22-TA-2182: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. jūnija noteikumos Nr. 339 "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Attīstības komitejas 04.07.2022. sēdes protokola uzdevums: 1. Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta sēdē priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos, nodrošinot to virzību steidzamības kārtībā: 1.1. nosakot, ka primārā atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem - izmitināšana tiek noteikta 60 vai 120 dienas; 1.2. izmitināšanas veids - 120 dienas tiek nodrošināts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; 1.3. izmitināšanas veids – 60 dienas tiek nodrošināts saskaņā ar Rīgas domes sagatavotajiem priekšlikumiem: 1.3.1. ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, izvērtējot īres tirgus situāciju konkrētā pašvaldībā, bet ne vairāk kā 600 EUR mēnesī; 1.3.2. ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmanto citus izmitināšanas veidus, pašvaldībai tiek segti izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu vai pakalpojuma sniedzējam samaksātā atlīdzība ne vairāk kā 15 euro diennaktī par katru izmitināto personu un ne vairāk kā 60 dienas vienai personai; 1.4. uzsākot Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu, pašvaldība izvēlas izmitināšanas ilguma veidu un informē par to Ukrainas civiliedzīvotāju; 1.5. valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc 60 vai 120 dienu perioda, ja persona atbalsta pagarināšanas brīdī atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju likuma 12. panta (12) daļā noteiktajiem kritērijiem; 1.6. izmitināšanu veidu – 60 dienas var piemērot tikai tās pašvaldības, kuras sasniegušas izmitināšanas kvotu saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr. 235 “Noteikumi par pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta 08.06.2022. noteikumi Nr.339 "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem" (turpmāk - noteikumi Nr.339) nosaka kārtību, kādā organizē Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu, t.sk. pašvaldībai sedzamo izdevumu apmēru izmitināšanai līdz 120 dienām. Attīstības komiteja uzdeva sagatavot priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos, nosakot vēl vienu izmitināšanas termiņu līdz 60 dienām, paredzot izmaksu segšanu lielākos apmēros, nekā paredzēts izmitināšanai līdz 120 dienām.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Attīstības komitejas 2022.gada 4.jūlija sēdes protokola uzdevums: 1. Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta sēdē priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos, nodrošinot to virzību steidzamības kārtībā: 1.1. nosakot, ka primārā atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem - izmitināšana tiek noteikta 60 vai 120 dienas; 1.2. izmitināšanas veids - 120 dienas tiek nodrošināts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; 1.3. izmitināšanas veids – 60 dienas tiek nodrošināts saskaņā ar Rīgas domes sagatavotajiem priekšlikumiem: 1.3.1. ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, izvērtējot īres tirgus situāciju konkrētā pašvaldībā, bet ne vairāk kā 600 EUR mēnesī; 1.3.2. ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmanto citus izmitināšanas veidus, pašvaldībai tiek segti izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu vai pakalpojuma sniedzējam samaksātā atlīdzība ne vairāk kā 15 euro diennaktī par katru izmitināto personu un ne vairāk kā 60 dienas vienai personai; 1.4. uzsākot Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu, pašvaldība izvēlas izmitināšanas ilguma veidu un informē par to Ukrainas civiliedzīvotāju; 1.5. valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc 60 vai 120 dienu perioda, ja persona atbalsta pagarināšanas brīdī atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju likuma 12. panta (12) daļā noteiktajiem kritērijiem; 1.6. izmitināšanu veidu – 60 dienas var piemērot tikai tās pašvaldības, kuras sasniegušas izmitināšanas kvotu saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr. 235 “Noteikumi par pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu”.
Vienlaikus tiesiskās skaidrības labad ar noteikumu projektu tiek precizēts, ka pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, par dzīvokli (dzīvojamo māju).
Noteikumu projekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (TA-22-2181), kurā ir paredzēts noteikt tiesības pašvaldībām pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā ir sasniegti 80 procenti no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams attiecīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināt citā pašvaldībā. Attiecīgi noteikumu projekts stāsies spēkā tikai pēc likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (TA-22-2181) izsludināšanas un vienlaikus ar tā spēkā stāšanas brīdi.
Vienlaikus tiesiskās skaidrības labad ar noteikumu projektu tiek precizēts, ka pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, par dzīvokli (dzīvojamo māju).
Noteikumu projekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (TA-22-2181), kurā ir paredzēts noteikt tiesības pašvaldībām pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā ir sasniegti 80 procenti no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams attiecīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināt citā pašvaldībā. Attiecīgi noteikumu projekts stāsies spēkā tikai pēc likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (TA-22-2181) izsludināšanas un vienlaikus ar tā spēkā stāšanas brīdi.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik spēkā esošie noteikumi Nr. 339 nosaka kārtību, kādā organizē Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu, kuros ir paredzēts, ka izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu pašvaldībai sedz 100 % apmērā no izmitināšanas faktiskajām izmaksām proporcionāli faktiskajam izmitināšanas dienu skaitam, ievērojot noteikumu 5.punktā norādītos nosacījumus, proti, ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par dzīvokli, savukārt, ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmanto citus izmitināšanas veidus, pašvaldībai tiek segti izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu vai pakalpojuma sniedzējam samaksātā atlīdzība ne vairāk kā 100 euro mēnesī par katru izmitināto personu, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas ne vairāk kā trīs personas. Ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas vairāk nekā trīs personas, par katru nākamo personu sedz izdevumus ne vairāk kā 50 euro mēnesī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.339 nosaka kārtību, kādā organizē Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu, ievērojot cita starp Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.pantā noteikto termiņu izmitināšanai līdz 120 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2022. Ņemot vērā Rīgas domes priekšlikumu, Attīstības komiteja uzdeva sagatavot priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos, nosakot vēl vienu primārā atbalsta - izmitināšanas veidu ar termiņu līdz 60 dienām, paredzot izdevumu segšanu lielākos apmēros, nekā paredzēts izmitināšanai līdz 120 dienām. Rīgas dome informēja Attīstības komiteju par izveidojušos situāciju pašvaldībā saistībā ar primārā atbalsta sniegšanu - Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, norādot, ka pašlaik spēkā esošais kompensācijas mehānisms neatbilst tirgus situācijai - nav iespējams atrast tirgū piedāvājumu dzīvokļu īrei par 300 euro (ieskaitot komunālos maksājumus), jo saskaņā ar Rīgas pašvaldības aplēsēm, ņemot vērā vidējo tirgus situāciju, dzīvokļa ar platību 40 m2 īres maksa sastāda no 489,44 līdz 622,17 euro mēnesi), savukārt izmitināšanas izmaksas pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmantojot citus izmitināšanas veidus, minimālais aprēķins sastāda apmēram 300 euro mēnesi par vienu personu, līdz ar to pastāv risks, ka pašvaldībai nebūs īpašumi, kuros izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz tiesības pašvaldībām, samazinot izmitināšanas termiņu par 50%, t.i. līdz 60 dienām, par 50% palielināt izdevumu segšanu par Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju) - ne vairāk kā 600 euro mēnesī, vai segt izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu vai pakalpojuma sniedzējam samaksāto atlīdzību ne vairāk kā 15 euro par katru izmitināto personu, ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmanto citus izmitināšanas veidus, ar nosacījumu, ja nav iespējams nodrošināt attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu citā pašvaldībā un pašvaldība atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma prasībām pieņēma lēmumu par attiecīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām (atbilstoši likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (TA-22-2181) paredzētajiem grozījumiem). Tādējādi, ņemot vērā likumprojektā "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (TA-22-2181) plānotos grozījumus par regulējuma papildināšanu ar vēl vienu primārā atbalsta veidu - izmitināšanu ar termiņu līdz 60 dienām, ka pašvaldība, pirms lēmuma pieņemšanas par Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām, ņemot vērā attiecīgajā pašvaldībā faktiski izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, attiecīgās pašvaldības atrašanās vietu, iespējamās izmitināšanas izmaksas atbilstoši faktiskajai īres tirgus situācijai attiecīgajā pašvaldībā, nodarbinātības, izglītības un sociālā atbalsta iespējas attiecīgajā pašvaldībā un attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja atbilstību kādai no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā 12.panta 1.2 daļā minētajām personu grupām, sākotnēji izvērtē iespējas piedāvāt attiecīgajam Ukrainas civiliedzīvotājam izmitināšanu citā pašvaldībā, paredzot, ja pašvaldība pieņēma lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām, tad attiecīgais Ukrainas civiliedzīvotājs nevar saņemt primāro atbalstu - izmitināšanu līdz 120 dienām, noteikumu projektā paredzēts, ka, ja pašvaldība, izvērtējot iespējamās izmitināšanas izmaksas atbilstoši faktiskajai īres tirgus situācijai attiecīgajā pašvaldībā, izmitinās Ukrainas civiliedzīvotāju, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai tiek segta privātpersonai (izīrētājam) samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, ne vairāk kā 600 euro mēnesī par dzīvokli (dzīvojamo māju), bet ne ilgāk par 60 dienām, savukārt, ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitinās pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmanto citus izmitināšanas veidus, pašvaldībai tiek segti izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu vai pakalpojuma sniedzējam samaksātā atlīdzība ne vairāk kā 15 euro par katru izmitināto personu diennaktī ne ilgāk par 60 dienām. Ja Ukrainas civiliedzīvotājs tiek izmitināts uz termiņu līdz 60 dienām, tad to nevar izmitināt uz termiņu līdz 120 dienām, proti nevar pagarināt termiņu vai noteikt papildus termiņu. Vienlaikus noteikumu projektā ir paredzēts, ka, ja pašvaldība turpina Ukrainas civiliedzīvotāja, kas atbilst kādai no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.panta 1.2 daļā minētajām personu grupām, izmitināšanu pēc sākotnējā izmitināšanas perioda, jaunā izmitināšanas perioda pēc 60 dienām sākums ir pirmā diena pēc iepriekšējā izmitināšanas perioda pēdējās dienas, sākot ar kuru tiek piemēroti noteikumu Nr.339 5.1. un 5.2.apakšpunktā noteiktie izmaksu ierobežojumi - attiecīgi, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju) - 300 euro mēnesī par dzīvokli (dzīvojamo māju) vai izmitinot pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmanto citus izmitināšanas veidus - ne vairāk kā 100 euro mēnesī par katru izmitināto personu, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas ne vairāk kā trīs personas, bet ja vairāk nekā trīs personas, par katru nākamo personu - ne vairāk kā 50 euro mēnesī. Kā arī noteikts, ka izmitināšanas kārtību līdz 60 dienām nepiemēro attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas izmitināti līdz šo grozījumu spēkā stāšanas dienai.
Vienlaikus, tiesiskās skaidrības labad, ievērojot Dzīvojamo telpu īres likuma 4.pantu, kas nosaka, ka Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir dzīvoklis (dzīvojamā māja), kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī palīgtelpas — virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa, dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt arī atsevišķa dzīvojamā telpa, ja dzīvoklī nav palīgtelpu, vai arī dzīvojamā telpa dzīvoklī, ja tā nav caurstaigājama, noteikumu projektā paredzēts papildināt terminu dzīvoklis ar terminu dzīvojamā māja.
Vienlaikus, tiesiskās skaidrības labad, ievērojot Dzīvojamo telpu īres likuma 4.pantu, kas nosaka, ka Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir dzīvoklis (dzīvojamā māja), kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī palīgtelpas — virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa, dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt arī atsevišķa dzīvojamā telpa, ja dzīvoklī nav palīgtelpu, vai arī dzīvojamā telpa dzīvoklī, ja tā nav caurstaigājama, noteikumu projektā paredzēts papildināt terminu dzīvoklis ar terminu dzīvojamā māja.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projektam jāstājas spēkā tikai pēc likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (TA-22-2181) izsludināšanas un vienlaikus ar tā spēkā stāšanas brīdi.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 29. aprīļa rīkojumu Nr. 302 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā”, kurā ir atzīmēts, ka indikatīvi pasākumu plāna īstenošanai papildu finansējums nepārsniedz 116 277 466 euro. Savukārt ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, ir uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un attiecīgajam ministram iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 3. maija rīkojumu Nr. 307 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” Finanšu ministrijai uzdots no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai finansējumu, kas nepārsniedz 53 379 104 euro, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai (primārā atbalsta sniegšanai, kā arī atlīdzībai fiziskām un juridiskām personām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un pašvaldībām uzlabojumu veikšanai pašvaldību ēkās), sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai un valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi