Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši – kara turpināšanos, enerģētikas resursu cenu kāpumu, Krievijas karadarbības izraisītus būtiskus civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā – var prognozēt, ka Ukrainas civiliedzīvotāji turpinās pamest Ukrainas teritoriju un meklēs patvērumu citās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Tāpat, pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Ukrainas civiliedzīvotāju, kas šobrīd apmetušies Latvijā, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā.

Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta laikā, Latvijas Republikas Saeima 2022.gada 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistru līdz 2023.gada 26.aprīlim Civilās aizsardzības komisijās kopumā ir vērsušies 31 876 Ukrainas civiliedzīvotāji. Fizisko personu reģistrā iekļauto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits – 47 166 personas (piešķirts personas kods).

Saskaņā ar Plānu 2023.gada laikā Latvijā plānots uzņemt 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, no kuriem 65 % jeb 26 000 būs pieaugušas personas.
Latvijā izveidotā primārā atbalsta sistēma Ukrainas civiliedzīvotājiem darbojas sekmīgi. Ilgstoši uzturoties Latvijā, Ukrainas civiliedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iekļauties uzņemošajās kopienās, gan vairojot zināšanas par Latvijas vēsturi, kultūrtelpu un citām sabiedrības procesu jomām, gan veidojot sociālos kontaktus ar uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem. Nevalstisko organizāciju, kā arī pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka kopīgās interesēs balstīti pasākumi neformālā gaisotnē sekmē gan Ukrainas civiliedzīvotāju, gan uzņemošās sabiedrības locekļu savstarpēju sadarbību un kontaktu veidošanu. Uzņemošās kopienas sociālie kontakti un resursi vairos Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejamību pakalpojumiem un atbalstam, kā arī sekmēs Ukrainas civiliedzīvotāju iesaisti uzņemošās kopienas iniciatīvās, tādējādi apliecinot viņu ieguldījumu kopienas attīstībā.

Kultūrorientācijas kursu pieejamība Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinās iespējas iepazīt Latvijas vēsturi, kultūru un vērtības, valsts pārvaldes struktūru un tiesiskuma principus, latviešu valodas lietojuma prasības darbā un ikdienā, kā arī citas tēmas, kas sekmēs Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.

Izvērtējot 2023.gadā plānoto atbalsta pasākumu Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējamos īstenošanas modeļus, kā arī izvērtējot Kultūras ministrijas plānoto atklātu projektu pieteikumu atlases izsludināšanas grafiku Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros, tika secināts, ka efektīvākais un ātrākais atbalsta, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināšanas veids ir veidojams sadarbībā ar Fondu, piešķirot tam pasākuma īstenošanai paredzēto finansējumu. Saskaņā ar Plānu Kultūras ministrija ir atbildīgā institūcija, lai nodrošinātu Plāna 9.5.pasākuma īstenošanu, tomēr, ņemot vērā, ka atklātu projektu pieteikumu atlases norise Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros ir laikietilpīga (saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 11.panta trešās daļas 4. un 5.punktu atbildīgajai iestādei ir jāizstrādā projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un šo kritēriju piemērošanas metodika, kas jāiesniedz apstiprināšanai uzraudzības komitejā. Savukārt saskaņā ar iepriekš minētā likuma 20.panta otro daļu projektu iesniegumu atlases nolikumu pirms apstiprināšanas sadarbības iestādē ir jāsaskaņo ar atbildīgo un vadošo iestādi) un var aizņemt līdz pat sešiem mēnešiem, tika secināts, ka tas nenodrošinās kultūrorientācijas kursu pieejamību iespējami ātri, tādējādi pastāv būtisks risks, ka šis risinājums neatbildīs mērķa grupas – Ukrainas civiliedzīvotāju faktiskajām vajadzībām. Lai nodrošinātu kultūrorientācijas kursu pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc iespējas tuvākā laikā, Plāna 9.5.pasākuma īstenošana ir uzticēta Fondam, ņemot vērā Fonda pieredzi un kapacitāti, kā arī kompetenci jautājumos, kas skar atklātu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu, projektu izvērtēšanu un uzraudzību. Tāpat ir izvērtēta arī līdzšinējā Kultūras ministrijas un Fonda sadarbība, īstenojot dažādas valsts budžeta finansētas programmas. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atklātu un caurspīdīgu projektu īstenotāju atlasi iespējami īsā laikā, Fonds ir noteikts par Programmas administrētāju.

Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.panta pirmo daļu Fonda mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. Sabiedrības integrācijas joma ietver plašu darbību kopumu, kas paredz ne tikai atbalsta sniegšanu valsts un ārvalstu finanšu programmu ietvaros, bet arī ikviena sabiedrības pārstāvja iekļaušanās sabiedrībā veicināšanu, īstenojot mērķtiecīgus atbalsta pasākumus.

Esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka Fonda darbību (Sabiedrības integrācijas fonda likums un Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.379 „Sabiedrības integrācijas fonda nolikums”), ļauj īstenot Programmu.

Projekts paredz no valsts budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” piešķirt Fondam finansējumu 2 503 239 euro apmērā. Programmas mērķi ir:
1) nodrošināt kultūrorientācijas kursu un pasākumu, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību, pieejamību visos Latvijas reģionos;
2) nodrošināt kvalitatīvu un izglītojošu audiovizuālu materiālu par Latviju, tai skaitā tās veidošanos, kultūrtelpu, Latvijas valsts un sabiedrības sasniegumiem, izveidi un pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem, lai veidotu vienojošu izpratni par Latviju, tās vēsturi, kultūrtelpu u.tml.

Programmas ietvaros atbalsts paredzēts Ukrainas civiliedzīvotājiem atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 1.panta pirmās daļas izpratnei. Programmas ietvaros tiks rīkots atklāts projektu konkurss, kura mērķis ir noteikt atbilstošus pieteikumus, kuru īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu kultūrorientācijas kursu un iekļaušanās pasākumu pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos. Kvalitatīvu un izglītojošu audiovizuālu materiālu par Latviju izveidei tiks veikta iepirkuma procedūra atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

Projektu konkurss norisināsies atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumiem Nr.374 „Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai”.

Projektus finansējuma saņemšanai Programmas ietvaros varēs iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētās nevalstiskās organizācijas, Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes, kas darbojas saliedētas sabiedrības attīstības, izglītības vai sociālās iekļaušanās jomā (turpmāk – projekta pieteikuma iesniedzējs).

Programmas ietvaros netiek plānots atbalsts tādām projekta pieteikuma iesniedzēja darbībām, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam. Projektu konkursa nolikumā tiks iekļauts nosacījums, ka gadījumos, ja pretendents vienlaikus veic gan Programmā atbalstāmās darbības, gan saimnieciskās darbības, kam komercdarbības atbalsta nosacījumi būtu jāpiemēro, projekta iesniedzējs veic šo darbību nodalīšanu.

Lai Programma varētu sasniegt savu mērķi 2023.gadā, projektu īstenošana tiks uzsākta nekavējoties pēc lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšanas. Projektu īstenotājiem tiks izmaksāts avanss atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem. Tiks noteikts projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš, paredzot projektu īstenošanas uzsākšanu 2023.gada 1.jūlijā.

Projektu konkursa pieteikumi tiks vērtēti atbilstoši administratīvajiem, atbilstības un kvalitātes kritērijiem. Projektu pieteikumus vērtēs projektu pieteikumu vērtēšanas komisija, taču projektu pieteikumu vērtēšanai var piesaistīt atklātā konkursā izraudzītus neatkarīgus ekspertus.

Atklāta konkursa ietvaros plānots atlasīt projektu pieteikumu iesniedzējus, kas nodrošinās bezmaksas kultūrorientācijas kursu un pasākumu, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību, pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējami tuvu viņu apmešanās vietām visos Latvijas reģionos.

Lai apstiprinātie projektu pieteikumi sniegtu būtisku ieguldījumu Programmas mērķa sasniegšanā, apstiprinātajos projektos organizētās aktivitātes kopā paredzētas aptuveni 9 680 personām. Katra projekta ietvaros jānodrošina gan bezmaksas kultūrorientācijas kursu, gan pasākumu, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību, pieejamība.

Projektos atbalstāmās aktivitātes:
1. Kultūrorientācijas kursi, kuros iekļautas trīs obligātās tēmas (Latvijas vēsture, kultūra un vērtības; valsts pārvalde un tiesiskums (tai skaitā Satversme, demokrātija, līdzdalības iespējas); latviešu valoda darbā un ikdienā (prasības, apguves iespējas, tai skaitā pašmācības iespējas) un cita tematika atbilstoši mērķa grupas vajadzībām un interesēm (izglītības, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, sabiedrība un sadzīve, līdzdalība vietējās kopienas aktivitātēs, līderības un sadarbības prasmes u.c.). Kursos plānojama audiovizuālo materiālu par Latviju izmantošana;
2. Pasākumi, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un uzņemošo kopienu, gan kultūras, gan sporta, gan aktīvās atpūtas jomā (gan iekštelpās, gan ārtelpās), paredzot arī ģimenes locekļu iesaistes iespējas:
- apmekljot kultūras pasākumus vai kultūras iestādes, lai iepazītu amatiermākslas, profesionālās un laikmetīgās mākslas piedāvājumu vai Latvijas kultūras kanonu;
- organizējot sporta un atpūtas pasākumus;
- organizējot pasākumus, kas veicina starpkultūru komunikāciju un saliedētas sabiedrības attīstību, iesaistot aktivitātēs mērķa grupas pārstāvjus kā lektorus vai ekspertus pasākumu norisē un izmantojot audiovizuālos materiālus par Latviju;
3. citas aktivitātes, kas sekmē Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.

Projektos attiecināmās izmaksas: pasniedzēju un ekspertu atlīdzība, mācību materiāli, telpas, mācību aprīkojums, pasākumu organizēšanas izdevumi, materiāli kultūras, sporta un sadarbības pasākumu īstenošanai u.tml.

Detalizēta finansēšanas un atskaitīšanās kārtība tiks noteikta projektu konkursa nolikuma dokumentācijā, ko apstiprinās Fonda padome.

Programmā projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 2 396 618 euro, audiovizuālo materiālu (2 gab.) izveidei pieejamais finansējums ir 41 999 euro (Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 2 503 239 euro, no kuriem 64 622 euro ir plānoti Programmas administrēšanas izdevumu segšanai Fondam).

Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta izmaksu attiecināmības periods ir no 2023.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.decembim. Visām projekta aktivitātēm jābūt pabeigtām līdz 2023.gada 31.decembrim.

Lai vecinātu vienojošas un iekļaujošas izpratnes par Latvijas vērtībām un tradīcijām veidošanos Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, nepieciešams izveidot kvalitatīvu, vienotu  un izglītojoša rakstura bāzes audiovizuālu materiālu par Latviju. Materiāls sniegs būtisku un pārdomātu informāciju lielai kopienai un būs izmantojams vairākkārt. Vienlaikus tas būs izmantojams kā iekļaujošs informatīvs materiāls konkursa rezultātā atbalstītajos projektos, kā arī citas valsts pārvaldes institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kas sniedz pakalpojumus vai organizē pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan plašāka sabiedrība visos Latvijas reģionos.

Šāda kvalitatīva un izglītojoša materiāla izveide ir viens no priekšnoteikumiem kultūrorientācijas kursu ietekmes nodrošināšanai. Līdzšinējā prakse Latvijā, nodrošinot integrācijas kursus trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās palīdzības saņēmējiem, neparedzēja vienotu izglītojošu mācību materiālu, tostarp, audiovizuālu, izmantošanu. Tādējādi dažādu projektu ietvaros tika izmantotas dažādas pieejas un metodes, kas nesniedza pietiekami būtisku ieguldījumu vienojošas izpratnes par Latvijas vēsturi un kultūrtelpu veidošanā. Ņemot vērā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu īstenotāju pieredzi un ieteikumus[1], ir būtiski izveidot kvalitatīvus izglītojošus audiovizuālos materiālus, kas tiks izmantoti kultūrorientācijas kursu gaitā, apskatot gan trīs noteiktās obligātās tēmas, gan citas atbilstošas tēmas.


[1] https://www.km.gov.lv/lv/media/444/download?attachment