Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā konkursa ietvaros pieejamo finansējuma apjomu, ģeopolitisko situāciju, augstās energoresursu cenas un iedzīvotāju interesi iegādāties un uzstādīt AER izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai, nepieciešams paplašināt atbalsta saņēmēju loku, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu saņemt atbalstu konkursa ietvaros.

MK noteikumu 3.punkts tiek grozīts atbilsotši MK 2022. gada 23. decembra rīkojumam Nr. 968 (prot. Nr. 66 49. §) "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 968) par to, ka ir reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2023. gada 1. janvāri izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" Klimata un enerģētikas ministrija  ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā.

MK noteikumu 4.punkts tiek grozīts, lai palielinātu konkursā pieejamo finansējuma apjomu par 10 milj. euro, līdz ar to kopējais konkursa ietvaros pieejamais atbalsts būs 40 milj. euro. Šobrīd vērojama iedzīvotāju pastiprināta interese par AER iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kā arī MK noteikumu projekts paredz paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Vienlaikus aktīva AER iekārtu iegāde un izmantošana mazinās importētās enerģijas apjomu un mazinās SEG emisijas.

MK noteikumu 5. un 23.punkts tiek grozīts, lai pagarinātu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas termiņu, proti, līdz 2024. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kamēr ir pieejams finansējums. Šāds grozījums ir veikts, lai mazinātu riskus neapgūt konkursa ietvaros pieejamo finansējumu un mazinātu iedzīvotāju (projektu iesniedzēju) spriedzi saistībā ar laicīgu projektu iesniegumu iesniegšanu.

Ar MK noteikumu 8.2. un 8.¹2. apakšpunkta grozījumiem tiek paplašināts projektu iesniedzēju loks, kas var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, t.i. ir precizētas atsauces uz dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju klasēm, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikumu “Būvju klasifikācija”.

MK noteikumu 9.1. apakšpunkts tiek papildināts ar 9.1.11., 9.1.12., 9.1.13., 9.1.14. un 9.1.15. apakšpunktiem, saistībā ar konkursa ietvaros piešķiramo atbalstu dzīvojamām mājām, kas saskaņā ar MK 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikumu “Būvju klasifikācija” atbilst daudzdzīvokļu mājas ar koka ārsienām (būves kods 11220101), daudzdzīvokļu viena un vairāk stāvu mājas (būves kodi 11220102, 11220103, 11220104, 11220105) dzīvojamo māju klasēm. Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes var īstenot arī daudzdzīvokļu mājās, proti, uzstādīt atjaunojamos energoresursus izmantojošas enerģiju ražojošas iekārtas daudzdzīvokļu mājās koplietošanas vajadzībām, ja ir nodrošināts daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku saskaņojums par konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanu.

MK noteikumu projekts precizē MK noteikumos lietoto terminu “nodota ekspluatācijā” vai “nav nodota ekspluatācijā” uz terminu “pieņemta ekspluatācijā” vai “jānodrošina pieņemšana ekspluatācijā”. Tiek precizēts MK noteikumu 9.2. un 9.2.1 apakšpunkts, kas paredz, ka konkursa ietvaros plānotās aktivitātes drīkst īstenot ekspluatācijā nepieņemtā mājā (daudzdzīvokļu mājā vai dzīvojamā mājā), paredzot, ka piecu gadu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas tiek nodrošināta ēkas pieņemšana ekspluatācijā, ko apliecina ieraksts zemesgrāmatā. MK noteikumu projekts precizē lietotos terminus, jo, lai ēku pieņemtu ekspluatācijā ir nepieciešams saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Pēc šāda akta saņemšanas, būvi (daudzdzīvokļu māju vai dzīvojamo māju) ir atļauts ekspluatēt un ekspluatācijā pieņemto māju var ierakstīt zemesgrāmatā. Līdz ar to šo ierakstu zemesgrāmatā Vides investīciju fonds pārbaudīs, lai konstatētu faktu, ka daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā māja ir pieņemta ekspluatācijā un to, ka ir izpildītas MK noteikumos Nr. 150 noteiktās prasības (piemēram 52. punkts), atbalsta saņemšanai. Minētais nosacījums ir būtisks tiem projektu iesniedzējiem, kuri ir uzsākuši mājas nodošanas ekspluatācijā procesu, bet tās pieņemšana ekspluatācijā ir plānota tuvāko gadu laikā. Tādejādi šāda pieeja ļaus projektu iesniedzējiem pretendēt uz finansējuma saņemšanu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei vai pieslēguma centralizētai siltumapagādes sistēmai projektēšanai un izbūvei.

