24-TA-455: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 667 "Adopcijas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 667 "Adopcijas kārtība" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Labklājības ministrijas (turpmāk – ministrija) iniciatīvas saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL) 31. panta otro daļu, lai pilnveidotu kārtību, kādā adoptējami bērni.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot adopcijas kārtību attiecībā uz bāriņtiesu pienākumiem, aizstāvot adoptējama bērna personiskās intereses un tiesības, personas piemērotības adoptētāja statusam izvērtēšanu, pirmsadopcijas un pēcadopcijas uzraudzību, kā arī adoptētāja mācību programmas saturu un tās apguves nosacījumiem, personai veicamajām darbībām pirms un pēc adoptētāja statusa ieguves, kā arī veikt citus redakcionāla rakstura precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Skat. sadaļu “Problēmas un risinājumi”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Bērnu tiesību konvencija) 12. pantā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Turklāt šajā konvencijā nostiprinātajam bērna uzskatu respektēšanas principam ir nozīme, nosakot, kādas ir bērna vislabākās intereses konkrētajā situācijā. Lai īstenotu minētās tiesības, būtiski, lai bērna viedoklis par adopciju tiktu noskaidrots pilnvērtīgi un vispusīgi. Svarīgi, lai pirms viedokļa noskaidrošanas bērnam saprotamā valodā atbilstoši bērna sapratnes līmenim izskaidrotu, ko nozīmē adopcija, kāda ir tās būtība, kā adopcija potenciāli varētu ietekmēt viņa turpmāko dzīvi, tajā skaitā bērna attiecības un iespējas uzturēt kontaktus ar radiniekiem un citām bērnam tuvām personām u.c. Atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1037 “Bāriņtiesas darbības noteikumi” 42. punktā noteiktajam bērna viedokli bāriņtiesa noformē rakstiski. Tādējādi bērna viedoklis fiksējams rakstveidā noformēta sarunas protokola veidā vai pārskata veidā, ja viedoklis noskaidrots neverbālās saziņas formā. Ja bērna veselības vai attīstības dēļ, mazā vecuma dēļ vai citu apstākļu dēļ (piemēram, bērns nevēlējās paust viedokli) viedokli noskaidrot nav iespējams, bāriņtiesai jāfiksē apstākļi, kādēļ nav iespējams noskaidrot bērna viedokli.
Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 667 "Adopcijas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 667) 9. punktā noteikts, ka pēc adoptējamā bērna viedokļa noskaidrošanas informāciju par adoptējamo bērnu ministrijai sniedz bērnu aprūpes iestādes un bāriņtiesas [..]. Minētā norma nenosaka, kam jāskaidro bērna viedoklis par adopciju. Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) izstrādātajā metodisko materiālu apkopojumā “Rokasgrāmata bāriņtiesām”[1] uzsvērts, ka bērna viedokli par iespējamo adopciju, ņemot vērā viņa vecumu un briedumu, skaidro bāriņtiesa, nevis bērna ārpusģimenes aprūpes sniedzējs. Bāriņtiesai, noskaidrojot bērna viedokli, jāievēro minētajā informatīvajā materiālā sniegtos vispārīgos ieteikumus attiecībā uz bērna viedokļa noskaidrošanu. Tomēr praksē nereti tiek konstatēti gadījumi, kad bērna viedokli jautājumā par adopciju skaidrojusi, piemēram, audžuģimene vai bērnu aprūpes iestāde, līdz ar to bērna viedoklis nav atbilstoši fiksēts vai arī bāriņtiesai nav bijusi iespēja pārliecināties, vai bērnam izskaidrota adopcijas būtība un attiecīgs viedoklis noskaidrots pienācīgi. Tāpat MK noteikumi Nr. 667 šobrīd neparedz, kurā brīdī un kādā termiņā bērna viedoklis par adopciju skaidrojams. Būtiski paredzēt, ka bērna viedoklis skaidrojams pēc tam, kad bērns kļuvis adoptējams. Par adoptējamu bērnu uzskatāms bērns, kura vecāki devuši piekrišanu bērna adopcijai, vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas bērna aizgādības tiesības, bērna vecāki ir miruši, bērna vecāki vai viņu dzīvesvieta nav zināma vai aizbildnis devis piekrišanu bērna adopcijai, ja bērns atrodas aizbildnībā. Ņemot vērā, ka aizbildnībā esošu bērnu var adoptēt tikai ar aizbildņa piekrišanu, nosakāms, ka aizbildnībā nodota bērna viedoklis skaidrojams pēc aizbildņa piekrišanas bērna adopcijai citā ģimenē.
[1] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2. sējums, 210. lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 667 "Adopcijas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 667) 9. punktā noteikts, ka pēc adoptējamā bērna viedokļa noskaidrošanas informāciju par adoptējamo bērnu ministrijai sniedz bērnu aprūpes iestādes un bāriņtiesas [..]. Minētā norma nenosaka, kam jāskaidro bērna viedoklis par adopciju. Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) izstrādātajā metodisko materiālu apkopojumā “Rokasgrāmata bāriņtiesām”[1] uzsvērts, ka bērna viedokli par iespējamo adopciju, ņemot vērā viņa vecumu un briedumu, skaidro bāriņtiesa, nevis bērna ārpusģimenes aprūpes sniedzējs. Bāriņtiesai, noskaidrojot bērna viedokli, jāievēro minētajā informatīvajā materiālā sniegtos vispārīgos ieteikumus attiecībā uz bērna viedokļa noskaidrošanu. Tomēr praksē nereti tiek konstatēti gadījumi, kad bērna viedokli jautājumā par adopciju skaidrojusi, piemēram, audžuģimene vai bērnu aprūpes iestāde, līdz ar to bērna viedoklis nav atbilstoši fiksēts vai arī bāriņtiesai nav bijusi iespēja pārliecināties, vai bērnam izskaidrota adopcijas būtība un attiecīgs viedoklis noskaidrots pienācīgi. Tāpat MK noteikumi Nr. 667 šobrīd neparedz, kurā brīdī un kādā termiņā bērna viedoklis par adopciju skaidrojams. Būtiski paredzēt, ka bērna viedoklis skaidrojams pēc tam, kad bērns kļuvis adoptējams. Par adoptējamu bērnu uzskatāms bērns, kura vecāki devuši piekrišanu bērna adopcijai, vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas bērna aizgādības tiesības, bērna vecāki ir miruši, bērna vecāki vai viņu dzīvesvieta nav zināma vai aizbildnis devis piekrišanu bērna adopcijai, ja bērns atrodas aizbildnībā. Ņemot vērā, ka aizbildnībā esošu bērnu var adoptēt tikai ar aizbildņa piekrišanu, nosakāms, ka aizbildnībā nodota bērna viedoklis skaidrojams pēc aizbildņa piekrišanas bērna adopcijai citā ģimenē.
[1] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2. sējums, 210. lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
Risinājuma apraksts
Lai precizētu, kurš un kurā brīdī savas kompetences ietvaros skaidro bērna viedokli par adopciju, kā arī sekmētu, ka bērna viedoklis par adopciju tiek noskaidrots pilnvērtīgi un vispusīgi, kā arī bērna interesēm atbilstošā veidā, MK noteikumus Nr. 667 paredzēts papildināt ar 8.1 punktu, nosakot, ka tad, ja bērns ir kļuvis adoptējams, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, 15 darbdienu laikā noskaidro adoptējamā bērna viedokli par adopciju un noformē sarunas protokolu. Ja bērnam ir iecelts aizbildnis, bērna viedokli noskaidro 15 darbdienu laikā pēc tam, kad aizbildnis ir piekritis bērna adopcijai citā ģimenē. Ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē, sarunas protokola norakstu nekavējoties nosūta tās vadītājam. Sarunas protokola nosūtīšana būtiska, ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr. 667 paredz, ka gadījumā, ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē, tā vadītājs informāciju par adoptējamo bērnu ministrijai sniedz, aizpildot adoptējamā bērna uzskaites lapu.
Problēmas apraksts
Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – Civillikums) 165. pantā noteikts, ka adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. Bāriņtiesu likuma 34. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka bāriņtiesa lemj par brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos. Lēmums par bērnu savstarpēju šķiršanu adopcijas gadījumā satur informāciju, kādus apstākļus bāriņtiesa vērtējusi un ņēmusi vērā, šķirot bērnus, piemēram, informāciju par bērnu personiskajām attiecībām, kā arī citus aspektus, kas bērnu šķiršanas gadījumā var ietekmēt brāļu un māsu labākās intereses.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 30. un 70. punktā noteiktajam adoptētājiem informāciju par adoptējamiem sniedz ministrija, tiklīdz kļūst zināms, ka bērnam tiek meklēti adoptētāji. Tādējādi, ja bērnam ir brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas), pirms informācijas sniegšanas adoptētājiem par adoptējamu bērnu, ministrijai ir būtiski pārliecināties, vai bērns adoptējams viens pats vai kopā ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām), ko apliecina bāriņtiesas lēmums par bērnu šķiršanu adopcijas gadījumā. Praksē minētais lēmums tiek sūtīts ministrijai. Attiecīgā norma nav nostiprināta normatīvajā regulējumā.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 30. un 70. punktā noteiktajam adoptētājiem informāciju par adoptējamiem sniedz ministrija, tiklīdz kļūst zināms, ka bērnam tiek meklēti adoptētāji. Tādējādi, ja bērnam ir brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas), pirms informācijas sniegšanas adoptētājiem par adoptējamu bērnu, ministrijai ir būtiski pārliecināties, vai bērns adoptējams viens pats vai kopā ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām), ko apliecina bāriņtiesas lēmums par bērnu šķiršanu adopcijas gadījumā. Praksē minētais lēmums tiek sūtīts ministrijai. Attiecīgā norma nav nostiprināta normatīvajā regulējumā.
Risinājuma apraksts
Adopcijas procesa organizēšanas ietvaros, lai ministrija varētu pārliecināties, ka juridiski nepastāv šķēršļi bērna adopcijai, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 667 9. punktu, nosakot, ka gadījumos, ja bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos, bērna uzskaites lapai pievieno minētā lēmuma norakstu. Savukārt, ja minētais lēmums ir pieņemts pēc bērna uzskaites lapas iesniegšanas ministrijai, bāriņtiesa tā norakstu nosūta ministrijai 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 667 21. punktā noteikts, ka adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt bāriņtiesā ne agrāk kā gadu pēc tam, kad stājies spēkā spriedums par adopcijas apstiprināšanu [..]. Minētais termiņš paredzēts, lai pēc pirmā bērna adopcijas būtu pietiekams laiks izveidot bērna un vecāka attiecības. Tomēr, ņemot vērā ģimenes izpētei nepieciešamo laiku (līdz 6 mēneši), kā arī informācijas gaidīšanas laiku adoptētājam par adoptējamiem bērniem (ja adoptētājs vēlas adoptēt bērnu līdz 5 gadu vecumam, informāciju par bērnu jāgaida līdz trīs gadiem, bet, ja tiek izvirzītas specifiskas prasības, piemēram, praktiski vesels bērns, konkrēts dzimums (meitene) nereti ilgāk) šo noteikumu 21. punktā norādīto termiņu nepieciešams mainīt, lai netiktu kavēta otra bērna ienākšana ģimenē. Turklāt adopcijas process praksē tāpat lielākoties netiktu uzsākts ātrāk par gadu, ievērojot sešu mēnešu izpētes periodu, kā arī informācijas gaidīšanas laiku par bērniem.
Vienlaikus šo noteikumu 21. punktā paredzēts izņēmuma gadījums, kad adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt, negaidot gadu pēc adopcijas apstiprināšanas, proti, ja adoptētājs vēlas adoptēt adoptētā bērna bioloģisko brāli (pusbrāli) vai bioloģisko māsu (pusmāsu), vai bērnu, kurš dzīvo ar adoptētājiem nedalītā saimniecībā, un [..] bāriņtiesa ir atzinusi, ka nākamā bērna adopcija šajā ģimenē atbilst adoptējamā bērna interesēm. Adopcijas procesa rezultātā var tikt ietekmēti citi bērni. [..]. Adopcija, kas būtu pretrunā citu ģimenes bērnu interesēm, būtu grūti savienojama ar Bērnu tiesību Konvencijas principiem[1]. Tādējādi konkrētajā gadījumā bāriņtiesai būtiski vērtēt ne tikai nākamā adoptējamā bērna intereses, bet arī jau adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojoša bērna intereses, piemēram, bioloģiskā bērna intereses.
[1] Hodgina R., Ņūvels P. Rokasgrāmata „Konvencijas par bērnam tiesībām ieviešanas praksē”. Apvienoto Nāciju Bērnu Fonds (UNICEF), 2002., 296. lpp.
Vienlaikus šo noteikumu 21. punktā paredzēts izņēmuma gadījums, kad adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt, negaidot gadu pēc adopcijas apstiprināšanas, proti, ja adoptētājs vēlas adoptēt adoptētā bērna bioloģisko brāli (pusbrāli) vai bioloģisko māsu (pusmāsu), vai bērnu, kurš dzīvo ar adoptētājiem nedalītā saimniecībā, un [..] bāriņtiesa ir atzinusi, ka nākamā bērna adopcija šajā ģimenē atbilst adoptējamā bērna interesēm. Adopcijas procesa rezultātā var tikt ietekmēti citi bērni. [..]. Adopcija, kas būtu pretrunā citu ģimenes bērnu interesēm, būtu grūti savienojama ar Bērnu tiesību Konvencijas principiem[1]. Tādējādi konkrētajā gadījumā bāriņtiesai būtiski vērtēt ne tikai nākamā adoptējamā bērna intereses, bet arī jau adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojoša bērna intereses, piemēram, bioloģiskā bērna intereses.
[1] Hodgina R., Ņūvels P. Rokasgrāmata „Konvencijas par bērnam tiesībām ieviešanas praksē”. Apvienoto Nāciju Bērnu Fonds (UNICEF), 2002., 296. lpp.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 667 21. punktā aizstāt vārdu “gadu” ar vārdiem “sešus mēnešus”, paredzot, ka turpmāk adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt bāriņtiesā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā spriedums par adopcijas apstiprināšanu. Vienlaikus paredzēts MK noteikumu Nr. 667 21. punktā aizstāt vārdus “adoptējamā bērna interesēm” ar vārdiem “adoptējamā, adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojoša bērna interesēm, nosakot bāriņtiesas kompetenci vērtēt arī citu ģimenē esošo bērnu intereses. Ņemot vērā, ka attiecīgs bērnu tiesību interešu izvērtējums bāriņtiesai veicams konkrētā adopcijas procesa ietvaros un aptver informāciju par to, vai nepastāv šķēršļi nākamā bērna adopcijai, raugoties tajā skaitā no citu bērnu interešu ievērošanas viedokļa, paredzēts, ka bāriņtiesa vienā lēmumā lemj par to, vai nākamā bērna adopcija konkrētā ģimenē atbilst adoptējamā, adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojoša bērna interesēm, proti, nav nepieciešams pieņemt lēmumu par katru bērnu atsevišķi.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 667 23. punktā noteikts, kādas darbības bāriņtiesa veic pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas.
1) MK noteikumu Nr. 667 23.7. apakšpunktā noteikts, ka bāriņtiesa nosūta personu pie psihologa, kurš ir ieguvis vismaz maģistra grādu psiholoģijā un kura profesionālā darbība bērnu un ģimenes izpētē ir vismaz piecus gadus ilga, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai (norma stājusies spēkā 2018. gada 8. novembrī). BTAL 5.2 panta pirmajā daļā noteiktas prasības psihologam, kurš sniedz atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem bāriņtiesai lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību. Proti, minētajās lietās psihologa atzinumu ir tiesīgs sniegt psihologs, kurš sertificēts klīniskās un veselības psiholoģijas vai juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā un kuram ir triju gadu profesionālā darbība bērnu vai ģimeņu izpētē (norma stājusies spēkā 2021. gada 8. decembrī). Ievērojot minēto, MK noteikumu Nr. 667 23.7. apakšpunktā noteiktās prasības psihologam neatbilst BTAL noteiktajam. Tomēr, ņemot vērā, ka vispārīgās prasības psihologam paredzētas BTAL, nav nepieciešams dublēt attiecīgu normu MK noteikumos Nr. 667.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 23.7. apakšpunktā noteiktajam bāriņtiesa nosūta personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai. Psihologu sertifikācijas padomes 2024.gada 30.aprīļa atzinumā Nr.PSP-2e/107 (turpmāk – Psihologu sertifikācijas padomes atzinums)informēts, ka psihologs nevar sniegt atzinumu par personas piemērotību adopcijai, tas pārsniedz psihologa kompetences robežas. Psiholoģiskās izpētes ietvaros tiek izvērtēti psiholoģiskie faktori, kas var sekmēt vai radīt riskus adoptējamā bērna veiksmīgai ienākšanai ģimenē, turpmāko attiecību veidošanai ar bērnu u.c. Psiholoģiskās izpētes rezultāti ir palīdzoši, lai iegūtu informāciju par adoptētāju personības psiholoģiskajiem aspektiem un palīdzētu kompetentajai institūcijai pieņemt lēmumu par personas piemērotību adoptētāja statusam. Tādējādi ministrija konstatējusi nepieciešamību grozīt minēto normu, ievērojot Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā norādīto informāciju.
Šobrīd normatīvais regulējums konkrēti nenosaka, pie kāda psihologa bāriņtiesa nosūta personu, tādējādi praksē iespējami gadījumi, kad persona izsaka vēlmi sadarboties ar sev vēlamu psihologu. Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – atbalsta centra noteikumi) 12.3., 12.5.1, 12.13.apakšpunktā noteiktajam ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri (turpmāk – atbalsta centri) nodrošina mācības potenciālajiem adoptētājiem, iesniedz bāriņtiesā adoptētāja raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, nodrošina psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem [..], kā arī pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniedz atzinumu. Ievērojot minēto, potenciālā adoptētāja nosūtīšana pie atbalsta centra nodrošinātā psihologa sekmētu efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar bāriņtiesu, informācijas apjomā līdzvērtīgas dokumentācijas saņemšanu bāriņtiesās no atbalsta centriem par personām, kuras vēlas iegūt adoptētāja statusu, kā arī atbalsta centru vienotu praksi attiecīgas dokumentācijas sagatavošanā. Potenciālā adoptētāja raksturojuma sagatavošanai nepieciešamā informācija tajā skaitā iegūstama psiholoģiskās izpētes laikā un informāciju par personas raksturojumu praksē nereti aizpilda psihologs, kas veicis ģimenes psiholoģisko izpēti. Tādējādi tas, ka persona atbalsta centrā apmeklē gan psihologu psiholoģiskās izpētes veikšanai, gan iziet apmācības, sekmē vispusīgākas un kvalitatīvākas informācijas ieguvi par potenciālo adoptētāju, kas būtiska bāriņtiesai personas izvērtēšanas procesā.
Turklāt psiholoģiskās izpētes nodrošināšana un attiecīga atzinuma sniegšana tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi no resursu efektīvas izmantošanas viedokļa racionāli ir pašvaldības finanšu resursus izmantot citu bāriņtiesas funkciju īstenošanas ietvaros, proti, pakalpojumiem, kas netiek finansēti no valsts. Proti, arī citu kategoriju lietās nepieciešama un būtiska bāriņtiesas psihologa vai cita speciālista piesaiste, piemēram, izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai vai konstatējot pārkāpumus aizbildņa rīcībā, sniedzot atzinumu tiesai lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām ar bērnu, izskatot vecāku domstarpību lietas, lemjot par iespējamu brāļu un māsu šķiršanu adopcijas gadījumā vai personisku attiecību un kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu bērnam ar vecākiem, citiem radiniekiem u.c. Tāpat bāriņtiesas psihologa pakalpojumi izmantojami, veicot saskarsmes personas pienākumus. Tādējādi būtu jāparedz, ka persona tiek nosūtīta pie atbalsta centra nodrošinātā psihologa, lai saņemtu attiecīgu atzinumu. Tomēr, lai mazinātu iespējamos interešu konflikta riskus gadījumā, ja pieļaujams nosūtīt personu tikai pie atbalsta centra psihologa, jāparedz bāriņtiesas izvēles iespējas nosūtīt personu arī pie psihologa bāriņtiesā.
2) MK noteikumu Nr. 667 23.8. apakšpunktā noteikts, ka bāriņtiesa nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu. Vienlaikus noteikts, ka atkārtota mācību programmas apguve nav nepieciešama, ja persona vēlas adoptēt nākamo bērnu vai audžuģimene vēlas adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu. Minētais izņēmums attiecībā uz audžuģimenēm paredzēts, ņemot vērā, ka audžuģimeņu apmācību programma aptver līdzvērtīgu kompetenču apguvi. 2023.gada 1.aprīlī stājās spēkā 2023. gada 28. marta noteikumi Nr. 147 “Noteikumi par aizbildņu mācību programmu” (turpmāk – noteikumi par aizbildņu mācību programmu), kuri paredz aizbildņu pienākumu apgūt apmācības. Mācību programmu neapgūst persona, kura apguvusi adoptētāja mācību programmu. Šobrīd MK noteikumu Nr. 667 23.8. apakšpunktā paredzēts, ja persona savulaik apguvusi apmācības un adoptējusi bērnu, tā apmācības neapgūst atkārtoti, ja vēlas adoptēt nākamo bērnu neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis pēc pirmā adopcijas procesa. Savukārt attiecībā uz gadījumiem, ja persona apguvusi apmācību programmu, bet nav uzsākusi bērna adopcijas procesu (laikā, kamēr spēkā bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju), nav paredzēti izņēmuma gadījumi, proti, nav noteikts, ka persona var neapgūt apmācības. Tādējādi konstatēta nepieciešamība precizēt normu, nosakot, kuros gadījumos nav jāapgūst mācību programma. Vienlaikus, ņemot vērā, ka adoptējamā bērna interesēs ir, lai potenciālajam adoptētājam būtu pēc iespējas pilnvērtīgākas zināšanas un prasmes bērna aprūpei un audzināšanai, būtu jāparedz bāriņtiesas tiesības tomēr nosūtīt personu atkārtoti uz apmācībām gadījumā, ja persona mācību programmu (adoptētāja, aizbildņu, audžuģimenes) apguvusi agrāk, un bāriņtiesa konstatējusi šādu nepieciešamību, piemēram, konstatēti iespējamie šķēršļi nākamā bērna adopcijai (izbeigtas pirmsadopcijas aprūpes gadījumā), riski bērna aprūpē (aizbildnis vēlas adoptēt bērnu), ir pagājis ilgs laiks kopš pirmreizējas mācību programmas apguves, persona pati izteikusi šādu vēlmi u.c. Tāpat, ņemot vērā, ka līdz šim atkārtota adoptētāja mācību programma nebija jāapgūst personai, kura vēlējās adoptēt nākamo bērnu, kā arī audžuģimenei, kura vēlējās adoptēt audžuģimenē ievietoto bērnu, nepieciešams paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz šīm personām gadījumos, ja tās bāriņtiesā iesniegušas adopcijas pieteikumu līdz grozījumu MK noteikumu Nr. 667 23.8. un 23.9. apakšpunktā spēkā stāšanās dienai.
3) Vienlaikus MK noteikumu Nr. 667 23. punkta 23.2., 23.5., 23.9. apakšpunktos nepieciešami tehniska rakstura precizējumi.
1) MK noteikumu Nr. 667 23.7. apakšpunktā noteikts, ka bāriņtiesa nosūta personu pie psihologa, kurš ir ieguvis vismaz maģistra grādu psiholoģijā un kura profesionālā darbība bērnu un ģimenes izpētē ir vismaz piecus gadus ilga, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai (norma stājusies spēkā 2018. gada 8. novembrī). BTAL 5.2 panta pirmajā daļā noteiktas prasības psihologam, kurš sniedz atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem bāriņtiesai lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību. Proti, minētajās lietās psihologa atzinumu ir tiesīgs sniegt psihologs, kurš sertificēts klīniskās un veselības psiholoģijas vai juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā un kuram ir triju gadu profesionālā darbība bērnu vai ģimeņu izpētē (norma stājusies spēkā 2021. gada 8. decembrī). Ievērojot minēto, MK noteikumu Nr. 667 23.7. apakšpunktā noteiktās prasības psihologam neatbilst BTAL noteiktajam. Tomēr, ņemot vērā, ka vispārīgās prasības psihologam paredzētas BTAL, nav nepieciešams dublēt attiecīgu normu MK noteikumos Nr. 667.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 23.7. apakšpunktā noteiktajam bāriņtiesa nosūta personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai. Psihologu sertifikācijas padomes 2024.gada 30.aprīļa atzinumā Nr.PSP-2e/107 (turpmāk – Psihologu sertifikācijas padomes atzinums)informēts, ka psihologs nevar sniegt atzinumu par personas piemērotību adopcijai, tas pārsniedz psihologa kompetences robežas. Psiholoģiskās izpētes ietvaros tiek izvērtēti psiholoģiskie faktori, kas var sekmēt vai radīt riskus adoptējamā bērna veiksmīgai ienākšanai ģimenē, turpmāko attiecību veidošanai ar bērnu u.c. Psiholoģiskās izpētes rezultāti ir palīdzoši, lai iegūtu informāciju par adoptētāju personības psiholoģiskajiem aspektiem un palīdzētu kompetentajai institūcijai pieņemt lēmumu par personas piemērotību adoptētāja statusam. Tādējādi ministrija konstatējusi nepieciešamību grozīt minēto normu, ievērojot Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā norādīto informāciju.
Šobrīd normatīvais regulējums konkrēti nenosaka, pie kāda psihologa bāriņtiesa nosūta personu, tādējādi praksē iespējami gadījumi, kad persona izsaka vēlmi sadarboties ar sev vēlamu psihologu. Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – atbalsta centra noteikumi) 12.3., 12.5.1, 12.13.apakšpunktā noteiktajam ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri (turpmāk – atbalsta centri) nodrošina mācības potenciālajiem adoptētājiem, iesniedz bāriņtiesā adoptētāja raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, nodrošina psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem [..], kā arī pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniedz atzinumu. Ievērojot minēto, potenciālā adoptētāja nosūtīšana pie atbalsta centra nodrošinātā psihologa sekmētu efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar bāriņtiesu, informācijas apjomā līdzvērtīgas dokumentācijas saņemšanu bāriņtiesās no atbalsta centriem par personām, kuras vēlas iegūt adoptētāja statusu, kā arī atbalsta centru vienotu praksi attiecīgas dokumentācijas sagatavošanā. Potenciālā adoptētāja raksturojuma sagatavošanai nepieciešamā informācija tajā skaitā iegūstama psiholoģiskās izpētes laikā un informāciju par personas raksturojumu praksē nereti aizpilda psihologs, kas veicis ģimenes psiholoģisko izpēti. Tādējādi tas, ka persona atbalsta centrā apmeklē gan psihologu psiholoģiskās izpētes veikšanai, gan iziet apmācības, sekmē vispusīgākas un kvalitatīvākas informācijas ieguvi par potenciālo adoptētāju, kas būtiska bāriņtiesai personas izvērtēšanas procesā.
Turklāt psiholoģiskās izpētes nodrošināšana un attiecīga atzinuma sniegšana tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi no resursu efektīvas izmantošanas viedokļa racionāli ir pašvaldības finanšu resursus izmantot citu bāriņtiesas funkciju īstenošanas ietvaros, proti, pakalpojumiem, kas netiek finansēti no valsts. Proti, arī citu kategoriju lietās nepieciešama un būtiska bāriņtiesas psihologa vai cita speciālista piesaiste, piemēram, izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai vai konstatējot pārkāpumus aizbildņa rīcībā, sniedzot atzinumu tiesai lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām ar bērnu, izskatot vecāku domstarpību lietas, lemjot par iespējamu brāļu un māsu šķiršanu adopcijas gadījumā vai personisku attiecību un kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu bērnam ar vecākiem, citiem radiniekiem u.c. Tāpat bāriņtiesas psihologa pakalpojumi izmantojami, veicot saskarsmes personas pienākumus. Tādējādi būtu jāparedz, ka persona tiek nosūtīta pie atbalsta centra nodrošinātā psihologa, lai saņemtu attiecīgu atzinumu. Tomēr, lai mazinātu iespējamos interešu konflikta riskus gadījumā, ja pieļaujams nosūtīt personu tikai pie atbalsta centra psihologa, jāparedz bāriņtiesas izvēles iespējas nosūtīt personu arī pie psihologa bāriņtiesā.
2) MK noteikumu Nr. 667 23.8. apakšpunktā noteikts, ka bāriņtiesa nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu. Vienlaikus noteikts, ka atkārtota mācību programmas apguve nav nepieciešama, ja persona vēlas adoptēt nākamo bērnu vai audžuģimene vēlas adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu. Minētais izņēmums attiecībā uz audžuģimenēm paredzēts, ņemot vērā, ka audžuģimeņu apmācību programma aptver līdzvērtīgu kompetenču apguvi. 2023.gada 1.aprīlī stājās spēkā 2023. gada 28. marta noteikumi Nr. 147 “Noteikumi par aizbildņu mācību programmu” (turpmāk – noteikumi par aizbildņu mācību programmu), kuri paredz aizbildņu pienākumu apgūt apmācības. Mācību programmu neapgūst persona, kura apguvusi adoptētāja mācību programmu. Šobrīd MK noteikumu Nr. 667 23.8. apakšpunktā paredzēts, ja persona savulaik apguvusi apmācības un adoptējusi bērnu, tā apmācības neapgūst atkārtoti, ja vēlas adoptēt nākamo bērnu neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis pēc pirmā adopcijas procesa. Savukārt attiecībā uz gadījumiem, ja persona apguvusi apmācību programmu, bet nav uzsākusi bērna adopcijas procesu (laikā, kamēr spēkā bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju), nav paredzēti izņēmuma gadījumi, proti, nav noteikts, ka persona var neapgūt apmācības. Tādējādi konstatēta nepieciešamība precizēt normu, nosakot, kuros gadījumos nav jāapgūst mācību programma. Vienlaikus, ņemot vērā, ka adoptējamā bērna interesēs ir, lai potenciālajam adoptētājam būtu pēc iespējas pilnvērtīgākas zināšanas un prasmes bērna aprūpei un audzināšanai, būtu jāparedz bāriņtiesas tiesības tomēr nosūtīt personu atkārtoti uz apmācībām gadījumā, ja persona mācību programmu (adoptētāja, aizbildņu, audžuģimenes) apguvusi agrāk, un bāriņtiesa konstatējusi šādu nepieciešamību, piemēram, konstatēti iespējamie šķēršļi nākamā bērna adopcijai (izbeigtas pirmsadopcijas aprūpes gadījumā), riski bērna aprūpē (aizbildnis vēlas adoptēt bērnu), ir pagājis ilgs laiks kopš pirmreizējas mācību programmas apguves, persona pati izteikusi šādu vēlmi u.c. Tāpat, ņemot vērā, ka līdz šim atkārtota adoptētāja mācību programma nebija jāapgūst personai, kura vēlējās adoptēt nākamo bērnu, kā arī audžuģimenei, kura vēlējās adoptēt audžuģimenē ievietoto bērnu, nepieciešams paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz šīm personām gadījumos, ja tās bāriņtiesā iesniegušas adopcijas pieteikumu līdz grozījumu MK noteikumu Nr. 667 23.8. un 23.9. apakšpunktā spēkā stāšanās dienai.
3) Vienlaikus MK noteikumu Nr. 667 23. punkta 23.2., 23.5., 23.9. apakšpunktos nepieciešami tehniska rakstura precizējumi.
Risinājuma apraksts
1) Precizēts MK noteikumu Nr. 667 23.7. apakšpunkts, svītrojot norādi par prasībām psihologam, kurš tiesīgs sniegt atzinumu bāriņtiesai adopcijas lietā. Vienlaikus minētajā apakšpunktā veikts precizējums, nosakot, ka bāriņtiesa nosūta personu pie [..] psihologa, lai saņemtu atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam. Analogs precizējums veikts noteikumu projekta 23.1 punktā, nosakot, ka [..] atbalsta centrs iesniedz bāriņtiesai [..] psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam [..].
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 667 23.7. apakšpunkts precizēts, papildinot ar norādi, ka bāriņtiesa nosūta personu pie psihologa atbalsta centrā vai bāriņtiesā. Ja psiholoģiskās izpētes veikšana paredzēta atbalsta centrā, svarīgi, lai persona apmeklētu psihologu atzinuma saņemšanai tajā atbalsta centrā, kurā apgūst apmācības, lai praksē neveidotos situācijas, kad apmācības apgūst vienā atbalsta centrā, bet psihologu apmeklē citā atbalsta centrā, kas pieļaujams tikai objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, persona adoptētāja statusa izvērtēšanas procesa laikā mainījusi dzīvesvietu, interešu konflikta iespējamība u.c.
Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā norādīts, ka psihologam, kurš sniedz atzinumu, ir būtiski saņemt pamatinformāciju ne tikai no klientiem, bet arī no bāriņtiesas par iespējamiem bāriņtiesas konstatētiem riska faktoriem, kurus psihologam ieteicams vērtēt, veicot psiholoģisko izpēti. Savukārt bāriņtiesai ir tiesības sniegt psihologam informāciju, kura bāriņtiesas ieskatā tiek vērtēta kā nozīmīga.
Savukārt attiecībā uz psiholoģiskās izpētes objektivitātes nodrošināšanu atbalsta centriem būtiski ņemt vērā šādu Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā sniegto informāciju un skaidrojumu: “lektors kā speciālists, kurš vada klientam apmācības, un psihologs, kurš sniedz atzinumu, ar klientu veido dažāda veida sadarbības formas, sadarbībai ir atšķirīgi mērķi un atšķirīgas izmantotās metodes, kā arī gala rezultātā tiek izdarīti atšķirīgi secinājumi. Psihologs, kurš sniedz atzinumu, nevar un nedrīkst sadarbībā ar klientu ieņemt duālu pozīciju – realizēt izglītošanas un apmācības funkciju, kurai jābūt bez vērtējošas attieksmes pret klientu, un vienlaicīgi vērtēt klienta personību, viņa personības resursus, grūtības un citus faktorus, kas ir psiholoģiskās izpētes uzdevums. No šī izrietoši – ir būtiski norādīt, ka šie speciālisti nevar būt viena un tā pati persona.
Pastāv riski, ka potenciālais adoptētājs apzinoties, ka tiek vērtēts apmācību procesa laikā, ka viņa uzvedība apmācību procesa laikā var būtiski ietekmēt psihologa atzinumā minēto, var atturēties uzdot sev interesējošus vai neskaidrus jautājumus. Padomes ieskatā šāda rīcība var mazināt apmācību efektivitāti potenciālajiem adoptētājiem”.
Tāpat Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā norādīts: “Psihologu ētikas kodeksa 8.5. punkts nosaka: ja klienta sākotnējais pasūtījums ir psiholoģiskā konsultēšana, tad gadījumos, kad nepieciešama arī psiholoģiskā izpēte, pēc pieprasījuma to veic un sniedz rakstisku atzinumu par klienta psiholoģiskās izpētes rezultātiem cits psihologs, kurš nav bijis iesaistīts klienta konsultēšanas procesā (skat: https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/1122/download?attachment). Pēc psiholoģiskās konsultēšanas psihologs nevar sniegt atzinumu par klientu.
Ņemot vērā minēto, Psihologu sertifikācijas padomes ieskatā atbalsta centra psihologs var veikt potenciālā adoptētāja psiholoģisko izpēti un sniegt atzinumu, ja:
- psihologs nav lektors;
- psihologs nav sniedzis adoptētājam psiholoģiskās konsultēšanas pakalpojumu;
- psihologs atbilst BTAL 5.2 pantā noteiktajam;
- klienta / adoptētāja sadarbība ar psihologu ir brīvprātīga.
2) Precizēts MK noteikumu Nr. 667 23.8. apakšpunkts, nosakot, ka adoptētāja mācību programma nav jāapgūst, ja persona ir sekmīgi apguvusi adoptētāja, aizbildņu vai audžuģimenes mācību programmu, izņemot gadījumu, ja bāriņtiesa, uzsākot personas izvērtēšanu atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 23. un 26. punktā noteiktajam, ir atzinusi par nepieciešamu personai adoptētāja mācību programmu apgūt. Vienlaikus paredzēts MK noteikumus Nr. 667 papildināt ar 93. punktu, kurš nosaka, ka šo noteikumu 23.8. apakšpunktā noteiktais pienākums apgūt adoptētāja mācību programmu nav attiecināms uz audžuģimeni, kura vēlas adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu, un adoptētāju, kurš ir apguvis šo programmu un atkārtoti vēlas adoptēt bērnu, ja persona adopcijas pieteikumu bāriņtiesā ir iesniegusi līdz grozījumu šo noteikumu 23.8. un 23.9. apakšpunktā spēkā stāšanās dienai. Ja persona izsaka vēlmi apgūt adoptētāju mācību programmu, bāriņtiesa nodrošina viņam šo iespēju.
3) MK noteikumu Nr. 667 23.2. apakšpunktā paredzēts konkretizēt bāriņtiesas darbību pēc dzīves apstākļu pārbaudes veikšanas, proti, noteikts, ka bāriņtiesa sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu, kā arī precizēt, ka bāriņtiesa izvērtē ģimenes materiālo stāvokli. MK noteikumu Nr. 667 23.5. apakšpunktā paredzēts aizstāt vārdu “adoptētājs” ar vārdu “persona”, jo izvērtēšanas posmā personai vēl nav adoptētāja statusa. MK noteikumu Nr. 667 23.9. apakšpunktu paredzēts svītrot.
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 667 23.7. apakšpunkts precizēts, papildinot ar norādi, ka bāriņtiesa nosūta personu pie psihologa atbalsta centrā vai bāriņtiesā. Ja psiholoģiskās izpētes veikšana paredzēta atbalsta centrā, svarīgi, lai persona apmeklētu psihologu atzinuma saņemšanai tajā atbalsta centrā, kurā apgūst apmācības, lai praksē neveidotos situācijas, kad apmācības apgūst vienā atbalsta centrā, bet psihologu apmeklē citā atbalsta centrā, kas pieļaujams tikai objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, persona adoptētāja statusa izvērtēšanas procesa laikā mainījusi dzīvesvietu, interešu konflikta iespējamība u.c.
Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā norādīts, ka psihologam, kurš sniedz atzinumu, ir būtiski saņemt pamatinformāciju ne tikai no klientiem, bet arī no bāriņtiesas par iespējamiem bāriņtiesas konstatētiem riska faktoriem, kurus psihologam ieteicams vērtēt, veicot psiholoģisko izpēti. Savukārt bāriņtiesai ir tiesības sniegt psihologam informāciju, kura bāriņtiesas ieskatā tiek vērtēta kā nozīmīga.
Savukārt attiecībā uz psiholoģiskās izpētes objektivitātes nodrošināšanu atbalsta centriem būtiski ņemt vērā šādu Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā sniegto informāciju un skaidrojumu: “lektors kā speciālists, kurš vada klientam apmācības, un psihologs, kurš sniedz atzinumu, ar klientu veido dažāda veida sadarbības formas, sadarbībai ir atšķirīgi mērķi un atšķirīgas izmantotās metodes, kā arī gala rezultātā tiek izdarīti atšķirīgi secinājumi. Psihologs, kurš sniedz atzinumu, nevar un nedrīkst sadarbībā ar klientu ieņemt duālu pozīciju – realizēt izglītošanas un apmācības funkciju, kurai jābūt bez vērtējošas attieksmes pret klientu, un vienlaicīgi vērtēt klienta personību, viņa personības resursus, grūtības un citus faktorus, kas ir psiholoģiskās izpētes uzdevums. No šī izrietoši – ir būtiski norādīt, ka šie speciālisti nevar būt viena un tā pati persona.
Pastāv riski, ka potenciālais adoptētājs apzinoties, ka tiek vērtēts apmācību procesa laikā, ka viņa uzvedība apmācību procesa laikā var būtiski ietekmēt psihologa atzinumā minēto, var atturēties uzdot sev interesējošus vai neskaidrus jautājumus. Padomes ieskatā šāda rīcība var mazināt apmācību efektivitāti potenciālajiem adoptētājiem”.
Tāpat Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā norādīts: “Psihologu ētikas kodeksa 8.5. punkts nosaka: ja klienta sākotnējais pasūtījums ir psiholoģiskā konsultēšana, tad gadījumos, kad nepieciešama arī psiholoģiskā izpēte, pēc pieprasījuma to veic un sniedz rakstisku atzinumu par klienta psiholoģiskās izpētes rezultātiem cits psihologs, kurš nav bijis iesaistīts klienta konsultēšanas procesā (skat: https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/1122/download?attachment). Pēc psiholoģiskās konsultēšanas psihologs nevar sniegt atzinumu par klientu.
Ņemot vērā minēto, Psihologu sertifikācijas padomes ieskatā atbalsta centra psihologs var veikt potenciālā adoptētāja psiholoģisko izpēti un sniegt atzinumu, ja:
- psihologs nav lektors;
- psihologs nav sniedzis adoptētājam psiholoģiskās konsultēšanas pakalpojumu;
- psihologs atbilst BTAL 5.2 pantā noteiktajam;
- klienta / adoptētāja sadarbība ar psihologu ir brīvprātīga.
2) Precizēts MK noteikumu Nr. 667 23.8. apakšpunkts, nosakot, ka adoptētāja mācību programma nav jāapgūst, ja persona ir sekmīgi apguvusi adoptētāja, aizbildņu vai audžuģimenes mācību programmu, izņemot gadījumu, ja bāriņtiesa, uzsākot personas izvērtēšanu atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 23. un 26. punktā noteiktajam, ir atzinusi par nepieciešamu personai adoptētāja mācību programmu apgūt. Vienlaikus paredzēts MK noteikumus Nr. 667 papildināt ar 93. punktu, kurš nosaka, ka šo noteikumu 23.8. apakšpunktā noteiktais pienākums apgūt adoptētāja mācību programmu nav attiecināms uz audžuģimeni, kura vēlas adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu, un adoptētāju, kurš ir apguvis šo programmu un atkārtoti vēlas adoptēt bērnu, ja persona adopcijas pieteikumu bāriņtiesā ir iesniegusi līdz grozījumu šo noteikumu 23.8. un 23.9. apakšpunktā spēkā stāšanās dienai. Ja persona izsaka vēlmi apgūt adoptētāju mācību programmu, bāriņtiesa nodrošina viņam šo iespēju.
3) MK noteikumu Nr. 667 23.2. apakšpunktā paredzēts konkretizēt bāriņtiesas darbību pēc dzīves apstākļu pārbaudes veikšanas, proti, noteikts, ka bāriņtiesa sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu, kā arī precizēt, ka bāriņtiesa izvērtē ģimenes materiālo stāvokli. MK noteikumu Nr. 667 23.5. apakšpunktā paredzēts aizstāt vārdu “adoptētājs” ar vārdu “persona”, jo izvērtēšanas posmā personai vēl nav adoptētāja statusa. MK noteikumu Nr. 667 23.9. apakšpunktu paredzēts svītrot.
Problēmas apraksts
Gan starptautiskajā, gan Latvijas tiesiskajā regulējumā nostiprinātas bērna tiesības uz identitāti, tiesības būt informētam par savu izcelsmi. Bērnu tiesību konvencijas 7. pantā noteikts, ka bērnam kopš piedzimšanas brīža ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību, kā arī, ciktāl iespējams, tiesības zināt savus vecākus. BTAL 8. pants nosaka, bērnam ir tiesības uz identitātes saglabāšanu. Atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, īstenojot bērna tiesības uz identitāti adopcijas gadījumā, paredzētas tiesības pilngadīgam adoptētajam vērsties attiecīgās instancēs, lai iepazītos ar informāciju par savu izcelsmi, dzimšanu un citiem adopcijai būtiskiem apstākļiem.
Civillikuma 171. panta trešajā daļā noteikts, ka bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas. Tādējādi bērna tiesību zināt savu izcelšanos īstenošana nav iespējama bez adopcijas fakta atklāšanas. Līdz ar to aktualizējams jautājums par to, kā sekmēt bērna tiesību būt informētam par adopcijas faktu nodrošināšanu. Ministrijas ieskatā attiecīgais jautājums primāri risināms ar izglītojošiem pasākumiem. No 2018. gada ieviesta obligātā adoptētāju apmācības programma, kurā integrēts bērna identitātes jautājums. Tāpat būtiska loma ir bāriņtiesu metodiskajai vadībai, bāriņtiesu konsultatīvajam atbalstam, kā arī iespējām adoptētājiem saņemt attiecīgu speciālistu atbalstu.
Promocijas darbā “Bērna tiesību uz identitāti ģenēze Latvijā un to apdraudējums adopcijas tiesiskā regulējuma kontekstā” (turpmāk – promocijas darbs)[1] atzīmēts, ka tieši bāriņtiesa ir tā iestāde, kas jau sākotnējā stadijā, vērtējot potenciālos adoptētājus, ir gan tiesīga, gan atbildīga par to, lai noskaidrotu adoptētāju attieksmi pret adopcijas fakta atklāšanu bērnam. [..] Otrkārt, Bāriņtiesu likuma 34. panta trešā daļa un 57. panta pirmā daļa paredz, ka adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai un adopcijas atbilstību bērna interesēm, kā arī divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē. Līdz ar to tieši šajā periodā, kad bāriņtiesa vēl ir atbildīga par adopcijas procesa norisi, bāriņtiesai, ja tas netika darīts pirms tam, būtu jāveic pārrunas ar adoptētājiem, norādot un izskaidrojot nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atklāt bērnam adopcijas faktu.
Metodisko materiālu apkopojumā “Rokasgrāmata bāriņtiesām” norādīts, ka pēcadopcijas uzraudzības laikā ir svarīgi atkārtoti pārrunāt jautājumu par adopcijas noslēpuma izpaušanu bērnam. Protams, ir jāņem vērā jau iepriekšējā ģimenes izpētes laikā noskaidrotā adoptētāju nostāja minētajā jautājumā. Ja adoptētāji vēlas saglabāt adopcijas faktu noslēpumā no apkārtējiem, tas ir jārespektē, taču tad, ja adoptētāji vēlas slēpt adopciju arī no paša adoptējamā bērna, vajadzētu informēt par sarežģījumiem, kādi turpmāk var rasties, veidojot savstarpējās attiecības. [..]. Speciālisti (psihologi, sociālie darbinieki) uzskata, ka savlaicīga un pareiza adopcijas fakta pastāstīšana adoptētajam bērnam mazina krīzes rašanās iespēju bērna un adoptētāju starpā. Ir secināts, ka ir svarīgi, lai bērns par adopciju uzzinātu, cik agri vien iespējams un lai par to pastāstītu paši adoptētāji. [..]. Pēcadopcijas uzraudzības noslēdzošajā apsekošanas reizē ir svarīgi informēt adoptētājus, ka bāriņtiesa, sociālais dienests un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs ir tās institūcijas, kas nepieciešamības gadījumā var sniegt ģimenei atbalstu arī turpmāk[2].
Ministrijas 2023.gadā veiktajā adoptētāju aptaujā arī daļa adoptētāju uzsvēra nepieciešamību pēc bāriņtiesu lielākas iesaistes pirmsadopcijas un pēcadopcijas aprūpes periodā, veicot pārrunas ar adoptētājiem un, ja nepieciešams sniedzot ieteikumus par to, kur vērsties vai kur saņemt informāciju par atbilstošu bērna sagatavošanu adopcijas fakta atklāšanai, kā arī speciālistu iesaisti.
Šobrīd ir visai atšķirīga bāriņtiesu prakse, proti, ir gadījumi, kad bāriņtiesas veic pārrunas ar adoptētājiem par bērna tiesībām zināt savu izcelsmi, bet tāpat ir situācijas, kurās adoptētāju informēšana atstāta atbalstu centru pārziņā. Ministrijas ieskatā būtiski attiecīgo jautājumu aktualizēt visos adopcijas procesa posmos, proti, gan periodā, kad adoptētājs vēl nav ieguvis adoptētāja statusu, gan arī pirmsadopcijas un pēcadopcijas periodā, ja ir šāda nepieciešamība. Iespējamas situācijas, kad persona maina savu nostāju šajā jautājumā, piemēram situācijā, kad konkrēts bērns nodots adoptētāja aprūpē.
Ņemot vērā, ka šobrīd normatīvais regulējums neparedz adoptētāja pienākumu atklāt bērnam adopcijas faktu, izvērtējot adoptētāja piemērotību adoptētāja statusam, pats par sevi apstāklis, ka bāriņtiesa konstatējusi adoptētāja vilcināšanos vai noliedzošu, neviennozīmīgu nostāju par adopcijas fakta atklāšanu bērnam, nav uzskatāms par ierobežojumu, lai personu atzītu par adoptētāju. Tāpat adoptētāja kavēšanās runāt ar bērnu par adopciju nav iemesls, lai pārtrauktu pirmsadopcijas aprūpi un izņemtu bērnu no adoptētāja ģimenes, tomēr tas liecina par to, ka ar ģimeni turpināms darbs. Proti, būtiski visos adopcijas procesa posmos, tajā skaitā, periodā, kad tiek vērtēta adoptētāja piemērotība adoptētāja statusam, veikt pārrunas ar adoptētājiem par bērna identitātes un tās atklāšanas jautājumiem, lai nepieciešamības gadījumā atkārtoti izskaidrotu vai uzsvērtu adopcijas fakta atklāšanas nepieciešamību, norādītu uz iespējamiem sarežģījumiem nākotnē, neatklājot savlaicīgi adopcijas faktu, kā arī vajadzības gadījumā ieteiktu adoptētājam atbilstošu literatūru zināšanu vai izpratnes veicināšanai un informējot par dažādām atbalsta saņemšanas iespējām.
[1] Jumakova A., Latvijas Universitātes promocijas darbs “Bērna tiesību uz identitāti ģenēze Latvijā un to apdraudējums adopcijas tiesiskā regulējuma kontekstā”, 2019., 176, 177. lpp.
[2] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2. sējums, 141. lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
Civillikuma 171. panta trešajā daļā noteikts, ka bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas. Tādējādi bērna tiesību zināt savu izcelšanos īstenošana nav iespējama bez adopcijas fakta atklāšanas. Līdz ar to aktualizējams jautājums par to, kā sekmēt bērna tiesību būt informētam par adopcijas faktu nodrošināšanu. Ministrijas ieskatā attiecīgais jautājums primāri risināms ar izglītojošiem pasākumiem. No 2018. gada ieviesta obligātā adoptētāju apmācības programma, kurā integrēts bērna identitātes jautājums. Tāpat būtiska loma ir bāriņtiesu metodiskajai vadībai, bāriņtiesu konsultatīvajam atbalstam, kā arī iespējām adoptētājiem saņemt attiecīgu speciālistu atbalstu.
Promocijas darbā “Bērna tiesību uz identitāti ģenēze Latvijā un to apdraudējums adopcijas tiesiskā regulējuma kontekstā” (turpmāk – promocijas darbs)[1] atzīmēts, ka tieši bāriņtiesa ir tā iestāde, kas jau sākotnējā stadijā, vērtējot potenciālos adoptētājus, ir gan tiesīga, gan atbildīga par to, lai noskaidrotu adoptētāju attieksmi pret adopcijas fakta atklāšanu bērnam. [..] Otrkārt, Bāriņtiesu likuma 34. panta trešā daļa un 57. panta pirmā daļa paredz, ka adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai un adopcijas atbilstību bērna interesēm, kā arī divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē. Līdz ar to tieši šajā periodā, kad bāriņtiesa vēl ir atbildīga par adopcijas procesa norisi, bāriņtiesai, ja tas netika darīts pirms tam, būtu jāveic pārrunas ar adoptētājiem, norādot un izskaidrojot nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atklāt bērnam adopcijas faktu.
Metodisko materiālu apkopojumā “Rokasgrāmata bāriņtiesām” norādīts, ka pēcadopcijas uzraudzības laikā ir svarīgi atkārtoti pārrunāt jautājumu par adopcijas noslēpuma izpaušanu bērnam. Protams, ir jāņem vērā jau iepriekšējā ģimenes izpētes laikā noskaidrotā adoptētāju nostāja minētajā jautājumā. Ja adoptētāji vēlas saglabāt adopcijas faktu noslēpumā no apkārtējiem, tas ir jārespektē, taču tad, ja adoptētāji vēlas slēpt adopciju arī no paša adoptējamā bērna, vajadzētu informēt par sarežģījumiem, kādi turpmāk var rasties, veidojot savstarpējās attiecības. [..]. Speciālisti (psihologi, sociālie darbinieki) uzskata, ka savlaicīga un pareiza adopcijas fakta pastāstīšana adoptētajam bērnam mazina krīzes rašanās iespēju bērna un adoptētāju starpā. Ir secināts, ka ir svarīgi, lai bērns par adopciju uzzinātu, cik agri vien iespējams un lai par to pastāstītu paši adoptētāji. [..]. Pēcadopcijas uzraudzības noslēdzošajā apsekošanas reizē ir svarīgi informēt adoptētājus, ka bāriņtiesa, sociālais dienests un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs ir tās institūcijas, kas nepieciešamības gadījumā var sniegt ģimenei atbalstu arī turpmāk[2].
Ministrijas 2023.gadā veiktajā adoptētāju aptaujā arī daļa adoptētāju uzsvēra nepieciešamību pēc bāriņtiesu lielākas iesaistes pirmsadopcijas un pēcadopcijas aprūpes periodā, veicot pārrunas ar adoptētājiem un, ja nepieciešams sniedzot ieteikumus par to, kur vērsties vai kur saņemt informāciju par atbilstošu bērna sagatavošanu adopcijas fakta atklāšanai, kā arī speciālistu iesaisti.
Šobrīd ir visai atšķirīga bāriņtiesu prakse, proti, ir gadījumi, kad bāriņtiesas veic pārrunas ar adoptētājiem par bērna tiesībām zināt savu izcelsmi, bet tāpat ir situācijas, kurās adoptētāju informēšana atstāta atbalstu centru pārziņā. Ministrijas ieskatā būtiski attiecīgo jautājumu aktualizēt visos adopcijas procesa posmos, proti, gan periodā, kad adoptētājs vēl nav ieguvis adoptētāja statusu, gan arī pirmsadopcijas un pēcadopcijas periodā, ja ir šāda nepieciešamība. Iespējamas situācijas, kad persona maina savu nostāju šajā jautājumā, piemēram situācijā, kad konkrēts bērns nodots adoptētāja aprūpē.
Ņemot vērā, ka šobrīd normatīvais regulējums neparedz adoptētāja pienākumu atklāt bērnam adopcijas faktu, izvērtējot adoptētāja piemērotību adoptētāja statusam, pats par sevi apstāklis, ka bāriņtiesa konstatējusi adoptētāja vilcināšanos vai noliedzošu, neviennozīmīgu nostāju par adopcijas fakta atklāšanu bērnam, nav uzskatāms par ierobežojumu, lai personu atzītu par adoptētāju. Tāpat adoptētāja kavēšanās runāt ar bērnu par adopciju nav iemesls, lai pārtrauktu pirmsadopcijas aprūpi un izņemtu bērnu no adoptētāja ģimenes, tomēr tas liecina par to, ka ar ģimeni turpināms darbs. Proti, būtiski visos adopcijas procesa posmos, tajā skaitā, periodā, kad tiek vērtēta adoptētāja piemērotība adoptētāja statusam, veikt pārrunas ar adoptētājiem par bērna identitātes un tās atklāšanas jautājumiem, lai nepieciešamības gadījumā atkārtoti izskaidrotu vai uzsvērtu adopcijas fakta atklāšanas nepieciešamību, norādītu uz iespējamiem sarežģījumiem nākotnē, neatklājot savlaicīgi adopcijas faktu, kā arī vajadzības gadījumā ieteiktu adoptētājam atbilstošu literatūru zināšanu vai izpratnes veicināšanai un informējot par dažādām atbalsta saņemšanas iespējām.
[1] Jumakova A., Latvijas Universitātes promocijas darbs “Bērna tiesību uz identitāti ģenēze Latvijā un to apdraudējums adopcijas tiesiskā regulējuma kontekstā”, 2019., 176, 177. lpp.
[2] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2. sējums, 141. lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
Risinājuma apraksts
Aktualizējot bērna tiesību uz identitāti nozīmīgumu, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 667 ar normu, kas paredz, ka bāriņtiesa personas piemērotības adoptētāja statusam izvērtēšanas laikā noskaidro personas viedokli par bērna tiesībām zināt savu izcelšanos, adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērnam (23.10. apakšpunkts).
Noskaidrojot personas viedokli, bāriņtiesa nepieciešamības gadījumā veic arī pārrunas ar adoptētājiem par bērna identitātes un tās atklāšanas jautājumiem, sniedzot konsultatīvu atbalstu un informējot par dažādām atbalsta saņemšanas iespējām.
Vienlaikus paredzēts, ka bāriņtiesa arī pirmsadopcijas un, ja nepieciešams, pēcadopcijas laikā pārrunā ar adoptētāju aprūpē nodotā bērna vai adoptētā bērna tiesības zināt savu izcelšanos, kā arī adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai (45.3., 53.4 apakšpunkts).
Noskaidrojot personas viedokli, bāriņtiesa nepieciešamības gadījumā veic arī pārrunas ar adoptētājiem par bērna identitātes un tās atklāšanas jautājumiem, sniedzot konsultatīvu atbalstu un informējot par dažādām atbalsta saņemšanas iespējām.
Vienlaikus paredzēts, ka bāriņtiesa arī pirmsadopcijas un, ja nepieciešams, pēcadopcijas laikā pārrunā ar adoptētāju aprūpē nodotā bērna vai adoptētā bērna tiesības zināt savu izcelšanos, kā arī adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai (45.3., 53.4 apakšpunkts).
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.667 23.7. un 23.8.apakšpunktā noteiktas prasības personai pirms adoptētāja statusa iegūšanas saņemt psihologa atzinumu, kā arī apgūt adoptētāja mācību programmu, bet nav paredzēta atbalsta centru sadarbība ar bāriņtiesām, sniedzot bāriņtiesai atgriezenisko saikni par personu, kas vēlas iegūt adoptētāja statusu un uzņemt savā ģimenē bērnu. Tāpat MK noteikumos Nr.667 nav noteikts, ka bāriņtiesa potenciālā adoptētāja izpētes ietvaros vērtē atbalsta centra sagatavoto informāciju. Atbalsta centra noteikumu 12.5.1 un 12.13.apakšpunktā noteikts, ka atbalsta centrs iesniedz bāriņtiesā adoptētāja raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, kā arī pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniedz atzinumu. Minētā dokumentācija bāriņtiesai būtiska pilnvērtīgai personas atbilstības adoptētāja statusam izvērtēšanai, jo tā satur atbalsta centra sagatavoto informāciju par potenciālā adoptētāja pieredzi bērnu aprūpē un audzināšanā, motivāciju bērna adopcijai, iesaisti mācību procesā, personas kompetenču novērtējumu, personas sadarbību ar atbalsta centru, personas gatavību uzņemt savā ģimenē bērnu, kas palicis bez vecāku gādības u.c. būtiskiem aspektiem pēc iespējas objektīvākai personas piemērotības adoptētāja statusam izvērtēšanai. Tāpat iesniedzamās informācijas apjoms ietver personas pašvērtējumu, proti, savu resursu un vajadzību novērtējumu atbilstoši MK noteikumu Nr.667 3.pielikumā paredzētajām kompetencēm adoptētāja statusa iegūšanai (MK noteikumu 3.pielikuma 6.1.apakšpunkts).
Līdz attiecīgas metodikas izstrādei attiecībā uz adopciju, efektīvas sadarbības nodrošināšanai ar bāriņtiesām, kā arī sekmējot, ka bāriņtiesas saņem saturiski līdzvērtīgu gan kvalitātes, gan informācijas apjoma un detalizācijas pakāpes ziņā saturošu materiālu no atbalsta centriem, informācija par potenciālo adoptētāju sagatavojama, pamatojoties uz izstrādāto metodisko materiālu, kas paredzēts attiecībā uz potenciālajām audžuģimenēm, proti, “Vadlīnijas Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem raksturojuma un kompetenču novērtēšanas veidlapas sagatavošanai.”[1] Attiecīgs materiāls gatavojams atbilstoši adoptētājiem raksturīgajai specifikai.
[1] Metodiskais materiāls: “Vadlīnijas Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem raksturojuma un kompetenču novērtēšanas veidlapas sagatavošanai”. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/barintiesam-un-arpusgimenes-aprupes-atbalsta-centriem
Līdz attiecīgas metodikas izstrādei attiecībā uz adopciju, efektīvas sadarbības nodrošināšanai ar bāriņtiesām, kā arī sekmējot, ka bāriņtiesas saņem saturiski līdzvērtīgu gan kvalitātes, gan informācijas apjoma un detalizācijas pakāpes ziņā saturošu materiālu no atbalsta centriem, informācija par potenciālo adoptētāju sagatavojama, pamatojoties uz izstrādāto metodisko materiālu, kas paredzēts attiecībā uz potenciālajām audžuģimenēm, proti, “Vadlīnijas Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem raksturojuma un kompetenču novērtēšanas veidlapas sagatavošanai.”[1] Attiecīgs materiāls gatavojams atbilstoši adoptētājiem raksturīgajai specifikai.
[1] Metodiskais materiāls: “Vadlīnijas Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem raksturojuma un kompetenču novērtēšanas veidlapas sagatavošanai”. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/barintiesam-un-arpusgimenes-aprupes-atbalsta-centriem
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu efektīvu bāriņtiesu un atbalsta centru sadarbību, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.667 ar 23.1 punktu, kurā noteikts, ka pēc adoptētāju mācību programmas apguves atbalsta centrs iesniedz bāriņtiesai informāciju par mācību programmas apguvi, personas raksturojumu un tās sniegto kompetenču pašvērtējumu, psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam, kā arī attiecīgu apliecību, ja persona mācību programmu apguvusi sekmīgi. Vienlaikus paredzēts MK noteikumu Nr.667 23.4. apakšpunktu papildināt ar norādi par to, ka bāriņtiesa izvērtē no atbalsta centra saņemtos dokumentus un informāciju par personu (23.1 punkts).
Problēmas apraksts
1) MK noteikumu Nr. 667 25. punktā noteikts, ka bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju ir spēkā trīs gadus no tā pieņemšanas dienas. Latvijas adoptētāji, kuri vēlas adoptēt bērnu vecumā līdz 5 gadiem, informāciju par adoptējamu bērnu gaida līdz trīs gadiem. Savukārt, ja adoptētāji izvirzījuši specifiskas prasības, kādam ir jābūt adoptējamam bērnam (piemēram, konkrēta dzimuma bērnam (meitenei), tikai latviešu tautības, praktiski veselam), gaidīšanas laiks nereti ir ilgāks. Kopumā uz 2024. gada 1. janvāri ministrijas rīcībā ir ziņas par 76 Latvijas adoptētāju ģimenēm (no 126 ģimenēm, kuras vēlas adoptēt bērnu), kuras izteikušas vēlmi adoptēt bērnu līdz piecu gadu vecumam. Adoptētāji pārsvarā vēlas adoptēt praktiski veselus bērnus. Tādējādi konstatēta nepieciešamība palielināt termiņu, līdz kuram derīgs bāriņtiesas lēmums.
2) Situācijā, ja persona bāriņtiesas lēmuma spēkā esības laikā (trīs gadi) nav uzsākusi bērna adopcijas procesu, bet aizvien vēlas adoptēt, tā vēršas ar jaunu pieteikumu bāriņtiesā. Personas ģimenes situācija un apstākļi trīs gadu periodā var mainīties, piemēram, persona mainījusi dzīvesvietu vai nedalītā saimniecībā ar personu dzīvo viņa vecāks u.c. MK noteikumi Nr. 667 šobrīd neparedz izņēmuma gadījumus attiecībā uz iegūstamās informācijas apjomu, atkārtoti izvērtējot personas piemērotību adoptētāja statusam tajos gadījumos, kad beidzies termiņš, līdz kuram derīgs bāriņtiesas lēmums. Tomēr, sniedzot konsultatīvo atbalstu bāriņtiesām, secināts, ka nav vienotas izpratnes par to, ka, vērtējot adoptētāju atkārtoti, pēc trīs gadu termiņa notecējuma piemērojamas MK noteikumu Nr. 667 23. punktā paredzētās prasības attiecībā uz potenciālā adoptētāja izvērtēšanu. Piemēram, nereti konstatēts, ka persona netiek sūtīta uz psiholoģisko izpēti.
2) Situācijā, ja persona bāriņtiesas lēmuma spēkā esības laikā (trīs gadi) nav uzsākusi bērna adopcijas procesu, bet aizvien vēlas adoptēt, tā vēršas ar jaunu pieteikumu bāriņtiesā. Personas ģimenes situācija un apstākļi trīs gadu periodā var mainīties, piemēram, persona mainījusi dzīvesvietu vai nedalītā saimniecībā ar personu dzīvo viņa vecāks u.c. MK noteikumi Nr. 667 šobrīd neparedz izņēmuma gadījumus attiecībā uz iegūstamās informācijas apjomu, atkārtoti izvērtējot personas piemērotību adoptētāja statusam tajos gadījumos, kad beidzies termiņš, līdz kuram derīgs bāriņtiesas lēmums. Tomēr, sniedzot konsultatīvo atbalstu bāriņtiesām, secināts, ka nav vienotas izpratnes par to, ka, vērtējot adoptētāju atkārtoti, pēc trīs gadu termiņa notecējuma piemērojamas MK noteikumu Nr. 667 23. punktā paredzētās prasības attiecībā uz potenciālā adoptētāja izvērtēšanu. Piemēram, nereti konstatēts, ka persona netiek sūtīta uz psiholoģisko izpēti.
Risinājuma apraksts
1)Paredzēts MK noteikumu Nr.667 25.punktā veikt izmaiņas, nosakot, ka turpmāk bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju būs spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas dienas.
2)Skaidrības nolūkā attiecībā uz bāriņtiesai veicamajām darbībām MK noteikumu Nr.667 25.punkts precizēts, nosakot, ka situācijā, ja persona piecu gadu laikā nav adoptējusi bērnu un ir iesniegusi bāriņtiesā adopcijas pieteikumu, bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam atbilstoši šo noteikumu 23.punktā minētajam.
2)Skaidrības nolūkā attiecībā uz bāriņtiesai veicamajām darbībām MK noteikumu Nr.667 25.punkts precizēts, nosakot, ka situācijā, ja persona piecu gadu laikā nav adoptējusi bērnu un ir iesniegusi bāriņtiesā adopcijas pieteikumu, bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam atbilstoši šo noteikumu 23.punktā minētajam.
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr. 667 neparedz personas, kura bāriņtiesā iesniegusi adopcijas pieteikumu vai adoptētāja atbildību informēt bāriņtiesu par būtiskiem apstākļiem, kas var būt šķērslis bērna adopcijai un ietekmēt personas piemērotību adoptētāja statusam. Minētos apstākļus bāriņtiesa ne vienmēr spēj savlaicīgi konstatēt. MK noteikumu Nr. 667 25. punktā noteikts, ka bāriņtiesa lēmuma par personas atzīšanu par adoptētāju spēkā esības laikā reizi gadā pārbauda šo noteikumu 23.2. un 23.3. apakšpunktā norādīto un citu būtisku informāciju par adoptētāju. Tomēr praksē konstatēti gadījumi, kad bāriņtiesa nav savlaicīgi saņēmusi informāciju, piemēram, par to, ka persona salaulājusies vai šķīrusies, līdz ar to novēloti uzsākta atkārtota personas vai laulāto izvērtēšana. Minētajai informācijai ir būtiska nozīme iespējamā bērna adopcijas procesa virzībā. Piemēram, ja persona, kurai piešķirts adoptētāja statuss, salaulājas, tā nav tiesīga uzsākt vai turpināt bērna adopcijas procesu, kamēr nav izvērtēta abu laulāto piemērotība adopcijai, jo saskaņā ar Civillikuma 164.pantā noteikto laulātie bērnu adoptē kopīgi. Ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā savas kompetences ietvaros atkārtoti izvērtē adoptētāju, pieprasot ziņas valsts vai pašvaldību iestādēm vai lūdzot attiecīga speciālista atzinumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 667 ar 25.1 punktu, nosakot, ka persona, kura iesniegusi adopcijas pieteikumu bāriņtiesā un adoptētājs trīs darbdienu laikā informē bāriņtiesu, kuras darbības teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, par laulības šķiršanu vai stāšanos laulībā, spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru personai vai otram laulātajam ir ierobežota rīcībspēja, spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru otrs laulātais ir izsludināts par mirušu, laulātā nāvi vai izsludināšanu meklēšanā, Civillikuma 163. panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu iestāšanos, kā arī citu būtisku informāciju, kas var būt šķērslis bērna adopcijai, piemēram, ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojošas personas sodīšanu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību u.c.
Adopcijas pieteikuma iesniedzējs noteikumu projekta izpratnē ir MK noteikumu Nr. 667 17.punktā minētā persona, kura vēlas kļūt par adoptētāju un, kas, lai uzsāktu bērna adopcijas procesu, iesniegusi bāriņtiesā adopcijas pieteikumu. MK noteikumu Nr. 667 23.punkts paredz, ka bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas. Tādējādi personai, kura bāriņtiesā iesniegusi adopcijas pieteikumu, noteikumu projekta 25.1 punkts saistošs līdz attiecīgā izvērtējuma pabeigšanai un atbilstoša lēmuma pieņemšanai. Ja bāriņtiesas lēmums ir personai labvēlīgs: iegūts adoptētāja statuss, tad adoptētāja informēšanas pienākums turpinās. Proti, adoptētājs noteikumu projekta izpratnē ir persona, kuru bāriņtiesa nolēmusi atzīt par piemērotu adoptētāja statusam. Noteikumu projekta 25.punktā paredzēts, ka bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju ir spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas dienas. Savukārt MK noteikumu Nr. 667 26.punkts paredz, ka bāriņtiesas lēmums par adoptētāja atzīšanu ir spēkā attiecībā uz vienu adopcijas procesu. Ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā atkārtoti izvērtē adoptētāju [..]. Savukārt atbilstoši Civillikuma 172.pantā noteiktajam pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Ievērojot minēto, adoptētājam 25.1 punkts saistošs līdz brīdim, kamēr spēkā bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju, kā arī līdz bērna adopcijas apstiprināšanai tiesā.
Noteikumu projekta 25.1 punktā minētie apstākļi var radīt tik būtiskas izmaiņas personas vai adoptētāja dzīves situācijā, ka var kļūt par šķērsli bērna adopcijai. Darbības, kas bāriņtiesai jāveic, ja tā konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, noteiktas MK noteikumu Nr. 667 26. punktā. Proti, ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā atkārtoti izvērtē adoptētāju, pieprasot ziņas valsts vai pašvaldību iestādēm vai lūdzot attiecīga speciālista atzinumu. Tādējādi, ja bāriņtiesa konstatē noteikumu projekta 25.1 punktā minētos apstākļus, tai, saņemot attiecīgu informāciju, jāveic atkārtota personas vai laulāto izvērtēšana atbilstoši MK noteikumus Nr. 667 26. punktā noteiktajam.
Adopcijas pieteikuma iesniedzējs noteikumu projekta izpratnē ir MK noteikumu Nr. 667 17.punktā minētā persona, kura vēlas kļūt par adoptētāju un, kas, lai uzsāktu bērna adopcijas procesu, iesniegusi bāriņtiesā adopcijas pieteikumu. MK noteikumu Nr. 667 23.punkts paredz, ka bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas. Tādējādi personai, kura bāriņtiesā iesniegusi adopcijas pieteikumu, noteikumu projekta 25.1 punkts saistošs līdz attiecīgā izvērtējuma pabeigšanai un atbilstoša lēmuma pieņemšanai. Ja bāriņtiesas lēmums ir personai labvēlīgs: iegūts adoptētāja statuss, tad adoptētāja informēšanas pienākums turpinās. Proti, adoptētājs noteikumu projekta izpratnē ir persona, kuru bāriņtiesa nolēmusi atzīt par piemērotu adoptētāja statusam. Noteikumu projekta 25.punktā paredzēts, ka bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju ir spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas dienas. Savukārt MK noteikumu Nr. 667 26.punkts paredz, ka bāriņtiesas lēmums par adoptētāja atzīšanu ir spēkā attiecībā uz vienu adopcijas procesu. Ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā atkārtoti izvērtē adoptētāju [..]. Savukārt atbilstoši Civillikuma 172.pantā noteiktajam pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Ievērojot minēto, adoptētājam 25.1 punkts saistošs līdz brīdim, kamēr spēkā bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju, kā arī līdz bērna adopcijas apstiprināšanai tiesā.
Noteikumu projekta 25.1 punktā minētie apstākļi var radīt tik būtiskas izmaiņas personas vai adoptētāja dzīves situācijā, ka var kļūt par šķērsli bērna adopcijai. Darbības, kas bāriņtiesai jāveic, ja tā konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, noteiktas MK noteikumu Nr. 667 26. punktā. Proti, ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā atkārtoti izvērtē adoptētāju, pieprasot ziņas valsts vai pašvaldību iestādēm vai lūdzot attiecīga speciālista atzinumu. Tādējādi, ja bāriņtiesa konstatē noteikumu projekta 25.1 punktā minētos apstākļus, tai, saņemot attiecīgu informāciju, jāveic atkārtota personas vai laulāto izvērtēšana atbilstoši MK noteikumus Nr. 667 26. punktā noteiktajam.
Problēmas apraksts
Civillikuma 167. pants nosaka, ka aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr.354 “Audžuģimenes noteikumi” (turpmāk – Audžuģimenes noteikumi) 56. punktā noteikts, ka laulātajiem (personai), kas veikuši audžuģimenes [..] pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem, ja bāriņtiesa atbilstoši Civillikuma 235. pantam par piemērotu aizbildņa pienākumu veikšanai nav atzinusi kādu no bērna tuvākajiem radiniekiem. Ja aizbildnis izteicis vēlmi adoptēt aizbilstamo vai audžuģimene izteikusi vēlmi adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu, atbilstoši MK noteikumos Nr. 667 paredzētajam bāriņtiesa pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas izvērtē aizbildņa vai audžuģimenes piemērotību adoptētāja statusam un lemj par personas atzīšanu par adoptētāju un adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm. No minētā secināms, ka aizbildņa un audžuģimenes atbilstība adoptētāja statusam vērtējama, ievērojot MK noteikumu Nr. 667 23. punktā noteiktās prasības. Savukārt MK noteikumu Nr. 667 28. punktā noteikts, ka situācijā, ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa, izvērtējot adoptētāja atbilstību, vienlaikus novērtē adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējās attiecības un lemj par adopcijas atbilstību adoptējamā interesēm. Tādējādi MK noteikumu Nr. 667 28. punkts neaptver pilnīgu bāriņtiesai iegūstamās un vērtējamās informācijas apjomu tajos gadījumos, kad bērns jau atrodas potenciālā adoptētāja ģimenē, proti, aizbildnībā vai audžuģimenē. Ņemot vērā, ka arī šajos gadījumos bāriņtiesa izskata jautājumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm, bāriņtiesai vērtējamas ne tikai adoptētāja un bērna savstarpējās attiecības, bet arī cita MK noteikumu Nr. 667 46. punktā minētā informācija, piemēram, savstarpējā piemērotība, adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām u.c.
Risinājuma apraksts
Papildināts MK noteikumu Nr. 667 28. punkts ar norādi uz informācijas apjomu, kādu bāriņtiesa noskaidro un vērtē, lai izvērtētu personas piemērotību adoptētāja statusam un lemtu par adopcijas atbilstību adoptējamā interesēm gadījumā, ja bērns jau dzīvo personas ģimenē.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.667 33.punktā noteikts, ka bērnu aprūpes iestādes vadītājs [..] iepazīstina adoptētāju ar adoptējamo bērnu un viņa lietu. Ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā, bāriņtiesa [..] adoptētāju iepazīstina ar adoptējamā bērna lietu, bet audžuģimene vai aizbildnis iepazīstina ar adoptējamo bērnu. Savukārt MK noteikumu Nr.667 73.punktā noteikts, ka [..] kompetentā iestāde nodrošina, ka ārvalsts adoptētājs [..] ierodas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu un viņa lietu. Minēto normu kontekstā nereti dažādi tiek interpretēts informācijas apjoms, kāds sniedzams adoptētājiem. Proti, nereti bāriņtiesām un bērnu aprūpes iestādēm nav vienotas izpratnes vai viennozīmīgas pārliecības par to, vai bērna lieta aptver arī informācijas sniegšanu par bērna bioloģisko ģimeni. Turklāt ne vienmēr bāriņtiesas lietvedībā esošajā bērna ārpusģimenes aprūpes lietā būs pieejama visa nepieciešamā informācija, piemēram, par vecākiem. Proti, kāda būtiska informācija būs pieejama lietā par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu un atjaunošanu, par prasības celšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu un atjaunošanu. Arī bērnu aprūpes iestādei kā bērna likumiskajam pārstāvim pieejama attiecīgā informācija par bērna bioloģisko ģimeni vai, ja kāda informācija iztrūkst, iegūstama sadarbībā ar bāriņtiesu.
Informācija par bioloģisko ģimeni aptver, piemēram, ziņas par ģimenes sociālajiem apstākļiem, valodu, tautību, nodarbinātību, iemesliem bērna šķiršanai no ģimenes, informāciju par paplašināto ģimeni, bioloģiskās ģimenes slimības vēsturi u.c.
Informācija par bioloģisko ģimeni (tajā skaitā veselību, piemēram, vecākam ir garīgās attīstības traucējumi, ģimenes sociālajiem apstākļiem) ir būtiska adoptētāju ģimenei, lai labāk izprastu iespējamus sarežģījumus nākotnē ar bērna veselību, attīstību. Dažas ģenētiskās slimības var parādīties jau īsi pēc dzimšanas, bet citas var tikt diagnosticētas vēlākā posmā vai pat pēc pilngadības. Tādējādi adoptētājam svarīgi saņemt informāciju, piemēram, par tādām vecāku slimībām, kas var ietekmēt bērna veselību vai attīstību nākotnē (ģenētiski pārmantojamās slimības, alkohola un narkotiku atkarība utt.). Respektīvi, nav paredzēts sniegt adoptētājam informāciju par visām adoptētāju saslimšanām, piemēram, akūtām slimībām, iegūtām traumām u.c.
Ģenētiskās slimības vēstures trūkums var radīt nozīmīgu kaitējumu adoptētā bērna slimību profilaksei. Bērns var savlaicīgi nesaņemt atbilstošu ārstēšanu smagu saslimšanu gadījumā, tad, ja adoptētāju rīcībā nav datu par viņa bioloģisko radinieku medicīnisko vēsturi.
Iepriekš minētā informācija palīdz adoptētājiem pieņemt lēmumu par konkrētā bērna adopcijas procesa turpināšanu, izvērtējot savas iespējas uzņemties konkrētā bērna aprūpi ilgtermiņā (tajā skaitā nodrošināt bērna vajadzības, bērnam nepieciešamo veselības aprūpi). Tāpat attiecīgā informācija būtiska, nodrošinot bērna tiesības zināt savu izcelšanos.
Ziņas par bērna izcelsmi ir nozīmīgs resurss adoptētājiem sarunās ar bērnu par viņa pagātni, atbildot uz bērnam interesējošiem jautājumiem (piemēram, kas bija vecāki, kā dzīvoja, vai bija brāļi/māsas, kāpēc bērns tika šķirts no ģimenes u.c.).
Ministrijas 2023.gadā veiktajā adoptētāju aptaujā noskaidrots, ka 16,9% adoptētāju ieskatā plašākas informācijas ieguve par bērna bioloģisko ģimeni sekmētu adoptētāju gatavību adopcijas fakta atklāšanai.
Informācija par bērna vecākiem, vecvecākiem, māsām (pusmāsām), brāļiem (pusbrāļiem) nepieciešama tajā skaitā, lai sniegtu adoptētājiem priekšstatu par bērna radniecību, iespējamu kontaktu vai attiecību uzturēšanu ar radiniekiem.
1993.gada 29.maija Hāgas konvencijas „Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos” (turpmāk – Hāgas Konvencija) rokasgrāmatā norādīts, ka ir jānošķir informāciju par bioloģiskajiem vecākiem un viņu personas datu izpaušanu. Informāciju par bioloģiskajiem vecākiem var izpaust, neatklājot viņu personas datus vai nekaitējot viņu tiesībām uz privātumu. Šāda informācija, piemēram, par bioloģisko vecāku vecumu, veselību un sociālajiem apstākļiem var būt būtiska adoptētāju ģimenei, lai labāk izprastu jebkādus iespējamos sarežģījumus nākotnē ar bērna veselību, attīstību, fizisko un psiholoģisko labklājību. Informācija nav jāpublisko, bet tikai jāizsniedz adoptētajam bērnam un adoptētājiem.[1]
Informācija par bērna izcelsmi, bioloģiskajiem radiniekiem, vecāku veselības stāvokli būs informācijas avots arī pašam bērnam. Piemēram, informācija par vecāku veselības stāvokli kādā gadījumā var palīdzēt diagnosticēt iespējamas veselības problēmas turpmākajā dzīvē. Tikpat būtiska var būt informācija par citu tuvu radinieku veselības stāvokli. Piemēram, ja bērna vecākam ir psihiska rakstura traucējumi, bērnam var šķist, ka arī viņam, pieaugot šādi traucējumi būs. Šādā gadījumā būtiska informācija ir tā, ka bērna paplašinātā ģimenē ir veseli cilvēki.
[1] Hāgas 1993.gada Starpvalstu adopcijas konvencijas īstenošana un darbība. Labas prakses rokasgrāmata, 2011., 130.lpp.
Informācija par bioloģisko ģimeni aptver, piemēram, ziņas par ģimenes sociālajiem apstākļiem, valodu, tautību, nodarbinātību, iemesliem bērna šķiršanai no ģimenes, informāciju par paplašināto ģimeni, bioloģiskās ģimenes slimības vēsturi u.c.
Informācija par bioloģisko ģimeni (tajā skaitā veselību, piemēram, vecākam ir garīgās attīstības traucējumi, ģimenes sociālajiem apstākļiem) ir būtiska adoptētāju ģimenei, lai labāk izprastu iespējamus sarežģījumus nākotnē ar bērna veselību, attīstību. Dažas ģenētiskās slimības var parādīties jau īsi pēc dzimšanas, bet citas var tikt diagnosticētas vēlākā posmā vai pat pēc pilngadības. Tādējādi adoptētājam svarīgi saņemt informāciju, piemēram, par tādām vecāku slimībām, kas var ietekmēt bērna veselību vai attīstību nākotnē (ģenētiski pārmantojamās slimības, alkohola un narkotiku atkarība utt.). Respektīvi, nav paredzēts sniegt adoptētājam informāciju par visām adoptētāju saslimšanām, piemēram, akūtām slimībām, iegūtām traumām u.c.
Ģenētiskās slimības vēstures trūkums var radīt nozīmīgu kaitējumu adoptētā bērna slimību profilaksei. Bērns var savlaicīgi nesaņemt atbilstošu ārstēšanu smagu saslimšanu gadījumā, tad, ja adoptētāju rīcībā nav datu par viņa bioloģisko radinieku medicīnisko vēsturi.
Iepriekš minētā informācija palīdz adoptētājiem pieņemt lēmumu par konkrētā bērna adopcijas procesa turpināšanu, izvērtējot savas iespējas uzņemties konkrētā bērna aprūpi ilgtermiņā (tajā skaitā nodrošināt bērna vajadzības, bērnam nepieciešamo veselības aprūpi). Tāpat attiecīgā informācija būtiska, nodrošinot bērna tiesības zināt savu izcelšanos.
Ziņas par bērna izcelsmi ir nozīmīgs resurss adoptētājiem sarunās ar bērnu par viņa pagātni, atbildot uz bērnam interesējošiem jautājumiem (piemēram, kas bija vecāki, kā dzīvoja, vai bija brāļi/māsas, kāpēc bērns tika šķirts no ģimenes u.c.).
Ministrijas 2023.gadā veiktajā adoptētāju aptaujā noskaidrots, ka 16,9% adoptētāju ieskatā plašākas informācijas ieguve par bērna bioloģisko ģimeni sekmētu adoptētāju gatavību adopcijas fakta atklāšanai.
Informācija par bērna vecākiem, vecvecākiem, māsām (pusmāsām), brāļiem (pusbrāļiem) nepieciešama tajā skaitā, lai sniegtu adoptētājiem priekšstatu par bērna radniecību, iespējamu kontaktu vai attiecību uzturēšanu ar radiniekiem.
1993.gada 29.maija Hāgas konvencijas „Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos” (turpmāk – Hāgas Konvencija) rokasgrāmatā norādīts, ka ir jānošķir informāciju par bioloģiskajiem vecākiem un viņu personas datu izpaušanu. Informāciju par bioloģiskajiem vecākiem var izpaust, neatklājot viņu personas datus vai nekaitējot viņu tiesībām uz privātumu. Šāda informācija, piemēram, par bioloģisko vecāku vecumu, veselību un sociālajiem apstākļiem var būt būtiska adoptētāju ģimenei, lai labāk izprastu jebkādus iespējamos sarežģījumus nākotnē ar bērna veselību, attīstību, fizisko un psiholoģisko labklājību. Informācija nav jāpublisko, bet tikai jāizsniedz adoptētajam bērnam un adoptētājiem.[1]
Informācija par bērna izcelsmi, bioloģiskajiem radiniekiem, vecāku veselības stāvokli būs informācijas avots arī pašam bērnam. Piemēram, informācija par vecāku veselības stāvokli kādā gadījumā var palīdzēt diagnosticēt iespējamas veselības problēmas turpmākajā dzīvē. Tikpat būtiska var būt informācija par citu tuvu radinieku veselības stāvokli. Piemēram, ja bērna vecākam ir psihiska rakstura traucējumi, bērnam var šķist, ka arī viņam, pieaugot šādi traucējumi būs. Šādā gadījumā būtiska informācija ir tā, ka bērna paplašinātā ģimenē ir veseli cilvēki.
[1] Hāgas 1993.gada Starpvalstu adopcijas konvencijas īstenošana un darbība. Labas prakses rokasgrāmata, 2011., 130.lpp.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 667 33. punktu, nosakot, ka bērnu aprūpes iestāde un bāriņtiesa iepazīstina adoptētāju ar bērna lietu, kā arī informāciju par bērna bioloģisko ģimeni, neatklājot personas identitāti, tostarp veselības datiem. Vienlaikus precizēts MK noteikumu Nr.667 73. punkts attiecībā uz informāciju, ar kuru nepieciešams iepazīties ārvalsts adoptētājam.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 667 34. punktā noteikts, ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, var piedalīties adoptējamā bērna un adoptētāja tikšanās reizē. Tādējādi minētā norma paredz bāriņtiesas tiesības nevis pienākumu dalībai bērna un adoptētāja tikšanās reizē. “Rokasgrāmatā bāriņtiesām”[1] norādīts, ka BAC ieskatā bāriņtiesai noteikti būtu jāpiedalās kādā no bērna un iespējamo adoptētāju tikšanās reizēm, it īpaši, ja bērns ievietots audžuģimenē, ņemot vērā to, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 667 39. punktu bāriņtiesa, kura lems par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, noskaidro bērna likumiskā pārstāvja – t.i. bāriņtiesas, kura lēmusi par bērna ievietošanu audžuģimenē – viedokli.
[1] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2. sējums, 131. lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
[1] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2. sējums, 131. lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
Risinājuma apraksts
Sekmējot vienotu praksi bāriņtiesā, kā arī, lai nodrošinātu, ka bāriņtiesa, kas kompetenta lemt par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, saņemtu pēc iespējas neitrālāku informāciju un viedokli par bērna un adoptētāja tikšanās norisi, veicamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, MK noteikumu Nr. 667 34. punktā nosakot, ka bāriņtiesa piedalās vismaz vienā bērna un adoptētāja tikšanās reizē. MK noteikumu Nr. 667 34. punktā paredzētās izmaiņas neizslēdz iespēju bāriņtiesai nepieciešamības gadījumā, nodrošinot bērna intereses, bērna un adoptētāja tikšanās reizē piesaistīt arī citu speciālistu, piemēram, no atbalsta centra.
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 39.punktā noteiktajam bāriņtiesa, kas atbilst adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai, pirms lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē sazinās ar viņa likumisko pārstāvi un noskaidro, vai adoptējamā bērna nodošana pirmsadopcijas aprūpē atbilst bērna interesēm. Atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas 12. pantā un BTAL 13. pantā paredzētajam ikvienam bērnam ir tiesības brīvi paust viedokli visos jautājumos, kas viņus skar, saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju un šajā nolūkā bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādā ar viņu saistītā tiesvedībā un administratīvajā procesā. MK noteikumu Nr. 667 39. punktā nav akcentēts bērna viedokļa skaidrošanas nozīmīgums. Tāpat nav uzsvērts, cik svarīgi šādās situācijās, kas skar bērna intereses, izskaidrot bērnam veicamās darbības un procesus, sniegt informāciju par atbalsta saņemšanas iespējām. Nereti konstatēts, ka bāriņtiesas lēmums par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē satur informāciju par bērna likumiskā pārstāvja noskaidroto viedokli par bērna pirmsadopcijas aprūpes atbilstību bērna interesēm, bet lēmumā nav fiksēts paša bērna viedoklis izskatāmā jautājuma ietvaros.
Pats par sevi apstāklis, ka persona ir atzīta par adoptētāju nav noteicošais faktors, lai bērnu nodotu adoptētāja aprūpē. Neatkarīgi no piešķirtā adoptētāja statusa bāriņtiesai ir vērtējams jautājums par to, vai konkrētā bērna interesēs ir nodošana attiecīgā adoptētāja aprūpē. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 40. punktā paredzētajam adoptētāja deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesas rīcībā ir informācija par adoptējamā bērna ikdienas vajadzībām un bērna veselības stāvokli. Tādējādi bāriņtiesai, pieņemot lēmumu par bērna nodošanu pimsadopcijas aprūpē, nepieciešams vērtēt, vai potenciālais adoptētājs spēs nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Proti, vērtējama adoptētāja izpratne par bērna vecumam atbilstošu aprūpi, iespējas nodrošināt konkrētam bērnam atbilstošu veselības aprūpi un izglītību u.c. Piemēram, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka bērnam nepieciešams apgūt speciālo izglītības programmu, vērtējamas ģimenes iespējas attiecīgu izglītības programmas apguvi nodrošināt vai, ja bērnam ir būtiski uzvedības traucējumi un nepieciešama pastiprināta uzmanība, kā arī atbilstošu pakalpojumu nodrošināšana, ir rūpīgi vērtējams, vai bērna interesēs ir bērna nodošana adoptētāja ģimenē, kur aug vēl 3 bioloģiskie bērni u.tml.
Turklāt bāriņtiesai izvērtēšanas ietvaros būtiski ņemt vērā ne tikai bāriņtiesas rīcībā esošo informāciju par bērna pašreizējām vajadzībām, bet arī identificēt bērna sagaidāmās uzvedību, attiecību u.c. vajadzības. Izvērtēšanas procesa ietvaros bāriņtiesa, ja nepieciešams, var uzaicināt uz starpinstitucionālo tikšanos atbalsta centra, kurš nodrošinājis adoptētāja apmācības un psiholoģiskās izpētes veikšanu, pārstāvi un tās laikā noskaidrot atbalsta centra viedokli par adoptētāja spēju nodrošināt konkrētā bērna pašreizējās un sagaidāmās vajadzības un ietekmi uz jau adoptētāju ģimenes aprūpē esošiem bērniem. Šāda atbalstu centru iesaiste ir ieteicama un vērtējama kā papildu resurss bāriņtiesai, ņemot vērā to, ka atbalsta centrs veicis adoptētāja izpēti un organizējis apmācības, kā arī atsevišķos gadījumos sniedzis atbalsta pakalpojumus un pārzina adoptētāju situāciju, resursus un iespējamos riskus bērna uzņemšanai ģimenē.
Pats par sevi apstāklis, ka persona ir atzīta par adoptētāju nav noteicošais faktors, lai bērnu nodotu adoptētāja aprūpē. Neatkarīgi no piešķirtā adoptētāja statusa bāriņtiesai ir vērtējams jautājums par to, vai konkrētā bērna interesēs ir nodošana attiecīgā adoptētāja aprūpē. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 40. punktā paredzētajam adoptētāja deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesas rīcībā ir informācija par adoptējamā bērna ikdienas vajadzībām un bērna veselības stāvokli. Tādējādi bāriņtiesai, pieņemot lēmumu par bērna nodošanu pimsadopcijas aprūpē, nepieciešams vērtēt, vai potenciālais adoptētājs spēs nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Proti, vērtējama adoptētāja izpratne par bērna vecumam atbilstošu aprūpi, iespējas nodrošināt konkrētam bērnam atbilstošu veselības aprūpi un izglītību u.c. Piemēram, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka bērnam nepieciešams apgūt speciālo izglītības programmu, vērtējamas ģimenes iespējas attiecīgu izglītības programmas apguvi nodrošināt vai, ja bērnam ir būtiski uzvedības traucējumi un nepieciešama pastiprināta uzmanība, kā arī atbilstošu pakalpojumu nodrošināšana, ir rūpīgi vērtējams, vai bērna interesēs ir bērna nodošana adoptētāja ģimenē, kur aug vēl 3 bioloģiskie bērni u.tml.
Turklāt bāriņtiesai izvērtēšanas ietvaros būtiski ņemt vērā ne tikai bāriņtiesas rīcībā esošo informāciju par bērna pašreizējām vajadzībām, bet arī identificēt bērna sagaidāmās uzvedību, attiecību u.c. vajadzības. Izvērtēšanas procesa ietvaros bāriņtiesa, ja nepieciešams, var uzaicināt uz starpinstitucionālo tikšanos atbalsta centra, kurš nodrošinājis adoptētāja apmācības un psiholoģiskās izpētes veikšanu, pārstāvi un tās laikā noskaidrot atbalsta centra viedokli par adoptētāja spēju nodrošināt konkrētā bērna pašreizējās un sagaidāmās vajadzības un ietekmi uz jau adoptētāju ģimenes aprūpē esošiem bērniem. Šāda atbalstu centru iesaiste ir ieteicama un vērtējama kā papildu resurss bāriņtiesai, ņemot vērā to, ka atbalsta centrs veicis adoptētāja izpēti un organizējis apmācības, kā arī atsevišķos gadījumos sniedzis atbalsta pakalpojumus un pārzina adoptētāju situāciju, resursus un iespējamos riskus bērna uzņemšanai ģimenē.
Risinājuma apraksts
Nolūkā akcentēt bērna interešu izvērtēšanas nozīmīgumu jau posmā, kad bērns vēl tikai tiks nodots adoptētāja aprūpē, kā arī, lai mazinātu iespējamu pirmsadopcijas aprūpes pārtraukšana risku, kā arī uzsvērtu, cik svarīgi pirms bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē izskaidrot bērnam saprotamā valodā veicamās darbības, kā arī uzklausīt un ņemt vērā bērna viedokli atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli formulēt, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 667 39. punktu, paredzot, ka bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē izskaidro bērnam veicamās darbības un noskaidro bērna viedokli par viņa nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, ja bērns spēj to formulēt, kā arī sniedz informāciju par atbalsta saņemšanas iespējām. Bāriņtiesa sadarbības ietvaros var lūgt minētās darbības veikt citai bāriņtiesai, piemēram, gadījumā, kad par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmusi cita bāriņtiesa. Tāpat paredzēts, ka bāriņtiesa izvērtē, vai adoptētāja ģimene spēs nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam.
Problēmas apraksts
Pirmsadopcijas aprūpes uzraudzībai jānorisinās Latvijā. Lēmumu par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē pieņem personas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa. Tomēr praksē bijuši gadījumi, kad pirmsadopcijas uzraudzība veikta bērnam un adoptētājam, atrodoties ārvalstīs. Turklāt konstatēti atsevišķi gadījumi, kad radušās bažas par pirmsadopcijas uzraudzības kvalitāti tajos gadījumos, kad personas pirmsadopcijas uzraudzība nav norisinājusies Latvijā.
Pirmsadopcijas aprūpe īstenojama adoptētāja dzīvesvietā Latvijā, lai bāriņtiesa varētu pilnvērtīgi veikt pirmsadopcijas aprūpes uzraudzību un kvalitatīvi veikt ģimenes izpēti, tajā skaitā spētu novērtēt bērna un adoptētāja attiecības, saderību, emocionālās piesaistes veidošanos, kā arī bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām. No bērna interešu viedokļa nav atbalstāmas situācijas, kad persona pēc bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē adoptētāja ģimenē izceļo no valsts, kur uzturas visu vai lielāko daļu laika no pirmsadopcijas aprūpes perioda un ierodas tikai, lai tiktos ar bāriņtiesu konkrēti norunātā laikā.
Bērnu tiesību konvencijas rokasgrāmatā norādīts: “adopcijā bērna vislabākajām interesēm jābūt “svarīgākajam” apsvērumam [..]. Nevienas citas intereses, ne ekonomiskās, politiskās, valsts drošības vai adoptētāju intereses nav uzskatāmas par svarīgākām vai līdzvērtīgām bērna interesēm”[1].
Metodisko materiālu apkopojumā “Rokasgrāmata bāriņtiesām”[2] norādīts, ka visu ģimenes izpētes laiku adoptētājiem ar pirmsadopcijas aprūpē paņemto bērnu ir jādzīvo Latvijā un bāriņtiesai jāspēj jebkurā brīdi pārbaudīt pirmsadopcijas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļi.
Vienlaikus būtiski noteikt, ka bāriņtiesa jau pirms bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē informē adoptētāju par atbalsta saņemšanas iespējām, tostarp adoptējamam bērnam, lai adoptētājs vajadzības gadījumā būtu informēts par iespējamiem problēmu risinājumiem.
[1] Hodgina R., Ņūvels P. Rokasgrāmata „Konvencijas par bērnam tiesībām ieviešanas praksē”. Apvienoto Nāciju Bērnu Fonds (UNICEF), 2002, 296.lpp.
[2] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2.sējums, 135.lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
Pirmsadopcijas aprūpe īstenojama adoptētāja dzīvesvietā Latvijā, lai bāriņtiesa varētu pilnvērtīgi veikt pirmsadopcijas aprūpes uzraudzību un kvalitatīvi veikt ģimenes izpēti, tajā skaitā spētu novērtēt bērna un adoptētāja attiecības, saderību, emocionālās piesaistes veidošanos, kā arī bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām. No bērna interešu viedokļa nav atbalstāmas situācijas, kad persona pēc bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē adoptētāja ģimenē izceļo no valsts, kur uzturas visu vai lielāko daļu laika no pirmsadopcijas aprūpes perioda un ierodas tikai, lai tiktos ar bāriņtiesu konkrēti norunātā laikā.
Bērnu tiesību konvencijas rokasgrāmatā norādīts: “adopcijā bērna vislabākajām interesēm jābūt “svarīgākajam” apsvērumam [..]. Nevienas citas intereses, ne ekonomiskās, politiskās, valsts drošības vai adoptētāju intereses nav uzskatāmas par svarīgākām vai līdzvērtīgām bērna interesēm”[1].
Metodisko materiālu apkopojumā “Rokasgrāmata bāriņtiesām”[2] norādīts, ka visu ģimenes izpētes laiku adoptētājiem ar pirmsadopcijas aprūpē paņemto bērnu ir jādzīvo Latvijā un bāriņtiesai jāspēj jebkurā brīdi pārbaudīt pirmsadopcijas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļi.
Vienlaikus būtiski noteikt, ka bāriņtiesa jau pirms bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē informē adoptētāju par atbalsta saņemšanas iespējām, tostarp adoptējamam bērnam, lai adoptētājs vajadzības gadījumā būtu informēts par iespējamiem problēmu risinājumiem.
[1] Hodgina R., Ņūvels P. Rokasgrāmata „Konvencijas par bērnam tiesībām ieviešanas praksē”. Apvienoto Nāciju Bērnu Fonds (UNICEF), 2002, 296.lpp.
[2] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2.sējums, 135.lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.667 43. punktu, nosakot, ka bāriņtiesa informē adoptētāju par atbalsta saņemšanas iespējām, tostarp adoptējamam bērnam, un pieņem lēmumu par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē adoptētāja dzīvesvietā Latvijā uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 44. punktā paredzētajam bērnu aprūpes iestāde vai bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa iecelšanu, pēc bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē izsniedz adoptētājam un bērnu aprūpes iestādes vai bāriņtiesas rīcībā esošu informāciju par viņa veselības stāvokli. Bērna pilnvērtīgai aprūpei būtiskas ne tikai ziņas par bērna veselības stāvokli, bet arī cita veida informācija, piemēram, psihologa atzinumi mēdz saturēt detalizētu informāciju par bērna attīstību, intelektuālo spēju attīstības līmeņa izvērtējumu, rekomendācijas bērna pilnvērtīgas aprūpes veikšanai un attīstības veicināšanai. Tāpat, piemēram, Pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums satur informāciju par bērnam atbilstošāko izglītības programmu u.c.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 667 44. punktu, nosakot, ka adoptētājam pēc bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē tiek izsniegta arī informācija par bērna attīstību, ikdienas vajadzībām un citiem apstākļiem, kas adoptētājam ir jāņem vērā, nodrošinot adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpi. Pēc iespējas norādāmas ne tikai bērna ikdienas vajadzības, bet arī sagaidāmās vajadzības, ko speciālists savlaicīgi identificējis. Attiecībā uz sniedzamās informācijas apjomu vērā ņemama konkrētā bērna situācija, proti, bērnu aprūpes iestāde un bāriņtiesa adoptētājam sniedz pieejamo informāciju par bērnu.
Problēmas apraksts
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas veiktajā pētījumā “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas”[1], kas veikts, pamatojoties uz ministrijas izsludināto iepirkumu, aktualizētas bērna tiesības tikt uzklausītam visos jautājumos, kas viņu skar, tādējādi nodrošinot bērna līdzdalību visās jomās, kas skar viņa dzīvi. Īpaši uzsvērta nepieciešamība bērna pilnvērtīga viedokļa noskaidrošanai adopcijas gadījumā, kam ir būtiska nozīme, vērtējot bērna labākās intereses. Minētais pētījums satur norādi, ka MK noteikumos Nr. 667 uzskaitīti aspekti, kuri bāriņtiesai jāvērtē, veicot ģimenes izpēti pirmsadopcijas aprūpes laikā, taču starp tiem nav iekļauta bērna viedokļa apzināšana.
Tāpat MK noteikumi Nr.667 neparedz bāriņtiesas tiesības pirmsadopcijas aprūpes laikā nepieciešamības gadījumā pieprasīt ziņas no valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām, kas ir būtisks resurss, noskaidrojot, piemēram, MK noteikumu Nr.667 46.4. apakšpunktā norādīto informāciju: adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu.
[1] Pētījums “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas”, 88.-95.lpp. Pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/arpusgimenes-aprupes-sistemas-pilnveides-iespejas/
Tāpat MK noteikumi Nr.667 neparedz bāriņtiesas tiesības pirmsadopcijas aprūpes laikā nepieciešamības gadījumā pieprasīt ziņas no valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām, kas ir būtisks resurss, noskaidrojot, piemēram, MK noteikumu Nr.667 46.4. apakšpunktā norādīto informāciju: adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu.
[1] Pētījums “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas”, 88.-95.lpp. Pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/arpusgimenes-aprupes-sistemas-pilnveides-iespejas/
Risinājuma apraksts
Lai gan MK noteikumu Nr. 667 46. punktā uzskaitīto aspektu izvērtēšana pirmsadopcijas aprūpes periodā praksē aptver arī bērna viedokļa noskaidrošanu un pienākums noskaidrot bērna viedokli izriet no bāriņtiesu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, akcentējot bērna uzklausīšanas nozīmīgumu adopcijas procesa ietvaros, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 667 45. punktu, nosakot bāriņtiesas pienākumu pēc adoptējamā bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē, veicot ģimenes izpēti, noskaidrot arī bērna viedokli, kā arī adoptētāja viedokli (noteikumu projekta 45.1. apakšpunkts). Tāpat noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 667 45. punktu, paredzot bāriņtiesas tiesības, ja nepieciešams, pieprasīt ziņas no valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām.
Problēmas apraksts
Atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam pirmsadopcijas aprūpes laikā bāriņtiesai jāveic ģimenes izpēte, lai konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības. Veicot ģimenes izpēti, bāriņtiesai būtiski noskaidrot un vērtēt arī informāciju par to, kā adoptētājs risinājis problēmas pirmsadopcijas aprūpes periodā, ja tādas radušās (bērna adaptācijas grūtības, uzvedības problēmas, iespējamos savstarpējos konfliktus u.c.), proti, kādas psihosociālā atbalsta saņemšanas iespējas izmantojis u.tml.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 667 ar 46.2. apakšpunktu, nosakot, ka bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes laikā noskaidro un izvērtē no adoptētāja, atbalsta centra un valsts un pašvaldību iestādēm saņemto informāciju par adoptētājam un adoptējamam bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu, ja attiecināms.
Problēmas apraksts
Sniedzot konsultatīvo atbalstu, ministrija konstatējusi, ka nereti adoptētāji neizprot vai nav informēti, ka pirmsadopcijas periodā viņi īsteno bērna aprūpi un uzraudzību, bet bērna likumiskais pārstāvis, kas pārstāv bērna tiesības un intereses, joprojām ir aizbildnis, bērnu aprūpes iestādes vadītājs vai bāriņtiesa, ja bērns ar bāriņtiesas lēmumu ievietots audžuģimenē. MK noteikumi Nr. 667 neparedz adoptētāju atbildību, informējot bāriņtiesu un bērna likumisko pārstāvi par būtiskiem apstākļiem, kas radušies pirmsadopcijas aprūpes periodā un skar bērnu un viņa tiesību nodrošinājumu, piemēram, būtiskām nesaskaņām, kas radušās starp adoptējamo bērnu un adoptētāja bioloģisko bērnu. Attiecīgas informācijas sniegšana ir būtiska, jo sekmē savlaicīgu atbildīgo institūciju iesaisti, kā arī nepieciešamā atbalsta saņemšanu ģimenei.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 667 papildināt ar normu (46.2 punkts), kas nosaka, ka adoptētājs nekavējoties ziņo savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim, ja pirmsadopcijas aprūpes laikā ir izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un adoptētāju vai citu nedalītā saimniecībā dzīvojošu peronu; plānota bērna izceļošana no valsts; bērnam ir pasliktinājusies veselība vai ir konstatēti būtiski veselības traucējumi; bērns ir cietis nelaimes gadījumā; bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas; bērns patvaļīgi aizgājis no ģimenes vai izdarījis noziedzīgu nodarījumu; bērns miris vai adoptētāja rīcībā ir cita informācija, kas var būtiski ietekmēt turpmāku bērna pirmsadopcijas aprūpi.
Būtiski atzīmēt, ka informācijas sniegšana attiecas uz jautājumiem, kas būtiski skar bērna intereses, proti, nav paredzēts, ka adoptētājam jāsniedz informācija par visiem bērna saslimšanas gadījumiem, piemēram, akūtām respiratorām vīrusu saslimšanām, bet gan būtiskiem veselības traucējumiem, piemēram, bērnam sākusies epileptiska lēkme (iepriekš nav bijusi), saslimis ar ērču encefalītu, bērnam pasliktinājies psihoemocionālais stāvoklis, kā rezultātā nepieciešama atbilstošu pakalpojumu piesaiste (psihoterapija, psihiatra apmeklējumi u.c.). Tāpat informācija sniedzama visos gadījumos, kad bērns ir cietis nelaimes gadījumā, kas radījis iespējamu bērna veselības vai dzīvības apdraudējumu. Sniedzama informācija arī par citiem apstākļiem, kas var ietekmēt turpmāku bērna pirmsadopcijas aprūpi, piemēram, bērns sarunā ar adoptētāju paudis noraidošu attieksmi pret adopciju, nevēlēšanos palikt adoptētāja ģimenē. Saņemot attiecīgu informāciju, bāriņtiesa, bērnu aprūpes iestāde, aizbildnis atkarībā no konkrētās situācijas īsteno nepieciešamos bērna tiesību aizsardzības pasākumus.
Būtiski atzīmēt, ka informācijas sniegšana attiecas uz jautājumiem, kas būtiski skar bērna intereses, proti, nav paredzēts, ka adoptētājam jāsniedz informācija par visiem bērna saslimšanas gadījumiem, piemēram, akūtām respiratorām vīrusu saslimšanām, bet gan būtiskiem veselības traucējumiem, piemēram, bērnam sākusies epileptiska lēkme (iepriekš nav bijusi), saslimis ar ērču encefalītu, bērnam pasliktinājies psihoemocionālais stāvoklis, kā rezultātā nepieciešama atbilstošu pakalpojumu piesaiste (psihoterapija, psihiatra apmeklējumi u.c.). Tāpat informācija sniedzama visos gadījumos, kad bērns ir cietis nelaimes gadījumā, kas radījis iespējamu bērna veselības vai dzīvības apdraudējumu. Sniedzama informācija arī par citiem apstākļiem, kas var ietekmēt turpmāku bērna pirmsadopcijas aprūpi, piemēram, bērns sarunā ar adoptētāju paudis noraidošu attieksmi pret adopciju, nevēlēšanos palikt adoptētāja ģimenē. Saņemot attiecīgu informāciju, bāriņtiesa, bērnu aprūpes iestāde, aizbildnis atkarībā no konkrētās situācijas īsteno nepieciešamos bērna tiesību aizsardzības pasākumus.
Problēmas apraksts
Bāriņtiesai pirmsadopcijas periodā ir būtiska loma, gan uzraugot bērna aprūpes un uzraudzības nodrošināšanu, gan, veicot vispusīgu izpēti, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai adopcija konkrētajā ģimenē atbilst bērna interesēm, gan sniedzot konsultatīvu atbalstu u.c. Tādējādi, konstatējot atbalsta nepieciešamību adoptētāja ģimenei, būtiski ir piesaistīt atbalsta centru u.c. speciālistus nepieciešamā atbalsta un palīdzības sniegšanai.
2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi BTAL un atbalsta centra noteikumos, paredzot ieviest atbalsta centrus ar mērķi nodrošināt atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā, t.i., nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, kā arī patstāvību. Tādējādi atbalsta centru uzdevums ir sniegt atbalstu ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par bērnu. Atbalsta centrs nodrošina psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem, sociālā darbinieka konsultācijas adoptētājiem, mentora pakalpojumu u.c. Tādējādi arī atbalsta centri ir tās iestādes, kas sniedz adoptētājiem konsultācijas par iespējām saņemt nepieciešamo atbalstu.
2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi BTAL un atbalsta centra noteikumos, paredzot ieviest atbalsta centrus ar mērķi nodrošināt atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā, t.i., nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, kā arī patstāvību. Tādējādi atbalsta centru uzdevums ir sniegt atbalstu ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par bērnu. Atbalsta centrs nodrošina psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem, sociālā darbinieka konsultācijas adoptētājiem, mentora pakalpojumu u.c. Tādējādi arī atbalsta centri ir tās iestādes, kas sniedz adoptētājiem konsultācijas par iespējām saņemt nepieciešamo atbalstu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 667 ar 46.1 punktu, nosakot, ka tajos gadījumos, kad adoptējamam bērnam vai adoptētāja ģimenei pirmsadopcijas aprūpes laikā nepieciešams atbalsts, bāriņtiesa un atbalsta centrs informē adoptētāju par tā saņemšanas iespējām.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 667 53. punktā noteikts, ka bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā regulāri vērtē bērna aprūpi ģimenē viņa dzīvesvietā, lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā. Šobrīd normatīvais regulējums bāriņtiesām neparedz konkrētu adoptētāja dzīvesvietas pārbaužu un veicamo pārrunu skaitu u.c. Tādējādi nepastāv vienota prakse attiecībā uz pēcadopcijas uzraudzību. Ņemot vērā, ka pēcadopcijas uzraudzība ir svarīga adopcijas procesa sastāvdaļa, nepieciešams paredzēt vismaz minimālo skaitu, cik reizes veicama pēcadopcijas uzraudzība. Metodisko materiālu apkopojumā “Rokasgrāmata bāriņtiesām” norādīts, ka BAC ieskatā ir nepieciešams biežāk kā reizi gadā novērtēt adoptētā bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.[1] Tāpat normatīvais regulējums neparedz, kādas darbības bāriņtiesa tiesīga veikt, vērtējot bērna aprūpi adoptētāja ģimenē. Piemēram, ministrijas veiktajās aptaujās iegūta informācija, ka tikai retos gadījumos bāriņtiesas iegūst ziņas no ārējiem avotiem (izglītības iestādes, ģimenes ārsta u.c.), kas arī var būt būtisks resurss bāriņtiesai, iegūstot informāciju par bērna aprūpi, to, vai tiek nodrošināta pilnvērtīga bērna pārstāvība viņa personīgajās un mantiskajās attiecībās, kā bērns ir iekļāvies sociālajā vidē, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādē u.c. Pēcadopcijas aprūpes laikā būtiski ne tikai pārliecināties par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, bet arī sniegt nepieciešamo konsultatīvo atbalstu, noskaidrot, vai adoptētājam nav nepieciešams kāds atbalsts radušos sarežģījumu risināšanai. Ja nepieciešams, iespējama attiecīgu speciālistu (psihologs, psihoterapeits, sociālais darbinieks u.c.) iesaiste, lai sniegtu palīdzību ģimenei problēmu risināšanā. Tādējādi svarīgi, lai bāriņtiesa nepieciešamības gadījumā informētu adoptētāju par atbalsta saņemšanas iespējām adoptētajam bērnam vai adoptētāja ģimenei.
[1] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2.sējums, 140.lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
[1] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām” (2.sējums, 140.lpp.). Pieejams: https://www.bac.gov.lv/lv/media/2265/download?attachment
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz veikt izmaiņas MK noteikumu Nr. 667 53. punktā, nosakot, ka bāriņtiesa, lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas ne retāk kā divas reizes gadā vērtē bērna aprūpi ģimenē, tostarp veic dzīves apstākļu pārbaudi, pārrunas ar adoptētājiem, bērnu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošajām personām, sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu un noformē sarunas protokolu; ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai piesaista citus speciālistus. Bāriņtiesa, ņemot vērā katras ģimenes atšķirīgo situāciju un apstākļus, varēs arī biežāk vērtēt bērna aprūpi ģimenē, ja individuāli izvērtējot situāciju, radīsies šāda nepieciešamība. Tāpat minētajā punktā paredzēts, ka pēcadopcijas uzraudzības laikā, ja nepieciešams, bāriņtiesa informē adoptētāju par atbalsta saņemšanas iespējām adoptētajam bērnam vai adoptētāja ģimenei.
Problēmas apraksts
1) MK noteikumu Nr. 667 23.8. apakšpunktā noteikts, ka bāriņtiesa personu nosūta apgūt adoptētāja mācību programmu. Šo noteikumu 3. pielikums nosaka prasības potenciālo adoptētāju mācību programmas saturam un kritērijus mācību programmas izstrādei, tomēr MK noteikumi Nr. 667 šobrīd neparedz, kurām institūcijām saistošas mācību programmas izstrādes prasības. Atbilstoši atbalsta centra noteikumu 12.3. apakšpunktā noteiktajam atbalsta centrs nodrošina mācības potenciālajiem adoptētājiem atbilstoši ar BAC saskaņotajai mācību programmai. MK noteikumu Nr. 667 64.4. apakšpunktā noteikts, ka kompetentā iestāde[1] vai ārvalsts adoptētājs ministrijā iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka adoptētājs ir apguvis mācību programmu, kas atbilst šo noteikumu 23.8. apakšpunktā minētajai programmai.
Pētījumā “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas”[2] norādīts, ka audžuģimeņu un aizbildņu saistošie noteikumi nosaka, ka audžuģimeņu, specializēto audžuģimeņu un aizbildņu mācību programmu var nodrošināt tikai atbalsta centrs [..], bet adopcijas kārtību regulējošie normatīvie akti neparedz, ka mācību programmu var nodrošināt tikai atbalsta centrs. Tādējādi no normatīvā regulējuma izriet, ka adoptētāju mācību programmu var nodrošināt arī cits mācību programmas pakalpojuma sniedzējs, ja programmu saskaņo BAC. Ņemot vērā, ka atbalsta centri Latvijā ieviesti ar mērķi nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī adoptētāju skaita pieaugumu, normas skaidrības labad būtiski precizēt, ka MK noteikumu Nr. 667 3. pielikums nosaka prasības atbalsta centriem un kompetentajai iestādei potenciālo adoptētāju mācību programmas izstrādei.
2) MK noteikumi Nr. 667 nosaka, ka mācību programmas mērķis ir sniegt profesionālas zināšanas un prasmes, kas potenciālajiem adoptētājiem nepieciešamas efektīvai bērnu aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai. Tāpat paredzēts, ka mācību programma uzskatāma par patstāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu, profesionālu izglītošanos mācību grupā. Pētījuma “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas”[3] ietvaros izsecināts, ka “adopcija nav profesionāla darbība. Akcents uz “pastāvīgu profesionālās attīstības procesu” un “profesionālu izglītošanos” ir attiecināms tikai uz audžuģimenēm, jo adopcija nav saistīta ar profesionālās darbības veidu. Tāpat nav izprotama norāde, ka mācību programma ietver monitoringu, ņemot vērā, ka mācību process ir samērā neilgs un neparedz ilgstošas atbalsta vai monitoringa sistēmas izveidi pēc mācību noslēgšanās”.
3) MK noteikumi Nr.667 neparedz izņēmuma gadījumus, kuros nav jāapgūst mācību programmas prakses daļa 16 stundu apjomā. Līdz šim prakses daļa adoptētājiem organizēta individuāli katrai ģimenei analogi audžuģimenēm, ņemot vērā to, vai personai ir pieredze ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpē un audzināšanā. Tādējādi normatīvajā regulējumā nepieciešams paredzēt izņēmuma gadījumus, kuros nepastāv obligāta prasība prakses apguvei, piemēram, situācijās, kad persona kā viesģimene uzņēmusi savā ģimenē bez vecāku gādības palikušu bērnu vai persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, ievērojot to, ka prakse paredzēta, lai iegūtu pieredzi ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
4) MK noteikumi Nr. 667 nosaka, ka adoptētāju apmācība organizējama klātienē vai attālināti. Attiecīgas izmaiņas stājās spēkā 2020. gada 23. decembrī, proti, saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā un pasaulē pārskatīta prasība klātienes mācībām un secinot, ka mācību programmas daļu iespējams apgūt arī attālināti, neizvirzot priekšnosacījumus tikai klātienes nodarbībām. Tomēr MK noteikumi Nr. 667 neparedz apjomu, kādā mācības pieļaujamas attālinātā formā. Tādējādi nav vienotas prasības mācību programmas apguvē un pastāv atšķirīgas pieejas, katrs atbalsta centrs pats izvēlas mācību programmas formu, turklāt esošā redakcija pieļauj arī apmācību organizēšanu, izmantojot tikai neklātienes formu, kas ministrijas ieskatā var ietekmēt mācību programmas apguves kvalitāti, ņemot vērā, ka apmācību mērķis ir iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes efektīvai bērnu aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai un mācībām jāietver aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Noteikumos par aizbildņu mācību programmu jau paredzēts apmērs, kādā pieļaujama aizbildņu mācību programmas apguve attālinātā mācību formā (prasība stājusies spēkā 2023. gada 1. aprīlī). Līdz ar to arī adoptētāju mācību programmā nepieciešams veikt precizējumus, paredzot kombinētu mācību programmas formu: klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām, nodrošinot pilnvērtīgu potenciālo adoptētāju iesaisti mācību procesā. Vienlaikus, sekmējot mācību programmas apguves kvalitāti, nepieciešams noteikt vēlamo dalībnieku skaitu apmācību grupā.
5) Noteikumos par aizbildņu mācību programmu aizbildņiem paredzēta tēma: “Bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība”. Ministrijas ieskatā minētā tēma būtiska arī potenciālajiem adoptētājiem, līdz ar to iekļaujama arī adoptētāju mācību programmā.
6) Viens no veidiem, kā sekmēt bērnu tiesību ievērošanu un iespējas saglabāt savu patieso identitāti, ir potenciālo adoptētāju apmācību kvalitatīva īstenošana. Tādējādi izvērtēta nepieciešamība precizēt jau esošo tēmu: “Bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze”, integrējot aspektu – “identitātes atklāšanas nozīmīgums bērna labvēlīgai attīstībai”, tādējādi akcentējot jautājumu, kas skar bērna tiesības zināt par adopcijas faktu, savu izcelšanos, ņemot vērā to, ka apmācības ir būtisks resurss adoptētāju izpratnes veicināšanā par attiecīgiem jautājumiem. 2023. gadā ministrija veica adoptētāju aptauju, kurā noskaidrots, ka lielākā daļa, t.i. 53,4% adoptētāju uzskata, ka apmācības veicinājušas izpratni par bērna identitāti un ar tiem saistītajiem jautājumiem. 14,4% uzskata, ka izpratne veicināta, bet iztrūkusi informācija, kā to realizēt praktiski dzīvē. 4,8% adoptētāju pauda viedokli, ka apmācības nesniedz pietiekamas zināšanas par šiem jautājumiem. 9,4% adoptētāju uzskata, ka adoptētāju gatavību adopcijas fakta atklāšanai sekmētu plašāks tēmas apskats adoptētāju apmācībās.
[1] MK noteikumu Nr. 667 59. punkts: ja adoptējamais bērns tiek adoptēts uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, ārvalsts adoptētāja dokumentus ministrijā iesniedz konvencijas centrālā iestāde vai oficiāli atzītā institūcija darbam adopcijas jomā Latvijā (turpmāk – kompetentā iestāde).
[2] Pētījumā “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas", 136.lpp.
[3] Pētījuma “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas”, 138.lpp.
Pētījumā “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas”[2] norādīts, ka audžuģimeņu un aizbildņu saistošie noteikumi nosaka, ka audžuģimeņu, specializēto audžuģimeņu un aizbildņu mācību programmu var nodrošināt tikai atbalsta centrs [..], bet adopcijas kārtību regulējošie normatīvie akti neparedz, ka mācību programmu var nodrošināt tikai atbalsta centrs. Tādējādi no normatīvā regulējuma izriet, ka adoptētāju mācību programmu var nodrošināt arī cits mācību programmas pakalpojuma sniedzējs, ja programmu saskaņo BAC. Ņemot vērā, ka atbalsta centri Latvijā ieviesti ar mērķi nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī adoptētāju skaita pieaugumu, normas skaidrības labad būtiski precizēt, ka MK noteikumu Nr. 667 3. pielikums nosaka prasības atbalsta centriem un kompetentajai iestādei potenciālo adoptētāju mācību programmas izstrādei.
2) MK noteikumi Nr. 667 nosaka, ka mācību programmas mērķis ir sniegt profesionālas zināšanas un prasmes, kas potenciālajiem adoptētājiem nepieciešamas efektīvai bērnu aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai. Tāpat paredzēts, ka mācību programma uzskatāma par patstāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu, profesionālu izglītošanos mācību grupā. Pētījuma “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas”[3] ietvaros izsecināts, ka “adopcija nav profesionāla darbība. Akcents uz “pastāvīgu profesionālās attīstības procesu” un “profesionālu izglītošanos” ir attiecināms tikai uz audžuģimenēm, jo adopcija nav saistīta ar profesionālās darbības veidu. Tāpat nav izprotama norāde, ka mācību programma ietver monitoringu, ņemot vērā, ka mācību process ir samērā neilgs un neparedz ilgstošas atbalsta vai monitoringa sistēmas izveidi pēc mācību noslēgšanās”.
3) MK noteikumi Nr.667 neparedz izņēmuma gadījumus, kuros nav jāapgūst mācību programmas prakses daļa 16 stundu apjomā. Līdz šim prakses daļa adoptētājiem organizēta individuāli katrai ģimenei analogi audžuģimenēm, ņemot vērā to, vai personai ir pieredze ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpē un audzināšanā. Tādējādi normatīvajā regulējumā nepieciešams paredzēt izņēmuma gadījumus, kuros nepastāv obligāta prasība prakses apguvei, piemēram, situācijās, kad persona kā viesģimene uzņēmusi savā ģimenē bez vecāku gādības palikušu bērnu vai persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, ievērojot to, ka prakse paredzēta, lai iegūtu pieredzi ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
4) MK noteikumi Nr. 667 nosaka, ka adoptētāju apmācība organizējama klātienē vai attālināti. Attiecīgas izmaiņas stājās spēkā 2020. gada 23. decembrī, proti, saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā un pasaulē pārskatīta prasība klātienes mācībām un secinot, ka mācību programmas daļu iespējams apgūt arī attālināti, neizvirzot priekšnosacījumus tikai klātienes nodarbībām. Tomēr MK noteikumi Nr. 667 neparedz apjomu, kādā mācības pieļaujamas attālinātā formā. Tādējādi nav vienotas prasības mācību programmas apguvē un pastāv atšķirīgas pieejas, katrs atbalsta centrs pats izvēlas mācību programmas formu, turklāt esošā redakcija pieļauj arī apmācību organizēšanu, izmantojot tikai neklātienes formu, kas ministrijas ieskatā var ietekmēt mācību programmas apguves kvalitāti, ņemot vērā, ka apmācību mērķis ir iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes efektīvai bērnu aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai un mācībām jāietver aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Noteikumos par aizbildņu mācību programmu jau paredzēts apmērs, kādā pieļaujama aizbildņu mācību programmas apguve attālinātā mācību formā (prasība stājusies spēkā 2023. gada 1. aprīlī). Līdz ar to arī adoptētāju mācību programmā nepieciešams veikt precizējumus, paredzot kombinētu mācību programmas formu: klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām, nodrošinot pilnvērtīgu potenciālo adoptētāju iesaisti mācību procesā. Vienlaikus, sekmējot mācību programmas apguves kvalitāti, nepieciešams noteikt vēlamo dalībnieku skaitu apmācību grupā.
5) Noteikumos par aizbildņu mācību programmu aizbildņiem paredzēta tēma: “Bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība”. Ministrijas ieskatā minētā tēma būtiska arī potenciālajiem adoptētājiem, līdz ar to iekļaujama arī adoptētāju mācību programmā.
6) Viens no veidiem, kā sekmēt bērnu tiesību ievērošanu un iespējas saglabāt savu patieso identitāti, ir potenciālo adoptētāju apmācību kvalitatīva īstenošana. Tādējādi izvērtēta nepieciešamība precizēt jau esošo tēmu: “Bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze”, integrējot aspektu – “identitātes atklāšanas nozīmīgums bērna labvēlīgai attīstībai”, tādējādi akcentējot jautājumu, kas skar bērna tiesības zināt par adopcijas faktu, savu izcelšanos, ņemot vērā to, ka apmācības ir būtisks resurss adoptētāju izpratnes veicināšanā par attiecīgiem jautājumiem. 2023. gadā ministrija veica adoptētāju aptauju, kurā noskaidrots, ka lielākā daļa, t.i. 53,4% adoptētāju uzskata, ka apmācības veicinājušas izpratni par bērna identitāti un ar tiem saistītajiem jautājumiem. 14,4% uzskata, ka izpratne veicināta, bet iztrūkusi informācija, kā to realizēt praktiski dzīvē. 4,8% adoptētāju pauda viedokli, ka apmācības nesniedz pietiekamas zināšanas par šiem jautājumiem. 9,4% adoptētāju uzskata, ka adoptētāju gatavību adopcijas fakta atklāšanai sekmētu plašāks tēmas apskats adoptētāju apmācībās.
[1] MK noteikumu Nr. 667 59. punkts: ja adoptējamais bērns tiek adoptēts uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, ārvalsts adoptētāja dokumentus ministrijā iesniedz konvencijas centrālā iestāde vai oficiāli atzītā institūcija darbam adopcijas jomā Latvijā (turpmāk – kompetentā iestāde).
[2] Pētījumā “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas", 136.lpp.
[3] Pētījuma “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas”, 138.lpp.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz šādus grozījumus MK noteikumi Nr.667 3.pielikumā:
1) paredzēts, ka prasības adoptētāju mācību programmas saturam un kritēriji mācību programmas izstrādei attiecināmi uz atbalsta centriem un kompetentajām iestādēm. Praksē bijuši atsevišķi gadījumi, kad ārvalsts adoptētājs izteicis vēlmi apgūt par valsts budžeta līdzekļiem atbalsta centru izstrādāto mācību programmu. Tādējādi būtiski ņemt vērā mērķa grupu, proti, atbalsta centru izstrādātās mācību programmas apguve tiek nodrošināta tikai Latvijas adoptētājiem. Mācības tiek organizētas valsts valodā. Ārvalsts adoptētāji apgūst attiecīgi ārvalsts iestāžu izstrādāto mācību programmu;
2) precizēts mācību programmas mērķis (sniegt potenciālajiem adoptētājiem zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai bērna aprūpei un audzināšanai) un mācību programmas uzdevumi, svītrojot norādi, ka mācību programma uzskatāma par pastāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu, profesionālu izglītošanos mācību grupā;
3) paredzēti izņēmuma gadījumi, kuros nav nepieciešama mācību programmas prakses daļas apguve 16 stundu apjomā, proti, ja personai ir iepriekšēja pieredze ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpē un audzināšanā (aizbildnība, audžuģimene, viesģimene, adopcija, brīvprātīgais vai profesionālais darbs bērnu aprūpes iestādē vai krīzes centrā) vai arī persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, izņemot, ja persona ir izteikusi vēlmi to apgūt. Tādējādi, ja persona tomēr izsaka vēlmi apgūt prakses daļu, šādu iespēju paredzēts nodrošināt;
4) noteikumu projekts paredz, ka mācību programmas forma ir kombinēta: klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām, jo tādējādi mācību programmas pasniedzējiem un mentoriem tiks sniegta iespēja pilnvērtīgāk izprast konkrētās grupas dinamiku un potenciālo adoptētāju vajadzības mācību programmas apguves procesā, kā arī tiks nodrošināta pilnvērtīga potenciālo adoptētāju iesaistīšana mācību procesā. Situācijās, kad mācību programma tiek realizēta dalīti gan attālināti, gan klātienē – atbalsta centriem ir pienākums nodrošināt iespēju mācību programmu apgūt klātienē tiem potenciālajiem adoptētājiem, kuriem nav iespējams plānotajām nodarbībām attālinātā formātā pieslēgties, izmantojot tehniskos palīglīdzekļus. Attālināta mācību forma procentuāli pieļaujama 30% no teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām paredzētā akadēmisko stundu skaita. Nodrošinot attālinātu mācību formu, nepieciešams ievērot sekojošus noteikumus: nodarbības tiek vadītas pārī (speciālists un mentors); obligāta pieslēgšanās ar ieslēgtu kameru; nodrošināta dalībnieku dalīšanās mazajās grupās, pāros. Lai mācību procesā tiktu īstenota atbalsta komponente un notiktu grupas savstarpējā mijiedarbība, vēlamais dalībnieku skaits grupā 7–15 personas. Minētā norma neizslēdz iespēju apmācīt, piemēram, mazāku dalībnieku skaitu tajos gadījumos, kad nav iespējams nokomplektēt mācību grupu, ņemot vērā, ka noteikts vēlamais apmācāmo skaits grupā.
Mācību programmas prakse obligāti organizējama klātienē.
Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā norādīts, ka Psihologu sertifikācijas padomes 2021.gada 1.aprīļa vadlīnijās “Psihologa profesionālās darbības vadlīnijas, sniedzot pakalpojumus attālināti” 9.punktā noteikts, ka attālinātā veidā ir iespējams veikt psiholoģisko konsultēšanu / sniegt psiholoģisko atbalstu. Atzinuma sagatavošana un psiholoģiskā izpēte nav pieļaujama (skat. https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/2418/download?attachment). Minētais attiecināms uz jebkuru psiholoģiskās izpētes posmu, jebkuras izpētē izmantotās metodes pielietojumu;
5) mācību programmas saturs atbilstoši kompetencei: “Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana” papildināts ar apgūstamo tēmu: “Bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība”;
6) precizēta apgūstamā tēma “Bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze”, kas ietilpst kompetencē: “Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana”, proti, aptverts ne tikai bērna identitātes jautājums, bet arī tās atklāšanas nozīmīgums bērna labvēlīgai attīstībai.
1) paredzēts, ka prasības adoptētāju mācību programmas saturam un kritēriji mācību programmas izstrādei attiecināmi uz atbalsta centriem un kompetentajām iestādēm. Praksē bijuši atsevišķi gadījumi, kad ārvalsts adoptētājs izteicis vēlmi apgūt par valsts budžeta līdzekļiem atbalsta centru izstrādāto mācību programmu. Tādējādi būtiski ņemt vērā mērķa grupu, proti, atbalsta centru izstrādātās mācību programmas apguve tiek nodrošināta tikai Latvijas adoptētājiem. Mācības tiek organizētas valsts valodā. Ārvalsts adoptētāji apgūst attiecīgi ārvalsts iestāžu izstrādāto mācību programmu;
2) precizēts mācību programmas mērķis (sniegt potenciālajiem adoptētājiem zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai bērna aprūpei un audzināšanai) un mācību programmas uzdevumi, svītrojot norādi, ka mācību programma uzskatāma par pastāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu, profesionālu izglītošanos mācību grupā;
3) paredzēti izņēmuma gadījumi, kuros nav nepieciešama mācību programmas prakses daļas apguve 16 stundu apjomā, proti, ja personai ir iepriekšēja pieredze ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpē un audzināšanā (aizbildnība, audžuģimene, viesģimene, adopcija, brīvprātīgais vai profesionālais darbs bērnu aprūpes iestādē vai krīzes centrā) vai arī persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, izņemot, ja persona ir izteikusi vēlmi to apgūt. Tādējādi, ja persona tomēr izsaka vēlmi apgūt prakses daļu, šādu iespēju paredzēts nodrošināt;
4) noteikumu projekts paredz, ka mācību programmas forma ir kombinēta: klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām, jo tādējādi mācību programmas pasniedzējiem un mentoriem tiks sniegta iespēja pilnvērtīgāk izprast konkrētās grupas dinamiku un potenciālo adoptētāju vajadzības mācību programmas apguves procesā, kā arī tiks nodrošināta pilnvērtīga potenciālo adoptētāju iesaistīšana mācību procesā. Situācijās, kad mācību programma tiek realizēta dalīti gan attālināti, gan klātienē – atbalsta centriem ir pienākums nodrošināt iespēju mācību programmu apgūt klātienē tiem potenciālajiem adoptētājiem, kuriem nav iespējams plānotajām nodarbībām attālinātā formātā pieslēgties, izmantojot tehniskos palīglīdzekļus. Attālināta mācību forma procentuāli pieļaujama 30% no teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām paredzētā akadēmisko stundu skaita. Nodrošinot attālinātu mācību formu, nepieciešams ievērot sekojošus noteikumus: nodarbības tiek vadītas pārī (speciālists un mentors); obligāta pieslēgšanās ar ieslēgtu kameru; nodrošināta dalībnieku dalīšanās mazajās grupās, pāros. Lai mācību procesā tiktu īstenota atbalsta komponente un notiktu grupas savstarpējā mijiedarbība, vēlamais dalībnieku skaits grupā 7–15 personas. Minētā norma neizslēdz iespēju apmācīt, piemēram, mazāku dalībnieku skaitu tajos gadījumos, kad nav iespējams nokomplektēt mācību grupu, ņemot vērā, ka noteikts vēlamais apmācāmo skaits grupā.
Mācību programmas prakse obligāti organizējama klātienē.
Psihologu sertifikācijas padomes atzinumā norādīts, ka Psihologu sertifikācijas padomes 2021.gada 1.aprīļa vadlīnijās “Psihologa profesionālās darbības vadlīnijas, sniedzot pakalpojumus attālināti” 9.punktā noteikts, ka attālinātā veidā ir iespējams veikt psiholoģisko konsultēšanu / sniegt psiholoģisko atbalstu. Atzinuma sagatavošana un psiholoģiskā izpēte nav pieļaujama (skat. https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/2418/download?attachment). Minētais attiecināms uz jebkuru psiholoģiskās izpētes posmu, jebkuras izpētē izmantotās metodes pielietojumu;
5) mācību programmas saturs atbilstoši kompetencei: “Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana” papildināts ar apgūstamo tēmu: “Bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība”;
6) precizēta apgūstamā tēma “Bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze”, kas ietilpst kompetencē: “Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana”, proti, aptverts ne tikai bērna identitātes jautājums, bet arī tās atklāšanas nozīmīgums bērna labvēlīgai attīstībai.
Problēmas apraksts
Konstatēts, ka MK noteikumos Nr. 667 nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumus.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums ir skaidrs un nepārprotams, noteikumu projekts paredz MK noteikumos Nr. 667 veikt vairākus redakcionāla rakstura precizējumus.
1) Saskaņā ar MK noteikumos Nr. 667 noteikto adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu informē ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar viņu. Ja adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija [..] sagatavo norīkojumu par adoptētāja personīgu iepazīšanos ar adoptējamo bērnu. Atbilstoši terminu skaidrojošās vārdnīcas “Tēzaurs” skaidrojumam norīkojums ir pavēle, prasība izpildīt kādu uzdevumu, norādījums veikt kādas darbības. Savukārt atļauja ir dokuments, kas apliecina personas tiesības veikt kādu darbību; pozitīva atbilde uz personas lūgumu. Ņemot vērā adoptētāja tiesības paust viedokli par vēlmi iepazīties ar bērnu, būtu precizējams attiecīgā dokumenta nosaukums, MK noteikumu Nr. 667 tekstā aizstājot vārdu “norīkojums” ar vārdu “atļauja”. Tādējādi paredzēts precizēt MK noteikumu Nr. 667 32., 33., 36., 38. un 73. punktu.
2) MK noteikumu Nr. 667 7. punktā paredzēts, ka adoptējamā bērna piekrišanu adopcijai noformē, kad zināmi jau konkrēti adoptētāji, kas vēlas bērnu adoptēt. Savukārt atbilstoši šo noteikumu 8. punktā noteiktajam, ja bērns ir jaunāks par 12 gadiem, bāriņtiesa bērna viedokli noskaidro un fiksē sarunas protokolā. Sniedzot konsultatīvo atbalstu bāriņtiesām, konstatēts, ka nereti 7. punktā paredzētā norma tiek uztverta kā sākotnējā bērna viedokļa noskaidrošana par adopciju pirms ziņas par bērnu tiek sniegtas adopcijas reģistram, savukārt 8. punktā noteiktais nereti netiek attiecināts uz gadījumiem, kad jāsaņem bērna piekrišana adopcijai. Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 667 ietverto normu skaidrību, noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr.667 7. punktu izteikt jaunā redakcijā, apvienojot līdzšinējās MK noteikumu Nr.667 7. un 8. punkta redakcijas, kā arī precizējot, ka attiecīga piekrišana noformējama vai viedoklis skaidrojams, ja adoptētājs izteicis vēlmi adoptēt adoptējamo bērnu. Tāpat precizēts, ka pārrunas ar bērnu veicamas un bērna viedoklis skaidrojams neatkarīgi no bērna vecuma.
Vienlaikus paredzēts svītrot MK noteikumu Nr. 667 8. punktu, kā arī precizēt 4. punktu, kas satur atsauci uz 8. punktu, kuru paredzēts svītrot.
3) Nodrošinot tiesību normu izklāstu loģiskā secībā, MK noteikumu Nr.667 9. punkta otrais teikums izteikts 9.1 punkta redakcijā.
4) Atbilstoši MK noteikumu Nr.667 15. punktā noteiktajam, ja bērns atrodas audžuģimenē [..], bāriņtiesa [..] divu mēnešu laikā no dienas, kad bērns kļuvis adoptējams, noskaidro, vai audžuģimene vēlas adoptēt audžuģimenē esošo bērnu, un, ja audžuģimene nav izteikusi vēlmi viņu adoptēt, nosūta bērna uzskaites lapu ministrijai. Tādējādi normatīvais regulējums neparedz sūtīt adoptējama bērna uzskaites lapu tajos gadījumos, kad audžuģimene izteikusi vēlmi adoptēt bērnu. Savukārt Audžuģimenes noteikumu 56. punkts nosaka, ka prioritārās tiesības kļūt par bērna adoptētāju, iesniedzot adopcijas pieteikumu bāriņtiesā, izmantojamas, pirms bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, iesniegusi informāciju par adoptējamo bērnu Labklājības ministrijā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.667 3. punktā noteikto ministrija veic adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti, izdarot attiecīgus ierakstus adopcijas reģistrā. Ņemot vērā minēto, adopcijas reģistrā iekļaujama informācija par katru bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu, kurš ir adoptējams. Ievērojot minēto, lai sekmētu to, ka ministrija saņem informāciju par visiem adoptējamiem bērniem (neatkarīgi no tā, vai audžuģimene izteikusi vēlmi bērnu adoptēt vai nē) un salāgotu MK noteikumu Nr. 667 15. punktu ar Audžuģimenes noteikumu 56.punktā noteikto, paredzēts MK noteikumu Nr. 667 15. punktā svītrot vārdus “ja audžuģimene nav izteikusi vēlmi viņu adoptēt”.
5) Precizēts MK noteikumu Nr. 667 21. punkts, aizstājot vārdu “adoptētājiem” ar vārdu “adoptētāju”.
6) MK noteikumu Nr. 667 31. punktā noteikts, ka adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu informē ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar viņu. Esošā redakcija ir neprecīza, jo var maldināt, ka adoptētājam ir jāinformē ministrija tikai tādā gadījumā, ja viņš vēlas iepazīties ar bērnu. Tādējādi noteikumu projekts paredz veikt precizējumu MK noteikumu Nr. 667 31. punktā, paredzot, ka adoptētājam ministrija jāinformē gan gadījumā, ja ir vēlme iepazīties ar bērnu, gan arī situācijā, kad viņš nevēlas iepazīties ar bērnu, par kuru saņemta informācija.
7) MK noteikumu Nr. 667 48. punktā noteikts, ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē, tā vienlaikus izvērtē nepieciešamību adoptētājam saņemt psihologa atzinumu, lai turpinātu adopcijas procesu ar nākamo bērnu. Praksē minēto lēmumu bāriņtiesas sūta ministrijai, jo tā saņemšana ir būtiska adopcijas procesa organizēšanas ietvaros, proti, adoptētājs nesaņem informāciju par citiem adoptējamiem bērniem līdz attiecīgā lēmuma saņemšanai. Ministrija pēc iepazīšanās ar lēmumā fiksēto informāciju, kas varētu liecināt par bērna interesēm neatbilstošu adoptētāja rīcību un varētu būt vērtējama kā šķērslis cita bērna adopcijas procesa uzsākšanai, lūdz bāriņtiesu veikt atkārtotu adoptētāja statusa izvērtēšanu, izņemot, ja šāda izvērtēšana jau uzsākta. Ievērojot minēto, normatīvajā regulējumā nostiprināma norma, ka bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai minētā lēmuma norakstu (MK noteikumu Nr. 667 48. punkts).
8) Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 51. un 80. punktā noteiktajam adoptētājam noteikts pienākums triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm iesniegt tiesā prasības pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 259. pantā noteiktajam tiesā tiek iesniegts pieteikums par adopcijas apstiprināšanu. Tāpat minētā likuma 251. un 252. pantā noteikts, ka lietas par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu tiesa izskata sevišķā tiesāšanās kārtībā un šādā kārtībā izskatāmu lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata. Ievērojot minēto, MK noteikumu Nr. 667 51. un 80. punktā paredzēts svītrot vārdu “prasības".
9) Prasība tiesai nosūtīt uz ministriju sprieduma norakstu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, šobrīd noteikta MK noteikumu Nr. 667 81. punktā, VIII nodaļā “Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm [..]”. Ņemot vērā, ka minētais sprieduma noraksts sūtāms gan vietējās, gan ārvalsts adopcijas gadījumos, un praksē tiesas jau šobrīd nodrošina attiecīgas informācijas sniegšanu, MK noteikumu Nr.- 667 VI nodaļu “Adoptējamā bērna pirmsadopcijas un pēcadopcijas aprūpe un uzraudzība” paredzēts papildināt ar analoģisku normu, tādējādi veicot tehnisku grozījumu (noteikumu projekta 52.1 punkts).
10) Precizēts MK noteikumu Nr. 667 64.4. apakšpunkts, aizstājot skaitli un vārdu “23.8. apakšpunktā” ar skaitli un vārdu “3. pielikumā”, tādējādi nodrošinot korektu atsauci uz adoptētāju mācību programmas apguvi.
11) Precizēts MK noteikumu Nr. 667 73. punkts, aizstājot skaitli “72” ar skaitli “71”, tādējādi nodrošinot korektu atsauci.
1) Saskaņā ar MK noteikumos Nr. 667 noteikto adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu informē ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar viņu. Ja adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija [..] sagatavo norīkojumu par adoptētāja personīgu iepazīšanos ar adoptējamo bērnu. Atbilstoši terminu skaidrojošās vārdnīcas “Tēzaurs” skaidrojumam norīkojums ir pavēle, prasība izpildīt kādu uzdevumu, norādījums veikt kādas darbības. Savukārt atļauja ir dokuments, kas apliecina personas tiesības veikt kādu darbību; pozitīva atbilde uz personas lūgumu. Ņemot vērā adoptētāja tiesības paust viedokli par vēlmi iepazīties ar bērnu, būtu precizējams attiecīgā dokumenta nosaukums, MK noteikumu Nr. 667 tekstā aizstājot vārdu “norīkojums” ar vārdu “atļauja”. Tādējādi paredzēts precizēt MK noteikumu Nr. 667 32., 33., 36., 38. un 73. punktu.
2) MK noteikumu Nr. 667 7. punktā paredzēts, ka adoptējamā bērna piekrišanu adopcijai noformē, kad zināmi jau konkrēti adoptētāji, kas vēlas bērnu adoptēt. Savukārt atbilstoši šo noteikumu 8. punktā noteiktajam, ja bērns ir jaunāks par 12 gadiem, bāriņtiesa bērna viedokli noskaidro un fiksē sarunas protokolā. Sniedzot konsultatīvo atbalstu bāriņtiesām, konstatēts, ka nereti 7. punktā paredzētā norma tiek uztverta kā sākotnējā bērna viedokļa noskaidrošana par adopciju pirms ziņas par bērnu tiek sniegtas adopcijas reģistram, savukārt 8. punktā noteiktais nereti netiek attiecināts uz gadījumiem, kad jāsaņem bērna piekrišana adopcijai. Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 667 ietverto normu skaidrību, noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr.667 7. punktu izteikt jaunā redakcijā, apvienojot līdzšinējās MK noteikumu Nr.667 7. un 8. punkta redakcijas, kā arī precizējot, ka attiecīga piekrišana noformējama vai viedoklis skaidrojams, ja adoptētājs izteicis vēlmi adoptēt adoptējamo bērnu. Tāpat precizēts, ka pārrunas ar bērnu veicamas un bērna viedoklis skaidrojams neatkarīgi no bērna vecuma.
Vienlaikus paredzēts svītrot MK noteikumu Nr. 667 8. punktu, kā arī precizēt 4. punktu, kas satur atsauci uz 8. punktu, kuru paredzēts svītrot.
3) Nodrošinot tiesību normu izklāstu loģiskā secībā, MK noteikumu Nr.667 9. punkta otrais teikums izteikts 9.1 punkta redakcijā.
4) Atbilstoši MK noteikumu Nr.667 15. punktā noteiktajam, ja bērns atrodas audžuģimenē [..], bāriņtiesa [..] divu mēnešu laikā no dienas, kad bērns kļuvis adoptējams, noskaidro, vai audžuģimene vēlas adoptēt audžuģimenē esošo bērnu, un, ja audžuģimene nav izteikusi vēlmi viņu adoptēt, nosūta bērna uzskaites lapu ministrijai. Tādējādi normatīvais regulējums neparedz sūtīt adoptējama bērna uzskaites lapu tajos gadījumos, kad audžuģimene izteikusi vēlmi adoptēt bērnu. Savukārt Audžuģimenes noteikumu 56. punkts nosaka, ka prioritārās tiesības kļūt par bērna adoptētāju, iesniedzot adopcijas pieteikumu bāriņtiesā, izmantojamas, pirms bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, iesniegusi informāciju par adoptējamo bērnu Labklājības ministrijā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.667 3. punktā noteikto ministrija veic adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti, izdarot attiecīgus ierakstus adopcijas reģistrā. Ņemot vērā minēto, adopcijas reģistrā iekļaujama informācija par katru bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu, kurš ir adoptējams. Ievērojot minēto, lai sekmētu to, ka ministrija saņem informāciju par visiem adoptējamiem bērniem (neatkarīgi no tā, vai audžuģimene izteikusi vēlmi bērnu adoptēt vai nē) un salāgotu MK noteikumu Nr. 667 15. punktu ar Audžuģimenes noteikumu 56.punktā noteikto, paredzēts MK noteikumu Nr. 667 15. punktā svītrot vārdus “ja audžuģimene nav izteikusi vēlmi viņu adoptēt”.
5) Precizēts MK noteikumu Nr. 667 21. punkts, aizstājot vārdu “adoptētājiem” ar vārdu “adoptētāju”.
6) MK noteikumu Nr. 667 31. punktā noteikts, ka adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu informē ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar viņu. Esošā redakcija ir neprecīza, jo var maldināt, ka adoptētājam ir jāinformē ministrija tikai tādā gadījumā, ja viņš vēlas iepazīties ar bērnu. Tādējādi noteikumu projekts paredz veikt precizējumu MK noteikumu Nr. 667 31. punktā, paredzot, ka adoptētājam ministrija jāinformē gan gadījumā, ja ir vēlme iepazīties ar bērnu, gan arī situācijā, kad viņš nevēlas iepazīties ar bērnu, par kuru saņemta informācija.
7) MK noteikumu Nr. 667 48. punktā noteikts, ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē, tā vienlaikus izvērtē nepieciešamību adoptētājam saņemt psihologa atzinumu, lai turpinātu adopcijas procesu ar nākamo bērnu. Praksē minēto lēmumu bāriņtiesas sūta ministrijai, jo tā saņemšana ir būtiska adopcijas procesa organizēšanas ietvaros, proti, adoptētājs nesaņem informāciju par citiem adoptējamiem bērniem līdz attiecīgā lēmuma saņemšanai. Ministrija pēc iepazīšanās ar lēmumā fiksēto informāciju, kas varētu liecināt par bērna interesēm neatbilstošu adoptētāja rīcību un varētu būt vērtējama kā šķērslis cita bērna adopcijas procesa uzsākšanai, lūdz bāriņtiesu veikt atkārtotu adoptētāja statusa izvērtēšanu, izņemot, ja šāda izvērtēšana jau uzsākta. Ievērojot minēto, normatīvajā regulējumā nostiprināma norma, ka bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai minētā lēmuma norakstu (MK noteikumu Nr. 667 48. punkts).
8) Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 51. un 80. punktā noteiktajam adoptētājam noteikts pienākums triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm iesniegt tiesā prasības pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 259. pantā noteiktajam tiesā tiek iesniegts pieteikums par adopcijas apstiprināšanu. Tāpat minētā likuma 251. un 252. pantā noteikts, ka lietas par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu tiesa izskata sevišķā tiesāšanās kārtībā un šādā kārtībā izskatāmu lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata. Ievērojot minēto, MK noteikumu Nr. 667 51. un 80. punktā paredzēts svītrot vārdu “prasības".
9) Prasība tiesai nosūtīt uz ministriju sprieduma norakstu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, šobrīd noteikta MK noteikumu Nr. 667 81. punktā, VIII nodaļā “Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm [..]”. Ņemot vērā, ka minētais sprieduma noraksts sūtāms gan vietējās, gan ārvalsts adopcijas gadījumos, un praksē tiesas jau šobrīd nodrošina attiecīgas informācijas sniegšanu, MK noteikumu Nr.- 667 VI nodaļu “Adoptējamā bērna pirmsadopcijas un pēcadopcijas aprūpe un uzraudzība” paredzēts papildināt ar analoģisku normu, tādējādi veicot tehnisku grozījumu (noteikumu projekta 52.1 punkts).
10) Precizēts MK noteikumu Nr. 667 64.4. apakšpunkts, aizstājot skaitli un vārdu “23.8. apakšpunktā” ar skaitli un vārdu “3. pielikumā”, tādējādi nodrošinot korektu atsauci uz adoptētāju mācību programmas apguvi.
11) Precizēts MK noteikumu Nr. 667 73. punkts, aizstājot skaitli “72” ar skaitli “71”, tādējādi nodrošinot korektu atsauci.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 667 65.punktā noteikts, ka šo noteikumu 64. punktā minētos dokumentus (adoptētāja izpētes dokumenti) ministrijā iesniedz divos eksemplāros un pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība. Praksē ministrija pieņem pēcadopcijas ziņojumus tikai tādā gadījumā, ja ievērotas prasības par ārvalsts izsniegtu dokumentu legalizāciju vai apliecināšanu. MK noteikumu Nr. 667 82.1. apakšpunktā attiecībā uz pēcadopcijas ziņojumiem šobrīd nav paredzētas prasības ārvalstīs izsniegto dokumentu legalizēšanai vai apliecināšanai. Tāpat minētajā apakšpunktā nav atrunātas prasības pēcadopcijas ziņojumiem pievienot notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Prasība par notariālu tulkojumu būtu attiecināma uz visiem dokumentiem, kuri tiek saņemti no ārvalstīm konkrētās adopcijas lietas ietvaros. Turklāt pēcadopcijas ziņojumi satur būtisku informāciju, kas skar bērnu, piemēram, dzīvesvietas aprakstu, ziņas par bērna veselības stāvokli, bērna viedokli par adaptēšanos ģimenē u.c. Tādējādi, lai arī tulkotājs uzņemas atbilstību par tulkojuma kvalitāti, būtiski, lai tulkojuma pareizību, precizitāti un atbilstību oriģinālam apliecinātu zvērināts notārs. Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr.291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā" paredz tulkojuma iesniegšanu iestādē, ko apliecina privātpersona- dokumentu iesniedzējs, proti, minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā var tikt apliecināts dokumenta tulkojums valsts valodā, ja normatīvajos aktos nav noteikts iesniegt notariāli apliecinātu dokumenta tulkojumu vai nav noteikta cita kārtība. Ņemot vērā, ka šobrīd attiecībā uz pēcadopcijas ziņojumu 82.1. apakšpunktā nav paredzēta notariālā tulkojuma prasība, kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs var interpretēt, ka prasība par notariālu tulkojumu uz pēcadopcijas ziņojumiem nav attiecināma.
Risinājuma apraksts
Precizēts MK noteikumu Nr. 667 82.1. apakšpunkts, paredzot prasību kompetentajai iestādei vai ārvalsts adoptētājam, iesniedzot pēcadopcijas ziņojumu, pievienot tam notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā, kā arī paredzot prasības ārvalstīs izsniegto dokumentu legalizēšanai vai apliecināšanai. Vienlaikus paredzēti pārejas noteikumi, papildinot MK noteikumus Nr. 667 ar 94. punktu, kas nosaka, ka prasība pievienot pēcadopcijas ziņojumam notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā nav attiecināma uz ārvalsts adoptētāju, ja tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu ir stājies spēkā līdz grozījumu šo noteikumu 82.1. apakšpunktā spēkā stāšanās dienai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Adoptējamie bērni
- Adoptētāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attiecas uz adoptējamiem bērniem, jo tas pilnveido kārtību, kādā adoptējami bērni un paredz bērnu interešu un tiesību aizsardzības pasākumus. Saskaņā ar adopcijas reģistra datiem adopcijas reģistrā uz 2024. gada 1. janvāri iekļauta informācija par 1094 bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, no kuriem 374 ir pieejami adopcijai. Atbilstoši BAC sagatavotajam “Pārskatam par bāriņtiesu darbu 2022. gadā” bāriņtiesas 2022. gadā pieņēmušas attiecībā uz 103 bērniem lēmumu par to, ka adopcija ir šo bērnu interesēs (no tā 21 bērns, kurus vēlējās adoptēt otrs laulātais). Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo statistisko informāciju 2023. gadā adoptēti 77 bērni.
Atbilstoši adopcijas reģistra datiem uz 2024. gada 1. janvāri informāciju par adoptējamiem bērniem gaida 126 adoptētāju ģimenes no Latvijas. Noteikumu projekts nosaka adoptētāju pienākumus pirms un pēc adoptētāja statusa ieguves, kā arī precizē prasības un nosacījumus adoptētāja statusa ieguvei, adoptētāja mācību programmas apguvei u.c.
Atbilstoši adopcijas reģistra datiem uz 2024. gada 1. janvāri informāciju par adoptējamiem bērniem gaida 126 adoptētāju ģimenes no Latvijas. Noteikumu projekts nosaka adoptētāju pienākumus pirms un pēc adoptētāja statusa ieguves, kā arī precizē prasības un nosacījumus adoptētāja statusa ieguvei, adoptētāja mācību programmas apguvei u.c.
Juridiskās personas
- Bāriņtiesas
- Bērnu aprūpes iestādes
- Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri
- Kompetentās iestādes
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attiecas uz:
bāriņtiesām, kuras pieņēmušas lēmumu par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, kā arī bāriņtiesām, kuru darbības teritorijā deklarēta adoptētāju dzīvesvieta. Saskaņā ar BAC pieejamiem datiem 2024. gada 1. janvārī Latvijā darbojas 43 bāriņtiesas;
atbalsta centriem, kuru kompetencē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir nodrošināt potenciālo adoptētāju mācības, psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem. Atbalsta centru sagatavotais adoptētāju raksturojums un informācija par mācību programmas apguvi nodrošina būtisku informāciju bāriņtiesai, izvērtējot personas piemērotību adoptētāja statusam;
bērnu aprūpes iestādēm, kurās tiek nodrošināts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Paredzētie grozījumi MK noteikumos Nr.667 saistoši bērnu aprūpes iestādēm, ņemot vērā, ka tās sniedz ministrijai informāciju par adoptējamiem bērniem;
ārvalsts kompetentajām iestādēm, proti, 1993.gada 29.maija Hāgas konvencijas par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos centrālā iestāde vai oficiāli atzītā institūcija darbam adopcijas jomā Latvijā. Informācija par valstīm, kurām saistoša minētā konvencija, pieejama tīmekļa vietnē: https://www.hcch.net/en/instruments/conventions/authorities1/?cid=69
bāriņtiesām, kuras pieņēmušas lēmumu par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, kā arī bāriņtiesām, kuru darbības teritorijā deklarēta adoptētāju dzīvesvieta. Saskaņā ar BAC pieejamiem datiem 2024. gada 1. janvārī Latvijā darbojas 43 bāriņtiesas;
atbalsta centriem, kuru kompetencē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir nodrošināt potenciālo adoptētāju mācības, psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem. Atbalsta centru sagatavotais adoptētāju raksturojums un informācija par mācību programmas apguvi nodrošina būtisku informāciju bāriņtiesai, izvērtējot personas piemērotību adoptētāja statusam;
bērnu aprūpes iestādēm, kurās tiek nodrošināts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Paredzētie grozījumi MK noteikumos Nr.667 saistoši bērnu aprūpes iestādēm, ņemot vērā, ka tās sniedz ministrijai informāciju par adoptējamiem bērniem;
ārvalsts kompetentajām iestādēm, proti, 1993.gada 29.maija Hāgas konvencijas par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos centrālā iestāde vai oficiāli atzītā institūcija darbam adopcijas jomā Latvijā. Informācija par valstīm, kurām saistoša minētā konvencija, pieejama tīmekļa vietnē: https://www.hcch.net/en/instruments/conventions/authorities1/?cid=69
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija.
Apraksts
Noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas prasībām, proti, ar noteikumu projektu tiek izpildītas minētās konvencijas 21. panta prasības, atbilstoši kurām dalībvalstis, kas atzīst un/vai atļauj adopciju, nodrošina to, lai bērna intereses būtu pats svarīgākais apsvērums, un šīs dalībvalstis nodrošina to, lai atļauju bērnu adopcijai dod tikai kompetentas iestādes, kuras saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem un procedūrām un, pamatojoties uz visu ar lietu saistīto un ticamo informāciju, nosaka, vai adopcija ir pieļaujama, ņemot vērā konkrētā bērna statusu attiecībā uz vecākiem, radiniekiem un aizbildņiem, kā arī vajadzības gadījumā nosaka, vai minētās personas ir devušas informētu piekrišanu adopcijai, saņemot attiecīgas konsultācijas. Tāpat ar noteikumu projektu tiek izpildīts minētās konvencijas 12. panta prasības, kas paredz, ka dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Noteikumu projekta grozījumi aptver arī Bērnu tiesību konvencijas 8. pantā paredzēto dalībvalstu apņemšanos respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1993. gada 29. maija Hāgas konvencija “Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”.
Apraksts
Noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta arī 1993. gada 29. maija Hāgas konvencijas “Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos” prasībām. Proti, minētās konvencijas 4. pantā noteikts, ka adopciju saskaņā ar šo konvenciju veic tikai tad, ja izcelsmes valsts kompetentās iestādes:
a) ir atzinušas, ka bērns ir adoptējams [..];
c) ir nodrošinājušas, ka ir veiktas vajadzīgās konsultācijas ar tām personām, organizācijām un iestādēm, kuru piekrišana ir vajadzīga adopcijai, un tām ir pienācīgi paziņots par viņu piekrišanas sekām, jo īpaši jautājumā par to, vai adopcija radīs, vai neradīs tiesisko attiecību izbeigšanos starp bērnu un viņa vai viņas izcelsmes ģimeni;
d) ņemot vērā bērna vecumu un brieduma pakāpi, ir nodrošinājušas, ka:
1) ar viņu ir veiktas apspriedes un viņam vai viņai ir pienācīgi paziņots par adopcijas sekām un viņa vai viņas piekrišanu adopcijai gadījumā, ja šāda piekrišana tiek pieprasīta;
2) ir ņemtas vērā bērna vēlmes un apsvērumi.
Konvencijas 9. panta a) punktā noteikts, ka Centrālās iestādes tieši vai ar valsts iestāžu vai citu savā valstī pienācīgi oficiāli atzītu institūciju starpniecību veic visus vajadzīgos pasākumus jo īpaši, lai ievāktu, saglabātu un apmainītos ar informāciju par bērna un iespējamo adoptētāju stāvokli, ciktāl tas ir vajadzīgs adopcijas īstenošanai;
Konvencijas 16. panta d) punktā noteikts, ja izcelsmes valsts centrālā iestāde pārliecinās par to, ka bērns ir adoptējams, tā nosaka, jo īpaši pamatojoties uz ziņojumiem par bērnu un iespējamajiem adoptētājiem, vai paredzētā iekārtošana atbilst bērna interesēm.
a) ir atzinušas, ka bērns ir adoptējams [..];
c) ir nodrošinājušas, ka ir veiktas vajadzīgās konsultācijas ar tām personām, organizācijām un iestādēm, kuru piekrišana ir vajadzīga adopcijai, un tām ir pienācīgi paziņots par viņu piekrišanas sekām, jo īpaši jautājumā par to, vai adopcija radīs, vai neradīs tiesisko attiecību izbeigšanos starp bērnu un viņa vai viņas izcelsmes ģimeni;
d) ņemot vērā bērna vecumu un brieduma pakāpi, ir nodrošinājušas, ka:
1) ar viņu ir veiktas apspriedes un viņam vai viņai ir pienācīgi paziņots par adopcijas sekām un viņa vai viņas piekrišanu adopcijai gadījumā, ja šāda piekrišana tiek pieprasīta;
2) ir ņemtas vērā bērna vēlmes un apsvērumi.
Konvencijas 9. panta a) punktā noteikts, ka Centrālās iestādes tieši vai ar valsts iestāžu vai citu savā valstī pienācīgi oficiāli atzītu institūciju starpniecību veic visus vajadzīgos pasākumus jo īpaši, lai ievāktu, saglabātu un apmainītos ar informāciju par bērna un iespējamo adoptētāju stāvokli, ciktāl tas ir vajadzīgs adopcijas īstenošanai;
Konvencijas 16. panta d) punktā noteikts, ja izcelsmes valsts centrālā iestāde pārliecinās par to, ka bērns ir adoptējams, tā nosaka, jo īpaši pamatojoties uz ziņojumiem par bērnu un iespējamajiem adoptētājiem, vai paredzētā iekārtošana atbilst bērna interesēm.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.
Apraksts
Noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – ECK) garantētajām tiesībām. Nolūkā nodrošināt bērna labākās intereses noteikumu projektā paredzētie grozījumi MK noteikumos Nr. 667 efektīvi pilnveido adopcijas tiesisko regulējumu Latvijā atbilstoši starptautiskajām saistībām cilvēktiesību un bērnu tiesību aizsardzības jomās, tostarp atbilstoši ECK 8.pantā garantētajām tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) savā judikatūrā ir vairākkārt uzsvērusi, ka, pieņemot lēmumus adopcijas procesos, bērna labākajām interesēm ir jābūt prioritārām un ka adopcijas mērķis ir nodrošināt bērnam ģimeni, nevis nodrošināt ģimenei bērnu (skatīt, piemēram, Pini un citi pret Rumāniju (iesniegums Nr.78028/01 un Nr.78030/0), 2004.gada 22.jūnija spriedums, 155.-156.rindkopas; Kearns pret Franciju (iesniegums Nr.35991/04), 2008.gada 10.janvāra spriedums, 79.rindkopa). Tāpat ECK 8.panta tvērumā ietilpst bērna tiesības iegūt ziņas par savu izcelsmi, kas var palīdzēt atklāt patiesību par svarīgiem savas personiskās identitātes aspektiem. Vienlaikus ECT savā judikatūrā ir atzinusi, ka tiesības būt informētam par savu izcelsmi nav absolūtas un atsevišķos gadījumos piekļuve informācijai par bērna izcelsmi var tikt ierobežota, ja šis ierobežojums atbilst bērna vai citu iesaistīto personu (piemēram, adoptētāji vai citi bioloģiskās ģimenes locekļi) interesēm un ja bērns var uzzināt vismaz neidentificējošu informāciju par savu izcelsmi (skatīt, piemēram, Odièvre pret Franciju (iesniegums Nr.42326/98), 2003.gada 13.februāra spriedums, 40.-49.rindkopas).
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
8.pants. Dalībvalstis apņemas respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā paredzēts tiesību aktos, nepieļaujot nelikumīgu iejaukšanos.
33., 53.punkts; 23.10., 45.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
12.pants. Dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādā ar viņu saistītā tiesvedībā un administratīvā procesā [..]
7., 8.1, 39.punkts; 45.1 un 53.1 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
21.panta a) punkts.
Dalībvalstis, kas atzīst un/vai atļauj adopciju, nodrošina to, lai bērna intereses būtu pats svarīgākais apsvērums. Dalībvalstis nodrošina to, lai atļauju bērnu adopcijai dod tikai kompetentas iestādes, kuras saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un procedūrām un pamatojoties uz visu ar lietu saistīto un ticamo informāciju, nosaka, vai adopcija ir pieļaujama, ņemot vērā konkrētā bērna statusu attiecībā uz vecākiem, radiniekiem un aizbildņiem, kā arī vajadzības gadījumā nosaka, vai minētās personas ir devušas informētu piekrišanu adopcijai, saņemot attiecīgas konsultācijas.
Dalībvalstis, kas atzīst un/vai atļauj adopciju, nodrošina to, lai bērna intereses būtu pats svarīgākais apsvērums. Dalībvalstis nodrošina to, lai atļauju bērnu adopcijai dod tikai kompetentas iestādes, kuras saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un procedūrām un pamatojoties uz visu ar lietu saistīto un ticamo informāciju, nosaka, vai adopcija ir pieļaujama, ņemot vērā konkrētā bērna statusu attiecībā uz vecākiem, radiniekiem un aizbildņiem, kā arī vajadzības gadījumā nosaka, vai minētās personas ir devušas informētu piekrišanu adopcijai, saņemot attiecīgas konsultācijas.
7., 9., 21. punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav pretrunā
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1993. gada 29. maija Hāgas konvencija “Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
4.panta a), c) un d) punkts.
Adopciju saskaņā ar šo konvenciju veic tikai tad, ja izcelsmes valsts kompetentās iestādes:
a) ir atzinušas, ka bērns ir adoptējams;
c) ir nodrošinājušas, ka ir veiktas vajadzīgās konsultācijas ar tām personām, organizācijām un iestādēm, kuru piekrišana ir vajadzīga adopcijai, un tām ir pienācīgi paziņots par viņu piekrišanas sekām, jo īpaši jautājumā par to, vai adopcija radīs, vai neradīs tiesisko attiecību izbeigšanos starp bērnu un viņa vai viņas izcelsmes ģimeni;
d) punkts. Adopciju saskaņā ar šo konvenciju veic tikai tad, ja izcelsmes valsts kompetentās ,iestādes, ņemot vērā bērna vecumu un brieduma pakāpi, ir nodrošinājušas, ka ar viņu ir veiktas apspriedes un viņam vai viņai ir pienācīgi paziņots par adopcijas sekām un viņa vai viņas piekrišanu adopcijai gadījumā, ja šāda piekrišana tiek pieprasīta, ir ņemtas vērā bērna vēlmes un apsvērumi.
Adopciju saskaņā ar šo konvenciju veic tikai tad, ja izcelsmes valsts kompetentās iestādes:
a) ir atzinušas, ka bērns ir adoptējams;
c) ir nodrošinājušas, ka ir veiktas vajadzīgās konsultācijas ar tām personām, organizācijām un iestādēm, kuru piekrišana ir vajadzīga adopcijai, un tām ir pienācīgi paziņots par viņu piekrišanas sekām, jo īpaši jautājumā par to, vai adopcija radīs, vai neradīs tiesisko attiecību izbeigšanos starp bērnu un viņa vai viņas izcelsmes ģimeni;
d) punkts. Adopciju saskaņā ar šo konvenciju veic tikai tad, ja izcelsmes valsts kompetentās ,iestādes, ņemot vērā bērna vecumu un brieduma pakāpi, ir nodrošinājušas, ka ar viņu ir veiktas apspriedes un viņam vai viņai ir pienācīgi paziņots par adopcijas sekām un viņa vai viņas piekrišanu adopcijai gadījumā, ja šāda piekrišana tiek pieprasīta, ir ņemtas vērā bērna vēlmes un apsvērumi.
7., 8.1, 9.punkts; 39.1 un 45.1 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
9.panta a) punkts. Centrālās iestādes tieši vai ar valsts iestāžu vai citu savā valstī pienācīgi oficiāli atzītu institūciju starpniecību veic visus vajadzīgos pasākumus jo īpaši, lai ievāktu, saglabātu un apmainītos ar informāciju par bērna un iespējamo adoptētāju stāvokli, ciktāl tas ir vajadzīgs adopcijas īstenošanai;
39.punkts
Pārņemtas pilnībā
16.panta d) punkts. Ja izcelsmes valsts centrālā iestāde pārliecinās par to, ka bērns ir adoptējams, tā nosaka, jo īpaši pamatojoties uz ziņojumiem par bērnu un iespējamajiem adoptētājiem, vai paredzētā iekārtošana atbilst bērna interesēm.
39.punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav pretrunā
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
8.pants. Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību. Sabiedriskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai morāli, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.
33., 53., 73.punkts; 23.10., 45.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav pretrunā
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Bērnu aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
Biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija”, Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/d06d5ab9-e5cf-466a-b0d2-12ff041a0e33
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi, priekšlikumi par noteikumu projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Bāriņtiesas
- Bērnu aprūpes iestādes
- Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Institūcijām administratīvais slogs paliks nemainīgs. Noteikumu projekts precizē iesaistīto institūciju funkcijas, rīcību adopcijas procesa ietvaros attiecībā uz iegūstamās un vērtējamās informācijas (par adoptētāju, bērnu) apjomu, konsultatīvā atbalsta sniegšanu, lēmumu nosūtīšanu, adoptētāju apmācību organizāciju u.c. darbību veikšanu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam ir ietekme uz personas datu aizsardzību, jo noteikumu projektā iekļautas tiesību normas, kas paredz personas datu apstrādi.
Noteikumu projekts neparedz nekāda veida izmaiņas attiecībā uz bērna piekrišanas adopcijai, sarunas protokolā un bērna uzskaites lapā iekļaujamo personas datu apjomu un apstrādes nolūku, līdz ar to minētās personas datu apstrādes un tā apjoma nepieciešamības pamatojums anotācijā netiek ietverts. Vienlaikus noteikumu projekta 9. punkts paredz, ka bērna uzskaites lapai pievieno lēmuma norakstu par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos, ja tāds ir pieņemts. Minētajā lēmumā tiks apstrādāti veselības dati, kas attiecas uz bērna fizisko vai garīgo veselību, proti, pašreizējo veselības stāvokli (medicīniskajām diagnozēm, invaliditātes noteikšanu). Attiecīgs lēmums saturēs informāciju par smagām, hroniskām, retām un ģenētiskas izcelsmes saslimšanām, kuras ir neārstējamas vai kurām nepieciešama ilgstoša vai specifiska ārstēšana, rehabilitācija. Tāpat lēmumā tiks apstrādāti dati, piemēram, par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tajā skaitā regulāru ārstēšanos ārstniecības iestādē vai paliatīvās aprūpes pakalpojuma saņemšanu u.c. bērna veselības stāvokli raksturojošiem aspektiem, kas nepieciešami, lai bāriņtiesa savas kompetences ietvaros varētu izvērtēt, vai pieļaujama brāļu un māsu šķiršana adopcijas gadījumā. MK noteikumu Nr. 667 48. punkts paredz, ka bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai lēmuma par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē norakstu. Arī MK noteikumu Nr. 667. 21. punkts paredz plašāku personas datu apstrādi, nekā to paredz MK noteikumi Nr.667. Minēto personas datu nepieciešamības pamatojums iekļauts anotācijas 1.3.apakšpunktā. Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, BTAL 31. panta otrā daļa, Civillikuma 165. pants, Bāriņtiesu likuma 34. panta pirmās daļas 2. un 5. punkts.
Noteikumu projekta 10. punktā (MK noteikumu Nr.667 23.1 punktā) paredzēts, ka pēc adoptētāju mācību programmas apguves atbalsta centrs iesniedz bāriņtiesā informāciju par mācību programmas apguvi, personas raksturojumu un tās sniegto kompetenču pašvērtējumu, psihologa atzinumu par personas piemērotību adopcijai, kā arī attiecīgu apliecību, ja persona mācību programmu apguvusi sekmīgi. Personas datu un veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, BTAL 31.panta otrās daļas, BTAL 36.1 panta trešās daļas un MK 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” 12.5.1 apakšpunkta pamata. Minētie dokumenti bāriņtiesai nepieciešami, lai tā varētu pilnvērtīgi izvērtēt personas piemērotību adoptētāja statusam un saņemtās informācijas apjoms nepieciešams, lai nodrošinātu bez vecāku gādības palikušā bērna turpmāko labklājību ilgtermiņā. Minētā dokumentācija ietver potenciālā adoptētāja, kā arī atsevišķos gadījumos bioloģisko bērnu datu apstrādi.
Psihologa atzinums par personas piemērotību adopcijai vajadzīgs, jo tas satur vispusīgu izvērtējumu par personas resursiem, kā arī iespējamiem riskiem bērna uzņemšanai ģimenē.
Informācija par mācību programmas apguvi satur atgriezenisko saiti attiecībā uz personas apgūto kompetenču apjomu atbilstoši mācību kursam, sadarbību ar atbalsta centru, grupu nodarbību apmeklējumu u.c.
Personas raksturojums, piemēram, satur informāciju par vienā mājsaimniecībā ar potenciālo adoptētāju dzīvojošām personām (t.sk. bioloģiskie bērni, to vecums), personas izglītību, profesionālo darbības jomu, motivāciju adopcijai, ģimenes attiecību aspektiem, individuāliem dzīves notikumiem u.tml.
Personas pašvērtējums dod iespēju potenciālajam adoptētājam novērtēt savas stiprās puses un zināšanu un prasmju pilnveides vajadzības, kuras nozīmīgas, aprūpējot bērnu.
Apliecība par mācību programmas apguvi apliecina, ka persona sekmīgi apguvusi attiecīgu programmu (satur adoptētāja personas datus, mācību programmas saturu, stundu skaitu).
Noteikumu projekts paredz divus gadījumus, kuros paredzēta adoptētāja atbildība sniegt bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim attiecīgu informāciju, kas ietver tajā skaitā personu datus, proti, tie ir apstākļi, kas būtiski var ietekmēt adoptētāja statusa funkcionēšanu vai arī informācija, kas būtiski skar adoptētāja aprūpē nodotā bērna interešu un tiesību aizsardzību. Proti, noteikumu projekta 12. punktā (MK noteikumu Nr. 667 25.1 punktā) paredzēts, ka persona iesniedz bāriņtiesā informāciju par apstākļiem, kas var būt šķērslis bērna adopcijai un ietekmēt personas piemērotību adoptētāja statusam, piemēram, stāšanos laulībā, laulības šķiršanu u.c. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 17. punktā noteiktajam paredzēts, ka atsevišķu dokumentāciju adoptētājam jāiesniedz jau sākotnēji, iesniedzot adopcijas pieteikumu, ja attiecināms, piemēram, laulības apliecības kopiju. Noteikumu projekts paredz, ka par attiecīgiem apstākļiem bāriņtiesa informējama arī tajos gadījumos, ja šie apstākļi iestājušies jau pēc adopcijas pieteikuma iesniegšanas vai adoptētāja statusa piešķiršanas, lai bāriņtiesas rīcībā būtu būtiska informācija adoptētāju izvērtēšanas procesā vai arī bāriņtiesa varētu savlaicīgi uzsākt atkārtotu adoptētāju izvērtēšanu, konstatējot šķēršļus bērna adopcijai.
Minētajai informācijai ir būtiska nozīme iespējamā bērna adopcijas procesa virzībā. Piemēram, ja persona, kurai piešķirts adoptētāja statuss, salaulājas, tā nav tiesīga uzsākt vai turpināt bērna adopcijas procesu, kamēr nav izvērtēta abu laulāto piemērotība adopcijai, jo saskaņā ar Civillikuma 164. pantā noteikto laulātie bērnu adoptē kopīgi. Ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā savas kompetences ietvaros atkārtoti izvērtē adoptētāju, pieprasot ziņas valsts vai pašvaldību iestādēm vai lūdzot attiecīga speciālista atzinumu.
Noteikumu projekta 12.punktā (MK noteikumu Nr. 667 25.18. apakšpunktā) minētā cita būtiska informācija, kas var būt šķērslis bērna adopcijai, ir, piemēram, iegūtas ziņas par nedalītā saimniecībā ar adoptētāju dzīvojošas personas sodāmību (MK noteikumu Nr. 667 23.3. apakšpunktā noteikts bāriņtiesas pienākums pieprasīt informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām, izvērtējot sākotnēji adoptētāja piemērotību, tomēr attiecīgā informācija aktuāla arī vēlākos adopcijas procesa posmos). Tāpat šķērslis var būt, piemēram, adoptētāju bioloģiskā bērna viedokļa maiņa par adoptējamā bērna adopciju ģimenē vai būtiski apstākļi, kas skar adoptētāju dzīves apstākļus vai ienākumus. Tāpat, piemēram, tie var būt faktori, kas saistīti ar darba apstākļiem (adoptētājam jāpārceļas uz citu valsti u.c.). Tā var būt arī adoptētāja veselības stāvokļa pasliktināšanās u.c. Minētā personas datu, veselības datu (ierobežotas rīcībspējas fakts) un personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde tiks veikta uz Regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 10. panta, BTAL 31.panta otrās daļas, Civillikuma 163. panta ceturtās daļas, 164. panta un MK noteikumu Nr. 667 17.6., 23.3. un 23.6. apakšpunkta pamata.
Noteikumu projekta 26. punktā (MK noteikumu Nr. 667 46.2 punktā) paredzēta adoptētāja atbildība sniegt bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim būtisku informāciju, kas skar bērna intereses. Minētā informācija tajā skaitā var saturēt bērna veselības datus. Informācijas sniegšanai ir būtiska nozīme bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanā, proti, tā sekmē savlaicīgu atbildīgo institūciju iesaisti, kā arī nepieciešamā atbalsta saņemšanu ģimenei.
Noteikumu projekta 26. punktā (MK noteikumu Nr. 667 46.29. apakšpunktā) paredzēts, ka adoptētājs sniedz arī citu tā rīcībā esošo informāciju, kas var būtiski ietekmēt turpmāku bērna pirmsadopcijas aprūpi. Piemēram, pret bērnu kāds no adoptētāju ģimenes locekļiem pielietojis vardarbīgas disciplinēšanas metodes. Konstatēta tāda pakalpojumu vai medicīnisko manipulāciju nepieciešamība, ko nav iespējams nodrošināt bērna dzīvesvietā u.c. Minētā personas datu un veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, BTAL 31. panta otrās daļas, BTAL 5. panta pirmās daļas, BTAL 6.panta pirmās un otrās daļas, MK noteikumu Nr. 667 45. un 47. punkta pamata.
Noteikumu projekta 16. un 32. punktā (MK noteikumu Nr. 667 33., 73. punktā) paredzēta bērna bioloģiskās ģimenes datu, neatklājot personas identitāti, tostarp veselības datu apstrāde. Informācija par bioloģisko ģimeni aptver, piemēram, ziņas par ģimenes sociālajiem apstākļiem, valodu, tautību, nodarbinātību, iemesliem bērna šķiršanai no ģimenes, informāciju par paplašināto ģimeni, bioloģiskās ģimenes slimības vēsturi u.c. Informācija par bioloģisko ģimeni (tajā skaitā veselību, piemēram, vecākam ir garīgās attīstības traucējumi, ģimenes sociālajiem apstākļiem) ir būtiska adoptētāju ģimenei, lai labāk izprastu iespējamus sarežģījumus nākotnē ar bērna veselību, attīstību. Adoptētājam svarīgi saņemt informāciju, piemēram, par tādām vecāku slimībām, kas var ietekmēt bērna veselību vai attīstību nākotnē (ģenētiski pārmantojamās slimības, alkohola un narkotiku atkarība utt.). Detalizēts datu nepieciešamības pamatojums iekļauts anotācijas 1.3.apakšpunktā. Minētā personas datu un veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2.punkta b) apakšpunkta, BTAL 31. panta otrās daļas, MK noteikumu Nr. 667 33. un 73. punkta pamata.
Noteikumu projekta 20. punkts (MK noteikumu Nr. 667 39.3. apakšpunkts) paredz, ka bāriņtiesai, pieņemot lēmumu par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, nepieciešams izvērtēt, vai potenciālais adoptētājs spēs nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Tādējādi bāriņtiesa iegūst un vērtē, tajā skaitā informāciju attiecībā uz bērniem un potenciālajiem adoptētājiem. Piemēram, tiek vērtētas ziņas par bērna un adoptētāja veselības stāvokli, ģimenes apstākļiem, sadzīves apstākļu piemērotību, bioloģiskajiem bērniem u.c. Detalizēts datu nepieciešamības pamatojums iekļauts anotācijas 1.3.apakšpunktā. Minētā personas datu un veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, BTAL 31. panta otrās daļas, BTAL 6.panta pirmās, otrās un otrās prim daļas, MK noteikumu Nr. 667 23.2. un 23.4. apakšpunkta pamata.
Noteikumu projekta 24. punkts (MK noteikumu Nr. 667 46.2. apakšpunkts) paredz, ka bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes laikā izvērtē informāciju par adoptētājam un adoptējamam bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu, ja attiecināms. Attiecīgas ziņas nepieciešamas, lai bāriņtiesa varētu noskaidrot un vērtēt informāciju par to, kā adoptētājs risinājis problēmas pirmsadopcijas aprūpes periodā, ja tādas radušās, kādas psihosociālā atbalsta saņemšanas iespējas izmantojis, lai bērnam sniegtu vajadzīgo palīdzību. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1.punkta c) apakšpunkta, BTAL 31.panta otrās daļas, MK noteikumu Nr. 667 45.punkta pamata.
Noteikumu projekta 23. un 30. punkts (MK noteikumu Nr. 667 45. un 53. punkts) papildināts ar norādi, ka bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa ziņas no valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām, lai pirmsadopcijas periodā konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības, savukārt pēcadopcijas aprūpes periodā, lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā. Attiecīgā informācija var saturēt, piemēram, ziņas par bērna veselības aprūpi, izglītības nodrošināšanu (sekmēm, attīstību, uzvedību, adoptētāja iesaisti izglītības procesā u.tml.), bērna psihoemocionālo stāvokli, bērna un adoptētāja attiecībām, savstarpējo piesaisti (speciālistu atzinumi) u.c. Proti, personas datu apstrāde kārtība ir mainīta tiktāl, ciktāl grozītās tiesību normas paredz bāriņtiesas tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no trešajām personām. Līdz ar to datu apstrādes tiesiskais pamats, apstrādes nolūks konkrētajā gadījumā paliek nemainīgs. Tādēļ informācija par šiem apstrādes tiesiskuma priekšnoteikumiem netiek atspoguļota anotācijā.
Personu datu apstrādes kārtība attiecībā uz prasību tiesai nosūtīt uz ministriju sprieduma norakstu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu (noteikumu projekta 29. punkts (MK noteikumu Nr. 667 52.1. punkts) nemainās. Noteikumu projekta būtība ir veikt tehniska rakstura precizējumu, proti, attiecīga prasība sūtīt attiecīgu spriedumu šobrīd noteikta MK noteikumu Nr. 667 81. punktā, kas regulē ārvalsts adopcijas kārtību. Ņemot vērā, ka minētais sprieduma noraksts sūtāms gan vietējās, gan ārvalsts adopcijas gadījumos, un praksē tiesas jau šobrīd nodrošina attiecīgas informācijas sniegšanu, MK noteikumus Nr. 667 paredzēts papildināt ar analoģisku normu. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, BTAL 31. panta otrās daļas pamata.
Noteikumu projekts neparedz nekāda veida izmaiņas attiecībā uz personas datu, veselības datu un personas datu par sodāmību glabāšanu un to termiņiem. Tādēļ minētais jautājums anotācijā netiek vērtēts un atspoguļots.
Noteikumu projekts neparedz nekāda veida izmaiņas attiecībā uz bērna piekrišanas adopcijai, sarunas protokolā un bērna uzskaites lapā iekļaujamo personas datu apjomu un apstrādes nolūku, līdz ar to minētās personas datu apstrādes un tā apjoma nepieciešamības pamatojums anotācijā netiek ietverts. Vienlaikus noteikumu projekta 9. punkts paredz, ka bērna uzskaites lapai pievieno lēmuma norakstu par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos, ja tāds ir pieņemts. Minētajā lēmumā tiks apstrādāti veselības dati, kas attiecas uz bērna fizisko vai garīgo veselību, proti, pašreizējo veselības stāvokli (medicīniskajām diagnozēm, invaliditātes noteikšanu). Attiecīgs lēmums saturēs informāciju par smagām, hroniskām, retām un ģenētiskas izcelsmes saslimšanām, kuras ir neārstējamas vai kurām nepieciešama ilgstoša vai specifiska ārstēšana, rehabilitācija. Tāpat lēmumā tiks apstrādāti dati, piemēram, par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tajā skaitā regulāru ārstēšanos ārstniecības iestādē vai paliatīvās aprūpes pakalpojuma saņemšanu u.c. bērna veselības stāvokli raksturojošiem aspektiem, kas nepieciešami, lai bāriņtiesa savas kompetences ietvaros varētu izvērtēt, vai pieļaujama brāļu un māsu šķiršana adopcijas gadījumā. MK noteikumu Nr. 667 48. punkts paredz, ka bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai lēmuma par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē norakstu. Arī MK noteikumu Nr. 667. 21. punkts paredz plašāku personas datu apstrādi, nekā to paredz MK noteikumi Nr.667. Minēto personas datu nepieciešamības pamatojums iekļauts anotācijas 1.3.apakšpunktā. Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, BTAL 31. panta otrā daļa, Civillikuma 165. pants, Bāriņtiesu likuma 34. panta pirmās daļas 2. un 5. punkts.
Noteikumu projekta 10. punktā (MK noteikumu Nr.667 23.1 punktā) paredzēts, ka pēc adoptētāju mācību programmas apguves atbalsta centrs iesniedz bāriņtiesā informāciju par mācību programmas apguvi, personas raksturojumu un tās sniegto kompetenču pašvērtējumu, psihologa atzinumu par personas piemērotību adopcijai, kā arī attiecīgu apliecību, ja persona mācību programmu apguvusi sekmīgi. Personas datu un veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, BTAL 31.panta otrās daļas, BTAL 36.1 panta trešās daļas un MK 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” 12.5.1 apakšpunkta pamata. Minētie dokumenti bāriņtiesai nepieciešami, lai tā varētu pilnvērtīgi izvērtēt personas piemērotību adoptētāja statusam un saņemtās informācijas apjoms nepieciešams, lai nodrošinātu bez vecāku gādības palikušā bērna turpmāko labklājību ilgtermiņā. Minētā dokumentācija ietver potenciālā adoptētāja, kā arī atsevišķos gadījumos bioloģisko bērnu datu apstrādi.
Psihologa atzinums par personas piemērotību adopcijai vajadzīgs, jo tas satur vispusīgu izvērtējumu par personas resursiem, kā arī iespējamiem riskiem bērna uzņemšanai ģimenē.
Informācija par mācību programmas apguvi satur atgriezenisko saiti attiecībā uz personas apgūto kompetenču apjomu atbilstoši mācību kursam, sadarbību ar atbalsta centru, grupu nodarbību apmeklējumu u.c.
Personas raksturojums, piemēram, satur informāciju par vienā mājsaimniecībā ar potenciālo adoptētāju dzīvojošām personām (t.sk. bioloģiskie bērni, to vecums), personas izglītību, profesionālo darbības jomu, motivāciju adopcijai, ģimenes attiecību aspektiem, individuāliem dzīves notikumiem u.tml.
Personas pašvērtējums dod iespēju potenciālajam adoptētājam novērtēt savas stiprās puses un zināšanu un prasmju pilnveides vajadzības, kuras nozīmīgas, aprūpējot bērnu.
Apliecība par mācību programmas apguvi apliecina, ka persona sekmīgi apguvusi attiecīgu programmu (satur adoptētāja personas datus, mācību programmas saturu, stundu skaitu).
Noteikumu projekts paredz divus gadījumus, kuros paredzēta adoptētāja atbildība sniegt bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim attiecīgu informāciju, kas ietver tajā skaitā personu datus, proti, tie ir apstākļi, kas būtiski var ietekmēt adoptētāja statusa funkcionēšanu vai arī informācija, kas būtiski skar adoptētāja aprūpē nodotā bērna interešu un tiesību aizsardzību. Proti, noteikumu projekta 12. punktā (MK noteikumu Nr. 667 25.1 punktā) paredzēts, ka persona iesniedz bāriņtiesā informāciju par apstākļiem, kas var būt šķērslis bērna adopcijai un ietekmēt personas piemērotību adoptētāja statusam, piemēram, stāšanos laulībā, laulības šķiršanu u.c. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 667 17. punktā noteiktajam paredzēts, ka atsevišķu dokumentāciju adoptētājam jāiesniedz jau sākotnēji, iesniedzot adopcijas pieteikumu, ja attiecināms, piemēram, laulības apliecības kopiju. Noteikumu projekts paredz, ka par attiecīgiem apstākļiem bāriņtiesa informējama arī tajos gadījumos, ja šie apstākļi iestājušies jau pēc adopcijas pieteikuma iesniegšanas vai adoptētāja statusa piešķiršanas, lai bāriņtiesas rīcībā būtu būtiska informācija adoptētāju izvērtēšanas procesā vai arī bāriņtiesa varētu savlaicīgi uzsākt atkārtotu adoptētāju izvērtēšanu, konstatējot šķēršļus bērna adopcijai.
Minētajai informācijai ir būtiska nozīme iespējamā bērna adopcijas procesa virzībā. Piemēram, ja persona, kurai piešķirts adoptētāja statuss, salaulājas, tā nav tiesīga uzsākt vai turpināt bērna adopcijas procesu, kamēr nav izvērtēta abu laulāto piemērotība adopcijai, jo saskaņā ar Civillikuma 164. pantā noteikto laulātie bērnu adoptē kopīgi. Ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā savas kompetences ietvaros atkārtoti izvērtē adoptētāju, pieprasot ziņas valsts vai pašvaldību iestādēm vai lūdzot attiecīga speciālista atzinumu.
Noteikumu projekta 12.punktā (MK noteikumu Nr. 667 25.18. apakšpunktā) minētā cita būtiska informācija, kas var būt šķērslis bērna adopcijai, ir, piemēram, iegūtas ziņas par nedalītā saimniecībā ar adoptētāju dzīvojošas personas sodāmību (MK noteikumu Nr. 667 23.3. apakšpunktā noteikts bāriņtiesas pienākums pieprasīt informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām, izvērtējot sākotnēji adoptētāja piemērotību, tomēr attiecīgā informācija aktuāla arī vēlākos adopcijas procesa posmos). Tāpat šķērslis var būt, piemēram, adoptētāju bioloģiskā bērna viedokļa maiņa par adoptējamā bērna adopciju ģimenē vai būtiski apstākļi, kas skar adoptētāju dzīves apstākļus vai ienākumus. Tāpat, piemēram, tie var būt faktori, kas saistīti ar darba apstākļiem (adoptētājam jāpārceļas uz citu valsti u.c.). Tā var būt arī adoptētāja veselības stāvokļa pasliktināšanās u.c. Minētā personas datu, veselības datu (ierobežotas rīcībspējas fakts) un personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde tiks veikta uz Regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 10. panta, BTAL 31.panta otrās daļas, Civillikuma 163. panta ceturtās daļas, 164. panta un MK noteikumu Nr. 667 17.6., 23.3. un 23.6. apakšpunkta pamata.
Noteikumu projekta 26. punktā (MK noteikumu Nr. 667 46.2 punktā) paredzēta adoptētāja atbildība sniegt bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim būtisku informāciju, kas skar bērna intereses. Minētā informācija tajā skaitā var saturēt bērna veselības datus. Informācijas sniegšanai ir būtiska nozīme bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanā, proti, tā sekmē savlaicīgu atbildīgo institūciju iesaisti, kā arī nepieciešamā atbalsta saņemšanu ģimenei.
Noteikumu projekta 26. punktā (MK noteikumu Nr. 667 46.29. apakšpunktā) paredzēts, ka adoptētājs sniedz arī citu tā rīcībā esošo informāciju, kas var būtiski ietekmēt turpmāku bērna pirmsadopcijas aprūpi. Piemēram, pret bērnu kāds no adoptētāju ģimenes locekļiem pielietojis vardarbīgas disciplinēšanas metodes. Konstatēta tāda pakalpojumu vai medicīnisko manipulāciju nepieciešamība, ko nav iespējams nodrošināt bērna dzīvesvietā u.c. Minētā personas datu un veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, BTAL 31. panta otrās daļas, BTAL 5. panta pirmās daļas, BTAL 6.panta pirmās un otrās daļas, MK noteikumu Nr. 667 45. un 47. punkta pamata.
Noteikumu projekta 16. un 32. punktā (MK noteikumu Nr. 667 33., 73. punktā) paredzēta bērna bioloģiskās ģimenes datu, neatklājot personas identitāti, tostarp veselības datu apstrāde. Informācija par bioloģisko ģimeni aptver, piemēram, ziņas par ģimenes sociālajiem apstākļiem, valodu, tautību, nodarbinātību, iemesliem bērna šķiršanai no ģimenes, informāciju par paplašināto ģimeni, bioloģiskās ģimenes slimības vēsturi u.c. Informācija par bioloģisko ģimeni (tajā skaitā veselību, piemēram, vecākam ir garīgās attīstības traucējumi, ģimenes sociālajiem apstākļiem) ir būtiska adoptētāju ģimenei, lai labāk izprastu iespējamus sarežģījumus nākotnē ar bērna veselību, attīstību. Adoptētājam svarīgi saņemt informāciju, piemēram, par tādām vecāku slimībām, kas var ietekmēt bērna veselību vai attīstību nākotnē (ģenētiski pārmantojamās slimības, alkohola un narkotiku atkarība utt.). Detalizēts datu nepieciešamības pamatojums iekļauts anotācijas 1.3.apakšpunktā. Minētā personas datu un veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2.punkta b) apakšpunkta, BTAL 31. panta otrās daļas, MK noteikumu Nr. 667 33. un 73. punkta pamata.
Noteikumu projekta 20. punkts (MK noteikumu Nr. 667 39.3. apakšpunkts) paredz, ka bāriņtiesai, pieņemot lēmumu par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, nepieciešams izvērtēt, vai potenciālais adoptētājs spēs nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Tādējādi bāriņtiesa iegūst un vērtē, tajā skaitā informāciju attiecībā uz bērniem un potenciālajiem adoptētājiem. Piemēram, tiek vērtētas ziņas par bērna un adoptētāja veselības stāvokli, ģimenes apstākļiem, sadzīves apstākļu piemērotību, bioloģiskajiem bērniem u.c. Detalizēts datu nepieciešamības pamatojums iekļauts anotācijas 1.3.apakšpunktā. Minētā personas datu un veselības datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, BTAL 31. panta otrās daļas, BTAL 6.panta pirmās, otrās un otrās prim daļas, MK noteikumu Nr. 667 23.2. un 23.4. apakšpunkta pamata.
Noteikumu projekta 24. punkts (MK noteikumu Nr. 667 46.2. apakšpunkts) paredz, ka bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes laikā izvērtē informāciju par adoptētājam un adoptējamam bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu, ja attiecināms. Attiecīgas ziņas nepieciešamas, lai bāriņtiesa varētu noskaidrot un vērtēt informāciju par to, kā adoptētājs risinājis problēmas pirmsadopcijas aprūpes periodā, ja tādas radušās, kādas psihosociālā atbalsta saņemšanas iespējas izmantojis, lai bērnam sniegtu vajadzīgo palīdzību. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1.punkta c) apakšpunkta, BTAL 31.panta otrās daļas, MK noteikumu Nr. 667 45.punkta pamata.
Noteikumu projekta 23. un 30. punkts (MK noteikumu Nr. 667 45. un 53. punkts) papildināts ar norādi, ka bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa ziņas no valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām, lai pirmsadopcijas periodā konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības, savukārt pēcadopcijas aprūpes periodā, lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā. Attiecīgā informācija var saturēt, piemēram, ziņas par bērna veselības aprūpi, izglītības nodrošināšanu (sekmēm, attīstību, uzvedību, adoptētāja iesaisti izglītības procesā u.tml.), bērna psihoemocionālo stāvokli, bērna un adoptētāja attiecībām, savstarpējo piesaisti (speciālistu atzinumi) u.c. Proti, personas datu apstrāde kārtība ir mainīta tiktāl, ciktāl grozītās tiesību normas paredz bāriņtiesas tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no trešajām personām. Līdz ar to datu apstrādes tiesiskais pamats, apstrādes nolūks konkrētajā gadījumā paliek nemainīgs. Tādēļ informācija par šiem apstrādes tiesiskuma priekšnoteikumiem netiek atspoguļota anotācijā.
Personu datu apstrādes kārtība attiecībā uz prasību tiesai nosūtīt uz ministriju sprieduma norakstu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu (noteikumu projekta 29. punkts (MK noteikumu Nr. 667 52.1. punkts) nemainās. Noteikumu projekta būtība ir veikt tehniska rakstura precizējumu, proti, attiecīga prasība sūtīt attiecīgu spriedumu šobrīd noteikta MK noteikumu Nr. 667 81. punktā, kas regulē ārvalsts adopcijas kārtību. Ņemot vērā, ka minētais sprieduma noraksts sūtāms gan vietējās, gan ārvalsts adopcijas gadījumos, un praksē tiesas jau šobrīd nodrošina attiecīgas informācijas sniegšanu, MK noteikumus Nr. 667 paredzēts papildināt ar analoģisku normu. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, BTAL 31. panta otrās daļas pamata.
Noteikumu projekts neparedz nekāda veida izmaiņas attiecībā uz personas datu, veselības datu un personas datu par sodāmību glabāšanu un to termiņiem. Tādēļ minētais jautājums anotācijā netiek vērtēts un atspoguļots.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērnu tiesību konvencijas 3. pantā noteikts, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem [..] primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas 21. pantā noteiktajam adopcijā bērna interesēm jābūt pašam svarīgākajam apsvērumam.
Bērnu tiesību konvencijas 12. pantā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei.
Saskaņā ar BTAL noteikto visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Šīs personas ievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu:
1) novērtējot jebkuru ar bērnu saistītu gadījumu;
2) rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā;
3) pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu.
Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina:
1) bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības;
2) bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību;
3) bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību;
4) bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi;
5) atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai;
6) iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses;
7) bērna līdzdalību ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanas procesos;
8)bērna viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli formulēt;
9) bērna pasargāšanu no lojalitātes konflikta;
10) drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, aizsardzību no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes;
11) bērna identitātes saglabāšanu;
12) bērna atbildības izjūtas veidošanu;
13) citus bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus.
Ievērojot minēto, noteikumu projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz bērna labākajām interesēm:
noteikumu projekts paredz bāriņtiesas kompetenci izskaidrot bērnam veicamās darbības un noskaidrot bērna viedokli:
pēc tam, kad bērns kļuvis adoptējams;
pirms lēmuma pieņemšanas par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē;
veicot ģimenes izpēti pirmsadopcijas aprūpes laikā;
veicot pēcadopcijas uzraudzību;
ievērojot BTAL paredzētās bērna tiesības uz identitātes saglabāšanu noteikumu projekts paredz, ka personas piemērotības izvērtēšanas laikā bāriņtiesa noskaidro personas viedokli par bērna tiesībām zināt savu izcelšanos, adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērnam. Tāpat paredzēts, ka bāriņtiesa aktualizē šo jautājumu nozīmi arī pirmsadopcijas un pēcadopcijas periodā, veicot pārrunas ar adoptētājiem;
noteikumu projektā paredzētās izmaiņas MK noteikumu Nr. 667 21. punktā, kas attiecas uz gadījumiem, kurā adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt, negaidot sešus mēnešus pēc adopcijas apstiprināšanas, paredz ne tikai nākamā adoptējamā bērna interešu, bet arī jau adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojoša bērna interešu izvērtējumu;
prasība vērtēt atbalsta centru sniegto informāciju par mācību programmas apguvi, personas raksturojumu, tās sniegto pašvērtējumu un atzinumu par personas piemērotību adopcijai ir būtiska pilnvērtīgai personas piemērotības bērna adopcijai izvērtēšanai, kam ir būtiska nozīme bērna interesēm atbilstoša adopcijas procesa sekmēšanā;
noteikumu projektā paredzētā adoptētāja atbildība ziņot bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim par būtiskiem apstākļiem, kas var būt šķērslis adopcijai, kā arī sniegt adoptētāja rīcībā būtisku informāciju, kas var ietekmēt turpmāku bērna pirmsadopcijas aprūpi, sekmēs bāriņtiesas savlaicīgu reaģēšanu tajos gadījumos, kad būs nepieciešamība atkārtoti izvērtēt personas piemērotību bērna adopcijai, kā arī īstenot nepieciešamos bērna tiesību aizsardzības pasākumus gadījumos, kad būs nepieciešama tūlītēja atbalsta un palīdzības nodrošināšana bērnam, tādējādi aizstāvot bērna intereses;
noteikumu projekts paredz precizēt informācijas apjomu, kādu bāriņtiesa noskaidro un izvērtē, lai izvērtētu personas piemērotību adoptētāja statusam un lemtu par adopcijas atbilstību adoptējamā interesēm gadījumā, ja bērns jau dzīvo personas ģimenē;
nolūkā akcentēt bērna interešu izvērtēšanas nozīmīgumu, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumus, paredzot, ka bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē izvērtē, vai adoptētāja ģimene spēs nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Tāpat bērnu interešu nodrošināšanai paredzēts, ka turpmāk adoptētāji pēc bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē saņems ne tikai informāciju par bērna veselības stāvokli, bet arī ikdienas vajadzībām un citiem apstākļiem, kas jāņem vērā, nodrošinot bērna aprūpi.
noteikumu projekts paredz, ka pirmsadopcijas un pēcadopcijas uzraudzības laikā adoptētājs tiek informēts par atbalsta saņemšanas iespējām adoptētajam bērnam vai adoptētāja ģimenei.
izvērtējot bērna labākās intereses, noteikumu projekts paredz, ka bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas ne retāk kā divas reizes gadā vērtē bērna aprūpi ģimenē viņa dzīvesvietā, lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā.
Bērnu tiesību konvencijas 12. pantā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei.
Saskaņā ar BTAL noteikto visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Šīs personas ievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu:
1) novērtējot jebkuru ar bērnu saistītu gadījumu;
2) rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā;
3) pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu.
Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina:
1) bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības;
2) bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību;
3) bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību;
4) bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi;
5) atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai;
6) iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses;
7) bērna līdzdalību ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanas procesos;
8)bērna viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli formulēt;
9) bērna pasargāšanu no lojalitātes konflikta;
10) drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, aizsardzību no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes;
11) bērna identitātes saglabāšanu;
12) bērna atbildības izjūtas veidošanu;
13) citus bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus.
Ievērojot minēto, noteikumu projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz bērna labākajām interesēm:
noteikumu projekts paredz bāriņtiesas kompetenci izskaidrot bērnam veicamās darbības un noskaidrot bērna viedokli:
pēc tam, kad bērns kļuvis adoptējams;
pirms lēmuma pieņemšanas par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē;
veicot ģimenes izpēti pirmsadopcijas aprūpes laikā;
veicot pēcadopcijas uzraudzību;
ievērojot BTAL paredzētās bērna tiesības uz identitātes saglabāšanu noteikumu projekts paredz, ka personas piemērotības izvērtēšanas laikā bāriņtiesa noskaidro personas viedokli par bērna tiesībām zināt savu izcelšanos, adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērnam. Tāpat paredzēts, ka bāriņtiesa aktualizē šo jautājumu nozīmi arī pirmsadopcijas un pēcadopcijas periodā, veicot pārrunas ar adoptētājiem;
noteikumu projektā paredzētās izmaiņas MK noteikumu Nr. 667 21. punktā, kas attiecas uz gadījumiem, kurā adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt, negaidot sešus mēnešus pēc adopcijas apstiprināšanas, paredz ne tikai nākamā adoptējamā bērna interešu, bet arī jau adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojoša bērna interešu izvērtējumu;
prasība vērtēt atbalsta centru sniegto informāciju par mācību programmas apguvi, personas raksturojumu, tās sniegto pašvērtējumu un atzinumu par personas piemērotību adopcijai ir būtiska pilnvērtīgai personas piemērotības bērna adopcijai izvērtēšanai, kam ir būtiska nozīme bērna interesēm atbilstoša adopcijas procesa sekmēšanā;
noteikumu projektā paredzētā adoptētāja atbildība ziņot bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim par būtiskiem apstākļiem, kas var būt šķērslis adopcijai, kā arī sniegt adoptētāja rīcībā būtisku informāciju, kas var ietekmēt turpmāku bērna pirmsadopcijas aprūpi, sekmēs bāriņtiesas savlaicīgu reaģēšanu tajos gadījumos, kad būs nepieciešamība atkārtoti izvērtēt personas piemērotību bērna adopcijai, kā arī īstenot nepieciešamos bērna tiesību aizsardzības pasākumus gadījumos, kad būs nepieciešama tūlītēja atbalsta un palīdzības nodrošināšana bērnam, tādējādi aizstāvot bērna intereses;
noteikumu projekts paredz precizēt informācijas apjomu, kādu bāriņtiesa noskaidro un izvērtē, lai izvērtētu personas piemērotību adoptētāja statusam un lemtu par adopcijas atbilstību adoptējamā interesēm gadījumā, ja bērns jau dzīvo personas ģimenē;
nolūkā akcentēt bērna interešu izvērtēšanas nozīmīgumu, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumus, paredzot, ka bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē izvērtē, vai adoptētāja ģimene spēs nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Tāpat bērnu interešu nodrošināšanai paredzēts, ka turpmāk adoptētāji pēc bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē saņems ne tikai informāciju par bērna veselības stāvokli, bet arī ikdienas vajadzībām un citiem apstākļiem, kas jāņem vērā, nodrošinot bērna aprūpi.
noteikumu projekts paredz, ka pirmsadopcijas un pēcadopcijas uzraudzības laikā adoptētājs tiek informēts par atbalsta saņemšanas iespējām adoptētajam bērnam vai adoptētāja ģimenei.
izvērtējot bērna labākās intereses, noteikumu projekts paredz, ka bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas ne retāk kā divas reizes gadā vērtē bērna aprūpi ģimenē viņa dzīvesvietā, lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi