25-TA-1314: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu, darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, pieņemts lēmums par Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) likvidēšanu, to pievienojot Valsts vides dienestam (turpmāk – Dienests). Atbilstoši Ministru kabinets 2025. gada 26. augusta izdevis rīkojumu Nr. 533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam”.
Izvērtējot abu iestāžu funkcijas, secināts, ka abu iestāžu funkciju ietvari izriet no vieniem un tiem pašiem normatīvajiem aktiem, kā arī Eiropas Savienības politika un izrietošais regulējums vides, klimata un enerģētikas jomā arvien vairāk veido sinerģiju. Abas iestādes dala kompetenci ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras īstenošanā, rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā, degvielas uzpildes staciju kontroles un ogļūdeņražu ieguves uzraudzības jomā, kā arī citās jomās. Attiecīgi ir acīmredzama iespēja koncentrēt iestāžu kompetences un funkcijas, kā arī konsolidēt darba organizāciju, un tādējādi rast resursus kapacitātes palielināšanai un samazināt administratīvo slogu iestāžu klientiem.
Aģentūra normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pildīja Dabas aizsardzības pārvaldes augstākas iestādes funkciju administratīvā procesa ietvaros, izskatot apstrīdēšanas iesniegumus par Dabas aizsardzības pārvaldes izdotajiem administratīvajiem aktiem. Sugu un biotopu aizsardzības likums ir viens no tiem normatīvajiem aktiem, kurā ir noteikts Aģentūras uzdevums izskatīt iesniegumus par apstrīdētiem Dabas aizsardzības pārvaldes administratīvajiem aktiem sugu introdukcijas un reintrodukcijas (turpmāk kopā - introdukcija) jomā.
Dienests ir Aģentūras funkciju, saistību un tiesību pārņēmējs. Attiecīgi Dienestam būtu jāpārņem arī apstrīdēto administratīvo aktu sugu introdukcijas jomā izskatīšana. Tomēr šāds risinājums nebūtu efektīvs, jo Dienesta kompetence nesaistās ar sugu aizsardzību un tas nepiedalās Sugu un biotopu aizsardzības likumā ietverto pienākumu un tiesību īstenošanas uzraudzībā. Minēto apstrīdēto administratīvo aktu pārskatīšanu efektīvāk var realizēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors kā augstāka amatpersona, kas atbilstu labas pārvaldības, lietderības un administratīvā procesa principiem un vienlaikus ļautu arī Dabas aizsardzības pārvaldes ietvaros veidot vienotu praksi un paaugstināt amatpersonu kvalifikāciju sugu introdukcijas jomā.
Lai noregulētu administratīvo aktu sugu introdukcijas jomā apstrīdēšanas kārtību pēc Aģentūras likvidēšanas, un vienlaikus nodrošinātu sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par iestāžu kompetencēm, izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" (turpmāk - Likumprojekts).
Izvērtējot abu iestāžu funkcijas, secināts, ka abu iestāžu funkciju ietvari izriet no vieniem un tiem pašiem normatīvajiem aktiem, kā arī Eiropas Savienības politika un izrietošais regulējums vides, klimata un enerģētikas jomā arvien vairāk veido sinerģiju. Abas iestādes dala kompetenci ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras īstenošanā, rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā, degvielas uzpildes staciju kontroles un ogļūdeņražu ieguves uzraudzības jomā, kā arī citās jomās. Attiecīgi ir acīmredzama iespēja koncentrēt iestāžu kompetences un funkcijas, kā arī konsolidēt darba organizāciju, un tādējādi rast resursus kapacitātes palielināšanai un samazināt administratīvo slogu iestāžu klientiem.
Aģentūra normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pildīja Dabas aizsardzības pārvaldes augstākas iestādes funkciju administratīvā procesa ietvaros, izskatot apstrīdēšanas iesniegumus par Dabas aizsardzības pārvaldes izdotajiem administratīvajiem aktiem. Sugu un biotopu aizsardzības likums ir viens no tiem normatīvajiem aktiem, kurā ir noteikts Aģentūras uzdevums izskatīt iesniegumus par apstrīdētiem Dabas aizsardzības pārvaldes administratīvajiem aktiem sugu introdukcijas un reintrodukcijas (turpmāk kopā - introdukcija) jomā.
Dienests ir Aģentūras funkciju, saistību un tiesību pārņēmējs. Attiecīgi Dienestam būtu jāpārņem arī apstrīdēto administratīvo aktu sugu introdukcijas jomā izskatīšana. Tomēr šāds risinājums nebūtu efektīvs, jo Dienesta kompetence nesaistās ar sugu aizsardzību un tas nepiedalās Sugu un biotopu aizsardzības likumā ietverto pienākumu un tiesību īstenošanas uzraudzībā. Minēto apstrīdēto administratīvo aktu pārskatīšanu efektīvāk var realizēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors kā augstāka amatpersona, kas atbilstu labas pārvaldības, lietderības un administratīvā procesa principiem un vienlaikus ļautu arī Dabas aizsardzības pārvaldes ietvaros veidot vienotu praksi un paaugstināt amatpersonu kvalifikāciju sugu introdukcijas jomā.
Lai noregulētu administratīvo aktu sugu introdukcijas jomā apstrīdēšanas kārtību pēc Aģentūras likvidēšanas, un vienlaikus nodrošinātu sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par iestāžu kompetencēm, izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" (turpmāk - Likumprojekts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt atbildīgo institūciju par apstrīdēto lēmumu sugu introdukcijas jomā pārskatīšanu pēc Aģentūras likvidēšanas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sugu un biotopu aizsardzības likumā ir noteikta Aģentūras kompetence apstrīdēto Dabas aizsardzības pārvaldes izdoto administratīvo aktu sugu introdukcijas jomā pārskatīšanā. Sugu un biotopu aizsardzības likumā vēl ir minēts Aģentūras iepriekšējais (līdz 2025. gada 30. janvārim) nosaukums - Vides pārraudzības valsts birojs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēc Aģentūras pievienošanas Dienestam, Dienestam pārietu Sugu un biotopu aizsardzības likumā iekļautais Aģentūras uzdevums - apstrīdēto administratīvo aktu sugu introdukcijas jomā izskatīšana. Tomēr šāds risinājums nebūtu efektīvs, jo Dienesta kompetence nesaistās ar sugu aizsardzību.
Risinājuma apraksts
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 20.1 panta otrā daļa noteic, ka Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemto lēmumu par atļaujas izsniegšanu sugu introdukcijai vai atteikumu izsniegt šādu atļauju var apstrīdēt Aģentūrā, savukārt Aģentūras lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Likumprojekts paredz grozījumu Sugu un biotopu aizsardzības likuma 20.1pantā, nosakot, ka turpmāk lēmumus sugu introdukcijas jomā varēs apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram, savukārt tā lēmumu - pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Šāds vispārējs administratīvo aktu apstrīdēšanas modelis ir iekļauts Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumā (Ministru kabineta 2009. gada 2.jūnija noteikumi Nr.507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" 13.-14. punkts), ka Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt ģenerāldirektoram. Līdzšinējā praksē apstrīdēšanas modelis vērtējams kā efektīvs, un Dienestam nav jābūt par Dabas aizsardzības pārvaldes augstāko iestādi administratīvā procesa ietvaros, lai izskatītu sūdzības par konkrēto jautājumu dabas aizsardzības jomā.
Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes Publiskā gada pārskata datiem 2023. un 2024. gadā netika pieņemti lēmumi par sugu introdukciju. Attiecīgi nav prognozējams Dabas aizsardzības pārvaldes darba apjoma palielinājums. Tomēr, ja būtu nepieciešams šāda lēmuma pārskatīšanu īstenot un pārstāvēt valsti administratīvajā tiesā, tad vienīgi Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem būtu atbilstoša kompetence pārvērtēt lēmumus par sugu introdukciju, kas ir ļoti specifisks jautājums.
Lai nodrošinātu tiesiskās noteiktības principa ievērošanu un vienotu pieeju par Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem iesniegto apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā, tiek papildināti Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumi. Pārejas noteikums nepieciešams, lai nodrošinātu jau uzsākto lietu, kas ierosinātas saskaņā ar līdzšinējo šā likuma 20.1 panta otrās daļas redakciju, izskatīšanas nepārtrauktību. Proti, lai arī pēc grozījumu stāšanās spēkā šīs lietas izskatītu institūcija, kurai ar jauno regulējumu paredzēta kompetence attiecīgajā jautājumā - Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors. Tādejādi tiek nodrošināts procesuālais pēctecīgums.
Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes Publiskā gada pārskata datiem 2023. un 2024. gadā netika pieņemti lēmumi par sugu introdukciju. Attiecīgi nav prognozējams Dabas aizsardzības pārvaldes darba apjoma palielinājums. Tomēr, ja būtu nepieciešams šāda lēmuma pārskatīšanu īstenot un pārstāvēt valsti administratīvajā tiesā, tad vienīgi Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem būtu atbilstoša kompetence pārvērtēt lēmumus par sugu introdukciju, kas ir ļoti specifisks jautājums.
Lai nodrošinātu tiesiskās noteiktības principa ievērošanu un vienotu pieeju par Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem iesniegto apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā, tiek papildināti Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumi. Pārejas noteikums nepieciešams, lai nodrošinātu jau uzsākto lietu, kas ierosinātas saskaņā ar līdzšinējo šā likuma 20.1 panta otrās daļas redakciju, izskatīšanas nepārtrauktību. Proti, lai arī pēc grozījumu stāšanās spēkā šīs lietas izskatītu institūcija, kurai ar jauno regulējumu paredzēta kompetence attiecīgajā jautājumā - Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors. Tādejādi tiek nodrošināts procesuālais pēctecīgums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Juridiskas personas (komersanti, biedrības), kuras vēlētos veikt sugu introdukciju vai reintrodukciju Latvijā.
Ietekmes apraksts
Personas būs informētas un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus. Sugu introdukcijas jautājumos būs jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" jau paredz Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības procesa laikā tika iesniegti 29 viedokļi. Viedokļus iesniedza Evita Maļinovska, Andris Kontants, Beata Āboliņa, Dace Smiltiņa, Rimants Jugans, Daina Kalniete, biedrība “Mēs Ēdolei”, biedrība "Kurzemes vides aizsardzības asociācija", Šķirnes saglabāšanas apvienība "Zilā govs", biedrība "Tīra mana Tēvu zeme", 12 neidentificētas fiziskas personas. Viedokļos tika norādīts, ka sabiedrības apspriešanai tiek nodotas iestāžu nosaukumu maiņa un apvienošana. Šādi grozījumi vājina vides aizsardzības normas, kā arī pazūd iespēja veikt neatkarīgu iestādes darba izvērtējumu. Grozījumi apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību. Šie viedokļi netika ņemti vērā.
Pamatojums, kāpēc šie viedokļi netika ņemti vērā: Lai pilnveidotu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un nodrošinātu tās darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, pievienojot to Valsts vides dienestam, saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” un ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 1. punktu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā ir nostiprināti galvenie valsts pārvaldes darbības principi, un īpaši uzsver principus - "valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, ir pakļauta likumam un tiesībām" un "īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, tai nav savu interešu". Tāpēc administratīvā akta apstrīdēšanas gadījumā jebkuram lēmumam – neatkarīgi no tā, vai to pieņemtu Enerģētikas un vides aģentūra vai Valsts vides dienests – jāatbilst normatīvajiem aktiem.
Pamatojums, kāpēc šie viedokļi netika ņemti vērā: Lai pilnveidotu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un nodrošinātu tās darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, pievienojot to Valsts vides dienestam, saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” un ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 1. punktu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā ir nostiprināti galvenie valsts pārvaldes darbības principi, un īpaši uzsver principus - "valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, ir pakļauta likumam un tiesībām" un "īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, tai nav savu interešu". Tāpēc administratīvā akta apstrīdēšanas gadījumā jebkuram lēmumam – neatkarīgi no tā, vai to pieņemtu Enerģētikas un vides aģentūra vai Valsts vides dienests – jāatbilst normatīvajiem aktiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašinās Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora kompetence - ģenerāldirektors izskatīs arī sūdzības par apstrīdētiem lēmumiem sugu introdukcijas jomā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Konsolidējot sugu introdukcijas uzraudzību, tai skaitā lēmumu apstrīdēšanu, vienas iestādes kompetencē, būs iespēja efektīvāk izmantot valsts pārvaldē pieejamos ekspertu resursus.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi