Anotācija

Uz LKS-2020 ir nepieciešams transformēt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus, tai skaitā augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālos augstumu modeļus, nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpisko informāciju, inženiertīklu ģeotelpisko informāciju, augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju mērogā 1:500 (turpmāk – ADTI). Tāpat uz LKS-2020 nepieciešams transformēt arī pašreizējās 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk – TKS-93) karšu lapu dalījuma rāmjus, kurus veido LKS-92 TM taisnleņķa koordinātu tīkls.
Būtiskākā datu kopa, ko ietekmē koordinātu sistēmas modernizācija, ir ADTI, kuru uztur pašvaldības un Valsts zemes dienests, atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 281). Atbilstoši MK noteikumu Nr. 281 regulējumam ADTI dati tiek iegūti, uzturēti un to aprite notiek atsevišķu datņu veidā, kuru iedalījums atbilst TKS‑93. Lielā datu apjoma dēļ, TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā nereti notiek arī augstas izšķirtspējas ortofoto karšu un digitālo augstumu modeļu datu aprite.
Pēc datu transformācijas, apritē, vismaz līdz sešu mēnešu pārejas perioda beigām, parādīsies augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskie dati, kas būs abās koordinātu sistēmās - LKS-92 TM un LKS-2020 TM. Līdz ar to, lai varētu atšķirt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus starp abām sistēmām LKS-92 un LKS-2020, ir jānosaka, ka uz LKS-2020 transformētie dati atbilst citai topogrāfisko karšu sistēmai.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs arī nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpisko informāciju, kuras transformāciju būs jāveic izmantojot šo datu apstrādes programmatūrā pieejamo funkcionalitāti.
Nav paredzēts transformēt ģeotelpisko datu arhīvos esošos vēsturiskos datus, kas atbilst LKS-92, taču nepieciešamības gadījumā tie var tikt izmantoti.

LKS-2020 ieviešanas nodrošinājumam Ekspertu grupa ir sagatavojusi grozījumus MK Noteikumos Nr. 879, kas paredz izmaiņas attiecībā uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu, līdz ar to vispirms ir jāmaina tiesiskais regulējums ĢIL 11. panta trešajā attiecībā uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas formulējumu. Vienlaikus ĢIL 11. panta ceturtajā daļā tiek izslēgta norāde uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, jo modernās ģeotelpisko datu apstrādes tehnoloģijas jau nodrošina iespēju salīdzinoši vienkārši transformēt ģeotelpiskos datus starp dažādām ģeodēziskās atskaites sistēmām un kartogrāfiskām koordinātu sistēmām, t.sk. uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu. Lai nodrošinātu efektīvu ģeotelpisko datu apmaiņa starptautiskos projektos, kā arī sadarbībā ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un tās dalībvalstīm, citām starptautiskajām organizācijām un to dalībniekiem, ģeotelpisko datu transformācija uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu pamatā nav nepieciešama, līdz ar to attiecīgā ĢIL norma tiek izslēgta.

Attīstoties ģeodēzijas jomai pasaulē, pieaugot ģeodēzisko mērījumu precizitātei, notiekot izmaiņām apvidū zemes garozas vertikālo kustību rezultātā, uzlabojoties un mainoties ģeotelpisko datu apstrādes tehnoloģijām, nākotnē ir iespējama jauna Latvijas koordinātu sistēmas modernizācija, kā arī būs iespējams ieviest Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas realizāciju. Līdz ar to, ĢIL 11. panta trešajā daļā ir jānosaka precīzāks un mūsdienu realitātei atbilstošāks formulējums attiecībā uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu, paredzot, ka šīs sistēmas parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets (pašlaik minētā kārtība ir noteikta MK Noteikumos Nr. 879), kā arī jāprecizē 11. panta ceturtā daļa.

Likumprojekta pārejas noteikumos ir ietvertas normas, kas nosaka laika grafiku un pasākumus, kas veicami pārejai no LKS-92 uz LKS-2020, paredzot, ka LKS-2020 piemēro no 2025. gada 1. oktobra. Tā kā likumprojektā netiek lietoti termini “LKS-92” un “LKS-2020”, kas tiks definēti MK Noteikumos Nr. 879, tad likumprojektā tiek lietots vispārīgs formulējums – Eiropas Zemes atskaites sistēma.
Līdz 2025. gada 1. oktobrim informācijas sistēmās un datu bāzēs, kuras izmanto ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā, esošo informāciju LKS-92 pārrēķina uz LKS-2020.
Likumprojekts nosaka termiņus, līdz kuriem ir paredzēts pārejas posms pārejai uz LKS-2020 mērniecības darbu izpildei līdz 2025. gada 1. novembrim.

Ņemot vērā augstāk minēto, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz šādus ĢIL grozījumus:

11. pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Eiropas Zemes atskaites sistēmas, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas, Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas realizācijas Latvijas teritorijā un Latvijas topogrāfisko karšu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "kas transformējamas uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu".

Papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25. punktu šādā redakcijā:
"23. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā ar 2025. gada 1. oktobri izmanto jaunu Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā ".

"24. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantotajās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju, kas izteikta 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā, izsaka jaunā Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācijā ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. oktobrim".

"25. Mērniecības darbus, kas uzsākti līdz 2025. gada 1. oktobrim, līdz 2025. gada 1. novembrim var pabeigt 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā".

Saskaņā ar ĢIL 12. panta otro daļu Ģeodēziskās atskaites sistēmas realizācija ir ģeodēziskais tīkls, kura sastāvdaļas ir:
1) valsts ģeodēziskais tīkls;
2) vietējais ģeodēziskais tīkls.
Atbilstoši ĢIL 12. panta piektajai daļai Aģentūra izveido un uztur valsts ģeodēzisko tīklu, kā arī uztur Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē informāciju par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. Valsts ģeodēziskā tīkla datubāze ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa. Aģentūra ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas pārzinis. Savukārt, ĢIL 12. panta septītā daļa nosaka, ka vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā pašvaldība, kas aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem uzkrāj Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē. Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze ir ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa.
Pašreizējā situācijā vietējās pašvaldības aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem uzkrāj gan pašvaldības uzturētajās vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzēs, gan Aģentūras uzturētajā vietējā tīkla datubāzē, kas ir daļa no Aģentūras informācijas sistēmu infrastruktūras. Lai mazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar informācijas uzkrāšanu par vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kā arī ievērojot, ka vietējās pašvaldības pašas ir atbildīgas par minētās informācijas pareizību un izsekojamību, tad likumprojekts paredz noteikt, ka vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze turpmāk nav Aģentūras uzturētās ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa. Saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 497 grozījumiem, kas izstrādāti darba grupas ietvaros un tiks secīgi virzīti saskaņošanai pēc likumprojekta spēkā stāšanās, Aģentūra turpinās sniegt metodisko atbalstu vietējām pašvaldībām vietējā tīkla pilnveidošanā, ģeodēzisko datu atjaunošanā un ģeodēziskās informācijas apritē.

Ņemot vērā augstāk minēto, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz šādus ĢIL grozījumus:

12. pantā:
Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ģeodēziskās atskaites sistēmas realizācija ir valsts ģeodēziskais tīkls. Ģeotelpiskās informācijas iegūšanai var izmantot vietējo ģeodēzisko tīklu".

izslēgt septītās daļas otro teikumu.