Anotācija (ex-ante)

 Saskaņā ar Valsts prezidenta 2020. gada 19. jūnija paziņojumā Nr. 12 "Par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu" izsludināto Saeimas 2020. gada 10. jūnijā pieņemto Likuma 4. pantu Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:
1) valstspilsētu pašvaldību teritorijās;
2) novadu pašvaldību teritorijās.
 Šobrīd noteikumu Nr. 947 13.1. apakšpunktā noteikumu tekstā lietots termins "republikas pilsētas", kas nav saskaņā ar spēkā esošājā normatīvajā regulējumā lietoto administratīvo teritoriju iedalījumu. 

Noteikumu Nr. 947 13.1. apakšpunktā, saskaņā ar Likuma 4. pantu, jāaizstāj noteikumu tekstā vārdus "republikas pilsēta" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "valstspilsēta" (attiecīgā locījumā).

 Šobrīd noteikumu Nr. 947 4. punktā noteikts, ka meža īpašniekam katru gadu līdz 1. martam ir jāapzina gāzto un lauzto skujkoku vietas un līdz 1. jūnijam jāveic šo bojāto koku izvešana atbilstoši noteikumu Nr. 947 5. punkta nosacījumiem, savukārt, ja netiek plānots veikt bojāto koku izvešanu, tad tie nozāģējami, atzarojami, sagarumojami līdz 1. aprīlim.
 Noteikumu Nr. 947 4. un 5. punkta mērķis ir savlaicīgi pirms aktīvās mizgraužu lidošanas fāzes no meža izvest vēja gāztos un lauztos skujkokus, īpaši tas attiecināms uz izgāztajām eglēm, kurās mizgrauži primāri var veidot savu attīstības vietu pēc mošanās un izlīšanas no zemsedzes.   Noteikumu 4. punkta norma ir neskaidra no tās piemērošanas viedokļa, tāpēc to nepieciešams precizēt. 

Noteikumu projektā noteikumu Nr. 947 4. punkts precizējams, prasības attiecinot uz gāztajām un lauztajām eglēm, kā arī attiecinot šīs prasības uz mežaudzēm, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir 4 vai vairāk. 

Lai noteikumu Nr. 947 4. punktā noteiktajā termiņā apsekotu skujkoku mežaudzes un novērtētu gāzto un lauzto skujkoku apjomu, nepieciešama lielu cilvēkresursu iesaiste, kā arī situācija mežā var mainīties pēc apsekošanas brīža. 

 Noteikumu projektā attiecībā uz gāzto un lauzto skujkoku izvākšanu no mežaudzēm, nepieciešams precizēt, ka 4. punktā noteiktās prasības attiecināmas uz konstatētajām no 1.septembra līdz 1.martam gāztajām un lauztajām eglēm, kuru diametrs ir lielāks par 20 centimetriem un to apjoms pārsniedz 10 kubikmetru uz hektāru mežaudzēs, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir 4 vai vairāk. 
 Situācija mežā ir mainīga un precizējums novērš situāciju, kad meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir veicis mežaudžu apsekošanu, bet saņem sodu par neievērotām noteikuma prasībām situācijas mainības dēļ. Attiecībā uz noteikuma projekta prasībām, Valsts meža dienests var konstatēt pārkāpumu, veikt protokola un pārkāpuma noformēšanu un pieņemt lēmumu par administratīvo pārkāpumu uzsākšanu un citas nepieciešamās procesuālās darbības, ja konstatēts, ka laikā no 1. septembra līdz 1. martam gāzto un lauzto egļu (izņemot sausos kokus) diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, to apjoms pārsniedz 10 kubikmetru uz hektāru, mežaudzēs, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir 4 vai vairāk un nav ievērotas noteikumu Nr. 947 4. punktā noteiktās prasības.
 Pēc vētru izraisītām liela mēroga vējgāzēm un vējlauzēm, kad vēja postījumi ir visā Latvijā vai reģionā, ir zināmas vētru ietekmētās teritorijas, tādēļ gāztie un lauztie skujkoki ir uzskatāmi par konstatētiem un meža īpašniekam vai tiesiskā valdītājam ir jāievēro noteikumu Nr. 947 4. punktā noteiktās prasības.

 Šobrīd noteikumos Nr. 947 lietotajam terminam "aizsargā pret stumbru kaitēkļiem" nav noteikta tā nozīme, kas rada neskaidru tā piemērošanu.

 Noteikumu projektā prasības attiecībā uz gāzto un lauzto egļu nozāģēšanu, atzarošanu un sagarumošanu jāaizstāj ar kokmateriālu aizsargāšanu pret stumbra kaitēkļiem, kas ietver efektīvāku aizsardzības veidu – kokmateriālu skrāpēšanu. Kokmateriālu skrāpēšana ir mehāniskie mizas bojājumi noteikumu projekta 5¹. punktā ietvertajā termina "aizsargā pret stumbra kaitēkļiem" skaidrojumā.
 Noteikumu projekts papildināms ar 5¹. punktu, nosakot, ka 4., 5. un 11. punktā minētie kokmateriāli uzskatāmi par aizsargātiem pret stumbra kaitēkļiem, ja tie ir ar mizas bojājumiem, kas radušies tos sagatavojot mašinizēti, izmantojot meža mašīnas vai mehāniski bojājot to mizu, vai ķīmiski vai bioloģiski aizsargāti pēc to sagatavošanas vai nokraušanas krautuvē.

Noteikumu Nr. 947 8. punkta mērķis ir neradīt skujkoku terpēnu izdalošu kompaktu vietu tiešā egļu mežaudžu tuvumā, kuras primāri būtu pakļautas mizgraužu bojājumu riskam. Šobrīd jebkāda veida ciršanas atlieku krautnēšanai noteikti ierobežojumi, tajā skaitā arī lapu koku, neskatoties uz to, ka lapu koku ciršanas atlieku krautnēšana un novietošana pie egļu mežaudzes nepasliktina sanitāro situāciju egļu mežaudzē.

Noteikumu projektā precizējams noteikumu Nr. 947 8. punkts attiecībā uz nosacījumiem svaigo (neapžuvušo) ciršanas atlieku krautnēšanai kaudzēs šķeldošanai, attiecinot šos nosacījumus uz skujkoku ciršanas atliekām.

 Noteikumu Nr. 947 8. punktā noteikts, ka svaigās (neapžuvušās) ciršanas atliekas krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10 metriem no egļu mežaudzēm, kur egle veido vairāk nekā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma. 
 Lai noteiktu, vai konkrētā mežaudze ir ar atbilstošu egles procentuālo īpatsvaru, pašlaik ir jāveic papildus šķērslaukuma mērījumi, lai gan šī procentuālā īpatsvara noteikšanai var izmantot sastāva koeficientu mežaudzes formulā, kas raksturo audzes sugu sastāvu un mistrojumu. 

Noteikumu projektā precizējams noteikumu Nr. 947 8. punkts, egles procentuālā īpatsvara noteikšanu no mežaudzes šķērslaukuma, aizstājot ar prasību par egles sastāva koeficientu mežaudzes formulā izmantošanu. Noteikumu projektā termins "sastāva koeficients mežaudzes formulā" lietots saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi".

Noteikumu Nr. 947 8. punktā noteikts, ka svaigās (neapžuvušās) ciršanas atliekas krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10 metriem no egļu mežaudzēm, ja to vecums pārsniedz 50 gadu. Attiecībā uz mežaudžu vecumu formulējums precizējams, lai noteikumu prasības attiecinātu arī uz 50 gadu vecām egļu mežaudzēm.

Attiecībā uz egļu mežaudžu vecumu, noteikumu projektā noteikumu Nr. 947 8. punkts precizējams, nosakot, ka to vecums ir 50 gadu vai vairāk.

 Noteikumu Nr. 947 8. punktā noteiktas prasības ciršanas atlieku krautnēšanas attālumam no egļu mežaudzēm, ar izņēmumu, ja starp krautuvi un mežaudzi atrodas ceļš, grāvis vai citi meža infrastruktūras objekti. Noteikumu Nr. 947 8. punktā noteiktie citi meža infrastruktūras objekti ietver objektus, kuru saglabāšana noteiktajās prasībās nenodrošina egļu mežaudžu bojājumu iespējamības samazināšanu un aizsardzību pret egļu astoņzobu mizgrauža bojājumiem.

Noteikumu Nr. 947 8. punkts precizējams, saglabājot nosacījumus attiecībā uz ceļu un grāvi, bet svītrojot citus meža infrastruktūras objektus.

 Pēc Meža resursu monitoringa 3. cikla datiem sausieņu platība no kopējās meža platības ir 51 %, savukārt slapjaiņu, purvaiņu, āreņu un kūdreņu kopējā platība ir 49 %. No AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošām meža platībām 48 % atrodas slapjās vai nosusinātās augsnēs.
 Risu veidošanās mežizstrādes vai augsnes gatavošanas laikā ir neizbēgama un 2020. gadā AS "Latvijas valsts meži" risu līdzināšanu veica 1742 kilometru kopgarumā. Lai nodrošinātu noteikumu Nr. 947 10.1. apakšpunkta prasību ievērošanu, AS "Latvijas valsts meži" katru gadu savlaicīgi noslēdz risu līdzināšanas līgumus, lai pēc pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas uz ceļiem operatīvi uzsāktu risu līdzināšanu.
 Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka faktisko risu līdzināšanu var uzsākt tikai pēc 25. aprīļa, kad atceļ tehnikas pārvietošanās ierobežojumus uz ceļiem un augsnes strukturālās īpašības ļauj veikt risu līdzināšanu atbilstoši kvalitātes prasībām. Šobrīd noteikumu Nr. 947 10.1. apakšpunktā noteiktais termiņš līdz kuram ir jāveic risu izlīdzināšana ir 1. maijs un tas ir neatbilstošs faktiskajām darbu izpildes iespējām, jo dažu dienu laikā nav iespējams veikt risu līdzināšanu 500 –600 kilometru kopgarumā.

Noteikumu projektā noteikumu Nr. 947 10.1. apakšpunktā noteiktais termiņš risu izlīdzināšanai pagarināms nosakot, ka risu izlīdzināšana jāveic līdz 15. maijam.

 Noteikumu Nr. 947 11. punktā noteiktas prasības pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātu skujkoku kokmateriālu glabāšanai krautuvēs un kokzāģētavās laika periodā no 1. jūnija līdz 1. septembrim.   Attiecībā uz kokmateriālu glabāšanu krautuvēs, noteikumu Nr. 947 5. punktā ir iekļauta šī prasība nosakot, ka skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus, kas sagatavoti no 1. maija līdz 1. septembrim, izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.
 Attiecībā uz lietoto terminu "kokzāģētavas", to nepieciešams saskaņot ar likumā "Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos" lietoto terminu "pastāvīgā uzglabāšanas vieta", kas nosaka, ka noteikumu Nr. 947 11. punktā noteiktās prasības attiecināmas ne tikai uz kokzāģētavām, bet uz visiem ražošanas uzņēmumiem, kuros uzglabā skujkoku apaļos kokmateriālus, kas paredzēti saimnieciskās darbības veikšanai. 

Noteikumu projektā noteikumu Nr. 947 11. punkta noteiktā prasība attiecībā uz kokmateriālu glabāšanu krautuvēs ir dzēšama un  termins "kokzāģētavas" aizstājams ar terminu "pastāvīgā uzglabāšanas vieta".

Šobrīd noteikumos Nr. 947 lietotos terminus nepieciešams saskaņot un attiecināt uz noteikumu projekta noteikumu Nr. 947 5¹. punkta skaidrojumu "aizsargā pret stumbra kaitēkļiem". Noteikumu Nr. 947 11. punktā vārdi "pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātiem skujkoku kokmateriāliem" jāaizstāj ar "ja tie nav aizsargāti pret stumbra kaitēkļiem". 

Noteikumu projekta noteikumu Nr. 947 11. punktā nepieciešams aizstāt vārdus "pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātus skujkoku kokmateriālus" ar "ja tie nav aizsargāti pret stumbra kaitēkļiem".