25-TA-2309: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmuma Nr.34 25. § 1.7. punktā dotā uzdevuma Valsts kancelejai sagatavot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, ietverot turpmāk minēto:
1.7.1.
personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
1.7.2.
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.7.1. punktā minētajam:
1.7.2.1.
izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.7.2.2.
minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.7.3.
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.7.1. punktā un 1.7.2. punktā minētajam:
1.7.3.1.
izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.7.3.2.
minimālais un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata;
1.7.4.
personām, kuras uzsāks dienestu pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), papildus 1.7.1. punktā, 1.7.2. punktā un 1.7.3. punktā minētajam:
1.7.4.1.
izdienas stāžā var iekļaut privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas var veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža;
1.7.4.2.
izdienas pensija tiek maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiek izbeigta un persona saņem vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām
1.7.1.
personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
1.7.2.
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.7.1. punktā minētajam:
1.7.2.1.
izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.7.2.2.
minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.7.3.
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.7.1. punktā un 1.7.2. punktā minētajam:
1.7.3.1.
izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.7.3.2.
minimālais un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata;
1.7.4.
personām, kuras uzsāks dienestu pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), papildus 1.7.1. punktā, 1.7.2. punktā un 1.7.3. punktā minētajam:
1.7.4.1.
izdienas stāžā var iekļaut privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas var veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža;
1.7.4.2.
izdienas pensija tiek maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiek izbeigta un persona saņem vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veikt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, lai risinātu identificētos izdienas pensiju pārnozaru segmentācijas, pieaugošās attālināšanās no valsts vecuma pensijas sistēmas, strauji augošo valsts budžeta izdevumu un izdienas subjektu nodarbinātības riskus, kā arī tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmuma Nr.34 25. § 1.7. punktā dotā uzdevums
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta bija paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām, tomēr pakāpeniski personu loks tika paplašināts un patlaban izdienas pensiju sistēmu regulē 9 likumi un vairāki saistītie normatīvie akti, aptverot plašu profesiju loku. Izdienas pensijas lielākoties piešķir, pamatojoties uz personas nostrādāto laiku konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laiku un personas sasniegto vecumu. Tomēr pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi ir pievienoti situatīvi, ar konkrētu nozarisko motivāciju, kas ir segmentējis izdienas pensiju normatīvo ietvaru, radot būtiskas atšķirības un nevienlīdzības gan izdienas pensiju piešķiršanā, gan aprēķināšanā starp resoriem, kā arī tās nav pārskatītas mainoties apstākļiem nozarēs un kopējā darba tirgū Latvijā. Kopumā izdienas pensiju normatīvā ietvara segmentācija ir novedusi pie vairākām būtiskām atšķirībām izdienas pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā starp resoriem:
pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 eiro;
atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2%, sasniedzot 12176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu. Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9%, sasniedzot 115,9 milj. eiro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. eiro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu. Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā ir secināms, ka aptuveni 24,3% no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7% vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9% procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4% no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6% personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski – izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā un atalgojuma dempings darba tirgū. Svarīgi piebilst, ka tādejādi tiek veicināta situācija, kad personas, kuras vēl varētu aktīvi iesaistīsities nodarbinātībā un dot ieguldījumu kopējās tautsaimniecības attīstībā, izvēlas neiesaistīties darba tirgū.
Minētais ir radījis nepieciešamību rast risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošināt taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu.
Tā kā ar izdienas pensijas stāža un izdienas pensijas vecuma paaugstināšanu, papildu nosacījumu ietveršanu izdienas pensijas aprēķinam tiks sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā ar valsts gaidāmajām ekonomiskajām iespējām, nodrošinot sistēmas ilgtspēju, tostarp garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī turpmāk, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par amatpersonu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Izvērtējot šī normatīvā regulējuma atbilstību no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Proti, piedāvātās izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus un, tiesiskais regulējums attieksies uz amatpersonām pakāpeniski atkarībā no izdienas stāža, savukārt viss jaunais tiesiskais regulējums attieksies uz amatpersonām, kuras tiks ieceltas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas amatā pēc 2027. gada 1. janvāra. Bez tam jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām. Likumdevēja nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība būtu prettiesiska.
Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas vecuma, kā arī nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka amatpersonas, uzsākot dienestu, gan esot dienestā, varēja paredzēt, ka esošajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus izdienas pensijas noteikumus, tostarp, ka pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšana ir neizbēgama.
Tāpat ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika iniciētas laicīgi, dodot sabiedrībai laiku ar tām iepazīties. Pie tam likuma normas nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot amatpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai, proti:
reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu, pilnā apmērā reforma ietekmēs vien tos, kuri darbu uzsāks izdienas profesijās no 2027.gada.1.janvāra:
piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz personām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji;
personām, kuras 2027.gada 1.janvārī vēl nebūs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, bet kuru izdienas stāžs būs vairāk kā 15 gadi izdienas pensijas aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši;
personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžs un vecums tiks pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kā arī minimālais un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiks atbrīvota no amata;
personas, kuras uzsāks dienestu (darbu) pēc 2027.gada 1.janvāra, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā un publiskajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas varēs veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža, kā arī izdienas pensija tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un persona saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 eiro;
atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2%, sasniedzot 12176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu. Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9%, sasniedzot 115,9 milj. eiro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. eiro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu. Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā ir secināms, ka aptuveni 24,3% no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7% vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9% procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4% no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6% personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski – izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā un atalgojuma dempings darba tirgū. Svarīgi piebilst, ka tādejādi tiek veicināta situācija, kad personas, kuras vēl varētu aktīvi iesaistīsities nodarbinātībā un dot ieguldījumu kopējās tautsaimniecības attīstībā, izvēlas neiesaistīties darba tirgū.
Minētais ir radījis nepieciešamību rast risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošināt taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu.
Tā kā ar izdienas pensijas stāža un izdienas pensijas vecuma paaugstināšanu, papildu nosacījumu ietveršanu izdienas pensijas aprēķinam tiks sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā ar valsts gaidāmajām ekonomiskajām iespējām, nodrošinot sistēmas ilgtspēju, tostarp garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī turpmāk, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par amatpersonu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Izvērtējot šī normatīvā regulējuma atbilstību no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Proti, piedāvātās izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus un, tiesiskais regulējums attieksies uz amatpersonām pakāpeniski atkarībā no izdienas stāža, savukārt viss jaunais tiesiskais regulējums attieksies uz amatpersonām, kuras tiks ieceltas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas amatā pēc 2027. gada 1. janvāra. Bez tam jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām. Likumdevēja nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība būtu prettiesiska.
Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas vecuma, kā arī nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka amatpersonas, uzsākot dienestu, gan esot dienestā, varēja paredzēt, ka esošajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus izdienas pensijas noteikumus, tostarp, ka pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšana ir neizbēgama.
Tāpat ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika iniciētas laicīgi, dodot sabiedrībai laiku ar tām iepazīties. Pie tam likuma normas nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot amatpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai, proti:
reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu, pilnā apmērā reforma ietekmēs vien tos, kuri darbu uzsāks izdienas profesijās no 2027.gada.1.janvāra:
piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz personām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji;
personām, kuras 2027.gada 1.janvārī vēl nebūs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, bet kuru izdienas stāžs būs vairāk kā 15 gadi izdienas pensijas aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši;
personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžs un vecums tiks pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kā arī minimālais un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiks atbrīvota no amata;
personas, kuras uzsāks dienestu (darbu) pēc 2027.gada 1.janvāra, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā un publiskajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas varēs veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža, kā arī izdienas pensija tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un persona saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vēsturiski būtiski ir pārskatīta valsts vecuma pensijas sistēma, ceļot gan minimālajai pensijai nepieciešamo stāžu, gan pensionēšanās vecumu, vienlaikus izdienas pensiju regulējumi ir bijuši stagnējoši un attālinājušies no valsts vecuma pensijas sistēmas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka:
1) izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem;
2) minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem.
Minētais regulējums attieksies uz tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Šāds regulējums atbilst arī samērīguma principam, jo ar pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšanu tiek palielināts apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru.
Norādāms, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 23. un 25.punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01 secinājumu daļas 2.punktu).
Ievērojot minēto, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums neskars tās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs lielāks kā 15 gadi, proti, tās amatpersonas, kurām tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem, tādējādi pēc būtības lemjot, ka amatpersonām, kurām izdienas pensija varētu tikt aprēķināta un piešķirta salīdzinoši tuvā nākotnē, tiek saglabātas tiesības uz tiem nosacījumiem, ar kuriem viņi jau rēķinās, jo periods līdz izdienas pensijas saņemšanai ir mazs.
Norādāms, ka minētām amatpersonām brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot 4. pantam par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju, proti, šīm amatpersonām izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
Tāpat, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums paredz, ka tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi, gan izdienas stāžs, gan pensionēšanās vecums pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts tikai par 6 mēnešiem ik gadu līdz izdienas stāžs sasniegs 25 gadus un pensionēšanās vecums 55 gadus.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot amatpersonu tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai.
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo vecumu un
izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu).
Vienlaikus, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju, kā rezultātā jaunu speciālistu ienākšana darba tirgū ir problemātiska, un iedzīvotāju dzīvildzes palielināšanos, ir būtiski, ka savas jomas speciālisti ar savām specifiskajām zināšanām un darba procesā uzkrāto unikālo pieredzi veic savus amata pienākumus ilgāk, tādējādi darbojoties visas sabiedrības labā, risinot korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.
1) izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem;
2) minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem.
Minētais regulējums attieksies uz tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Šāds regulējums atbilst arī samērīguma principam, jo ar pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšanu tiek palielināts apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru.
Norādāms, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 23. un 25.punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01 secinājumu daļas 2.punktu).
Ievērojot minēto, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums neskars tās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs lielāks kā 15 gadi, proti, tās amatpersonas, kurām tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem, tādējādi pēc būtības lemjot, ka amatpersonām, kurām izdienas pensija varētu tikt aprēķināta un piešķirta salīdzinoši tuvā nākotnē, tiek saglabātas tiesības uz tiem nosacījumiem, ar kuriem viņi jau rēķinās, jo periods līdz izdienas pensijas saņemšanai ir mazs.
Norādāms, ka minētām amatpersonām brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot 4. pantam par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju, proti, šīm amatpersonām izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
Tāpat, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums paredz, ka tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi, gan izdienas stāžs, gan pensionēšanās vecums pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts tikai par 6 mēnešiem ik gadu līdz izdienas stāžs sasniegs 25 gadus un pensionēšanās vecums 55 gadus.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot amatpersonu tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai.
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo vecumu un
izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu).
Vienlaikus, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju, kā rezultātā jaunu speciālistu ienākšana darba tirgū ir problemātiska, un iedzīvotāju dzīvildzes palielināšanos, ir būtiski, ka savas jomas speciālisti ar savām specifiskajām zināšanām un darba procesā uzkrāto unikālo pieredzi veic savus amata pienākumus ilgāk, tādējādi darbojoties visas sabiedrības labā, risinot korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.
Problēmas apraksts
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā ir noteikts, ka izdienas pensiju aprēķina no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba. Kā arī to, ka izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, savukārt, ja amatpersona atbrīvota no amata veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas
Jānorāda, ka ļoti strauji aug izdienas pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. No 2011.gada izdevumi izdienas pensijām ir gandrīz trīskāršojušies un ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi jau pārsniegs 200 milj. eiro gadā.
Jānorāda, ka ļoti strauji aug izdienas pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. No 2011.gada izdevumi izdienas pensijām ir gandrīz trīskāršojušies un ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi jau pārsniegs 200 milj. eiro gadā.
Risinājuma apraksts
1) likumprojekts paredz izmaiņas izdienas pensijas aprēķinā, paredzot, ka izdienas pensija turpmāk tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta)
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba;
2) likumprojekts paredz ierobežot izdienas pensijas apmēru, samazinot minimālo un maksimālo izdienas pensijas apmēru par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, piemēros likuma 5.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026.gada 31.decembrī.
Izvērtējot šajā gadījumā tiesisko paļāvību un samērību secināms, ka likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai, kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības. Konstatējams, ka Latvijas valsts nav izteikusi kādas noteiktas garantijas, ka tiesību normas jautājumā par izdienas pensiju pieprasīšanu nākotnē netiks grozītas, tieši otrādi šādas diskusijas ir regulāras.
Jānorāda, ka šāds regulējums veicinās pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, mazinās valsts budžeta, tai skaitā, sociālā budžeta, noslodzi.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba;
2) likumprojekts paredz ierobežot izdienas pensijas apmēru, samazinot minimālo un maksimālo izdienas pensijas apmēru par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, piemēros likuma 5.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026.gada 31.decembrī.
Izvērtējot šajā gadījumā tiesisko paļāvību un samērību secināms, ka likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai, kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības. Konstatējams, ka Latvijas valsts nav izteikusi kādas noteiktas garantijas, ka tiesību normas jautājumā par izdienas pensiju pieprasīšanu nākotnē netiks grozītas, tieši otrādi šādas diskusijas ir regulāras.
Jānorāda, ka šāds regulējums veicinās pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, mazinās valsts budžeta, tai skaitā, sociālā budžeta, noslodzi.
Problēmas apraksts
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā ir noteikts, ka izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”. Ar dienu, kad sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Tomēr secināts, ka būtisks īpatsvars no izdienas pensijas saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā, tāpat būtisks īpatsvars saņem atalgojumu, kas vidēji nesasniedz nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu.
Tomēr secināts, ka būtisks īpatsvars no izdienas pensijas saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā, tāpat būtisks īpatsvars saņem atalgojumu, kas vidēji nesasniedz nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu.
Risinājuma apraksts
Lai motivētu personas pēc došanās izdienas pensijā turpināt aktīvi iesaistīties darba tirgū, likumprojekts paredz, ka izdienas pensija turpmāk tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un persona saņems valsts vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Norādāms, ka amatpersonām, turpinot aktīvi iesaistīties darba tirgū, tiks palielināts sociālās apdrošināšanās iemaksu veicēju skaits un apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kā rezultātā arī potenciāli pašām amatpersonām lielāku vecuma pensiju nākotnē. Šāds regulējums arī kopumā veicinās pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu gaidāmajā demogrāfiskajā un sociāli ekonomiskajā situācijā. Tādējādi kopējais labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Būtiski norādīt, ka šāds regulējums būs attiecināms tikai uz tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras tiks ieceltas Biroja amatpersonas amatā pēc 2027. gada 1. janvāra.
Tādējādi nodrošinot skaidru un uz nākotni vērstu regulējumu, vienlaikus saglabājot esošajām amatpersonām, kuras tiks ieceltas amatā līdz 2026.gada 31.decembrim, tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tām ar dienu, kad tiks sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa un pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Norādāms, ka amatpersonām, turpinot aktīvi iesaistīties darba tirgū, tiks palielināts sociālās apdrošināšanās iemaksu veicēju skaits un apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kā rezultātā arī potenciāli pašām amatpersonām lielāku vecuma pensiju nākotnē. Šāds regulējums arī kopumā veicinās pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu gaidāmajā demogrāfiskajā un sociāli ekonomiskajā situācijā. Tādējādi kopējais labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Būtiski norādīt, ka šāds regulējums būs attiecināms tikai uz tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras tiks ieceltas Biroja amatpersonas amatā pēc 2027. gada 1. janvāra.
Tādējādi nodrošinot skaidru un uz nākotni vērstu regulējumu, vienlaikus saglabājot esošajām amatpersonām, kuras tiks ieceltas amatā līdz 2026.gada 31.decembrim, tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tām ar dienu, kad tiks sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa un pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Problēmas apraksts
Vairāki izdienas pensijas regulējumi šobrīd paredz, ka, izpildoties noteiktiem kritērijiem, izdienas stāžā var ieskaitīt līdz 80% no privātajā vai publiskajā sektorā uzkrātā darba stāža. Minētais var novest pie situācijas, ka, personai dodoties izdienas pensijā, izdienas pensija faktiski tiek maksāta par augstu īpatsvaru vai lielākoties ar izdienu nesaistītu stāžu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka privātā vai publiskā sektora pieredze var būt būtiska, lai efektīvāk veiktu pienākumus izdienas profesijās, likumprojekts paredz saglabāt iespēju attiecināt ar izdienu nesaistītu stāžu uz izdienas stāžu, vienlaikus saprātīgi ierobežo šāda stāža apmēru, paredzot, ka turpmāk izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā vai publiskajā sektorā iegūto darba stāžu, bet tas varēs veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža.
Būtiski norādīt, ka šāds regulējums būs attiecināms uz tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras tiks ieceltas Biroja amatpersonas amatā pēc 2027. gada 1. janvāra. Tādējādi nodrošinot skaidru un uz nākotni vērstu regulējumu, vienlaikus saglabājot esošajām amatpersonām tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tiks ņemts vērā citur nostrādātais laiks likumdevēja iepriekš noteiktā apmērā.
Papildus norādāms, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 1.pantu izdienas pensija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām nodrošina sociālo interešu aizsardzību, kompensējot darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu, dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī nodrošinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja stabilitāti un kvalitatīvu darbību. Arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka “izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas” (Satversmes tiesas 2003.gada 4.decembra sprieduma lietā Nr.2003-14-01 7.punkts).
Tādējādi secināms, ka izdienas pensija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai tiek noteikta ar mērķi kompensēt darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu konkrētajā profesijā, kā arī ar mērķi kompensēt dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību, it īpaši pretkorupcijas aspektā.
Ievērojot minēto, ir pamatoti un tiesiski, ka tiek samazināts privātajā un publiskajā sektorā nostrādātā laika stāža apmērs, kas tiek ņemts vērā pie izdienas aprēķina apmēra.
Jo tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir tieši kompensēt gan darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas amatā, gan dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību. Nevis kompensēt privātajā vai publiskajā sektorā nostrādāto laiku.
Būtiski norādīt, ka šāds regulējums būs attiecināms uz tām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras tiks ieceltas Biroja amatpersonas amatā pēc 2027. gada 1. janvāra. Tādējādi nodrošinot skaidru un uz nākotni vērstu regulējumu, vienlaikus saglabājot esošajām amatpersonām tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tiks ņemts vērā citur nostrādātais laiks likumdevēja iepriekš noteiktā apmērā.
Papildus norādāms, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 1.pantu izdienas pensija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām nodrošina sociālo interešu aizsardzību, kompensējot darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu, dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī nodrošinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja stabilitāti un kvalitatīvu darbību. Arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka “izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas” (Satversmes tiesas 2003.gada 4.decembra sprieduma lietā Nr.2003-14-01 7.punkts).
Tādējādi secināms, ka izdienas pensija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai tiek noteikta ar mērķi kompensēt darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu konkrētajā profesijā, kā arī ar mērķi kompensēt dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību, it īpaši pretkorupcijas aspektā.
Ievērojot minēto, ir pamatoti un tiesiski, ka tiek samazināts privātajā un publiskajā sektorā nostrādātā laika stāža apmērs, kas tiek ņemts vērā pie izdienas aprēķina apmēra.
Jo tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir tieši kompensēt gan darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas amatā, gan dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību. Nevis kompensēt privātajā vai publiskajā sektorā nostrādāto laiku.
Problēmas apraksts
Šī brīža Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma (Izdienas pensiju likuma) 2.panta pirmās daļas 2.punkta redakcija nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju ir amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) slēdzienam ir atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem.
Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.315 “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums” 2.punktam VDEĀVK funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi Invaliditātes likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām personām. Atbilstoši Invaliditātes likuma 8. pantam VDEĀVK, pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, izdod administratīvo aktu (lēmumu), ar kuru personai nosaka vai atsaka noteikt invaliditāti.
Tiesa (Administratīvajā rajona tiesas 2024.gada 8.maija spriedums lietā Nr.A420187323) ir konstatējusi pretrunas minētajos normatīvajos aktos.
Tiesa norāda, ka Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkts nepārprotami pieprasa VDEĀVK slēdzienu atbrīvošanai no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Vienlaikus Tiesa ir konstatējusi, ka VDEĀVK kompetence neparedz šāda slēdziena izsniegšanu un VDEĀVK arī faktiski atsaka šādu slēdzienu izsniegt, kas nepieciešams, lai VSAA varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu. Tādējādi veidojas situācija, ka viena valsts iestāde – VSAA – no personas pieprasa tādu dokumentu, ko šī persona no attiecīgās iestādes, proti, VDEĀVK, nevar saņemt.
Saskaņā ar augstāk minēto normatīvo regulējumu, VDEĀVK kompetence ir novērtēt personas vispārējos veselības traucējumus un funkcionālās spējas un noteikt vai nenoteikt invaliditāti. Taču normatīvie akti neparedz VDEĀVK vērtēt personas veselības stāvokļa atbilstību kādai konkrētai profesijai, lai sniegtu slēdzienu, ka konkrētās personas veselības stāvoklis neatbilst, piemēram, tieši dienesta pienākuma pildīšanai. Šādas tiesību normas jēdzieniski un burtiski neatbilst pašreiz VDEĀVK normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
Tiesa uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka divas valsts pārvaldes iestādes katra atbilstoši savai kompetencei raugās uz vienu un to pašu jautājumu atšķirīgi un tas rada šķēršļus indivīdam panākt savu tiesību īstenošanu. Līdz ar to Tiesa nolēma vērst Saeimas un Ministru kabineta uzmanību uz šo situāciju un aicināt izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu normatīvo aktu saskaņotību un vienotu izpratni valsts pārvaldes iestāžu starpā.
Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.315 “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums” 2.punktam VDEĀVK funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi Invaliditātes likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām personām. Atbilstoši Invaliditātes likuma 8. pantam VDEĀVK, pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, izdod administratīvo aktu (lēmumu), ar kuru personai nosaka vai atsaka noteikt invaliditāti.
Tiesa (Administratīvajā rajona tiesas 2024.gada 8.maija spriedums lietā Nr.A420187323) ir konstatējusi pretrunas minētajos normatīvajos aktos.
Tiesa norāda, ka Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkts nepārprotami pieprasa VDEĀVK slēdzienu atbrīvošanai no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Vienlaikus Tiesa ir konstatējusi, ka VDEĀVK kompetence neparedz šāda slēdziena izsniegšanu un VDEĀVK arī faktiski atsaka šādu slēdzienu izsniegt, kas nepieciešams, lai VSAA varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu. Tādējādi veidojas situācija, ka viena valsts iestāde – VSAA – no personas pieprasa tādu dokumentu, ko šī persona no attiecīgās iestādes, proti, VDEĀVK, nevar saņemt.
Saskaņā ar augstāk minēto normatīvo regulējumu, VDEĀVK kompetence ir novērtēt personas vispārējos veselības traucējumus un funkcionālās spējas un noteikt vai nenoteikt invaliditāti. Taču normatīvie akti neparedz VDEĀVK vērtēt personas veselības stāvokļa atbilstību kādai konkrētai profesijai, lai sniegtu slēdzienu, ka konkrētās personas veselības stāvoklis neatbilst, piemēram, tieši dienesta pienākuma pildīšanai. Šādas tiesību normas jēdzieniski un burtiski neatbilst pašreiz VDEĀVK normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
Tiesa uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka divas valsts pārvaldes iestādes katra atbilstoši savai kompetencei raugās uz vienu un to pašu jautājumu atšķirīgi un tas rada šķēršļus indivīdam panākt savu tiesību īstenošanu. Līdz ar to Tiesa nolēma vērst Saeimas un Ministru kabineta uzmanību uz šo situāciju un aicināt izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu normatīvo aktu saskaņotību un vienotu izpratni valsts pārvaldes iestāžu starpā.
Risinājuma apraksts
Invaliditātes noteikšanas kārtību Latvijā reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 805).
VDEĀVK amatpersona pieņem lēmumu pilngadīgai personai darbspējas vecumā un nosaka personai invaliditātes grupu, darbspēju zaudējumu procentus, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu, uz kādu invaliditāte nosakāma. Veicot invaliditātes ekspertīzi, VDEĀVK vērtē ne tikai personas medicīnisko diagnozi, bet arī slimības izraisīto funkcionālo traucējumu atbilstību MK noteikumu Nr.805 5. vai 6. pielikumā minētajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem.
Savukārt Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” nosaka, ka arodslimību ārsts sniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.
Līdz ar to ir veicami grozījumi Izdienas pensiju 2.panta pirmās daļas 2. punktā paredzot, ka tiesības uz izdienas pensiju ir amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam ir atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem.
Veicot minētos grozījumus Izdienas pensiju likumā, tiktu precizēta punkta redakcija un nodrošināts, ka tiesības uz izdienas pensiju ir gadījumos, ja amatpersonas veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem un tas nav saistīts ar iegūtu invaliditāti. Minētie grozījumi nodrošinās tiesisko noteiktību un indivīda interešu aizsardzību un tiks nodrošināts, ka likuma norma sasniegs jau šobrīd paredzēto mērķi - tiesības uz izdienas pensiju gadījumos, ja amatpersonas veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem un tas nav saistīts ar iegūtu invaliditāti.
Ņemot vērā tiesvedību, tiesas blakus lēmumu, kā arī, lai sasniegtu Izdienas pensiju likumā paredzēto mērķi un lai indivīds spētu realizēt savas likumā noteiktās tiesības, grozījumiem par vārdkopas “atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam” aizstāšanu ar vārdkopu “atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam”, jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, t.i. 2026.gada 1.janvārī.
VDEĀVK amatpersona pieņem lēmumu pilngadīgai personai darbspējas vecumā un nosaka personai invaliditātes grupu, darbspēju zaudējumu procentus, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu, uz kādu invaliditāte nosakāma. Veicot invaliditātes ekspertīzi, VDEĀVK vērtē ne tikai personas medicīnisko diagnozi, bet arī slimības izraisīto funkcionālo traucējumu atbilstību MK noteikumu Nr.805 5. vai 6. pielikumā minētajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem.
Savukārt Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” nosaka, ka arodslimību ārsts sniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.
Līdz ar to ir veicami grozījumi Izdienas pensiju 2.panta pirmās daļas 2. punktā paredzot, ka tiesības uz izdienas pensiju ir amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam ir atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem.
Veicot minētos grozījumus Izdienas pensiju likumā, tiktu precizēta punkta redakcija un nodrošināts, ka tiesības uz izdienas pensiju ir gadījumos, ja amatpersonas veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem un tas nav saistīts ar iegūtu invaliditāti. Minētie grozījumi nodrošinās tiesisko noteiktību un indivīda interešu aizsardzību un tiks nodrošināts, ka likuma norma sasniegs jau šobrīd paredzēto mērķi - tiesības uz izdienas pensiju gadījumos, ja amatpersonas veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem un tas nav saistīts ar iegūtu invaliditāti.
Ņemot vērā tiesvedību, tiesas blakus lēmumu, kā arī, lai sasniegtu Izdienas pensiju likumā paredzēto mērķi un lai indivīds spētu realizēt savas likumā noteiktās tiesības, grozījumiem par vārdkopas “atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam” aizstāšanu ar vārdkopu “atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam”, jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, t.i. 2026.gada 1.janvārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka darbs pie izmaiņām izdienas pensiju sistēmā aizsākās 2021.gadā un no tā brīža ir nodrošināta plaša ieinteresēto pušu iesaiste, procesā ir analīzēts visaptverošs spektrs ar iespējamiem risinājumiem attiecībā uz sistēmas nākotni kopumā un tādiem tās atsevišķiem elementiem, kā tiesiskā paļāvība, izdienas stāžs un vecums, izdienas pensijas apmērs, izdienas profesijas u.c.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojekts neparedz papildu izmaksas, salīdzinājumā ar esošo situāciju. Stingrākas prasības attiecībā uz personu izdienas stāžu un vecumu ir samērīgas ar ieguvumiem un tautsaimniecības, sociālās drošības sistēmas un valsts pārvaldes vēsturisko attīstību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojums “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”
Apraksts
Ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu pēc būtības, tās atbilstību mērķiem, novērtē riskus un valsts uzņemtās ilgtermiņa saistības.
Nosaukums
Saeimas 2019.gada pētījums “Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā”
Apraksts
Pētījums analizē speciālo pensiju sistēmas Eiropā.
Nosaukums
Valsts kancelejas informatīvai ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”
Apraksts
Informatīvais ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu Latvijā, tās attīstību, būtiskos datus un riskus un detalizēti pamato likumprojektā iekļauto izmaiņu nepieciešamību.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
-5 190
-5 997
2.1. valsts pamatbudžets
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
-5 190
-5 997
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
5 190
5 997
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
5 190
5 997
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
5 190
5 997
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
5 190
5 997
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķins pielikumā
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1159 “Kārtība, kādā piešķir, aprēķina un izmaksā izdienas pensijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozīt izdienas pensijas aprēķina kārtību atbilstoši likumprojektam
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tika organizēts informatīvais seminārs, nevalstiskajām organizācijām tika nosūtīts informatīvā ziņojuma un Ministru kabineta protokollēmuma projekts viedokļu sniegšanai. Viedokļi tika apkopoti, izvērtēti un pievienoti Ministru kabineta sēdes dokumentu pakotnei.
https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/e95ed409-47e6-4a6b-8048-ecaa56f9abfc/download
https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/e95ed409-47e6-4a6b-8048-ecaa56f9abfc/download
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi