Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs informē, ka 19.05.2024 19:00-21:00 tiks veikti FPRIS (Fizisku personu reģistrācijas IS) tehniskie darbi, šajā laika posmā iespējami autentifikācijas traucējumi izmantojot vienotās pieteikšanās moduli.
23-TA-2692: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 495 "Noteikumi par metodiku, kādā Nacionālais kino centrs aprēķina maksu par filmu izmantošanu, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas un Nacionālā kino centra iniciatīvas, pamatojoties uz Filmu likuma 5.panta otro daļu un saskaņā ar Projektu saistīto Nacionālā kino centra sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.858 “Nacionālā kino centra publisko maksas pakalpojumu cenrādis”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.858).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir aktualizēt Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumus Nr.495 “Noteikumi par metodiku, kādā Nacionālais kino centrs aprēķina maksu par filmu izmantošanu, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij” (turpmāk – MK noteikumi Nr.495) atbilstoši ar Projektu saistītajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.858.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Lai nodrošinātu, ka Projekts stājas spēkā vienlaikus ar Projektu saistīto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.858 “Nacionālā kino centra publisko maksas pakalpojumu cenrādis””, abos Ministru kabineta noteikumu projektos ir noteikts, ka tie stājās spēkā 2024.gada 1.janvārī.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši Filmu likuma 5.panta pirmajai daļai Autortiesību likumā paredzētās licences tādu filmu izmantošanai, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij, izsniedz Nacionālais kino centrs, ja citos likumos nav paredzēts citādi. Filmu likuma 5.panta otrā daļa nosaka, ka maksu par filmas izmantošanu Nacionālais kino centrs nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikto metodiku, pēc kādas aprēķināma maksa par tādu filmu izmantošanu, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.495 1.punktu noteikumi nosaka metodiku, kādā Nacionālais kino centrs aprēķina maksu par filmu izmantošanu, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij.

MK noteikumi Nr.858 nosaka Nacionālā kino centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi. MK noteikumu Nr.858 3.punkts nosaka, ka Nacionālais kino centrs izsniedz filmas izmantošanas licenci bez maksas šādos gadījumos: 1) filmu raidīšanai ēterā izmanto sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, lai veidotu programmas sabiedriskā pasūtījuma ietvaros; 2) filmu publiskai demonstrēšanai izmanto attiecīgās filmas autors; 3) filmas fragmenti tiek izmantoti tās reklāmai, ja filmas izmantotājs saņēmis licenci attiecīgās filmas izmantošanai. Maksa par filmu administrēšanas un izrādīšanas tiesību izsniegšanu ir noteikta MK noteikumu Nr.858 pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.punktā.

Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumi Nr.333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.333) nosaka kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī iestāžu sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku un izcenojumu apstiprināšanas kārtību.

MK noteikumos Nr.495 ir nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu metodiku, kādā Nacionālais kino centrs aprēķina maksu par filmu izmantošanu, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij, atbilstoši MK noteikumiem Nr.333, lai savukārt veiktu grozījumus ar Projektu saistītajos MK noteikumos Nr.858.

Līdz ar to MK noteikumos Nr.495 ir nepieciešams veikt grozījumus, aktualizējot metodiku, kādā Nacionālais kino centrs aprēķina maksu par filmu izmantošanu, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1627 “Nacionālā kino centra nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1627) 5.3.1 apakšpunktu Nacionālajam kino centram ir tiesības iekasēt maksu par Nacionālā kino centra sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar Nacionālā kino centra funkciju īstenošanu, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam maksas pakalpojumu cenrādim.

Nacionālais kino centrs ir konstatējis, ka pēdējo 10 gadu periodā ir mainījušies vairāki Nacionālā kino centra sniegto maksas pakalpojumu cenu veidojošie faktori, kas liek pārskatīt sniegto pakalpojumu klāstu un cenu.

Pašlaik spēkā esošie MK noteikumi Nr.495 ir jāaktualizē, jo kopš 2017.gada saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2017.gada 31.janvāra spriedumu lietā C30171108 (SKC-69/2017) (ar kuru atstāts negrozīts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 22.aprīļa spriedums lietā Nr.C30 1711 08 (CA-505/21)), autortiesības uz 973 padomju laikā uzņemtajām filmām nepieder ne Latvijas valstij, ne akciju sabiedrībai “Rīgas Kinostudija”. Savukārt autoru – fizisko personu, kuru radošā darba rezultātā tapa šīs filmas, – tiesības turpina pastāvēt, un tās aizsargājamas vispārīgā kārtībā. Tādējādi Nacionālais kino centrs vairs nav tiesīgs piešķirt filmu izrādīšanas tiesības padomju laikā uzņemtajām filmām. Izņēmums ir Latvijas valstij Nacionālā kino centra personā saskaņā ar Rolanda Kalniņa dāvinājumu piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Filmu studija “Trīs”” filmu blakustiesības kopskaitā 14 filmām. Līdz ar to Nacionālā kino centra darba apjoms, lai izsniegtu filmu izrādīšanas tiesības, ir samazinājies par 98%. No 14 atlikušajām filmām, par kurām Nacionālais kino centrs tiesīgs piešķirt filmu izrādīšanas tiesības, nav nevienas animācijas filmas, kā arī nav nepieciešams sadalījums pilnmetrāžas un īsmetrāžas filmām, jo filmu izrādīšanas tiesību izsniegšanas pakalpojums cenas ziņā nemainās no filmas garuma, tādēļ šāds dalījums starp pilnmetrāžas un īsmetrāžas filmām ir neaktuāls. Līdz ar to MK noteikumu Nr.495 8.punktā minētais koeficients “K” ir neaktuāls un vairs nav piemērojams MK noteikumu Nr.495 4.punktā ietvertajā formulā, kā arī MK noteikumos Nr.495 ir nepieciešams precizēt tiešās un netiešās izmaksas, ņemot vērā faktiskās ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas.

Nacionālā kino centra funkcijās nav arī minēto 14 filmu kopēšana un reproducēšana (pavairošana) tirdzniecībai vai nekomerciālai izplatīšanai, kā arī šādi pakalpojumi ir neaktuāli un netiek izmantoti (MK noteikumu Nr.858 pielikuma 3.punkts), līdz ar to MK noteikumu Nr. 495 3.3.apakšpunkts vairs nav aktuāls.
Risinājuma apraksts
Lai aktualizētu metodiku, kādā Nacionālais kino centrs aprēķina maksu par filmu izmantošanu, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij, atbilstoši Nacionālā kino centra sniegto maksas pakalpojumu izmaiņām sniegto pakalpojumu klāstā un maksas aprēķinā par filmas izmantošanas licences izsniegšanu izmantojamajā formulā, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.495, svītrojot MK noteikumu Nr.495 3.3.apakšpunktu, izsakot jaunā redakcijā 4. un 5.punktu, svītrojot 6.1.apakšpunktu, izsakot jaunā redakcijā 6.2.apakšpunktu, papildinot noteikumus ar 6.21. apakšpunktu, kā arī izsakot jaunā redakcijā 7.punktu un svītrojot 8.punktu.

Projekta 1.1.apakšpunkts paredz svītrot MK noteikumu Nr.495 3.3.apakšpunktu, jo Nacionālā kino centra funkcijās darba apjoms, lai izsniegtu filmu izrādīšanas tiesības kopš 2017.gada ir samazinājies par 98% un Nacionālā kino centra funkcijās neietilpst 14 filmu, par kurām Nacionālais kino centrs tiesīgs piešķirt filmu izrādīšanas tiesības, kopēšana un reproducēšana (pavairošana) tirdzniecībai vai nekomerciālai izplatīšanai, kā arī šādi pakalpojumi ir neaktuāli un netiek izmantoti.

Projekta 1.8.apakšpunkts paredz svītrot MK noteikumu Nr.495 8.punktu, jo tajā minētie koeficienti ir neaktuāli un vairs nav piemērojami MK noteikumu 495 4.punktā ietvertajā formulā, jo Nacionālā kino centra darba apjoms, lai izsniegtu filmu izrādīšanas tiesības, ir samazinājies par 98%. No 14 atlikušajām filmām, par kurām Nacionālais kino centrs tiesīgs piešķirt filmu izrādīšanas tiesības, nav nepieciešams sadalījums pilnmetrāžas un īsmetrāžas filmām, jo filmu izrādīšanas tiesību izsniegšanas pakalpojums cenas ziņā nemainās no filmas garuma, tādēļ šāds dalījums starp pilnmetrāžas un īsmetrāžas filmām un tam piemērojamais koeficients ir neaktuāls.

Projekta 1.2.apakšpunkts paredz attiecīgi precizēt MK noteikumu Nr.495 4.punktā ietverto formulu maksas aprēķināšanai par filmas izmantošanas licences izsniegšanu, svītrojot no tās komponenti “K” par koeficientu piemērošanu. Līdz ar to MK noteikumu Nr.495 4.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā: “Maksa par filmas izmantošanas licences izsniegšanu ietver visas centra izmaksas, kas saistītas ar valstij piederošo vai piekritīgo filmu autortiesību un blakustiesību administrēšanu. Maksu par filmas izmantošanas licences izsniegšanu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
          M = ((Tizm + Nizm)/Vsk), kur
          M – viena sniegtā maksas pakalpojuma veida vienas vienības izcenojums;
          Tizm – tiešās izmaksas jeb izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz maksas pakalpojuma sniegšanu un kuras tiek aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu;
          Nizm – netiešās izmaksas jeb izmaksas, kas ir netieši saistītas ar filmu izmantošanas licenču izsniegšanu un kuras tiek aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu;
          Vsk – plānotais maksas pakalpojuma vienību skaits noteiktā laikposmā.”

Ar Projektu saistīto grozījumu MK noteikumu Nr.858 pielikumā ietvertā cenrāža 1.punktā paredzēto pakalpojuma “Filmu izrādīšanas tiesības” cenu Nacionālais kino centrs nosaka atbilstoši Projekta 1.2.apakšpunktā paredzētajai MK noteikumu Nr.495 4.punktā aktualizētajai formulai un MK noteikumu Nr.333 10.punktā noteiktajai formulai, kas pēc savas būtības ir līdzīgas un paredz pakalpojuma maksas noteikšanā ietvert tiešās un netiešās izmaksas, kuras rodas, sniedzot maksas pakalpojumu. Detalizēts pakalpojuma cenu aprēķins sniegts ar Projektu saistīto grozījumu MK noteikumu Nr.858 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā “Nacionālā kino centra publisko maksas pakalpojumu cenu kalkulācija”. Šajā kalkulācijā iekļautas uz pakalpojumu attiecināmas tiešās izmaksas – atalgojums, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī netiešās ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas – telpu nomas izmaksas, komunālo pakalpojumu izmaksas, interneta pieslēgums, telekomunikāciju pakalpojumi un pamatlīdzekļu nolietojums.

Kā jau iepriekš norādīts, ir būtiski mainījies Nacionālā kino centra sniedzamo pakalpojumu klāsts un apjoms, kā rezultātā darba apjoms, lai izsniegtu filmu izrādīšanas tiesības, kopš 2017.gada ir samazinājies par 98%. Ņemot vērā minēto, secināms, ka pakalpojumi saistībā ar filmu izrādīšanas tiesībām ir neregulāri un tiek reti pieprasīti, līdz ar to nepieciešams pārskatīt šo pakalpojumu cenas veidojošos elementus un pārskatīt izdevumos iekļaujamās tiešās un netiešās izmaksas, kas ir noteiktas MK noteikumu Nr.495 5. un 6.punktā.

Turpmāk, sakarā ar zemo pieprasījumu pēc Nacionālā kino centra rīcībā esošo filmu izmantošanas – vidēji vienu reizi gadā, kalkulācijā netiek ietvertas MK noteikumu Nr.858 5.1.apakšpunktā un 5.3.apakšpunktā minētās tiešās izmaksas. Tāpēc MK noteikumos Nr.495 nepieciešams veikt grozījumus, izsakot 5.punktu jaunā redakcijā: “Tiešajās izmaksās Nacionālais kino centrs iekļauj tiešos izdevumus darba samaksai, ņemot vērā Nacionālā kino centra iesaistīto darbinieku skaitu un darba laiku filmu autortiesību un blakustiesību administrēšanai un ar šo samaksu saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” (Projekta 1.3.apakšpunkts).

Nepieciešams svītrot arī MK noteikumu Nr.495 6.1.apakšpunktu “Netiešajās izmaksās Nacionālais kino centrs iekļauj Nacionālā kino centra vadītāja atalgojumu un ar šo atalgojumu saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, piemērojot koeficientu 0,1”, jo tas vairs nav aktuāls saistībā ar nelielo maksas pakalpojumu skaitu, kas skaidrojams ar Nacionālā kino centra rīcībā esošo filmu skaitlisko ierobežojumu un nelielo pieprasījumu pēc šīm filmām (prognozētais maksas pakalpojumu skaits gadā ir 1 (gab.). Tādējādi administratīvo izmaksu kas ietver iestādes vadītājas atalgojumu un kas tiek klasificētas kā netiešās izmaksas, turpmāka  nodalīšana vienam pakalpojumam gadā ir ļoti nelielas un to noteikšana faktiski neietekmē pakalpojuma gala cenu, līdz ar to tās turpmāk netiks iekļautas pakalpojuma cenas aprēķinā (Projekta 1.4.apakšpunkts).

Projekta 1.5.apakšpunkts paredz izteikt MK noteikumu Nr.495 6.2.apakšpunktu šādā redakcijā “Netiešajās izmaksās Nacionālais kino centrs iekļauj telpu nomas maksu un komunālos maksājumus”. Projekta 1.6.apakšpunkts paredz papildināt MK noteikumu Nr.495 6.punktu ar 6.21 apakšpunktu, nosakot, ka: “Netiešajās izmaksās Nacionālais kino centrs iekļauj informācijas tehnoloģiju pakalpojumus”.

Saistībā ar MK noteikumu Nr.495 4.punktā minētās formulas precizēšanu, izsakot to jaunā redakcijā, kā arī to, ka Nacionālajam kino centram nav ne animācijas filmu un ir neaktuāls sadalījums pilnmetrāžas un īsmetrāžas filmām, jo filmu izrādīšanas tiesību izsniegšanas pakalpojums cenas ziņā nemainās no filmas garuma, Projekta 1.7.apakšpunkts paredz izteikt MK noteikumu Nr.495 7.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka: “Lai aprēķinātu maksu par filmas izmantošanu, centrs izstrādā maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķinu”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • televīzijas kompānijas
  • filmu izplatītāji
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka pieprasījums ir zems, kā arī Projektā noteiktie maksas pakalpojumu veidojošie elementi ir vienādi vai līdzīgi ar pakalpojumu cenām tirgū, Projekts neietekmēs sniegto pakalpojumu pieejamību televīzijas kompānijām un filmu izplatītājiem. Iegūtie finanšu līdzekļi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem tiks izlietoti ar pakalpojuma sniegšanu saistīto izdevumu segšanai.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.858 “Nacionālā kino centra publisko maksas pakalpojumu cenrādis””

Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2017.gada 31.janvāra spriedumā lietā Nr.C30171108 (SKC-69/2017) (ar kuru atstāts negrozīts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 22.aprīļa spriedums lietā Nr.C30 1711 08 (CA-505/21)) atzīto, autortiesības uz padomju laikā uzņemtajām filmām nepieder Latvijas valstij, izņemot ar Rolanda Kalniņa dāvinājumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Filmu studija “Trīs”” filmu blakustiesības kopskaitā 14 filmām, kuru blakustiesības Nacionālā kino centra personā pieder Latvijas valstij. Līdz ar to ir samazinājies Nacionālā kino centra filmu izrādīšanas tiesību izsniegšanas apjoms no 973 uz 14 filmām, kuru administrēšanas un izrādīšanas tiesību izsniegšana tiks aktualizēta ar MK noteikumu Nr.858 grozījumiem. Projekts paredz aktualizēt MK noteikumos Nr.495 noteikto metodiku, kādā Nacionālais kino centrs aprēķina maksu par filmu izmantošanu, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij, atbilstoši MK noteikumos Nr.333 noteiktajai metodikai.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktu institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Projekta mērķis ir aktualizēt MK noteikumus Nr.495, kas nosaka metodiku, kādā Nacionālais kino centrs aprēķina maksu par filmu izrādīšanas tiesībām, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder vai piekrīt valstij, kas būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Kultūras ministrija
  • Nacionālais kino centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi