Anotācija (ex-ante)

Lai salāgotu praksi ar normatīvo regulējumu, nepieciešams vienkāršot pārskatu formas un paredzēt, ka GRM pakalpojuma pārskati tiek iesniegti SPOLIS.
Spēkā esošajās pārskatu formās ir iekļauta informācija, kura faktiski nav nepieciešama valsts līdzfinansējuma saņemšanai un tā izlietojuma uzraudzībai, piemēram, DAC pakalpojuma pārskatā (MKN 829 4.pielikums) norādāmā psihiatra izziņa, GRM pārskatā (MKN 829 1.pielikums) personu dati, jo GRM pakalpojuma saņēmēju personu dati tiek uzkrāti SPOLī un pieejami tikai pakalpojuma uzraudzībā iesaistītajiem LM darbiniekiem,  vai kā pierādījusi prakse valsts līdzfinansējuma izlietojuma pārskatā (MKN 829 2.pielikums) sniegtie dati nesasniedz mērķi - uzraudzīt valsts līdzfinansējuma izlietojumu. Lai mērķi sasniegtu, papildus MKN 829 1.pielikuma un 4.pielikuma pārskatiem lietderīgāk ir nepieciešamības gadījumā  pieprasīt sociālajam dienestam un sociālā pakalpojuma sniedzējam ar pakalpojumu sniegšanu un ar valsts līdzfinansējuma izlietojumu saistītos pirmdokumentus un citu informāciju. Lai LM būtu tiesīga pieprasīt papildus informāciju un dokumentus, MKN 829 tiek papildināti ar 5.³ punktu.
Sociālo pakalpojumu sniedzēji šobrīd jau iesniedz pārskatus par GRM pakalpojumu  SPOLIS, tādējādi nav nepieciešamības pārskatus iesniegt papīrā vai ar elektronisko parakstu un patērēt liekus laika resursus to izgūšanai un apstrādei. 

MKN 829 nav skaidri noteikts brīdis, no kura sociālā pakalpojuma sniedzējs sāk un izbeidz saņemt valsts līdzfinansējumu par klientu uzturēšanos GRM, tādēļ MKN 829 1.pielikums tiek papildināts ar attiecīgajiem norādījumiem, ir precizēta MKN 829 21.punkta redakcija, nosakot, ka, ja klients atrodas prombūtnē (uzturas ārpus GRM), valsts līdzfinansējuma izmaksa netiek izbeigta, ja sociālais dienests nav pieņēmis lēmumu par GRM pakalpojuma izbeigšanu.

Viens no kritērijiem, lai sociālā pakalpojuma sniedzējs saņemtu valsts līdzfinansējumu GRM uzturēšanai, ir tas, ka sociālā pakalpojuma sniedzējs par klienta uzturēšanos saņem pašvaldības līdzfinansējumu (šo kritēriju paredz MKN 829 23.punkta grozījumi). Vienlaikus saskaņā ar MKN 829 22.punktu GRM klientam ir pienākums samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamajai daļai). Lai LM rīcībā būtu informācija, cik lielu daļu no GRM pakalpojuma finansējuma sastāda valsts līdzfinansējums, LM jābūt pieejamiem datiem  par visiem GRM pakalpojuma finansējuma avotiem, tādēļ MKN 829 2.pielikums netiek svītrots, bet izteikts jaunā redakcijā.

Izteikt jaunā redakcijā 1.-4. pielikumu un attiecīgos punktus, kuros ir atsauce uz iesniedzamajiem pārskatiem. Izteikt jaunā redakcijā MKN 829 21.punktu, nosakot, ka, ja klients atrodas prombūtnē (uzturas ārpus GRM), valsts līdzfinansējuma izmaksa netiek izbeigta, ja sociālais dienests nav pieņēmis lēmumu par GRM pakalpojuma izbeigšanu.

Pašvaldības par personām, kuras ir atstājušas valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un uzsākušas sociālo pakalpojumu saņemšanu pašvaldībā, var saņemt valsts līdzfinansējumu  saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 13. punktu. Attiecīgi, lai neradītu dubultā finansējuma risku, nepieciešams paredzēt, ka pašvaldībām nav tiesību pieprasīt finansējumu saskaņā ar MKN 829.

Papildināt noteikumus ar 2.² punktu, paredzot, ja sociālā pakalpojuma sniedzējs saņēmis no sociālā dienesta informāciju, ka klientam valsts atbalsts ar DAC vai GRM pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu segšanai  tiek nodrošināts saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 13. punktu, sociālā pakalpojuma sniedzējs datus par šo klientu nedrīkst iekļaut šo noteikumu minētajos pārskatos valsts līdzfinansējuma pieprasījumos. 

Saskaņā ar MKN 829 GRM pakalpojuma valsts līdzfinansējuma apmēru aprēķina LM, ņemot vērā vidējo izmaksu summu, kas nepieciešama vienas personas uzturēšanai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem, bet nav atrunāts, kādā termiņā un veidā sociālā pakalpojuma sniedzējs tiek informēts par valsts līdzfinansējuma apmēru kārtējam gadam. Līdz šim LM sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuriem bija piešķirts valsts līdzfinansējums par konkrētai personai sniegtu GRM pakalpojumu, sūtīja informatīvas vēstules.
Lai nodrošinātu informācijas pieejamību un samazinātu resursu patēriņu, nepieciešams precizēt noteikumu 3.punktu un noteikt, ka valsts līdzfinansējuma apmēru aprēķina katru gadu un līdz 25. janvārim informāciju publicē LM tīmekļvietnē.

Izteikt 3. punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka LM  katru gadu līdz 25.janvārim publicē LM tīmekļvietnē kārtējam kalendārajam gadam aprēķināto GRM pakalpojuma valsts līdzfinansējuma apmēru.

Šobrīd MKN 829 nenoteic pārskatu iesniegšanas kārtību, tajā skaitā termiņus, iesniegšanas veidus, precizēšanas kārtību. Turklāt gadu gaitā ir vienkāršota DAC un GRM norēķinu kārtība, atsakoties no maksājumu grafika. LM norēķinus ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem veic atbilstoši faktiskajai izpildei. 
Vienlaikus MKN 829 ir nepieciešams aktualizēt LM, sociālā dienesta un sociālo pakalpojumu sniedzēju rīcību gadījumos, ja konstatēti kādi pārkāpumi valsts līdzfinansējuma pieprasīšanā vai izlietojumā vai konstatēta valsts līdzfinansējuma pārmaksa.

Izteikt 5. punktu jaunā redakcijā, precizējot pārskatu sniegšanas un norēķinu kārtību, kā arī aktualizējot LM, sociālā dienesta un sociālo pakalpojumu sniedzēju rīcību gadījumos, ja konstatēti kādi pārkāpumi, kas ietekmē valsts līdzfinansējumu, vai konstatēta valsts līdzfinansējuma pārmaksa.

Šobrīd MKN 829 viennozīmīgi nenoteic kritērijus, kuri jāizpilda, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, kas saistīts ar klienta uzturēšanos GRM. Tie ir noteikti citos normatīvajos aktos - sociālā pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums),  GRM pakalpojums tiek sniegts klientam, kurš atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums). 

Precizēt 23.punktu,  nosakot kritērijus līdzfinansējuma saņemšanai 

Lai izsekotu, par kurām personām tiek saņemts GRM pakalpojuma valsts līdzfinansējums, un valsts līdzfinansējuma pieprasīšanas pamatotību, nepieciešams pārbaudīt, vai ir pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti - līgums ar klientu,  sociālā dienesta lēmums par klientam piešķirto grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu un informāciju, ka GRM pakalpojums piešķirts pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izbeigšanas, klienta ar garīga rakstura traucējumiem novērtēšanas karte (protokolu) par  fizisko un garīgo spēju izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu. 
MKN 829 23. punkts rada pārpratumus sociālo pakalpojumu sniedzējiem, jo šajā punktā ir noteikts, ka papildus iesniedzama līguma, kas noslēgts ar klientu par GRM pakalpojuma saņemšanu, kopija, bet nav vienotas izpratnes, kādi pamata dokumenti ir  iesniedzami LM, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, kas saistīts ar klienta uzturēšanos grupu dzīvoklī.

Papildināt noteikumus ar jaunu punktu, precizējot iesniedzamo dokumentu uzskaitījumu.

Praksē rodas situācija, ka klients, par kura uzturēšanos GRM sociālā pakalpojuma sniedzējs saņem valsts līdzfinansējumu, maina GRM. Līdz ar to LM ir jāpieņem jauns lēmums par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu jaunajam sociālā pakalpojuma sniedzējam. Šobrīd MKN 829  neparedz lēmuma par valsts līdzfinansējuma saņēmēja maiņu pieņemšanu.

Papildināt noteikumus ar 24.¹ punktu, nosakot, ja sociālais dienests pieņem lēmumu par grupu dzīvokļa pakalpojuma sniedzēja maiņu, tad LM pēc dokumenta, kas apliecina sociālā dienesta pieņemto lēmumu, saņemšanas 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par valsts līdzfinansējuma saņēmēja maiņu.

Praksē pēdējos gados DAC tiek veidoti bez valsts līdzfinansējuma, bet arī, piemēram,  par DI projektu ietvaros atvēlētajiem līdzekļiem. Līdz ar to pārpratumu rada spēkā esošais 11. punkts, kas noteic, ka par DAC   izveidošanas gadu uzskata gadu, kad pakalpojuma sniedzējs pirmo reizi ir vērsies ministrijā ar iesniegumu par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu. DAC pirmo, otro un trešo darbības gadu nosaka atbilstoši kalendāra gadam, sākot ar dienu, kad pieņemts lēmums par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu. Ja DAC ir izveidots bez valsts līdzfinansējuma, par DAC izveidošanas gadu uzskatāms gads, kad DAC ir uzsācis pakalpojuma sniegšanu. Valsts līdzfinansējumu DAC uzturēšanai šajā gadījumā var piešķirt atbilstoši Sociālo pakalpojuma un sociālās palīdzības likuma 13.panta ceturtajā daļā paredzētajam proporcionālajam izdevumu dalījumam atbilstoši darbības gadam. Ja DAC būtu izveidots par valsts un pašvaldības līdzekļiem, atbilstoši Sociālo pakalpojuma un sociālās palīdzības likuma 13.panta ceturtajā daļā noteiktajam, tad tas pirmos četrus gadus varētu saņemt valsts līdzfinansējumu. Lai radītu vienādus nosacījumus visiem DAC, ir nepieciešams paredzēt arī vienādu attieksmi valsts līdzfinansējuma saņemšanā. Attiecīgi, ja DAC un ir izveidots un darbību uzsācis  piemēram, 2023. gada 1.martā, tad tam jādod iespēja saņemt valsts līdzfinansējumu 80% apmērā līdz 2024.gada 31.martam, 60% apmērā līdz 2025.gada 31.martam, 40% apmērā līdz 2026.gada 31.martam, 20% apmērā līdz 2027.gada 31.martam.

Papildināt 11. punktu ar tekstu šādā redakcijā:
Ja dienas centrs ir izveidots bez valsts līdzfinansējuma, par dienas centra izveidošanas gadu uzskata gadu, kad dienas centrs ir uzsācis pakalpojuma sniegšanu. Valsts līdzfinansējumu dienas centra uzturēšanai šajā gadījumā var piešķirt atbilstoši Sociālo pakalpojuma un sociālās palīdzības likuma 13.panta ceturtajā daļā paredzētajam proporcionālajam izdevumu dalījumam atbilstoši darbības gadam."

Spēkā MKN 829 12.punkts noteic, ka līdzfinansētā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties ziņot par pārmaiņām, kas saistītas ar sniegšanu. Praksē pakalpojuma sniedzējam rodas jautājumi, par cik būtiskām pārmaiņām būtu sniedzama informācija, vai tā jāsniedz arī tajā gadījumā, ja izmaiņas attiecas uz izveidošanas gadījumiem, kādos gadījumos. Praksē visbiežāk jautājumi ir par to, vai ir nepieciešams saskaņot izdevumu pozīcijas telpu pielāgošanas gadījumā, par cenas izmaiņām, vai var iekļaut papildus veicamos pielāgojumus vai aizstāt ar citiem, ja netiek pārsniegta kopējā izdevumu tāme. 

Precizēt 12. punktu, ka pakalpojuma sniedzējs nekavējoties ziņo par pārmaiņām, kas saistītas gan ar dienas centra izveidošanu, gan pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā par izmaiņām izdevumu tāmē.