24-TA-974: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Programmas "Altum aizdevumu portfelī iekļauto darījumu procentu likmes subsīdijas" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Programmas "Altum aizdevumu portfelī iekļauto darījumu procentu likmes subsīdijas" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - ALTUM) aizdevumu portfelī iekļautajiem aizdevumiem (esošiem darījumiem) varētu samazināt procentu maksājumu uz noteiktu periodu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt saimnieciskās darbības veicēju investīciju un attīstības ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
ALTUM 2023.gadā, reaģējot uz procentu likmju kāpuma izraisīto kreditēšanas lejupslīdi un veicinot uzņēmumu investīciju ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos, ieviesa vairākus atvieglojumus gan garantiju programmās, gan tiešajos aizdevumos.
Kreditēšanas veicināšanai bankās ALTUM ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0 % garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par 50 % visām jaunajām komersantu garantijām. Arī tiešajā kreditēšanā ieviesti procentu likmju atvieglojumi – par aptuveni pusi samazināta kopējā aizdevuma likme MVU segmenta uzņēmumiem jauniem aizdevumiem, kā arī samazināta aizdevuma likme 3,5 % apmērā noteikta lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, kas ir pieejami no 2023. gada novembra. Šie samazinājumi tika attiecināti tikai uz jaunajiem darījumiem, kur atbalsta piešķiršanas brīdī tiek aprēķināts atbilstošs subsīdijas ekvivalents.
2023.gada beigās tika izvērtēta iniciatīva veikt ALTUM aizdevumu portfelī iekļauto (t.i. iepriekšējos gados piešķirto) darījumu procentu likmes samazināšanu 2024.gadā aizdevumu procentu maksājumiem, jo EURIBOR likmes un finansējuma piesaistes izmaksu pieauguma rezultātā klientu maksājumi un attiecīgi arī ALTUM ienākumi būtiski pieauga, salīdzinot ar iepriekš prognozēto.
Iniciatīvas īstenošanai nav nepieciešams jauns publiskais finansējums, tiks izmantots ALTUM finansējums no 2023.gadā gūtiem papildus ieņēmumiem no klientiem EURIBOR likmju izmaiņu (pieauguma) rezultātā.
Iniciatīvas īstenošanai izmantojamais ALTUM finansējums jau iekļauts uzkrājumu rezervē un zaudējumi no izveidotajiem uzkrājumiem atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, samazinot ALTUM peļņu 2023.gadā, līdz ar to nav paredzēts ALTUM 2023.gada peļņas papildu samazinājums. Par attiecīgās uzkrājumu rezerves izveidošanu un zaudējumu no izveidotajiem uzkrājumiem atzīšanu 2023.gadā ALTUM akcionārs ir pieņēmis lēmumu, apstiprinot ALTUM 2024.gada darbības plānu un budžetu.
Iepriekšējos gados izsniegtiem aizdevumiem procentu likmes samazinājums nozīmē jauna valsts atbalsta piešķiršanu, tādēļ nepieciešama nacionāla regulējuma izstrāde, kas ietver nosacījumus atbalsta piešķiršanai esošiem darījumiem procentu likmes subsīdijas veidā. Periods, par kuru piešķir procentu maksājumu subsīdiju, atbilst ALTUM uzaicinājumā (saskaņā ar šo noteikumu 15.p.) noteiktajam periodam (konkrēto atlaides piemērošanas periodu nosaka ar ALTUM lēmumu), kam piemērojama atlaide, piemēram, katru gadu tiks pieņemts jauns lēmums par aizdevumu procentu likmes subsīdijas piešķiršanu par tekošā gadā aprēķinātiem procentu maksājumiem (proti, 2024.gadā- par 2024.gadā aprēķinātiem procentu maksājumiem, 2025.gadā- par 2025.gadā aprēķinātiem procentu maksājumiem), tomēr ALTUM var lemt atlaidi piemērot arī īsākam periodam, piemēram, pusgadam.. Plānots, ka 2024.gadā procentu likmju subsīdijas tiks piešķirtas par veiktajiem aizdevumu procentu maksājumiem 2024.gadā un šī aprēķinā summa klientiem tiks piešķirta subsīdijas veidā, ieskaitot kontā nākotnes maksājumu apmaksai. 2024.g plānots, ka maksimālā subsīdija nepārsniegs 25% no aizdevumu procentu maksājumiem norādītājā atlaides piemērošanas periodā, ievērojot, ka procentu likmes subsīdijas maksimālo apjomu vienam saimnieciskās darbības veicējam viena vienota uzņēmuma līmenī nosaka atbilstoši turpmāk minētajam:
- ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831), tad atbalsts nedrīkst pārsniegt Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto apmēru, kā arī ievērojot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3.panta 8. punkta nosacījumus uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā un Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 9. punkta nosacījumus uzņēmuma sadalīšanas gadījumā;
- ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013), tad atbalsts nedrīkst pārsniegt Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3. a punktā noteikto apmēru, kā arī ievērojot Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3.panta 8. punkta nosacījumus uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 9. punkta nosacījumus uzņēmuma sadalīšanas gadījumā;
- ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014), tad atbalsts nedrīkst pārsniegt Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. a punktā noteikto apmēru, kā arī ievērojot Komisijas regulas Nr. 717/2014 3.panta 8. punkta nosacījumus uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā un Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 9. punkta nosacījumus uzņēmuma sadalīšanas gadījumā.
Neskatoties uz to, ka šobrīd EURIBOR likmes straujais pieaugums ir apstājies, šie noteikumi paredzēti arī iespējamām nākotnes situācijām, ja tiek pieņemts lēmums par procentu likmju subsīdiju piešķiršanu ALTUM aizdevumiem, pēc nepieciešamības veicot grozījumus šajos noteikumos.
Kopš 2022. gada vidus kredītu procentu likmes ir būtiski pieaugušas – to noteicis Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums. Samērā ierobežota ilgtermiņa procentu likmju fiksācijas piedāvājuma dēļ Latvijā (un arī Lietuvā un Igaunijā) pārliecinoši lielākā daļa kredītu ir ar procentu likmju fiksācijas periodu līdz 1 gadam. Tas nozīmē, ka procentu likmes ir būtiski pieaugušas ne tikai no jauna izsniegtajiem kredītiem, bet arī lielākajai daļai iepriekš izsniegto kredītu. Tādējādi procentu likmju kāpumu kredītņēmēji Baltijas valstīs šobrīd izjūt vairāk nekā kredītņēmēji citviet eirozonā. (avots: LB Finanšu Pieejamības Pārskats 2023, oktobris; https://datnes.latvijasbanka.lv/fpp/FPP_2023_LV.pdf)
Ņemot vērā Eiropas Komisijas pētījumu par uzņēmumu piekļuvi finansējumam 2023.gadā (Survey on the Access to Finance of Enterprises (SAFE)) Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā būtiskākais faktors, kas ierobežo uzņēmumiem nepieciešamā finansējuma piesaisti, gan ES kopumā, gan Latvijā tiek norādītas pārāk lielās procentu likmes/cena. No aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem šo norādījuši 33%, kas ir pārliecinoši nozīmīgākais faktors. Papildus jānorāda, ka Latvijā 75% no aptaujātajiem uzņēmumiem ir palielinātas % likmes, kas arī ir ļoti nozīmīgs attīstību un jaunas investīcijas kavējošs faktors (avots: https://single-market-economy.ec.europa.eu/access-finance/data-and-surveys-safe_en -).
Kreditēšanas veicināšanai bankās ALTUM ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0 % garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par 50 % visām jaunajām komersantu garantijām. Arī tiešajā kreditēšanā ieviesti procentu likmju atvieglojumi – par aptuveni pusi samazināta kopējā aizdevuma likme MVU segmenta uzņēmumiem jauniem aizdevumiem, kā arī samazināta aizdevuma likme 3,5 % apmērā noteikta lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, kas ir pieejami no 2023. gada novembra. Šie samazinājumi tika attiecināti tikai uz jaunajiem darījumiem, kur atbalsta piešķiršanas brīdī tiek aprēķināts atbilstošs subsīdijas ekvivalents.
2023.gada beigās tika izvērtēta iniciatīva veikt ALTUM aizdevumu portfelī iekļauto (t.i. iepriekšējos gados piešķirto) darījumu procentu likmes samazināšanu 2024.gadā aizdevumu procentu maksājumiem, jo EURIBOR likmes un finansējuma piesaistes izmaksu pieauguma rezultātā klientu maksājumi un attiecīgi arī ALTUM ienākumi būtiski pieauga, salīdzinot ar iepriekš prognozēto.
Iniciatīvas īstenošanai nav nepieciešams jauns publiskais finansējums, tiks izmantots ALTUM finansējums no 2023.gadā gūtiem papildus ieņēmumiem no klientiem EURIBOR likmju izmaiņu (pieauguma) rezultātā.
Iniciatīvas īstenošanai izmantojamais ALTUM finansējums jau iekļauts uzkrājumu rezervē un zaudējumi no izveidotajiem uzkrājumiem atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, samazinot ALTUM peļņu 2023.gadā, līdz ar to nav paredzēts ALTUM 2023.gada peļņas papildu samazinājums. Par attiecīgās uzkrājumu rezerves izveidošanu un zaudējumu no izveidotajiem uzkrājumiem atzīšanu 2023.gadā ALTUM akcionārs ir pieņēmis lēmumu, apstiprinot ALTUM 2024.gada darbības plānu un budžetu.
Iepriekšējos gados izsniegtiem aizdevumiem procentu likmes samazinājums nozīmē jauna valsts atbalsta piešķiršanu, tādēļ nepieciešama nacionāla regulējuma izstrāde, kas ietver nosacījumus atbalsta piešķiršanai esošiem darījumiem procentu likmes subsīdijas veidā. Periods, par kuru piešķir procentu maksājumu subsīdiju, atbilst ALTUM uzaicinājumā (saskaņā ar šo noteikumu 15.p.) noteiktajam periodam (konkrēto atlaides piemērošanas periodu nosaka ar ALTUM lēmumu), kam piemērojama atlaide, piemēram, katru gadu tiks pieņemts jauns lēmums par aizdevumu procentu likmes subsīdijas piešķiršanu par tekošā gadā aprēķinātiem procentu maksājumiem (proti, 2024.gadā- par 2024.gadā aprēķinātiem procentu maksājumiem, 2025.gadā- par 2025.gadā aprēķinātiem procentu maksājumiem), tomēr ALTUM var lemt atlaidi piemērot arī īsākam periodam, piemēram, pusgadam.. Plānots, ka 2024.gadā procentu likmju subsīdijas tiks piešķirtas par veiktajiem aizdevumu procentu maksājumiem 2024.gadā un šī aprēķinā summa klientiem tiks piešķirta subsīdijas veidā, ieskaitot kontā nākotnes maksājumu apmaksai. 2024.g plānots, ka maksimālā subsīdija nepārsniegs 25% no aizdevumu procentu maksājumiem norādītājā atlaides piemērošanas periodā, ievērojot, ka procentu likmes subsīdijas maksimālo apjomu vienam saimnieciskās darbības veicējam viena vienota uzņēmuma līmenī nosaka atbilstoši turpmāk minētajam:
- ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831), tad atbalsts nedrīkst pārsniegt Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto apmēru, kā arī ievērojot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3.panta 8. punkta nosacījumus uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā un Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 9. punkta nosacījumus uzņēmuma sadalīšanas gadījumā;
- ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013), tad atbalsts nedrīkst pārsniegt Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3. a punktā noteikto apmēru, kā arī ievērojot Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3.panta 8. punkta nosacījumus uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 9. punkta nosacījumus uzņēmuma sadalīšanas gadījumā;
- ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014), tad atbalsts nedrīkst pārsniegt Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. a punktā noteikto apmēru, kā arī ievērojot Komisijas regulas Nr. 717/2014 3.panta 8. punkta nosacījumus uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā un Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 9. punkta nosacījumus uzņēmuma sadalīšanas gadījumā.
Neskatoties uz to, ka šobrīd EURIBOR likmes straujais pieaugums ir apstājies, šie noteikumi paredzēti arī iespējamām nākotnes situācijām, ja tiek pieņemts lēmums par procentu likmju subsīdiju piešķiršanu ALTUM aizdevumiem, pēc nepieciešamības veicot grozījumus šajos noteikumos.
Kopš 2022. gada vidus kredītu procentu likmes ir būtiski pieaugušas – to noteicis Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums. Samērā ierobežota ilgtermiņa procentu likmju fiksācijas piedāvājuma dēļ Latvijā (un arī Lietuvā un Igaunijā) pārliecinoši lielākā daļa kredītu ir ar procentu likmju fiksācijas periodu līdz 1 gadam. Tas nozīmē, ka procentu likmes ir būtiski pieaugušas ne tikai no jauna izsniegtajiem kredītiem, bet arī lielākajai daļai iepriekš izsniegto kredītu. Tādējādi procentu likmju kāpumu kredītņēmēji Baltijas valstīs šobrīd izjūt vairāk nekā kredītņēmēji citviet eirozonā. (avots: LB Finanšu Pieejamības Pārskats 2023, oktobris; https://datnes.latvijasbanka.lv/fpp/FPP_2023_LV.pdf)
Ņemot vērā Eiropas Komisijas pētījumu par uzņēmumu piekļuvi finansējumam 2023.gadā (Survey on the Access to Finance of Enterprises (SAFE)) Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā būtiskākais faktors, kas ierobežo uzņēmumiem nepieciešamā finansējuma piesaisti, gan ES kopumā, gan Latvijā tiek norādītas pārāk lielās procentu likmes/cena. No aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem šo norādījuši 33%, kas ir pārliecinoši nozīmīgākais faktors. Papildus jānorāda, ka Latvijā 75% no aptaujātajiem uzņēmumiem ir palielinātas % likmes, kas arī ir ļoti nozīmīgs attīstību un jaunas investīcijas kavējošs faktors (avots: https://single-market-economy.ec.europa.eu/access-finance/data-and-surveys-safe_en -).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
EURIBOR likmes straujais pieaugums palielinājis saimnieciskās darbības veicēju izmaksas par jau uzņemtajām saistībām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz labvēlīgākas normas saimnieciskās darbības veicēju investīciju projektu īstenošanai - ekonomiskajā situācijā, kad būtiski augušas aizdevumu procentu likmes, tiek noteikts regulējums, kas nepieciešams, lai ALTUM aizdevumu portfelī iekļautajiem aizdevumiem (esošiem darījumiem) varētu samazināt procentu likmes uz noteiktu periodu.
Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās ALTUM aizdevumu portfelī esošajiem klientiem, ja 2023. gada 31. decembrī klienta maksājumu saistību kavējums ALTUM nav pārsniedzis 30 dienas mansaltum.lv sistēmā tiks nosūtīs paziņojums par pieejamo procentu likmes subsīdiju un informāciju par turpmākajiem soļiem - pieteikšanos, t.sk. veidlapas aizpildīšanu de minimis sistēmā, un atbalsta saņemšanas kārtību. ALTUM procesu kopumā organizēs tāpat kā citu atbalstu piešķiršanu de minimis atbalsta regulējuma ietvaros. 30 dienu kavējumu kritērijs, kā tas norādīts noteikumu 3.punktā, ir noteikts, vadoties pēc SFPS Nr. 9 "Finanšu instrumenti" (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002, 5.5.11.punkts) normām, kur 30 dienu kavējums tiek uzskatīts kā viens no faktoriem, lai noteiktu kredītriska ievērojamu palielināšanos un ievērojot, ka Procentu maksājumu subsīdijas mērķis ir atbalstīt uzņēmumu investīciju ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos un nav paredzēts kā atbalsts kavēto maksājumu segšanai vai darījumiem, kur var tiks novērots kredītriska ievērojams palielinājums, t.i., kavējums nepārsniedz 30 dienas. Šajos noteikumos 30 dienu kritērijs ir noteikts kā vienīgais kredītriska palielinājumu raksturojošais kritērijs, lai nodrošinātu skaidru un caurspīdīgu noteikumu piemērošanu. Programmas finansējuma avots ir ALTUM finansējums, kas iekļauts uzkrājumu rezervē, un zaudējumi no izveidotajiem uzkrājumiem atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, samazinot ALTUM peļņu 2023. gadā, par ko revidents jau ir sniedzis atzinumu pirms 2023.gada pārskata apstiprināšanas, tāpēc 2023. gada 31.decembris ir noteikts kā atskaites datums.
Pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu procentu likmes subsīdijas veidā ALTUM izvērtēs atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem valsts atbalsta nosacījumiem, jo procentu likmes subsīdija nav pieejama visiem ALTUM aizdevumiem, attiecīgi noteikumu 16.punktā norādītas tās programmas, kuru ietvaros izsniegtiem ALTUM aizdevumiem netiks piešķirts jauns atbalsts procentu likmes subsīdijas veidā. Noteikumu projekta 16. punktā uzskaitītas programmas un situācijas, kurās ALTUM izsniegtajiem aizdevumiem nav iespējams piemērot šajā programmā paredzēto atbalstu, lielākoties gadījumos , kad tas nav iespējams nemaz vai pastāv augsti riski- valsts atbalsta nosacījumu korektai ievērošanai (stimulējošās ietekmes ievērošana u.tml.), ja normatīvos aktos noteikti citi ierobežojumi, piemēram, par % likmes pielīdzināšanu citam finansētājam. Aprēķinātā atbalsta summa tiks piešķirta subsīdijas veidā, atbalsta izsniegšana saimnieciskās darbības veicējam notiks, aprēķināto atbalsta summu ieskaitot kontā nākotnes maksājumu apmaksai.
Atbalsts tiks piešķirts aizdevumiem, kuri izsniegti ALTUM īstenoto programmu ietvaros, kuru Ministru Kabineta noteikumus izstrādājušas Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija un Finanšu ministrija. Programmas un situācijas, kurās attiecīgs samazinājums jauna de minimis atbalsta veidā iespējams, ievērojot arī attiecīgās programmas, kuras ietvaros izsniegts aizdevums, valsts atbalsta nosacījumus, ir, šādās programmās:
1) 15.09.2009. MK noteikumi Nr. 1065 “Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai”;
2) 06.09.2011. MK noteikumi Nr. 698 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un grantiem Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma" ietvaros”;
3) 31.05.2016. MK noteikumi Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem”;
4) 27.04.2010. MK noteikumi Nr. 403 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”, spēkā līdz 06.12.2019.;
5) 03.12.2019. MK noteikumi Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē”;
6) 24.07.2018. MK noteikumi Nr. 446 “Noteikumi par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu”;
7) 22.05.2018. MK noteikumi Nr. 295 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”;
8) 14.06.2022. MK noteikumi Nr. 349 “Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai”;
9) 06.04.2005. MK rīkojums Nr.210 “Par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu”;
10) 31.07.2003. MK rīkojums Nr.478 “Par precizēto “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu”;
11) 13.06.2000. MK sēdes protokols Nr.27 20.§ “Mājokļu attīstības kreditēšanas programma”;
12) 25.08.2005. MK rīkojums Nr.576 “Par Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (II posms) aktualizāciju”;
13) 31.03.2009. MK noteikumi Nr. 293 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.2.aktivitāti “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai””17.02.2009. MK noteikumi Nr.164 “Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai”;
14) 14.10.2022. MK rīkojums Nr.575 “Par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu”;
15) 20.07.2010. MK noteikumi Nr.664 “Kārtība, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, izveidojot kredītu fondu”;
16) Vienotā programmdokumenta un Programmas papildinājuma 2004.-2006.gada programmēšanas periodam aktivitāte Nr. 2.4.2. “Aizdevumi (t.sk. mikrokredīti) komercdarbības uzsākšanai”, pamatojoties uz 19.08.2005. ERAF vadības komitejas protokollēmumu Nr.P-ERAF-2005/8 un Ekonomikas ministrijas 15.09.2005. rīkojumu Nr.415;
17) Vienotā programmdokumenta un Programmas papildinājuma 2004.-2006.gada programmēšanas periodam prioritātes Nr. 3.1.3. “Apmācības, konsultācijas un finansiālais atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai", pamatojoties uz 22.02.2006. ESF vadības komitejas protokollēmumu Nr.P-ESF-2206/2 un Ekonomikas ministrijas 23.03.2006. rīkojumu Nr.169.
Attiecināmās izmaksas ir saimnieciskās darbības veicēja aizdevuma procentu maksājumi ALTUM.
ALTUM uzaicina saimnieciskās darbības veicēju saņemt procentu likmes subsīdiju, iesniedzot pieteikumu. Saimnieciskās darbības veicējs nevar pieteikties procentu likmes subsīdijai bez ALTUM uzaicinājuma iesniegt pieteikumu atbalstam.
Procentu likmes subsīdiju nepiešķir par procentu maksājumiem, kas veikti par periodu līdz 2023. gada 31. decembrim, par soda procentu maksājumiem un citiem maksājumiem par jebkuriem aizdevuma līguma pārkāpumiem, kā arī nepiešķir par komisijas maksām.
Maksimālā summa, kas tiks izlietota šīs programmas ietvaros ir līdz 3,95 milj. EUR (t.sk., atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem un programmas administrēšana). Kopumā plānots atbalstīt indikatīvi 4000 saimnieciskās darbības veicējus.
Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās ALTUM aizdevumu portfelī esošajiem klientiem, ja 2023. gada 31. decembrī klienta maksājumu saistību kavējums ALTUM nav pārsniedzis 30 dienas mansaltum.lv sistēmā tiks nosūtīs paziņojums par pieejamo procentu likmes subsīdiju un informāciju par turpmākajiem soļiem - pieteikšanos, t.sk. veidlapas aizpildīšanu de minimis sistēmā, un atbalsta saņemšanas kārtību. ALTUM procesu kopumā organizēs tāpat kā citu atbalstu piešķiršanu de minimis atbalsta regulējuma ietvaros. 30 dienu kavējumu kritērijs, kā tas norādīts noteikumu 3.punktā, ir noteikts, vadoties pēc SFPS Nr. 9 "Finanšu instrumenti" (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002, 5.5.11.punkts) normām, kur 30 dienu kavējums tiek uzskatīts kā viens no faktoriem, lai noteiktu kredītriska ievērojamu palielināšanos un ievērojot, ka Procentu maksājumu subsīdijas mērķis ir atbalstīt uzņēmumu investīciju ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos un nav paredzēts kā atbalsts kavēto maksājumu segšanai vai darījumiem, kur var tiks novērots kredītriska ievērojams palielinājums, t.i., kavējums nepārsniedz 30 dienas. Šajos noteikumos 30 dienu kritērijs ir noteikts kā vienīgais kredītriska palielinājumu raksturojošais kritērijs, lai nodrošinātu skaidru un caurspīdīgu noteikumu piemērošanu. Programmas finansējuma avots ir ALTUM finansējums, kas iekļauts uzkrājumu rezervē, un zaudējumi no izveidotajiem uzkrājumiem atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, samazinot ALTUM peļņu 2023. gadā, par ko revidents jau ir sniedzis atzinumu pirms 2023.gada pārskata apstiprināšanas, tāpēc 2023. gada 31.decembris ir noteikts kā atskaites datums.
Pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu procentu likmes subsīdijas veidā ALTUM izvērtēs atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem valsts atbalsta nosacījumiem, jo procentu likmes subsīdija nav pieejama visiem ALTUM aizdevumiem, attiecīgi noteikumu 16.punktā norādītas tās programmas, kuru ietvaros izsniegtiem ALTUM aizdevumiem netiks piešķirts jauns atbalsts procentu likmes subsīdijas veidā. Noteikumu projekta 16. punktā uzskaitītas programmas un situācijas, kurās ALTUM izsniegtajiem aizdevumiem nav iespējams piemērot šajā programmā paredzēto atbalstu, lielākoties gadījumos , kad tas nav iespējams nemaz vai pastāv augsti riski- valsts atbalsta nosacījumu korektai ievērošanai (stimulējošās ietekmes ievērošana u.tml.), ja normatīvos aktos noteikti citi ierobežojumi, piemēram, par % likmes pielīdzināšanu citam finansētājam. Aprēķinātā atbalsta summa tiks piešķirta subsīdijas veidā, atbalsta izsniegšana saimnieciskās darbības veicējam notiks, aprēķināto atbalsta summu ieskaitot kontā nākotnes maksājumu apmaksai.
Atbalsts tiks piešķirts aizdevumiem, kuri izsniegti ALTUM īstenoto programmu ietvaros, kuru Ministru Kabineta noteikumus izstrādājušas Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija un Finanšu ministrija. Programmas un situācijas, kurās attiecīgs samazinājums jauna de minimis atbalsta veidā iespējams, ievērojot arī attiecīgās programmas, kuras ietvaros izsniegts aizdevums, valsts atbalsta nosacījumus, ir, šādās programmās:
1) 15.09.2009. MK noteikumi Nr. 1065 “Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai”;
2) 06.09.2011. MK noteikumi Nr. 698 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un grantiem Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma" ietvaros”;
3) 31.05.2016. MK noteikumi Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem”;
4) 27.04.2010. MK noteikumi Nr. 403 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”, spēkā līdz 06.12.2019.;
5) 03.12.2019. MK noteikumi Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē”;
6) 24.07.2018. MK noteikumi Nr. 446 “Noteikumi par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu”;
7) 22.05.2018. MK noteikumi Nr. 295 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”;
8) 14.06.2022. MK noteikumi Nr. 349 “Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai”;
9) 06.04.2005. MK rīkojums Nr.210 “Par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu”;
10) 31.07.2003. MK rīkojums Nr.478 “Par precizēto “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu”;
11) 13.06.2000. MK sēdes protokols Nr.27 20.§ “Mājokļu attīstības kreditēšanas programma”;
12) 25.08.2005. MK rīkojums Nr.576 “Par Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (II posms) aktualizāciju”;
13) 31.03.2009. MK noteikumi Nr. 293 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.2.aktivitāti “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai””17.02.2009. MK noteikumi Nr.164 “Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai”;
14) 14.10.2022. MK rīkojums Nr.575 “Par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu”;
15) 20.07.2010. MK noteikumi Nr.664 “Kārtība, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, izveidojot kredītu fondu”;
16) Vienotā programmdokumenta un Programmas papildinājuma 2004.-2006.gada programmēšanas periodam aktivitāte Nr. 2.4.2. “Aizdevumi (t.sk. mikrokredīti) komercdarbības uzsākšanai”, pamatojoties uz 19.08.2005. ERAF vadības komitejas protokollēmumu Nr.P-ERAF-2005/8 un Ekonomikas ministrijas 15.09.2005. rīkojumu Nr.415;
17) Vienotā programmdokumenta un Programmas papildinājuma 2004.-2006.gada programmēšanas periodam prioritātes Nr. 3.1.3. “Apmācības, konsultācijas un finansiālais atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai", pamatojoties uz 22.02.2006. ESF vadības komitejas protokollēmumu Nr.P-ESF-2206/2 un Ekonomikas ministrijas 23.03.2006. rīkojumu Nr.169.
Attiecināmās izmaksas ir saimnieciskās darbības veicēja aizdevuma procentu maksājumi ALTUM.
ALTUM uzaicina saimnieciskās darbības veicēju saņemt procentu likmes subsīdiju, iesniedzot pieteikumu. Saimnieciskās darbības veicējs nevar pieteikties procentu likmes subsīdijai bez ALTUM uzaicinājuma iesniegt pieteikumu atbalstam.
Procentu likmes subsīdiju nepiešķir par procentu maksājumiem, kas veikti par periodu līdz 2023. gada 31. decembrim, par soda procentu maksājumiem un citiem maksājumiem par jebkuriem aizdevuma līguma pārkāpumiem, kā arī nepiešķir par komisijas maksām.
Maksimālā summa, kas tiks izlietota šīs programmas ietvaros ir līdz 3,95 milj. EUR (t.sk., atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem un programmas administrēšana). Kopumā plānots atbalstīt indikatīvi 4000 saimnieciskās darbības veicējus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu grozījumu projekts radīs pozitīvu ietekmi, jo samazinās izmaksu kāpumu saimnieciskās darbības veicējiem par jau uzņemtajām saistībām, kā arī veicinās tautsaimniecības aktivitāti un paplašinās iespējas saimnieciskās darbības veicēju turpmākai attīstībai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi esošajiem sabiedrības ALTUM klientiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas procentu likmju subsīdiju veidā. Plānots atbalstīt indikatīvi 4000 saimnieciskās darbības veicējus.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi esošajiem sabiedrības ALTUM klientiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas procentu likmju subsīdiju veidā. Plānots atbalstīt indikatīvi 4000 saimnieciskās darbības veicējus.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi esošajiem sabiedrības ALTUM klientiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas procentu likmju subsīdiju veidā. Plānots atbalstīt indikatīvi 4000 saimnieciskās darbības veicējus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi esošajiem sabiedrības ALTUM klientiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas procentu likmju subsīdiju veidā. Plānots atbalstīt indikatīvi 4000 saimnieciskās darbības veicējus.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi esošajiem sabiedrības ALTUM klientiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas procentu likmju subsīdiju veidā. Plānots atbalstīt indikatīvi 4000 saimnieciskās darbības veicējus.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 6. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 19. un 20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi