23-TA-44: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 (prot. Nr. 66 49. §) "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 968) ir reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2023. gada 1. janvāri izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā. Atbilstoši MK rīkojuma Nr.968 9.punktam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jānodrošina atbalsta funkciju sniegšanu Klimata un enerģētikas ministrijai. Pēc likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" spēkā stāšanās dienas izdevumi atbalsta funkciju sniegšanai tiks segti no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Likumprojektā ir precizētas normas, nosakot Klimata un enerģētikas ministrijas funkcijas, ko tā veic ar 2023.gada 1.janvāri, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu budžeta programmas (apakšprogrammas) izpildītājas iestādi un precizētus izsoļu ieņēmumu izmantošanas nosacījumus.
Likumprojektā ir precizētas normas, nosakot Klimata un enerģētikas ministrijas funkcijas, ko tā veic ar 2023.gada 1.janvāri, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu budžeta programmas (apakšprogrammas) izpildītājas iestādi un precizētus izsoļu ieņēmumu izmantošanas nosacījumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu budžeta programmas izpildītāja, kā arī papildināt (pilnveidot) izsoļu ieņēmumu izmantošanas jomas un funkcijas attiecībā uz Klimata un enerģētikas ministrijas funkciju nodrošināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši 2003. gada 13. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK 10. panta 3. punktam, dalībvalstis lemj par emisijas kvotu izsoļu rezultātā gūto ieņēmumu izmantošanu, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka 50 % no gūtajiem ieņēmumiem tiek izlietoti iepriekš minētās Direktīvas 10. panta 3. punkta apakšpunktos norādītajiem mērķiem, kas vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, līdz ar to ir pieļaujama arī emisijas kvotu rezultātā gūto līdzekļu novirzīšana citiem mērķiem.
Savukārt likuma 322. panta 44 daļa nosaka emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas nosacījumus nacionālā līmenī. Atbilstoši likuma 322. panta 44 daļas 3. un 4. punktā noteiktajam emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus izmanto arī pasākumiem, kas nepieciešami Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā un Latvijas dalību Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, t.sk. emisijas kvotu izsolīšanas procesa nodrošināšanas administratīvo izmaksu segšanu. Līdz likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" spēkā stāšanās dienai emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi tika plānoti atsevišķā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instruments" un atbildīgā programmas izpildītāja bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Pēc likumprojekta apstiprināšanas valsts pārvaldes uzdevumi attiecībā uz emisijas kvotu sadales plāna un iekārtu saraksta sagatavošanu un apstiprināšanas MK nodrošināšanu, emisijas kvotu sadali, darbības ar emisijas kvotām (tajā skaitā atklāto projektu iesniegumu konkursu organizēšana), emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvā padomes darbības nodrošināšana un sabiedrības informēšanas un līdzdalības emisijas kvotu sadalē nodrošināšana tiek mainīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju.
Savukārt likuma 322. panta 44 daļa nosaka emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas nosacījumus nacionālā līmenī. Atbilstoši likuma 322. panta 44 daļas 3. un 4. punktā noteiktajam emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus izmanto arī pasākumiem, kas nepieciešami Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā un Latvijas dalību Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, t.sk. emisijas kvotu izsolīšanas procesa nodrošināšanas administratīvo izmaksu segšanu. Līdz likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" spēkā stāšanās dienai emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi tika plānoti atsevišķā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instruments" un atbildīgā programmas izpildītāja bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Pēc likumprojekta apstiprināšanas valsts pārvaldes uzdevumi attiecībā uz emisijas kvotu sadales plāna un iekārtu saraksta sagatavošanu un apstiprināšanas MK nodrošināšanu, emisijas kvotu sadali, darbības ar emisijas kvotām (tajā skaitā atklāto projektu iesniegumu konkursu organizēšana), emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvā padomes darbības nodrošināšana un sabiedrības informēšanas un līdzdalības emisijas kvotu sadalē nodrošināšana tiek mainīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 968 9.punktam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jānodrošina atbalsta funkciju sniegšanu Klimata un enerģētikas ministrijai. Lai nodrošinātu Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu un tās nolikumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildi izdevumi pēc likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" spēkā stāšanās dienas tiks segti arī no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" .
Risinājuma apraksts
Likumprojektā precizēt 322. panta 32 un 33 daļu par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu budžeta programmas izpildītājas iestādi nosakot Klimata un enerģētikas ministriju un precizēt 322. panta 44 daļas 4. punktu par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu Klimata un enerģētikas ministrijas administratīvo darbības nodrošināšanai. Papildus ir precizētas tiesību normas, nosakot Klimata un enerģētikas ministrijas funkcijas, ko tā veic ar 2023.gada 1.janvāri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
3 992 748
0
3 862 545
0
3 862 545
3 862 545
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
3 992 748
0
3 862 545
0
3 862 545
3 862 545
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
3 992 748
0
3 862 545
0
3 862 545
3 862 545
2.1. valsts pamatbudžets
0
3 992 748
0
3 862 545
0
3 862 545
3 862 545
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Sākot ar Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) 3. periodu, valstīm piešķirtās emisijas kvotas tiek izsolītas izsolēs. Kopējais Latvijas emisijas kvotu skaits tiek noteikts atbilstoši Direktīvai 2003/87/EK, taču Latvijas valdībai ikgadējais pieejamais izsolāmais emisijas kvotu apjoms tiek noteikts atbilstoši Regulas Nr. 1031/2010 10. pantam un precīzi kalendāri tiek sastādīti un publicēti atbilstoši Regulas Nr. 1031/2010 11. pantam, savukārt Latvijas valdībai ikgadējais pieejamais izsolāmais aviācijas emisijas kvotu apjoms tiek noteikts atbilstoši Regulas Nr. 1031/2010 12. pantam un precīzi kalendāri tiek sastādīti un publicēti atbilstoši Regulas Nr. 1031/2010 13. pantam.
Emisijas kvotu izsolīšanu un ar to saistītās funkcijas nodrošina Eiropas Komisijas un dalībvalstu kopīgā iepirkuma procedūrā iecelta izsoļu platforma.
2022. gadā ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas sastādīja 84 239 790,00 euro.
Ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas tiek novirzīti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam (EKII), kas ir valsts budžeta programma, ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Pēc likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" spēkā stāšanās dienas budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" izpildītāja būs Klimata un enerģētikas ministrija. Apakšprogramma 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", kuras ietvaros tiks segti arī Klimata un enerģētikas ministrijas administratīvās darbības nodrošināšanas izdevumi, tai skaitā finansējums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atbalsta funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījumam 2023. - 2025. gadam apakšprogrammā 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" izdevumi 2023. gadam paredzēti 3 992 748 euro apmērā, 2024. un 2025. gadam 3 862 545 euro apmērā.
Emisijas kvotu izsolīšanu un ar to saistītās funkcijas nodrošina Eiropas Komisijas un dalībvalstu kopīgā iepirkuma procedūrā iecelta izsoļu platforma.
2022. gadā ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas sastādīja 84 239 790,00 euro.
Ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas tiek novirzīti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam (EKII), kas ir valsts budžeta programma, ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Pēc likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" spēkā stāšanās dienas budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" izpildītāja būs Klimata un enerģētikas ministrija. Apakšprogramma 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", kuras ietvaros tiks segti arī Klimata un enerģētikas ministrijas administratīvās darbības nodrošināšanas izdevumi, tai skaitā finansējums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atbalsta funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījumam 2023. - 2025. gadam apakšprogrammā 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija" izdevumi 2023. gadam paredzēti 3 992 748 euro apmērā, 2024. un 2025. gadam 3 862 545 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 454 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa " Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikums”
Pamatojums un apraksts
Institūciju nomaiņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu konkursu nolikumos noteikto prasību īstenošanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums”
Pamatojums un apraksts
Institūciju nomaiņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu konkursu nolikumos noteikto prasību īstenošanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 896 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums”
Pamatojums un apraksts
Institūciju nomaiņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu konkursu nolikumos noteikto prasību īstenošanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.4. Ministra kabineta 2018. gada 17.jūlija noteikumi Nr.418 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību" nolikums”
Pamatojums un apraksts
Institūciju nomaiņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu konkursu nolikumos noteikto prasību īstenošanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.5. Ministru kabineta 2018. gada 12.jūnija noteikumi Nr.333 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" nolikums”
Pamatojums un apraksts
Institūciju nomaiņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu konkursu nolikumos noteikto prasību īstenošanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.6. Ministru kabineta 2016.gada 26.janvāra noteikumi Nr. 69 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums”
Pamatojums un apraksts
Institūciju nomaiņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu konkursu nolikumos noteikto prasību īstenošanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.7. Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumi Nr. 35 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” nolikums”
Pamatojums un apraksts
Institūciju nomaiņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu konkursu nolikumos noteikto prasību īstenošanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.8. Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi Nr.657 “Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas kārtība ”
Pamatojums un apraksts
Institūciju nomaiņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu funkciju īstenošanu atiecībā uz emisijas kvotu izsolīšanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.9. Ministru kabineta 2008.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.312 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvās padomes nolikums ”
Pamatojums un apraksts
Institūciju nomaiņa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu konsultatīvās padomes darbību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr. 968 ir reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2023. gada 1. janvāri izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību Klimata un enerģētikas ministrijas funkciju īstenošanai ir nepieciešams apstiprināt grozījumus likumā "Par piesārņojumu" vienlaikus ar valsts budžeta 2023. gadam un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025. gadam likumprojekta apstiprināšanu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts kase
- Ekonomikas ministrija
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr. 968 ir reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2023. gada 1. janvāri izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. MK rīkojuma Nr.968 2.punkts paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrijai tiek nodotas funkcijas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – klimata politikas jomā. Ņemot vērā, ka likumprojekta 32.2 pants ir attiecināms uz klimata politikas jomu, līdz ar to šajā pantā minētās funkcijas un nosacījumi tiek pārcelti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas minsitriju.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē (prot. Nr.2 1.§ 26.p.) lemtajam budžeta resora “20. Klimata un enerģētikas ministrija” maksimāli pieļaujamais valsts pamatbudžeta izdevumu apjoms 2023., 2024. un 2025.gadam ir attiecīgi 18 311 996 euro, 31 102 256 euro un 37 850 121 euro.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē (prot. Nr.2 1.§ 26.p.) lemtajam budžeta resora “20. Klimata un enerģētikas ministrija” maksimāli pieļaujamais valsts pamatbudžeta izdevumu apjoms 2023., 2024. un 2025.gadam ir attiecīgi 18 311 996 euro, 31 102 256 euro un 37 850 121 euro.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi