Anotācija (ex-ante)

2023. gada 13. decembrī Komisija ir apstiprinājusi un 2023. gada 15.decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējusi šādu jaunu de minimis atbalsta regulējumu:
 - Komisijas Regula 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula 2023/2831), kas aizvietos regulu 1407/2013. Regula 2023/2831 pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32023R2831;
Iepriekš minētais de minimis atbalsta regulējums ir stājies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri. Tas ir piemērojams līdz 2030. gada 31. decembrim, vai, ņemot vērā regulējuma 7. pantā 3.punktā minēto pārejas nosacījumu, kas paredz, ka pēc attiecīgās regulas spēkā esības perioda beigām ikvienu de minimis atbalstu, kas atbilst attiecīgās regulas nosacījumiem, var likumīgi piešķirt vēl sešus turpmākos mēnešus, t.i. kopumā līdz 2031.gada 30.jūnijam. Līdzšinējais de minimis regulējums, proti, regula 1407/2013, ir spēkā esošs līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr. 751 paredz, ka 4.3.5.4. pasākumā atbalsta pretendentiem, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, tiek piešķirts de minimis atbalsts atbilstoši regulas 1407/2013 nosacījumiem. Taču, atbilstoši indikatīvajam 4.3.5.4. pasākuma īstenošanas laika grafikam, de minimis atbalsts atbalsta pretendentiem tiks sniegts, sākot ar indikatīvi 2024. gada augustu. Tādējādi de minimis atbalsts 4.3.5.4. pasākuma ietvaros tiks piešķirts atbilstoši regulas 2023/2831 nosacījumiem, proti, pēc tam, kad spēku būs zaudējusi regula 1407/2013.
Attiecībā uz VINPI rādītājiem jāatzīmē, ka kopš MK noteikumu Nr. 751 apstiprināšanas brīža (t.i., 2023. gada 12. decembra) redakcionāli ir precizētas LM izstrādātās HP vadlīnijas. 4.3.5.4. pasākuma projekta iesnieguma atlases nolikuma saskaņošanas procesā, atbilstoši aktuālajai HP vadlīniju versijai tika precizētas nolikuma 2. pielikumā “4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.4. pasākuma “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodika” (turpmāk – kritēriju metodika) ietvertās VINPI rādītāju definīcijas. Šobrīd ir redakcionāla atšķirība starp MK noteikumos Nr. 751 un kritēriju metodikā ietvertajām VINPI rādītāju definīcijām.
2021. – 2027. ES fondu plānošanas periodā vērojamas nobīdes plānoto projektu uzsākšanā, īstenošanā un attiecīgi pieejamā ES fondu finansējuma investēšanā. Kā viens no iemesliem minētajām nobīdēm ir administratīvais slogs, ko rada nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības un ES fondu projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējiem prasītais iesniedzamo dokumentu apjoms. Ar minēto problēmu saskaras arī 4.3.5.4. pasākuma projekta finansējuma saņēmējs. Proti, nesamērīgu laika un cilvēkresursu patēriņu prasa dokumentu pārbaude, lai gūtu pārliecību, ka supervīzijas pakalpojuma sniedzēja piesaistē, t.sk. noslēgtajos iepirkuma līgumos ar supervīzijas pakalpojuma sniedzējiem ir ievērotas normatīvo aktu par publiskajiem iepirkumiem prasības.
Supervīzijas būtība ir sniegt konsultatīvu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību. Tāpat supervīzijas mērķis ir profesionālā pilnveide, spēju un prasmju attīstība, kā arī refleksija par profesionālajām attiecībām (t.i., savas pieredzes izzināšana, analīze, pārvērtēšana, sakarību atpazīšana u.tml.). Savukārt supervīzijas ieguvumi ir savu nostāju, rīcības un emociju sapratne, atbildības robežu izpratne, labāka otra cilvēka (klienta) izpratne, jaunas idejas tālākai rīcībai, morāls atbalsts, profesionālās izdegšanas novēršana, ētikas ievērošana u.tml. Supervīzijas īstenošanā ļoti būtiskas ir emocionālā saikne un savstarpējā uzticībā balstītas attiecības starp supervizoru un supervīzijas dalībnieku. Minētais, īpaši grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas gadījumā, ir sarežģīti realizējams attālinātā formātā, t.i., izmantojot tiešsaistes videosaziņas servisu. Attālinātā formāta grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas laikā ir grūtāk nodrošināt personisko kontaktu un komunikāciju ar katru tās dalībnieku, tāpat ir grūtāk novērtēt katra supervīzijas dalībnieka emocionālo stāvokli, kas ir būtiski aspekts pie “izdegšanas” atpazīšanas. Tāpat attālinātajā formāta grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas norises laikā ir sarežģīti fiksēt dalībnieku identitāti, jo mēdz būt situācijas, kad vairāki supervīzijas dalībnieki izmanto vienu datoru vai viedierīci. Minētais savukārt rada administratīvo slogu gan supervīzijas pakalpojuma sniedzējiem, gan finansējuma saņēmējam supervīzijas kompensācijas pieprasījuma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanā un pārbaudē.Taču tā kā individuālās supervīzijas sesijas notiek viens pret viens formātā, šādā gadījumā ir vienkāršāk nodrošināt supervīzijas kvalitāti, personiskā kontakta veidošanos, kā arī emocionālo saikni starp supervizoru un supervīzijas dalībnieku. Tāpat attālinātā formāta individuālās supervīzijas sesijā ir vieglāk identificēt supervīzijas dalībnieku indentitāti un nodrošināt supervīzijas norises apliecinošos dokumentus (piemēram, tiešsaistes supervīzijas sesijas ekrānšāviņus u.tml.)
Jāatzīmē, ka supervīzijas īstenošana attālinātajā formātā tika ieviesta 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā 9.2.1.1. pasākuma “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros un par pamatu tam bija 2019. gadā Covid -19 pandēmijas izraisītā epidemioloģiskā situācija valstī un no tā izrietošie klātienes pulcēšanās ierobežojumi. Tādējādi tika nodrošināta supervīzijas nepārtrauktība laikā, kad supervīzija bija īpaši nepieciešama sociālā darba speciālistiem, jo nācās strādāt sarežģītos apstākļos ar palielinātu noslodzi un darba ikdiena bija ātri jāpielāgo mainīgiem ārējiem apstākļiem. 

Lai nodrošinātu 4.3.5.4. pasākuma ietvaros paredzēto komercdarbības atbalsta piešķiršanu, atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam, TA projekts paredz veikt redakcionālus precizējumus MK noteikumu Nr. 751 V sadaļā “Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi”, proti, kur nepieciešams, precizējot atsauces uz aktuālo de minimis regulējumu, t.i., atsauces uz regulu 1407/2013 aizstājot ar atsaucēm uz regulu 2023/2831. Tāpat tiek precizēts, kā nosakāms trīs gadu laikposms, kad var tikt piešķirts atbalsts. Proti, atbilstoši regulas 2023/2831 nosacījumiem trīs gadu laikposms noteikts kā slīdošs periods, t.i., turpmāk de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķir vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā no tā piešķiršanas brīža nedrīkst pārsniegt noteikto robežlielumu (no datuma, kurā plānots piešķirt atbalstu, skatās trīs kalendāro gadu laikā piešķirto atbalstu, nevis, kā šobrīd, trīs fiskālos gadus. Piemēram, ja atbalsta piešķiršanas datums ir 2024.gada 10. augusts, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021.gada 10. augusts).
Minētie precizējumi neietekmēs 4.3.5.4. pasākuma projekta iesnieguma atlasi, jo 4.3.5.4. pasākumā paredzēta ierobežota projektu iesniegumu atlase un finansējuma saņēmējs nav de minimis atbalsta pretendents, bet gan sniegs finanšu atbalstu atbalsta pretendentam. Uz TA projekta apstiprināšanas brīdi de minimis atbalsts atbalsta pretendentam vēl netiks sniegts.
Vadoties pēc aktuālajās HP vadlīnijās ietvertajām VINPI rādītāju definīcijām un ņemot vērā faktu, ka šobrīd atšķiras MK noteikumos Nr. 751 un 4.3.5.4. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju metodikā ietvertās VINPI rādītāju definīcijas, informācijas nepārprotamībai TA projektā tiek redakcionāli precizētas VINPI rādītāju definīcijas, vienlaikus salāgojot tās ar kritēriju metodikā ietvertajām VINPI rādītāju definīcijām.
Lai sekmētu Valdības rīcības plāna 35.4. pasākuma 2. punktā noteiktā rezultāta faktisko ieviešanu, tādējādi samazinot administratīvo slogu finansējuma saņēmējam 4.3.5.4. pasākuma projekta ieviešanas procesā, TA projekts paredz noteikt pašvaldībām pašdeklarācijas principu. Proti, pašvaldībām par kompensācijas pieprasījumā iekļautajām supervīzijām būs jāpievieno apliecinājums, ka supervīzijas pakalpojuma sniedzēja piesaistē, t.sk., iepirkuma līgumos ar supervīzijas pakalpojuma sniedzējiem ir ievērotas MK noteikumu Nr. 751 prasības. Minētais nozīmē, ka finansējuma saņēmējs neveiks pašvaldību īstenoto iepirkumu un iepirkumu līgumu atbilstības pārbaudi. Ņemot vērā, ka supervīziju izmaksas pašvaldībām finansējuma saņēmējs kompensē atbilstoši LM kā atbildīgās iestādes izstrādātajai vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikai supervīzijai, finansējuma saņēmējs koncentrēsies uz to dokumentu pārbaudi, kas saskaņā ar minēto metodiku ir vienas vienības pamatojošie dokumenti.   
Savukārt, lai 4.3.5.4. pasākuma ietvaros īstenotās grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sniegtu maksimāli labāko efektu, tās dalībniekiem un vienlaikus mazinātu gan supervīzijas pakalpojuma sniedzējam, gan arī finansējuma saņēmējam ar attālinātās supervīzijas norises apliecinošo dokumentu nodrošināšanu radīto administratīvo slogu, TA projekts paredz, ka, sākot ar 2025. gada 1. janvāri (nepieciešams pārejas posms šīs prasības īstenošanai), 4.3.5.4. pasākuma ietvaros īstenotās grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas tiks nodrošinātas klātienē. Savukārt attālināti, izmantojot tiešsaistes videosaziņas servisu, grupas, komandas vai organizācijas supervīziju varēs nodrošināt gadījumā, ja valstī noteikti pulcēšanās ierobežojumi.

TA projektam nav ietekmes uz 4.3.5.4. pasākuma projekta iesnieguma atlasi un projekta īstenošanu. Attiecībā uz de minimis regulējuma precizējumiem, 4.3.5.4. pasākuma projekta iesniegumā un finansējuma saņēmēja izstrādātajā de minimis atbalsta sniegšanas procedūrā jau šobrīd ir atsauce arī uz Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Attiecīgi TA projektam nav ietekmes uz 4.3.5.4. pasākuma projekta iesnieguma atlasi un projekta iesniedzēju.
Savukārt īstenošanā esošo 4.3.5.4. pasākuma projektu de minimis regulējuma precizējumi neietekmē, jo finansējuma saņēmējs nav de minimis atbalsta pretendents. Savukārt de minimis atbalsta saņēmējam (t.i., fiziskajām un juridiskajām personām), kā jau iepriekš skaidrots anotācijā, šobrīd projekta ietvaros finanšu atbalsts vēl netiek piešķirts. To plānots uzsākt piešķirt indikatīvi 2024. gada augustā.
Precizējumam par grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas īstenošanas pieejas maiņu ir paredzēts pārejas posms, lai iesaistītās puses savlaicīgi varētu sagatavoties supervīzijas pieejas maiņas īstenošanai. Savukārt pašdeklarēšanās principa (t.i., apliecinājuma iesniegšana par supervīzijas pakalpojuma sniedzēja piesaisti) ieviešana atvieglos supervīzijas kompensācijas pieprasījuma izskatīšanu finansējuma saņēmējam un dokumentu iesniegšanu pašvaldībām.