MK noteikumu 9.3. un 52.4.apakšpunkts tiek svītrots. Ņemot vērā iedzīvotāju pastiprināto interesi iegādāties un uzstādīt jaunas atjaunojamo energoresursu izmantojošas siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošas iekārtas, kā arī šādu interesi ir izrādījuši arī nelieli mājražotāji, individuālie komersanti u.c. saimnieciskās darbības veicēji, tad, lai veicinātu iedzīvotāju interesi piedalīties šajā programmā un samazināt SEG emisijas un veicināt energoneatkarību, MK noteikumu projekts paredz svītrot nosacījumus, ka projekta iesniedzēji nevar dzīvojamā mājā veikt saimniecisko darbību, līdz ar to paplašinot projektu iesniedzēju loku. Esošā MK noteikumu redakcija paredz, ka konkursa ietvaros atbalstu nevarēja saņemt, ja dzīvojamā mājā tiek veikta saimnieciskā darbība, izņemot gadījumus, kad projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā dibinātas biedrības vai nodibinājumi vai reģistrētas reliģiskās organizācijas. MK noteikumu projekts paredz iespēju, ka projekta iesniedzējs var būt fiziska persona, biedrība vai nodibinājums, reliģiska organizācija – saimnieciskās darbības veicējs, kas saimniecisko darbību veic dzīvojamā mājā vai daudzdzīvokļu mājā, kurā ir īstenotas konkursa ietvaros atbalstītās aktivitātes. Attiecīgi šādos gadījumos atbalsts konkursa ietvaros tiek sniegts saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

Tiek precizēts MK noteikumu 9.3.¹ apakšpunkts, iekļaujot to tvērumā daudzdzīvokļu mājas un papildinot ar atbilstošu atsauci uz 16. punktu, paredzot, ka daudzdzīvokļu mājās varēs īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes arīdzan AER iekārtu iegāde un uzstādīšana. Individuālos daudzdzīvokļu mājas dzīvokļos MK noteikumu 16.punktā minētās aktivitātes nedrīkst īstenot.

Precizēts MK noteikumu 9.3.² punkts, precizējot nosacījumus, kādus nepieciešams izpildīt, lai projekta iesniedzējs varētu pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Proti, projekta iesniedzējs ir iegādājies un uzstādījis AER iekārtas vai izveidojis pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai dzīvojamā mājā vai daudzdzīvokļu mājā, uz zemes, kas saistīta ar dzīvojamo māju vai daudzdzīvokļu māju. Šādus nosacījumus ir nepieciešams iekļaut MK noteikumos, lai mazinātu interpretācijas iespējas un noteiktu konkrētus nosacījumus, kādus īstenojot projekta iesniedzējs var pretendēt uz atbalsta saņemšanu.

Veikti precizējumi 9.4. apakšpunktā, ņemot vērā 2022. gada 14. jūlijā un 2023. gada 16. februārī pieņemtos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (30.¹ un 30.⁵ pantos, kā arī Pārejas noteikumos), kas paredz divu elektroenerģijas norēķinu sistēmu izveidi: “Neto norēķinu sistēma” un “Neto uzskaites sistēma”. Līdz ar to tikai mājsaimniecībai pie neto uzskaites sistēmas izmantošanas nosacījums par vismaz 80% no gadā saražotās elektroenerģijas izmantošanu pašpatēriņam ir izpildīts. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma Pārejas noteikumu 93. punktu, likuma 30.¹ pantā minētās neto uzskaites sistēmas izmantošanai mājsaimniecības lietotājs var pieteikties līdz 2023. gada 31. decembrim. Balstoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 30.⁵ panta septītajā daļā noteikto, Klimata un enerģētikas ministrija gatavo Ministru kabineta noteikumu projektu attiecībā uz neto norēķinu sistēmas kārtību un piemērošanas nosacījumiem. Ministru kabinets ir apstiprinājis vairākas atbalsta programmas (Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums”, Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumi Nr. 103 “Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai”, Ministru kabineta 2023. gada notiekumi Nr. 169 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.6. pasākuma “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” īstenošanas noteikumi” un Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumi Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā”), kuru ietvaros tiek sniegts atbalsts fiziskām personām saules paneļu un vēja elektrostaciju iegādei. Vienlaikus šajās atbalsta programmās ir ietverts nosacījums par to, ka vismaz 80 % no gadā saražotās elektroenerģijas jāizmanto pašpatēriņa vajadzībām. Lai nodrošinātu vienotu pieeju un atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz elektroenerģijas uzskaites/norēķinu sistēmām, visās minētajās atbalsta programmās vienotas pakotnes ietvaros būs jāveic sasvstarpēji saskaņoti grozījumi.

MK noteikumu 9.5.apakšpunkts tiek svītrots un attiecīgi tiek papildināts ar Noslēguma jautājumu (58.punkts). Konkursa būtība ir nodrošināt atbalstu pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai efektīvākajā iespējamā veidā, tas ir - ļaut uzstādīt ražošanas iekārtas pēc iespējas plašākam objektu skaitam un vienlaicīgi ar pēc iespējas atbilstošāku (nepārspīlētu) ražošanas jaudu apmēru salīdzinājumā ar patēriņa slodzi, kas ir objektā tajā brīdī, kad tiek ražota elektroenerģija no saules vai vēja. To nodrošina ierobežojums, kas saistīts ar pašpatēriņa apjomu vismaz 80% apmērā no saražotā.
Līdz šim papildus iekļautais nosacījums "pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes, ja dzīvojamā māja ir ar pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai" daļu privātpersonas ir veicinājis palielināt pieslēgumā atļauto maksimālo patēriņa slodzi, lai saņemtu atbalstu par privātpersonai nepieciešamās uzstādāmās saules paneļu sistēmas jaudu. Svītrojot šādu nosacījumu tiek pieļauts, ka privātpersona paredz turpmāku elektroenerģijas patēriņa pieaugumu (piemēram, papildus uzstādot siltumsūkņus, kuru darbībai nepieciešama papildus elektroenerģija, kas līdz šim nav bijusi). Ja privātpersona pēc saules paneļu sistēmas uzstādīšanas plānoja lielāku elektroenerģijas patēriņu nekā līdz šim (plānojot uzstādīt lielākas jaudas saules paneļu sistēmas nekā līdz šim būtu nepieciešams), nācās palielināt pieslēgumā atļauto maksimālo patēriņa slodzi, kas privātpersonai rada papildus izdevumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams svītrot nosacījumu, ka uzstādot jaunu mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu, tā jauda nedrīkst pārsniegt 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes.
Minētais nosacījums piemērojams arī tiem projektiem, kuri ir īstenoti kopš konkursa nolikuma spēkā stāšanās dienas, t.i. veicot grozījumus līgumā par projekta īstenošanu projekta iesniedzējs var samazināt pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes lielumu.

Tiek precizēts MK noteikumu 10. un 14.punkts. Spēkā esošā MK noteikumu redakcija paredz, ka projekta iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu par tā īpašumā vai kopīpašumā esošu vienu daudzdzīvokļu māju vai dzīvojamo māju. Savukārt MK noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs par vienu māju var iesniegt ne vairāk par vienu projekta iesniegumu par katru no konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm, proti, projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus (ar dažādām AER iekārtām) par vienu māju, kas ļaus tam vairākas reizes piedalīties konkursā un pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Šāds risinājums ļaus iedzīvotājiem efektīvāk plānot izmaksas par AER iekārtu iegādi un pilnveidot mājas energosistēmu pakāpeniski, ņemot vērā savu maksātspēju. MK noteikumu projekta grozījumu 10. punktā ietvertā norma paredz, ka, piemēram, projekta iesniedzējs varēs iesniegt vienu projekta iesniegumu par saules elektrostacijas iegādi un uzstādīšanu, vienu projekta iesniegumu par granulu katla iegādi un uzstādīšanu un vienu projekta iesniegumu par siltumsūkņa iegādi un uzstādīšanu, bet noteikumu projekta 10. punkta jaunais regulējums neaizliedz projekta iesniedzējam iesniegt vienu projekta iesniegumu par, piemēram, 3 gaiss-gaiss tipa siltumsūkņu iegādi, jo to paredz MK noteikumu Nr. 35 16.3. apakšpunkts.

Lai noteiktu konkursa ietvaros iespējamo granta lielumu 2021./2022.gadā tika veikta tirgus izpēte un komersantu aptauja. Saskaņā ar veikto tirgus tendenču izvērtējumu tika noteikts atbalsta apjoms atkarībā no konkrētās AER iekārtas un tās jaudas parametriem. Apkopojums par maksimālo atbalsta apjomu finansējuma ietvaros atkarībā no konkrētām AER iekārtām un to jaudām ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā. Līdz ar to finansējuma saņēmējs var saņemt atbalstu konkursa ietvaros, atbilstoši nosakot konkrētās AER iekārtas jaudu un iespējamo izmaksu apjomu, kas būtu maksimāli saņemams kā atbalsts konkursa ietvaros pēc AER iekārtas iegādes un uzstādīšanas. Līdzīga pieeja pielietota arī attiecībā uz izmaksu noteikšanu daudzdzīvokļu māju pieslēguma projektēšanai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveidei.

MK noteikumu 16.4.apakšpunkts precizēts apvineojot 16.4. un 16.5.apakšpunktā paredzēto prasību par pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanu un siltummezgla izveidi.

MK noteikumu 16.5.apakšpunkts svītrots, jo norma ietverta 16.4.apakšpunktā.

Tiek precizēti MK noteikumu 16.¹, 16.², 16.³, 16.4, 16.⁵1 un 16.⁵2 punkts, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projekta iesniedzējs varēs būt saimnieciskās darbības veicējs (t.i. ņemot vērā to, ka tiek svītrots MK noteikumu 9.3.apakšpunkts).

Tiek precizēts 18. punkts attiecībā uz biomasas iekārtu prasībām, ņemot vērā ekodizaina prasības un energomarķējuma prasības.
Projektu iesniedzējiem ir jānodrošina, ka koksnes biomasas katlam, kas piemērots granulu kurināmajam, jāatbilst prasībām, ko nosaka Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem , un Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei, augstākai par A+ (ieskaitot). Precīzas pieļaujamās gaisu piesārņojošo vielu emisijas noteiktas Regulas 2015/1189 2. pielikumā un atbilstība nosakāma atbilstoši iekārtas tehniskajai dokumentācijai, savukārt iekārtu klašu vērtības noteiktas Regulas 2015/1187 2. pielikumā un atbilstība nosakāma atbilstoši iekārtas energomarķējumam.

Tiek precizēti MK noteikumu 19.1., 24.12., 24.13., 23.14. un 52.2. attiecībā uz precizēto redakciju par atbalsta sniegšanu daudzdzīvokļu mājām.

Tiek precizēts MK noteikumu 24.4. un 24.9.apakšpunkts attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem.

MK noteikumos tiek precizēts 1., 2. un 3. pielikums, ņemot vērā veiktos precizējumus un papildinājumus, kas norādīti MK noteikumu projektā attiecībā uz projektu iesniedzēju loka paplašināšanu un jaunu atbalstāmo aktivitāšu iekļaušanu.