:
8.1. grafisko ieceres risinājuma plānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500, M 1:1000, M 1:2000 vai M 1:5000), kurā iezīmēta skartās valsts meža zemes robeža un ieceres izvietojums zemes vienībā.
Rīkojuma projekta pamatojošiem dokumentiem ir pievienotas izdrukas no NĪVKIS ar iezīmētām skartās valsts meža zemes robežām mērogā M 1: 2000, kā arī zemes vienību izvietojums apvidū ir redzams no Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grafiskās daļas izdrukām par konkrēto zemes vienību atļauto izmantošanu.
8.2. skaidrojošu aprakstu par plānoto darbību (atrašanās vieta, tās vispārīgs raksturojums, esošā situācija un plānotie darbi (būves, iecerētie labiekārtojuma elementi, arhitektūras mazās formas un to izvietojums plānā), plānotie darbu īstenošanas termiņi).
Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022.gada 4.februāra vēstulē Nr.1.1-37/22N-812 “Par papildus dokumentiem” ir sniegusi informāciju par Lēmumos Nr.523 un Nr.636 minēto meža zemesgabalu plānoto izmantošanu atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas attīstības stratēģijai 2010.-2030.gadam.
Papildus Jūrmalas valstspilsētas administrācija ar 2022.gada 22.septembra vēstuli Nr. 1.1-37/22N-5064 informē, ka, patlaban saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010.-2030. gadam, kā arī Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmu 2023.-2029. gadam, attiecīgās meža teritorijas nav iekļautas kā plānotās attīstāmās teritorijas nākamajā plānošanas periodā, tāpēc konkrētas ieceres teritorijas labiekārtošanai vai apsaimniekošanai Noteikumu Nr.776 noteiktajā apjomā šobrīd nav iespējams izstrādāt.
Ievērojot iepriekš minēto, esošajā situācijā pašvaldībai nav iespējams iesniegt skaidrojošu aprakstu par plānotajiem darbiem (būves, iecerētie labiekārtojuma elementi, arhitektūras mazās formas un to izvietojums plānā), plānotie darbu īstenošanas termiņi), jo meža parka izveidošana notiks pēc tam, kad pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos tiks ieplānota šo teritoriju attīstība un paredzēts tam nepieciešamais finansējums pašvaldības budžetā.
Vienlaikus pašvaldība ir norādījusi, ka valsts nekustamos īpašumus pašvaldība pagaidām plāno saglabāt kā dabīgas dabas un meža parka teritorijas, kuri būs publiski pieejami ikvienam interesentam.
8.3. lēmumu, kurā ietverti publiskās apspriešanas rezultāti, ja par parka vai mežaparka ierīkošanas ieceri ir organizēta publiskā apspriešana.
Lēmumu, kurā ietverti publiskās apspriešanas rezultāti nav iespējams iesniegt, jo par parka vai mežaparka ierīkošanas ieceri Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība nav organizējusi publisko apspriešanu.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība vēstulē skaidro, ka, ņemot vērā, ka šie meža zemesgabali pašlaik ir valsts īpašumā, pašvaldība nav ieguldījusi finanšu līdzekļus šo zemesgabalu labiekārtošanas projektu izstrādē, līdz ar to nav organizēta arī parka vai mežaparka ierīkošanas ieceres publiska apspriešana. Pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas pienākums ir rīkoties saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, lai finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Vienlaikus saskaņā ar Meža likuma 38.3 pantā noteikto, parku un mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus par konkrēta parka vai mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Saistošos noteikumus vietējā pašvaldība saskaņo ar zemes īpašnieku, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja parku vai mežaparku izveido īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Ievērojot iepriekš minēto, Jūrmalas pilsētas pašvaldībai pēc valsts meža zemes pārņemšanas īpašumā, atbilstoši Meža likuma 38.3 pantā noteiktajam, būs jāizdod pašvaldības saistošie noteikumi par konkrētā mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Vienlaikus mežaparku un parka ierīkošanu pēc valsts meža zemes atsavināšanas un to uzturēšanu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība īstenos atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumiem Nr. 123 “Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu”, kas cita starpā paredz uzdevumu izstrādāt būvprojektu un par ieceri mežā izveidot parku vai mežaparku pašvaldībai rīkot publisko apspriešanu un par to informē Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts meža dienestu.
Tāpat Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, līdz brīdim, kad nodotās zemes vienības tiks izmantotas mežaparka ierīkošanai, jāievēro Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr.935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” (meža platībās) un Jūrmalas domes 2021. gada 29. jūlija saistošie noteikumi Nr.31 “Par koku ciršanu ārpus meža un apstādījumu aizsardzību Jūrmalas valstspilsētā”” (ja atsevišķi koki nododamajās zemes vienībās ir koki ārpus meža).
Savukārt zemes vienības “Rāmavas iela 1315” un “Vaidelotes iela 1615”, Jūrmalā, pēc pārņemšanas Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, pašvaldība plāno izmantot ceļu būvniecībai.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.776 6.punktā noteikto, ja atsavināšana nepieciešama ceļu būvniecībai vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš, papildus šo noteikumu 5. punktā minētajam ierosinājumam pievieno grafisko ieceres risinājuma plānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500 vai M 1:1000), kurā iezīmēta skartās valsts meža zemes robeža, ieceres izvietojums zemes vienībā un tās galvenie parametri (garums, platums, laukums), un aktuālo teksta un grafisko informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, ja inženierbūve ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī izziņu par ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti inženierbūvei, ja būve atrodas pašvaldības bilancē.
Ņemot vērā, ka nekustamie īpašumi “Rāmavas iela 1315” un “Vaidelotes iela 1615”, Jūrmalā, ar Jūrmalas domes 2011.gada 8.septembra lēmumu Nr.394 “Par zemes vienības Lielupe 5901, Jūrmalā, sadales apstiprināšanu un adreses piešķiršanu” ir jau izveidotas kā ielas visā to platībā, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešams iesniegt Noteikumu Nr.776 6.punktā minētos dokumentus, jo minētajā pantā norādīte parametri ir konstatējami no zemes robežu plāna un NĪVKIS izdrukas datiem par konkrētiem nekustamajiem īpašumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 4.pantu, likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas. Tiesību normas interpretē to piemērotājs, vadoties no konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem un tiesību normas atbilstoši iztulkojot, līdz ar to Finanšu ministrija (VNĪ), izskatot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos dokumentus un izvērtējot to saturu pēc jēgas un mērķa, secina ka pašvaldība ir iesniegusi nepieciešamos dokumentus atbilstoši Noteikumu Nr. 776 5., 6. un 8.punktam.
Problēmas apraksts
Rīkojuma projektā iekļautajiem nekustamajiem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti apgrūtinājumi, tostarp arī noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās.
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās.
Risinājuma apraksts
Valsts nekustamajiem īpašumiem noteiktie apgrūtinājumi neliedz tos atsavināt pašvaldībai bez atlīdzības tās īpašumā.
Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteikts aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī gadījumos, kad valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā un pašvaldībai piederošo zemi nodod bez atlīdzības valstij, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai. Līdz ar to uz nekustamo īpašumu atsavināšanu, t.i. nodošanu pašvaldībai bez atlīdzības īpašumā, nav attiecināmi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteiktie atsavināšanas ierobežojumi.
Ņemot vērā nekustamajiem īpašumiem noteikto apgrūtinājumu - vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās un ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pantā noteikto, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei jāpaziņo par nodomu atsavināt valsts nozīmes kultūras pieminekli, šajā gadījumā attiecīgu paziņojumu nav nepieciešams nosūtīt un norādījumus attiecībā uz nekustamo īpašumu nav nepieciešams izsniegt, jo nekustamie īpašumi nav iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis (https://likumi.lv/ta/id/303392-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu).
Vienlaicīgi kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumi Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai izmantojot nekustamos īpašumus, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī tiesību akti, kas regulē augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas.
Saskaņā ar Dabas datu pārvaldības sistēmu "Ozols" (https://ozols.gov.lv/pub), ko uztur Dabas aizsardzības pārvalde, reģistrētajiem datiem - visās Rīkojuma projektā iekļautajās zemes vienībās, izņemot zemes vienību Slokas ielā 115A, Jūrmalā, atrodas ES nozīmes biotops 2180 - Mežainas piejūras kāpas.
Minētā biotopa konstatēšana neietekmē nekustamo īpašumu atsavināšanu pašvaldībai, kā arī
nav saistīta ar jauniem ierobežojumiem, papildu pienākumiem vai kompensācijām.
Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteikts aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī gadījumos, kad valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā un pašvaldībai piederošo zemi nodod bez atlīdzības valstij, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai. Līdz ar to uz nekustamo īpašumu atsavināšanu, t.i. nodošanu pašvaldībai bez atlīdzības īpašumā, nav attiecināmi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteiktie atsavināšanas ierobežojumi.
Ņemot vērā nekustamajiem īpašumiem noteikto apgrūtinājumu - vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās un ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pantā noteikto, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei jāpaziņo par nodomu atsavināt valsts nozīmes kultūras pieminekli, šajā gadījumā attiecīgu paziņojumu nav nepieciešams nosūtīt un norādījumus attiecībā uz nekustamo īpašumu nav nepieciešams izsniegt, jo nekustamie īpašumi nav iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis (https://likumi.lv/ta/id/303392-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu).
Vienlaicīgi kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumi Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai izmantojot nekustamos īpašumus, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī tiesību akti, kas regulē augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas.
Saskaņā ar Dabas datu pārvaldības sistēmu "Ozols" (https://ozols.gov.lv/pub), ko uztur Dabas aizsardzības pārvalde, reģistrētajiem datiem - visās Rīkojuma projektā iekļautajās zemes vienībās, izņemot zemes vienību Slokas ielā 115A, Jūrmalā, atrodas ES nozīmes biotops 2180 - Mežainas piejūras kāpas.
Minētā biotopa konstatēšana neietekmē nekustamo īpašumu atsavināšanu pašvaldībai, kā arī
nav saistīta ar jauniem ierobežojumiem, papildu pienākumiem vai kompensācijām.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta (2)5 daļu publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība pārņemot valsts nekustamos īpašumus bez atlīdzības savā īpašumā, tos plāno saglabāt kā dabīgas dabas un meža parka teritorijas un tie būs publiski pieejami ikvienam interesentam un netiks izmantots saimnieciskās darbības veikšanai, nododot nekustamos īpašumus pašvaldības īpašumā, komercdarbības atbalsta nosacījumi nav jāievēro.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Jūrmalas valstspilsētas lūgumu par vienpadsmit valsts nekustamo īpašumu (valsts meža zemes) Jūrmalā nodošanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešama pašvaldības autonomās funkcijas– gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību- īstenošanai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbisltošu Rīkojuma projektu, paredzot, ja nekustamie īpašumi nebūs nepieciešami pašvaldībai minēto autonomo funkciju īstenošanai, nekustamie īpašumi ir nododami atpakaļ valstij.
Risinājuma apraksts
No Atsavināšanas likuma 43. panta izriet, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības dod Ministru kabinets, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka pašvaldības autonomajās funkcijās ietilpst gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tostarp ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana un parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punktu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, “a” apakšpunktā to paredzot ceļu būvniecība vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš un “d” apakšpunktā – mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijās. Šīs pašvaldības autonomās funkcijas atbilst likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekta izstrādāšanas laikā, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir informējusi, ka atbilstoši Noteikumos Nr.776 ietvertajam regulējumam atsevišķus dokumentus (piemēram, mežaparka labiekārtojuma u.c. izvietojuma plānu) pašvaldība varēs sagatavot, kā arī organizēt publisko apspriešanu pēc tam, kad pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos tiks ieplānota šo teritoriju attīstība un paredzēts tam nepieciešamais finansējums pašvaldības budžetā, Rīkojuma projektā ir iekļauts punkts, kurā noteikts, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, izmantojot šā rīkojuma 1.punktā minētos nekustamos īpašumus mežaparka izveidē un apsaimniekošanā, jāievēro Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumos Nr. 123 "Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu" minētās prasības.
Vienlaikus līdz brīdim, kad pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos tiks ieplānota šo teritoriju attīstība un paredzēts tam nepieciešamais finansējums pašvaldības budžetā, rīkojuma projektā iekļautie nekustamie īpašumi var tikt izmantoti likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai - gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, izmantojot zemes vienības to esošajā stāvoklī kā dabīgas dabas un apstādījumu teritorijas ar publisku piekļuvi tām.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka pašvaldības autonomajās funkcijās ietilpst gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tostarp ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana un parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punktu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, “a” apakšpunktā to paredzot ceļu būvniecība vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš un “d” apakšpunktā – mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijās. Šīs pašvaldības autonomās funkcijas atbilst likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekta izstrādāšanas laikā, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir informējusi, ka atbilstoši Noteikumos Nr.776 ietvertajam regulējumam atsevišķus dokumentus (piemēram, mežaparka labiekārtojuma u.c. izvietojuma plānu) pašvaldība varēs sagatavot, kā arī organizēt publisko apspriešanu pēc tam, kad pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos tiks ieplānota šo teritoriju attīstība un paredzēts tam nepieciešamais finansējums pašvaldības budžetā, Rīkojuma projektā ir iekļauts punkts, kurā noteikts, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, izmantojot šā rīkojuma 1.punktā minētos nekustamos īpašumus mežaparka izveidē un apsaimniekošanā, jāievēro Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumos Nr. 123 "Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu" minētās prasības.
Vienlaikus līdz brīdim, kad pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos tiks ieplānota šo teritoriju attīstība un paredzēts tam nepieciešamais finansējums pašvaldības budžetā, rīkojuma projektā iekļautie nekustamie īpašumi var tikt izmantoti likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai - gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, izmantojot zemes vienības to esošajā stāvoklī kā dabīgas dabas un apstādījumu teritorijas ar publisku piekļuvi tām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāji. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un ceļu būvniecību.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāji. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un ceļu būvniecību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekts neskar valsts budžetu. Izdevumus, saistībā ar valsts nekustamo reģistrēšanu zemesgrāmatā uz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības vārda, kā arī izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, segs Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi