Anotācija (ex-ante)

Praksē vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums strādājošo mēneša bruto darba samaksa ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa iepriekšējā gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējā darba samaksa Latvijā pastāvīgi palielinās visās nozarēs un spiediens uz darba devējiem pieaug. Taču spēkā esošā prasība ārvalstniekiem maksāt vidējo darba samaksu valstī nevis nozarē ir radījusi situāciju, ka vietējam darba spēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts būtiski mazāk nekā ārzemniekiem. Turklāt darba devēji saskaras ar būtisku vietējā darbaspēka trūkumu.

Kaut arī statistika liecina, ka uzņēmumiem teorētiski vajadzētu būt iespējām atrast darbinieku Latvijā, praksē tas ne vienmēr darbojas, jo ir dažādi sociālekonomiskie apstākļi, piemēram, attālums līdz darba vietai, atalgojums, nepietiekama kvalifikācija vai vēlme atrast indivīdam tīkamāku darbu, kas apgrūtina darba tiesisko attiecību dibināšanu. Tāpat vietējais darbaspēks lielākoties vēlas iekārtoties augstākas kvalifikācijas amatos, kā piemēram, kvalificēti speciālisti vai vadītāji, savukārt interese par zemas kvalifikācijas amatiem, kuros ir daudz vakanču, ir ļoti zema. 

Nepieciešams noteikt, ka visās tautsaimniecības nozarēs ārvalstu strādājošajiem minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir nozares vidējās algas līmenī vai ar ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai noteiktās minimālās algas līmenī. Atsevišķas nozares (viesmīlība, pasažieru pārvadātāji, būvniecība, apsardzes sektors, u.c.) nesasniedz vidējās algas apmēru valstī, jo nozares vidējais atalgojuma līmenis ir vēsturiski zemāks par valstī noteikto vidējo algu. Šobrīd ārvalstu strādājošajam darbaspēka trūkuma apstākļos ir jāmaksā labāks atalgojums kā vietējam darbiniekam, radot nevienlīdzīgu attieksmi pret vienā profesijā/nozarē strādājošajiem.

Jāuzsver, ka zemas kvalifikācijas darbaspēka trūkums ļoti negatīvi ietekmē visas tautsaimniecības nozares - zemas kvalifikācijas darbaspēks veic ļoti darbietilpīgus darbus ar zemu pievienoto vērtību. Līdz ar to šī darbaspēka trūkuma gadījumā, darbi jāveic augstāk kvalificētam darbaspēkam, tādējādi atraujot to no sarežģītāku darbu ar augstāku pievienoto vērtību veikšanas.

Nepieciešams noteikt, ka visās tautsaimniecības nozarēs ārvalstu strādājošajiem minimālais finanšu līdzekļu apmērs ir nozares vidējās algas līmenī vai ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai noteikto minimālo algu, lai tādējādi veicinātu ražošanas apjomu pieaugumu un spēju pielāgoties jaunajiem produktivitātes un konkurētspējas izaicinājumiem. 

Ārzemniekam, kurš uz vīzas pamata tiks nodarbināts visās tautsaimniecības nozarēs minimālais finanšu līdzekļu apmērs tiks noteikts vidējās bruto darba samaksas nozarē līmenī vai ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai noteikto minimālo algu, vai ja ārzemnieka paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, ārzemniekam nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir ne mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā;.