Anotācija (ex-ante)

23-TA-1605: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts ir nepieciešams, lai atbalstītu visas tautsaimniecības nozares, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, tādējādi veicinot ražošanas apjomu pieaugumu un spēju pielāgoties jaunajiem produktivitātes un konkurētspējas izaicinājumiem. Par projektu ir panākta vienošanās 2023. gada 15. novembra Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Lai mazinātu darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs, ir nepieciešams atvieglot prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemniekiem, kuri saņem tiesības uz nodarbinātību visās tautsaimniecības nozarēs.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Spēkā esošo noteikumu 5.3. apakšpunkts paredz, ka minimālais finanšu līdzekļu apmērs ārzemniekam, kas saņēmis tiesības uz nodarbinātību, ir ne mazāks par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā (2022. gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju tie bija 1373 euro). Savukārt noteikumu 5.4. apakšpunkts paredz izņēmumu attiecībā uz sezonas darbiniekiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kurās nodarbinātam ārzemniekam minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir noteikts ne mazāk kā mēneša vidējā bruto darba samaksa nozarē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Praksē vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums strādājošo mēneša bruto darba samaksa ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa iepriekšējā gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējā darba samaksa Latvijā pastāvīgi palielinās visās nozarēs un spiediens uz darba devējiem pieaug. Taču spēkā esošā prasība ārvalstniekiem maksāt vidējo darba samaksu valstī nevis nozarē ir radījusi situāciju, ka vietējam darba spēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts būtiski mazāk nekā ārzemniekiem. Turklāt darba devēji saskaras ar būtisku vietējā darbaspēka trūkumu.

Kaut arī statistika liecina, ka uzņēmumiem teorētiski vajadzētu būt iespējām atrast darbinieku Latvijā, praksē tas ne vienmēr darbojas, jo ir dažādi sociālekonomiskie apstākļi, piemēram, attālums līdz darba vietai, atalgojums, nepietiekama kvalifikācija vai vēlme atrast indivīdam tīkamāku darbu, kas apgrūtina darba tiesisko attiecību dibināšanu. Tāpat vietējais darbaspēks lielākoties vēlas iekārtoties augstākas kvalifikācijas amatos, kā piemēram, kvalificēti speciālisti vai vadītāji, savukārt interese par zemas kvalifikācijas amatiem, kuros ir daudz vakanču, ir ļoti zema. 

Nepieciešams noteikt, ka visās tautsaimniecības nozarēs ārvalstu strādājošajiem minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir nozares vidējās algas līmenī vai ar ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai noteiktās minimālās algas līmenī. Atsevišķas nozares (viesmīlība, pasažieru pārvadātāji, būvniecība, apsardzes sektors, u.c.) nesasniedz vidējās algas apmēru valstī, jo nozares vidējais atalgojuma līmenis ir vēsturiski zemāks par valstī noteikto vidējo algu. Šobrīd ārvalstu strādājošajam darbaspēka trūkuma apstākļos ir jāmaksā labāks atalgojums kā vietējam darbiniekam, radot nevienlīdzīgu attieksmi pret vienā profesijā/nozarē strādājošajiem.

Jāuzsver, ka zemas kvalifikācijas darbaspēka trūkums ļoti negatīvi ietekmē visas tautsaimniecības nozares - zemas kvalifikācijas darbaspēks veic ļoti darbietilpīgus darbus ar zemu pievienoto vērtību. Līdz ar to šī darbaspēka trūkuma gadījumā, darbi jāveic augstāk kvalificētam darbaspēkam, tādējādi atraujot to no sarežģītāku darbu ar augstāku pievienoto vērtību veikšanas.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt, ka visās tautsaimniecības nozarēs ārvalstu strādājošajiem minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir nozares vidējās algas līmenī vai ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai noteikto minimālo algu, lai tādējādi veicinātu ražošanas apjomu pieaugumu un spēju pielāgoties jaunajiem produktivitātes un konkurētspējas izaicinājumiem. 

Ārzemniekam, kurš uz vīzas pamata tiks nodarbināts visās tautsaimniecības nozarēs minimālais finanšu līdzekļu apmērs tiks noteikts vidējās bruto darba samaksas nozarē līmenī vai ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai noteikto minimālo algu, vai ja ārzemnieka paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, ārzemniekam nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir ne mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā;.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Normatīvā akta grozījumu izstrādes laikā, tika izskatīti dažādi piedāvātie risinājumi. Lai visiem darba tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu piemērotu vienotus noteikumus, tajos tika noteikts, katrai nozarei vienots nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs mēnesī ārvalstnieku nodarbināšanai Latvijā.

Turklāt, lai nodrošinātu likumdošanas saskaņotību, jāņem vērā, ka šo noteikumu 5.4. punktā attiecībā uz sezonas darbiniekiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kurās nodarbinātam ārzemniekam minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir noteikts ne mazāk kā mēneša vidējā bruto darba samaksa nozarē, arī tas tiek noteikts nozares ietvaros NACE v2 otrajā līmenī atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Saimnieciskās darbības veicēji, kuri Latvijas Republikā paredz nodarbināt ārzemniekus.
Ietekmes apraksts
Tiks atvieglotas prasības darba devējiem attiecībā uz minimālo finanšu līdzekļu apjomu nodrošināšanu ārzemniekam, kurš saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību.
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Tiks atvieglotas prasības darba devējiem attiecībā uz minimālo finanšu līdzekļu apjomu nodrošināšanu ārzemniekam, kurš saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību.
Nozare
Apstrādes rūpniecība, Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Tiks mazināta darbaspēka trūkuma negatīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecībai būtiskām nozarēm un veicināta to turpmāka izaugsme, jo īpaši tām nozarēm, kas saskaras ar akūtu darbaspēka trūkumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Atvieglojot nosacījumus ārzemnieka nodarbināšanai tiks veicināta nozaru konkurētspēja, ražošanas apjomu pieaugums un investīciju piesaiste.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Tiesību akta grozījumiem būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Tiks mazināta darbaspēka trūkuma negatīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecībai būtiskām nozarēm un veicināta to turpmāka izaugsme, jo īpaši tām nozarēm, kas saskaras ar akūtu darbaspēka trūkumu. Tāpat mazinot darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi, tiks veicināta nozaru konkurētspēja un investīciju piesaiste.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Tiks mazināts darbaspēka trūkums tautsaimniecībai svarīgajās nozarēs.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Grozījumi paredz nosacījumus attiecībā uz atalgojuma noteikšanu ārzemniekiem, kas saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību. Grozījumi paredz izmaiņas tikai vīzu sadaļā, t.i. termiņuzturēšanās atļaujām paliek esošā kārtība. Attiecīgi grozījumi neskar Padomes 2009. gada 25. maija Direktīvu 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos - nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs šai mērķgrupai noteikts Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu" 11.2. un 11.3. punktā un šie grozījumi to neskar. Tāpat grozījumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvu 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Cilvēkkapitāla attīstības padome
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.em.gov.lv/lv/notikums/ekonomikas-ministrijas-parstavju-tiksanas-ar-nevalstisko-organizaciju-parstavjiem-par-arvalstu-darbaspeka-piesaistes-jautajumiem

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Lai identificētu pēc iespējas konkrētākus risināmos jautājumus saistībā ar ārvalstu darbaspēka piesaisti, 2023. gada 1. jūnijā Ekonomikas ministrija organizēja tikšanos ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" un to biedriem). Nevalstisko organizāciju pārstāvji, balstoties uz biedru pieredzi ārvalstu darbaspēka piesaistē, identificēja kavējošos apstākļus dažādos ārvalstu darbaspēka piesaistes procesos un sniedza priekšlikumus to risināšanai. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Iesaistītajām institūcijām, kas izskata uzaicinātāja (darba devēja) iesniegtos pieprasījumus par ārzemniekiem, kurus paredzēts nodarbināt Latvijā jau šobrīd ir jāvērtē ārzemniekam paredzētā atalgojuma atbilstība tiesību aktiem. Projekts paredz, ka šīm institūcijām attiecībā uz visām nozarēm būs nepieciešams izvērtēt ārzemniekam paredzētā atalgojuma atbilstību normām noteikumos.

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk