Anotācija (ex-ante)

23-TA-2244: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Nolīgumu, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas." sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, lai pēc Nolīguma, kas saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju (turpmāk - UNCLOS) izstrādāts par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (turpmāk - Nolīgums), parakstīšanas Nolīgumu un likumprojektu iesniegtu Saeimā ratificēšanai atbilstoši Nolīguma 66.pantam, kā arī lai Ministru kabineta sēdes protokollēmumā noteiktu pilnvarojumu Latvijas Republikas  ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Apvienoto Nāciju Organizācijā (turpmāk – ANO) Sanitai Pavļutai-Deslandes parakstīt Nolīgumu 2023. gada 20. septembrī Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas laikā augsta līmeņa parakstīšanas ceremonijā.
Nolīguma galīgais teksts tika pieņemts ANO starpvaldību konferences 5.sesijā 2023. gada 19. jūnijā.
Atbilstoši ANO ģenerālsekretāra kā UNCLOS depozitārija 2023.gada 20.jūlija paziņojumam (C.N.203.2023.TREATIES-XXI.10 (Depositary Notification)) saskaņā ar Līguma 65.pantu Nolīgums tiek atvērts parakstīšanai 2023. gada 20. septembrī. Augsta līmeņa parakstīšanas ceremonija notiks ANO Ģenerālās asamblejas laikā.
Nolīgums Eiropas Savienības (ES) vārdā tiks parakstīts saskaņā ar Padomes lēmuma projektu par Līguma parakstīšanu ES vārdā. Lēmuma projektu Nr. .../2023/ES plānots apstiprināt Vispārējo lietu Padomē 2023. gada 19. septembrī, A daļā, bez diskusijām. Latvija atbalsta Nolīgumu, jo ES un Latvijas kļūšana par Nolīguma Pusi veicinās ES īstenotās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un pārvaldības pieejas saskaņotību jūru un okeānu teritorijās, kā arī stiprinās ES apņemšanos atbalstīt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē, kas ir saistoši arī Latvijai.
ES dalībvalstis savu kompetenci  par Nolīguma jautājumiem atbilstoši UNCLOS ir  deleģējušas ES (Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.)). Līdz šim ES ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas ir UNCLOS Puse UNCLOS 305. panta 1. punkta f) apakšpunkta un IX pielikuma 1. panta nozīmē. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantā ir izklāstīta procedūra, kā risināmas sarunas un noslēdzami nolīgumi starp ES un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Minētā panta 5. punktā paredzēts, ka Padome pēc Eiropas Komisijas kā sarunu vadītājas priekšlikuma pieņem lēmumu, ar kuru atļauj ES vārdā parakstīt nolīgumu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
1) Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā likumprojektu un Nolīgumu iesniegt Saeimā ratificēšanai atbilstoši Līguma 66.pantam;
2)Ministru kabinetam sēdes protokollēmumā noteikt pilnvarojumu Latvijas Republikas vārdā parakstīt Nolīgumu 2023. gada 20. septembrī Ņujorkā.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvija, tāpat kā ES, ir UNCLOS Puse. Latvija un ES ir arī 1994. gada 28. jūlija Nolīguma par UNCLOS XI daļas īstenošanu Puses, kā arī īstenošanas līguma par UNCLOS īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību.
Līguma izstrādes nepieciešamība. Okeānu (atklātās jūras) apsaimniekošana un pārvaldība pašreiz.
Jūru un okeānu pārvaldības un aizsardzības jautājumi ir virknes starptautisko konvenciju un organizāciju kompetencē. Tās apver globālo regulējumu jūrniecības (kuģošanas), zvejniecības un vides aizsardzības jomās, tomēr kopējais regulatīvais ietvars ir ļoti fragmentēts/ sadrumstalots un nespēj efektīvi risināt jaunos izaicinājumus, ar ko saskaras jūru un okeānu vide. Parasti spēkā esošais regulējums aptver tikai vienu konkrētu jomu, nozari vai arī to ģeogrāfiskais tvērums ir ierobežots (reģionāla pieeja). Šobrīd nav spēkā starptautiska mehānisma un globāla regulējuma, piemēram, aizsargājamo jūras teritoriju izveidošanai, ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai un jūras ģenētisko resursu izmantošanai teritorijās ārpus valsts jurisdikcijas. UNCLOS XII daļa nosaka  jūras vides aizsardzības principus un valstu pienākumus.
ANO Ģenerālā Asambleja (ĢA) pilda centrālo lomu attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas. Vienlaikus būtiska nozīme ir attiecīgo starptautisko organizāciju un valstu ieguldījumam to kompetences ietvaros, kas rada būtiskus šķēršļus koordinācijai un sadarbībai, kas nepieciešama efektīvai pārvaldībai. 2017.gadā pēc vairāk nekā 10 gadu ilga izpētes darba ANO dalībvalstis vienojās, ka starpvaldību konferences ietvaros nepieciešams izstrādāt jaunu juridiski saistošu dokumentu.
2017. gada 24. decembra Rezolūcijā 72/249 ANO ĢA nolēma ANO ietvaros sasaukt starpvaldību konferenci, kurā saskaņā ar UNCLOS izstrādātu starptautisku juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.
Nolīgums attiecas uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, t.i. uz atklāto jūru (visām jūras daļām, kuras neietilpst ne ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ne kādas valsts teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, ne arhipelāga valsts arhipelāga ūdeņos) un starptautisko jūras dzīļu teritorijās jeb Rajonu (UNCLOS XI daļa). Saskaņā ar UNCLOS 136.pantu Rajons un tā resursi ir cilvēces kopējais mantojums. Teritorijas, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, aizņem teju divas trešdaļas no pasaules okeāna platības un aptuveni 95 % no tā tilpuma, un tajās mīt bagātīga jūras bioloģiskā daudzveidība, kam ir ekoloģiska un sociālekonomiska nozīme un kas pakļauta aizvien pieaugošai cilvēka darbības un klimata pārmaiņu izraisītai ietekmei. Okeānos mīt miljoniem sugu, lielākajai daļai šo organismu nav radniecīgu sugu uz sauszemes.
ANO 1.Globālais jūras vides stāvokļa novērtējums (2015) ir zinātniskais pamatojums rīcībai globālā mērogā. Novērtējumā secināts, ka okeānu izturētspēja (spēja uzturēt cilvēka darbību un tās ietekmi) tuvojas savai robežai un ir nepieciešama nekavējoša rīcība globālā mērogā, lai aizsargātu to, ko vēl ir iespējams aizsargāt. Arvien pieaugošā okeāna ekonomiskā izmantošanas tendence bez visaptverošas pārvaldības sistēmas un bez rūpīgas kumulatīvās ietekmes novērtējuma uz jūras (okeāna) vidi rada savstarpēji konfliktējošu un kumulatīvu ietekmi uz jūras (okeānu) ekosistēmu. Kopš UNCLOS parakstīšanas 1982.gadā okeānu izmantošana pieaugusi eksponenciāli. Turpat 90% pasaules tirdzniecības tiek veikta pa jūrām un okeāniem, piekrastes zivju resursu samazināšanās dēļ ir pieaugusi zveja atklātā jūrā (tāljūras zveja), attīstās minerālo resursu ieguve (2017.gadā izsniegtas 28 licences Atlantijā, Klusajā okeānā un Indijas okeānā). Strauji attīstās jūras ģenētisko resursu ieguve (bioprospecting activities). Komunikācijas nodrošināšanai okeānus šķērso ap 1 miljonu km gari kabeļi. Minēto darbību izraisīto apdraudējumu papildina piesārņojums no sauszemes aktivitātēm, kā arī ūdens sasilšanu un paskābināšanos veicinošas CO2 emisijas.
Nolīgums aptver četras tematiskās jomas:
- jūras ģenētiskie resursi un ieguvumu taisnīga sadale (Nolīguma II.daļa);
- teritorijai specifiski pārvaldības rīki, tādi kā aizsargājamās jūras teritorijas (Nolīguma III.daļa);
- ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - IVN) (Nolīguma IV.daļa);
- spēju veidošana (kapacitātes celšana) un jūras tehnoloģiju nodošana (Nolīguma V.daļa).

Nolīgums operacionalizē  un konkretizē UNCLOS nostiprinātos vispārīgos principus un valstu pienākumus attiecībā uz jūras vides aizsardzību un saglabāšanu (UNCLOS XII daļa), jūras zinātnisko izpēti (UNCLOS XIII daļa) un jūras tehnoloģiju izstrādi un nodošanu (UNCLOS XIV daļa). Nolīgums ir pirmais globālais juridiskais ietvars bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai jūru teritorijās ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas. 
Nolīgumu, saskaņā ar tā 5.pantu, interpretē un piemēro tā, ka tas nekaitē attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, un tā, ka tas veicina saskaņotību un koordināciju ar minētajiem instrumentiem, satvariem un struktūrām. Nolīgumu interpretē un piemēro UNCLOS kontekstā un ar to saskanīgā veidā. Nekas šajā nolīgumā neskar UNCLOS noteiktās valstu tiesības, jurisdikciju un pienākumus, arī attiecībā uz ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu 200 jūras jūdžu robežās un aiz tās. Puses, saskaņā ar Nolīguma 8.pantu, piedaloties lēmumu pieņemšanā saskaņā ar citiem attiecīgiem tiesību instrumentiem, satvariem vai globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūrās, attiecīgi cenšas veicināt šā Nolīguma mērķu sasniegšanu. Tāpat arī, lai atbalstītu šā Nolīguma mērķu sasniegšanu, Puses veicina ar UNCLOS saderīgu starptautisko sadarbību jūras zinātniskajā pētniecībā un jūras tehnoloģiju izstrādē un nodošanā.
Nolīguma II.daļas „Jūras ģenētiskie resursi, arī godīga un taisnīga ieguvumu sadale“  noteikumus nepiemēro:  a) zvejai, ko reglamentē attiecīgās starptautiskās tiesības, un ar zveju saistītām darbībām; vai b) zivīm vai citiem dzīvajiem jūras resursiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir iegūti, zvejojot vai veicot citas ar zveju saistītas darbības teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izņemot gadījumus, kad šo zivju vai citu dzīvo jūras resursu izmantošanu reglamentē kā izmantošanu saskaņā ar šo daļu.
II.sadaļas  "Teritorijai specifiski pārvaldības rīki, tādi kā aizsargājamās jūras teritorijas" mērķis 1) ir saglabāt un ilgtspējīgi izmantot teritorijas, kam nepieciešama aizsardzība, arī izveidot teritorijai specifisku pārvaldības rīku visaptverošu sistēmu ar ekoloģiski reprezentatīviem un labi savienotiem aizsargājamo jūras teritoriju (turpmāk - AJT) tīkliem, kas ir ES un tās dalībvalstu, t.sk. Latvijas, noteicošais elements Nolīgumā. Attiecībā uz AJT, būtiska ir sadarbība un koordinācija ar citām attiecīgajām starptautiskajām organizācijām. 18.panta nosacījums, ka veidojot AJT, tajās neiekļauj nekādas teritorijas, kas ir valsts jurisdikcijā, un tos nevar izmantot par pamatu, lai izvirzītu vai noliegtu jebkādas pretenzijas uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju, arī attiecībā uz jebkādiem ar tām saistītiem strīdiem,  ir būtisks nosacījums, lai panāktu iecerēto Nolīguma universālo raksturu. 18.pants nodrošina, ka nekāds instruments vai pasākums, kas izstrādāts šīs sadaļas ietvaros, nevar tikt izmantots, lai pamatotu pretenzijas uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju.   
Attiecībā uz IVN - ar Nolīguma IV.daļu tiek konkretizēti UNCLOS 204. un 206.panta vispārīgie nosacījumi. Nolīgums nosaka pienākums veikt IVN plānotai darbībai ārpus valsts jurisdikcijas, gan piekrastes valsts jurisdikcijā (ja tā var potenciāli ietekmēt vidi ārpus valsts jurisdikcijas) un nodrošināt, ka IVN tiek ņemtas vērā gan individuālās, gan kumulatīvās ietekmes, kas var izraisīt būtisku piesārņojumu vai kā citādi negatīvi ietekmēt jūras vidi gan ārpus valsts jurisdikcijas gan piekrastes valsts jurisdikcijā.
Nolīguma teksts nav pretrunā ar attiecīgajiem ES noteikumiem un politikām tā aptvertajās jomās (vides politika, jūras transporta politika, kopējā zivsaimniecības politika, iekšējā tirgus politika, kopējā tirdzniecības politika, pētniecības un tehnoloģiju izstrādes politika, klimata politika un citas attiecīgās politikas) un ar saistītajiem divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem, kuros ES, kā arī tās dalībvalstis, tai skaitā, Latvija, jau ir Puses.
Nolīgums ir viena no ES starptautiskās okeānu pārvaldības darba kārtības prioritātēm (“Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”). Tā kā Nolīgums ir UNCLOS īstenošanas nolīgums un minētā konvencija jau ir daļa no ES acquis, tiek pilnībā ievērotas UNCLOS iestrādātās un ES acquis atspoguļotās tiesību normas un tiesību un pienākumu līdzsvars un ka sarunu iznākums ir pilnībā saderīgs ar UNCLOS.

Situācija Latvijā.
Latvija, citu starpā, ir arī šādu ANO konvenciju Puse:
- Vispārējās konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) un Kartahenas Protokola par bioloģisko drošību, kas pievienots konvencijai par bioloģisko daudzveidību. Tomēr Latvija nav ratificējusi CBD 2010. gada 29. oktobra Nagojas protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (turpmāk - Nagojas protokols). Latvijā ir veikts „Izvērtējums par Bioloģiskās daudzveidības konvencijas Nagojas Protokola ratificēšanu”, kurā sniegtas ekspertu rekomendācijas Nagojas Protokola ratificēšanai Latvijā, kas pamatotas ar pētījumu par aptvertajām nozarēm un normatīvā regulējuma izmaiņām. Vienlaikus Latvijai ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 511/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā. Attiecībā uz Regulas ģeogrāfisko piemērošanas jomu saistībā ar ģenētisko resursu izcelsmi, tad Regulu piemēro tikai attiecībā uz tiem ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības un attiecībā uz kuriem Protokola puse ir ieviesusi piekļuves un ieguvumu sadales pasākumus. Ģenētisko resursu izmantošanas likuma mērķis ir nodrošināt ģenētisko resursu tiesisku izmantošanu, nosakot kompetento iestādi Latvijā, atsevišķus ģenētisko resursu lietotāju pienākumus un atbildību par regulas Nr. 511/2014 prasību neievērošanu. Likumu piemēro ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām  zināšanām no ārvalstīm, kas ir Nagojas Protokola dalībvalstis;
-  Vispārējā konvencijas par klimata pārmaiņām un Parīzes Nolīguma klimata pārmaiņu ierobežošanai pēc 2020.gada.
Latvija ir 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada Protokolu (MARPOL konvencijas) Puse.

Latvija atbalsta Nolīgumu, jo kļūšana par Līguma Pusi veicinās ES īstenotās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un pārvaldības pieejas saskaņotību jūru un okeānu teritorijās, kā arī stiprinās ES apņemšanos atbalstīt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē. Nolīgums arī palīdzēs Latvijai līdz ar  citām ES  dalībvalstīm sasniegt 2022. gada decembrī CBD ietvaros pieņemtā globālā bioloģiskās daudzveidības satvara mērķus un mērķrādītājus, ieskaitot mērķi līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30% okeānu un jūru un to piekrastes teritoriju. Šobrīd Latvijā nav speciāla tiesiskā regulējuma Nolīguma jomās jūras vides, t.sk. bioloģiskās daudzveidības, saglabāšanai, aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai jūru teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. Īstenojot Nolīgumu, Latvija ievēros tā 8.pantā ietvertos nosacījumus, t.sk., piedaloties lēmumu pieņemšanā saskaņā ar citiem attiecīgiem tiesību instrumentiem, satvariem vai globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūrās, centīsies veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

Nolīgums stājas spēkā tā 68. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, t.i., 120 dienas pēc tam, kad deponēts sešdesmitais ratifikācijas, apstiprināšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokuments.
Latvija neplāno provizoriski piemērot Nolīgumu pirms tā spēkā stāšanās (šādu iespēju paredz Nolīguma 69. pants). 

Atrunas, paziņojumi vai deklarācijas.

Nolīguma 70.pants nosaka, ka attiecībā uz šo nolīgumu nevar izdarīt nekādas atrunas vai izņēmumus, ja vien tas nav skaidri atļauts citos šā nolīguma pantos. Saskaņā ar Nolīguma 10.panta 1.punktu, Nolīguma noteikumus nepiemēro retroaktīvi attiecībā uz darbībām, kas attiecas uz tādiem jūras ģenētiskajiem resursiem (turpmāk - JĢR) un tādu digitālo sekvenču informāciju (turpmāk - DSI) par JĢR ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, kuri savākti un ģenerēti pēc tam, kad šis nolīgums stājies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Vienlaikus šā punkta 1.punkta 2.teikums paplašina piemērošanas tvērumu, nosakot, ka Nolīgumu piemēro arī tādu JĢR un tādas DSI par JĢR ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās izmantošanai, kas savākti vai ģenerēti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, ja vien Puse, parakstot, ratificējot, apstiprinot, pieņemot šo nolīgumu vai pievienojoties tam, rakstiski nepiemēro 70. pantā paredzēto izņēmumu.  Nolīguma izstrādes gaitā ES un tās dalībvalstis stingri iestājās par to, ka nolīgumu nevar  piemērot ar atpakaļejošu spēku, t.sk., noteikumus attiecībā uz JĢR un DSI piemērošanu (it īpaši tas skartu fiziskas kolekcijas). Pamatojums ir izvairīties no pienākuma apgrūtināt šīs kolekcijas ar pienākumu identificēt ģeogrāfisko izcelsmi veciem paraugiem, par kuriem nav pieejami konkrēti metadati (piemēram, precīzs ievākšanas ģeogrāfiskais punkts - ārpus valsts jurisdikcijas vai tajā).Tomēr ES to neizdevās panākt. Tāpēc Padomes Jūras tiesību darba grupas ietvaros tiek apsvērta iespēja iesniegt deklarāciju par to, ka  Nolīguma noteikumus attiecībā uz JĢR un DSI no teritorijām ārpus valstu jurisdikcijas nepiemēro retroaktīvi. ES ietvaros vēl nav panākta galīgā vienošanās, bet deklarāciju iesniegtu pēc Nolīguma ratificēšanas un tā  būtu vispārīgi formulēta, piemēram, "Nolīguma 10.panta 1.punkta īstenošanā [ES/ valsts] paziņo, ka tā nepieļauj ar atpakaļejošu spēku piemērot II. daļas noteikumus attiecībā uz JĢR, tostarp godīgu un vienlīdzīgu ieguvumu sadali". Deklarācijas formulējums būtu starp dalībvalstīs savstarpēji koordinēts. Deklarācija būtu svarīga arī tāpēc, ka šobrīd vēl nav zināms, par kādiem ieguvumu sadales mehānismiem Pušu konference varētu lemt nākotnē. Lai gan nav informācijas, ka Latvija jūras teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas ievāktu JĢR vai arī tai būtu DSI par JĢR šajās teritorijās, tomēr, ievērojot piesardzības principu, Latvija, ratificējot Nolīgumu, varētu iesniegt paziņojumu par atrunu attiecībā uz 10.panta 1.punkta 2.teikumu. Ņemot vērā to, ka šobrīd ES ietvaros vēl nav panākta vienošanās par saskaņotu minētās deklarācijas formulējumu, tad likumprojekts tiktu papildināts ar attiecīgu punktu par deklarāciju likumprojekta turpmākās virzības procesā, pēc ES koordinācijas.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” līgumu bez pilnvarojuma var parakstīt tikai Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ārlietu ministrs. Pilnvarojums ir nepieciešams LR ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei ANO. Pastāvošajā tiesiskajā regulējumā nav noteikts pilnvarojums līguma parakstīšanai. Pēc Līguma parakstīšanas nepieciešams to ratificēt Saeimā.
Risinājuma apraksts
Ar Līgumu sasniedzamie mērķi un uzdevumi:
- Nolīgums ļaus labāk aizsargāt un pārvaldīt jūras bioloģisko daudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;
- Nolīgums ir trešais UNCLOS satvarā izstrādātais īstenošanas nolīgums, kura Puses ir ES un tās dalībvalstis. Ar šo Nolīgumu UNCLOS tiks salāgots ar norisēm un problēmām, kas kopš UNCLOS noslēgšanas 1982. gadā radušās saistībā ar jūras biodaudzveidību. Arvien pieaugošā okeāna ekonomiskā izmantošanas tendence bez visaptverošas pārvaldības sistēmas un bez rūpīgas kumulatīvās ietekmes novērtējuma rada savstarpēji konfliktējošu un kumulatīvu ietekmi uz jūras (okeānu) ekosistēmu;
- Nolīgums atbalstīs ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, sasniegšanu, it īpaši tās 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (“Dzīvība zem ūdens”) - saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus;
- Nolīgums palīdzēs arī sasniegt mērķus un mērķrādītājus, kas noteikti 2022. gada Kunmingas-Monreālas globālajā bioloģiskās daudzveidības satvarā, īpaši līdz 2030. gadam nodrošināt, ka vismaz 30% no pasaules sauszemes teritorijām, iekšzemes ūdeņiem, piekrastes zonām un okeāniem tiek faktiski saglabāti un pārvaldīti.
- Turklāt Nolīgums atbalstīs ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes nolīguma īstenošanu.
Ar Nolīguma parakstīšanu Latvija pauž atbalstu Nolīguma ratifikācijai. Ratificējot Nolīgumu, Latvija kļūs par Nolīguma Pusi, tāpat arī Eiropas Savienība kļūs par Nolīguma Pusi pēc ratifikācijas instrumenta iesniegšanas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Lai izstrādātu šo nolīgumu, ES un tās dalībvalstis kopš 2004. gada ir iesaistījušās starptautiskā procesā, kurš norisinājās ANO ietvaros. 
Nolīguma izstrādes sarunu procesā tika panākts ES un tās dalībvalstu izvirzītais mērķis:
- izstrādāt universālu, mērķtiecīgu, efektīvu, praktiski īstenojamu un uz nākotni vērstu juridiski saistošu UNCLOS īstenošanas līgumu, juridisku ietvaru, kas definē nosacījumus cilvēka darbību veikšanai jūras un okeānu teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas;
- ieviest praksē, tostarp izstrādājot standartus un mehānismus, UNCLOS noteiktos vispārīgos principus jūras vides aizsardzībai un saglabāšanai attiecībā uz bioloģisko daudzveidību teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas;
- veicināt starpnozaru koordināciju un sadarbību starp kompetentajām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām un attiecīgajiem instrumentiem;
- veicināt jūras zinātnisko pētniecību un spēju veidošanu, kā arī jūras tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties uz vajadzībām, lai atbalstītu ietekmes novērtējuma mērķu sasniegšanu;
- piemērot attiecīgos starptautisko vides tiesību jēdzienus un principus teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas: sadarbības principu, piesardzības principu, ekosistēmas pieeju, principu "piesārņotājs maksā", labāko pieejamo zinātnisko datu izmantošanu un pārredzamību;
- nodrošināt, ka valstis, kas ir Nolīguma puses, strādās un sadarbosies citos attiecīgos starptautiskos forumos, lai veicinātu šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.
2022.gada 11.februārī “Viena okeāna samitā” (One Ocean Summit) Brestā, Francijā tika dibināta Augstu ambīciju koalīcija (High Ambition Coalition/ HAC). Koalīcija apvieno valstis, kas ir apņēmušās visaugstākajā politiskajā līmenī panākt vērienīgu iznākumu ANO sarunās par Nolīgumu (“Atklātās jūras līgumu”). Koalīcijā šobrīd ir 52 valstis, tajā skaitā ES un tās 27 dalībvalstis. ES vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs 2023.gada 24.jūlijā ir izplatījis aicinājumu (Ref. mare.b.1 (2023) 6473361) HAC valstu attiecīgajiem ministriem parakstīt un ratificēt Līgumu.  
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums ikgadējās iemaksas veikšanai Nolīguma budžetā nav paredzēts 2023.gada valsts budžetā, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvarā. Šobrīd nav iespējams aizpildīt anotācijas 3.punkta 1.-5.apakšpunktā prasīto informāciju, kā arī veikt detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu, jo kamēr Nolīgums nav stājies spēkā globāli (saskaņā ar tā 68.pantu) nav zināms arī Latvijas kā Nolīguma potenciālās Puses ikgadējās iemaksas apmērs, kas tiks aprēķināts, pamatojoties uz ANO skalu (Nolīguma 52.panta 2.punkts). Nolīguma īstenošanas institucionālās izmaksas (t.i. Nolīguma Pušu ikgadējās iemaksas budžetā) Latvijai būs zināmas tikai pēc pirmās Pušu konferences, kurā būs jāvienojas par nolīguma pirmo budžetu (Nolīguma 47.panta 6.punkta e) apakšpunkts). Līdz ar to šobrīd nav iespējams prognozēt, sākot ar kuru gadu būs jāparedz finansējums no valsts pamatbudžeta un kādā apmērā. 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav paredzētas. Nolīguma koordināciju esošā budžeta robežās nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Cita informācija
Pēc Nolīguma spēkā stāšanās globālā līmenī, atbilstoši tā 68.pantam, Latvijai Nolīguma īstenošanas institucionālajā budžetā būs jāveic iemaksa, kas tiks aprēķināta, pamatojoties uz ANO skalu. Nolīguma īstenošanas institucionālās izmaksas būs zināmas tikai pēc pirmās Pušu konferences, kurā Pusēm jāvienojas par līguma pirmo budžetu. Sagaidāms, ka turpmākajos gados nebūs ietekmes uz Latvijas valsts budžetu, jo Nolīgums vēl nebūs stājies spēkā globāli. Ar Nolīgumu tiek izveidota īpaša institucionāla struktūra, kurā ietilpst sekretariāts, zinātniskā un tehniskā struktūra, koordinācijas mehānisms, Spēju veidošanas un tehnoloģiju nodošanas komiteja un Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja. Šo institūciju izmaksas starp visām līguma Pusēm tiks sadalītas, pamatojoties uz ANO skalu.
ES un tās dalībvalstu koordinācijas ietvaros Nolīguma izstrādes procesā tika neformāli lēsts, ka ikgadējā iemaksa Nolīguma budžetā varētu līdzināties ikgadējai iemaksai 1992.gada ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) budžetā. 2022.gadā Latvijas iemaksa CBD budžetā bija 7269 USD, bet iemaksa CBD Kartahenas protokola par biodrošību budžetā 1664 USD. Ikgadējā iemaksa Nolīguma budžetā, tāpat kā CBD gadījumā, tiks veikta no valsts budžeta apakšprogrammas 21.13.00 "Nozares vides projekti" esošā budžeta ietvaros, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu.
Nolīguma 52.panta 4.punkts paredz izveidot mehānismu finanšu resursu nodrošināšanai, kas ietver a) brīvprātīgu trasta fondu (attīstības valstu līdzdalības atbalstam), b) īpašu fondu, kurā Puses iemaksas likme ir 50 % no attiecīgajai Pusei aprēķinātās iemaksas budžetā (šādu maksājumu turpina veikt, līdz Pušu konference pieņem lēmumu saskaņā ar 14.panta 7. punktu), c) Pasaules Vides fonda Trasta fondu (GEF). Nākotnē Nolīguma īstenošana, iespējams, radīs vajadzības pēc finansējuma, kas būtu izlietojams attīstības valstu atbalstam, lai veidotu spējas attīstības valstīs un palīdzētu jūras tehnoloģiju nodošanā, kā arī tam, lai gūtu zinātniskās zināšanas, kādas vajadzīgas, piemēram, aizsargājamo jūras teritoriju izveidei, uzraudzībai un izskatīšanai. Potenciālās izmaksas pasaules mērogā tiks savlaicīgi aplēstas Līguma satvarā.
Latvijā nav speciāla tiesiskā regulējuma Nolīguma jomās jūras vides, t.sk. bioloģiskās daudzveidības, saglabāšanai, aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai jūru teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Nolīgums, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.
Apraksts
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
Likumprojekts veicinās UNCLOS nostiprināto vispārīgo principu un valsts pienākumu attiecībā uz jūras vides, tai skaitā, bioloģiskās daudzveidības, aizsardzību un saglabāšanu (UNCLOS XII daļa), kā arī jūras zinātnisko izpēti (UNCLOS XIII daļa). Likumprojekts veicinās arī jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē, kā arī īstenot Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības CBD ietvaros, tai skaitā, sasniegt 2022. gada Kunmingas–Monreālas globālā bioloģiskās daudzveidības satvara mērķi līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30% okeānu un jūru un to piekrastes teritoriju, ieskaitot zinātniski pamatotu aizsargājamu jūras teritoriju izveidi.

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Nolīgums, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Puses veic leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šā nolīguma īstenošanu.
53.pants "Īstenošana"
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
Ar nolīgumu uzņemtās saistības, citu starpā, tiks īstenotas, ievērojot nolīguma 8.pantā ietvertos nosacījumus, t.sk., piedaloties lēmumu pieņemšanā saskaņā ar citiem attiecīgiem tiesību instrumentiem, satvariem vai globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūrās, centīsies veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
Anotācijas 5. sadaļa tiks papildināta un precizēta turpmākā likumprojekta izstrādes un virzības gaitā, ņemot vērā protokollēmuma 4.punktā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai doto uzdevumu pēc nolīguma parakstīšanas iesniegt  aktualizēto anotāciju.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā. Sabiedrības pārstāvji ir informēti par iespēju līdzdarboties, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē www.varam.gov.lvSaskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par likumprojektu. Sabiedrības pārstāvji ir informēti par iespēju līdzdarboties, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē www.varam.gov.lv .
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrībai tiks dota iespēja iepazīties ar likumprojektu un protokollēmuma projektu. Sabiedrības līdzdalības rezultāti šobrīd vēl nav zināmi.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ārlietu ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nolīgumam ir pozitīva ietekme uz  atklātās jūras un pasaules okeānu vidi un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk