23-TA-1100: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 752 "Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts izstrādāts, lai pilnveidotu bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtību attiecībā uz personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu bezdarbnieka pabalstam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pilnveidot bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2023.
Pamatojums
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir nepieciešami vismaz 3 mēneši, lai nodrošinātu informācijas sistēmas pielāgošanu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta pirmā daļa nosaka, ka bezdarbniekam, kurš vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu, ir bijis darba ņēmējs, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.
Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta trešo daļu, 19. panta pirmo daļu no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek veiktas valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam.
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta piektajā daļā ir noteiktas personas, kuras papildus darba ņēmējiem ir apdrošināmas pret bezdarbu. Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta piektās daļas 3. punktā kā sociāli apdrošināmās personas pret bezdarbu ir noteiktas personas, kuras saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu.
Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 19. panta pirmās daļas 4. punktu par personām, kuras saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu, obligātās iemaksas bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
No minētā izriet, ka par darba ņēmēju, kurš saņem slimības pabalstu no valsts speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam.
Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 19.panta otro daļu obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju.
Praksē tās ir situācijas, kurās bezdarbnieka pabalsta pieprasītājam vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 12 kalendāra mēnešu aprēķina periodā ir pārejošas darbnespējas periodi. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu un nosakot personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par pārejošās darbnespējas periodiem, vērā tiek ņemts izmaksātā slimības pabalsta apmērs, ja par minēto periodu nav veiktas darba devēja iemaksas.
(2) Atbilstoši MK noteikumu 7.punktam, ja likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 8. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda laikā, kurā persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, apdrošināšanas iemaksu algu par minētajiem maksājumiem neņem vērā, ja šāds aprēķins ir personai labvēlīgāks.
(3) Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz atšķirīgu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina kārtību pēc būtības līdzīgās situācijās:
Pirmajā situācijā bezdarbnieka pabalsta pieprasītājs vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir atradies bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, īsu periodu ir bijis nodarbināts (piemēram, 12 mēnešu periodā persona 2 vai 3 mēnešus ir strādājis) un aprēķināšanas periodā ir pārtraucis darba tiesiskās attiecības. Šajā gadījumā, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu, piemēro likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta astoto daļu, proti, bezdarbniekam, kurš maternitātes vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā zaudējis darba ņēmēja statusu un kurš šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā nav bijis darba ņēmējs un saņēmis maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, to aprēķinot no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto (12 mēnešu periodā atkāpjas līdz mēnesim, kura darba devējs ir veicis iemaksas un nosaka jaunu 12 mēnešu periodu).
Otrajā situācijā bezdarbnieka pabalsta pieprasītājs visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis darba attiecībās un atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, īsu periodu ir bijis nodarbināts (piemēram, 12 mēnešu periodā persona 2 vai 3 mēnešus ir strādājusi). Šajā gadījumā bezdarbnieka pabalsts tiek aprēķināts atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 752 "Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) 5.punktam - bezdarbniekam, kurš likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 8. panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, nav bijis nodarbināts un darba ņēmējam un darba devējam iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no iemaksu algas, kas veikta minētajos 2-3 mēnešos.
Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta trešo daļu, 19. panta pirmo daļu no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek veiktas valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam.
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta piektajā daļā ir noteiktas personas, kuras papildus darba ņēmējiem ir apdrošināmas pret bezdarbu. Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta piektās daļas 3. punktā kā sociāli apdrošināmās personas pret bezdarbu ir noteiktas personas, kuras saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu.
Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 19. panta pirmās daļas 4. punktu par personām, kuras saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu, obligātās iemaksas bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
No minētā izriet, ka par darba ņēmēju, kurš saņem slimības pabalstu no valsts speciālā budžeta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam.
Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 19.panta otro daļu obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju.
Praksē tās ir situācijas, kurās bezdarbnieka pabalsta pieprasītājam vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 12 kalendāra mēnešu aprēķina periodā ir pārejošas darbnespējas periodi. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu un nosakot personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par pārejošās darbnespējas periodiem, vērā tiek ņemts izmaksātā slimības pabalsta apmērs, ja par minēto periodu nav veiktas darba devēja iemaksas.
(2) Atbilstoši MK noteikumu 7.punktam, ja likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 8. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda laikā, kurā persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, apdrošināšanas iemaksu algu par minētajiem maksājumiem neņem vērā, ja šāds aprēķins ir personai labvēlīgāks.
(3) Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz atšķirīgu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina kārtību pēc būtības līdzīgās situācijās:
Pirmajā situācijā bezdarbnieka pabalsta pieprasītājs vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir atradies bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, īsu periodu ir bijis nodarbināts (piemēram, 12 mēnešu periodā persona 2 vai 3 mēnešus ir strādājis) un aprēķināšanas periodā ir pārtraucis darba tiesiskās attiecības. Šajā gadījumā, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu, piemēro likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 7.panta astoto daļu, proti, bezdarbniekam, kurš maternitātes vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā zaudējis darba ņēmēja statusu un kurš šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā nav bijis darba ņēmējs un saņēmis maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, to aprēķinot no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto (12 mēnešu periodā atkāpjas līdz mēnesim, kura darba devējs ir veicis iemaksas un nosaka jaunu 12 mēnešu periodu).
Otrajā situācijā bezdarbnieka pabalsta pieprasītājs visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis darba attiecībās un atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, īsu periodu ir bijis nodarbināts (piemēram, 12 mēnešu periodā persona 2 vai 3 mēnešus ir strādājusi). Šajā gadījumā bezdarbnieka pabalsts tiek aprēķināts atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 752 "Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) 5.punktam - bezdarbniekam, kurš likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 8. panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, nav bijis nodarbināts un darba ņēmējam un darba devējam iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no iemaksu algas, kas veikta minētajos 2-3 mēnešos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tomēr ir gadījumi, kad vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 12 kalendāra mēnešu aprēķina periodā ir pārejošas darbnespējas periodi un vienlaikus darba devējs slimības laikā ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas kā par darba ņēmēju, piemēram, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms darbnespējas iestāšanās, vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas pārsvarā gadījumu darba devēju veiktie maksājumi ir apmēra ziņā mazāki kā personai piešķirtais slimības pabalsts.
Tā kā bezdarba apdrošināšanai persona ir pakļauta gan kā darba ņēmējs, gan kā slimības pabalsta saņēmējs, un obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem (kā par slimības pabalsta saņēmēju) netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, bezdarbnieka pabalsta aprēķinā tiek ņemts vērā darba devēja veiktais maksājums nevis slimības pabalsts. Rezultātā veidojas situācijas, kad aprēķinātais bezdarbnieka pabalsta apmērs personai ir ievērojami mazāks, jo pabalsta aprēķinā vērā ņemts, piemēram, darba devēja maksājums 30 euro apmērā, nevis slimības pabalsts 600 euro apmērā.
Risinot iepriekš minēto problēmu un nosakot jaunu kārtību, ir nepieciešamas arī salāgot nosacījumus attiecībā uz tiem gadījumiem, kad vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda laikā, kurā persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi, jo šobrīd, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, apdrošināšanas iemaksu algu par minētajiem maksājumiem neņem vērā, ja šāds aprēķins ir personai labvēlīgāks.
Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz nepamatoti atšķirīgu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina kārtību pēc būtības līdzīgās situācijā, proti, ja persona iemaksu algas aprēķina periodā ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, nav bijis nodarbināts un darba ņēmējam un darba devējam iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, un ja personai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kurā persona atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, un šajā periodā ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības.
Tā kā bezdarba apdrošināšanai persona ir pakļauta gan kā darba ņēmējs, gan kā slimības pabalsta saņēmējs, un obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem (kā par slimības pabalsta saņēmēju) netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, bezdarbnieka pabalsta aprēķinā tiek ņemts vērā darba devēja veiktais maksājums nevis slimības pabalsts. Rezultātā veidojas situācijas, kad aprēķinātais bezdarbnieka pabalsta apmērs personai ir ievērojami mazāks, jo pabalsta aprēķinā vērā ņemts, piemēram, darba devēja maksājums 30 euro apmērā, nevis slimības pabalsts 600 euro apmērā.
Risinot iepriekš minēto problēmu un nosakot jaunu kārtību, ir nepieciešamas arī salāgot nosacījumus attiecībā uz tiem gadījumiem, kad vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda laikā, kurā persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi, jo šobrīd, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, apdrošināšanas iemaksu algu par minētajiem maksājumiem neņem vērā, ja šāds aprēķins ir personai labvēlīgāks.
Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz nepamatoti atšķirīgu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina kārtību pēc būtības līdzīgās situācijā, proti, ja persona iemaksu algas aprēķina periodā ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, nav bijis nodarbināts un darba ņēmējam un darba devējam iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, un ja personai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kurā persona atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, un šajā periodā ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz:
1) Izteikt jaunā redakcijā noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktos esošās formulas aprakstu (par kalendāra dienu skaitu) papildinot ar atsauci uz 7.punktu.
2) Izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu 5.punktu, lai noteiktu, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina atkāpjoties līdz darba devēja algai, proti, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam (neatkarīgi no tā, cik tālu būtu jāatkāpjas - par visiem 12 kalendārajiem mēnešiem, kas noteikti kā standarta aprēķina periods vai tikai, piemēram, par 4 mēnešiem);
3) Izteikt jaunā redakcijā noteikumu 7.punktu, nosakot, gadījumus, kuros vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļauj kalendāra mēnesi:
- ja persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
- par visu kalendāra mēnesi personai ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu vienlaikus ir izmaksājis piemaksu vai prēmiju par darba izpildi pirms pārejošas darbnespējas vai cita veida pabalstu vai atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi
4)Izteikt jaunā redakcijā noteikumu 11.punktu, precizējot vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla adrese nosaukumu.
5) papildināt noteikumus ar jaunu punktu, kurā atrunāta grozījumu piemērošanas kārtība, paredzot, ka grozījumi piemērojami tām personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts pēc 2023.gada 1.oktobra.
1) Izteikt jaunā redakcijā noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktos esošās formulas aprakstu (par kalendāra dienu skaitu) papildinot ar atsauci uz 7.punktu.
2) Izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu 5.punktu, lai noteiktu, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina atkāpjoties līdz darba devēja algai, proti, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam (neatkarīgi no tā, cik tālu būtu jāatkāpjas - par visiem 12 kalendārajiem mēnešiem, kas noteikti kā standarta aprēķina periods vai tikai, piemēram, par 4 mēnešiem);
3) Izteikt jaunā redakcijā noteikumu 7.punktu, nosakot, gadījumus, kuros vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļauj kalendāra mēnesi:
- ja persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
- par visu kalendāra mēnesi personai ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu vienlaikus ir izmaksājis piemaksu vai prēmiju par darba izpildi pirms pārejošas darbnespējas vai cita veida pabalstu vai atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi
4)Izteikt jaunā redakcijā noteikumu 11.punktu, precizējot vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla adrese nosaukumu.
5) papildināt noteikumus ar jaunu punktu, kurā atrunāta grozījumu piemērošanas kārtība, paredzot, ka grozījumi piemērojami tām personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts pēc 2023.gada 1.oktobra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sociāli apdrošinātās personas, kurām ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu
Ietekmes apraksts
Sociāli apdrošinātās personas, kurām ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un kurām:
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā par visu kalendāra mēnesi personai vienlaikus ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir izmaksājis piemaksu vai prēmiju par darba izpildi pirms pārejošas darbnespējas vai cita veida pabalstu vai atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
Kā arī personas, kuras iemaksu algas aprēķina periodā, kurā persona ir atradusies ar bērna kopšanu saistītos atvaļinājumos, ir pārtraukušas darba tiesiskās attiecības, vai darba tiesiskās attiecības pārtrauktas pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā par visu kalendāra mēnesi personai vienlaikus ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir izmaksājis piemaksu vai prēmiju par darba izpildi pirms pārejošas darbnespējas vai cita veida pabalstu vai atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
Kā arī personas, kuras iemaksu algas aprēķina periodā, kurā persona ir atradusies ar bērna kopšanu saistītos atvaļinājumos, ir pārtraukušas darba tiesiskās attiecības, vai darba tiesiskās attiecības pārtrauktas pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 614 108
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
1 614 108
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 614 108
19 481
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
1 614 108
19 481
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-19 481
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
-19 481
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
19 481
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kolonā “Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” izdevumi uzrādīti kā speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumi pamatkapitāla veidošanai (ar FM rīkojumiem uz 05.06.2023.) un vienlaikus ieņēmumi uzrādīti atbilstoši izdevumiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Attiecībā uz MK noteikumu projektā ietvertajām izmaiņām, lai ieviestu grozījumus bezdarbnieka pabalsta vidējās apdrošināšana iemaksu algas aprēķinā specifiskās situācijās, valsts speciālā budžeta apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” nepieciešami papildus izdevumi VSAA IS pielāgošanai, t.i., izmaiņu izstrādei (sistēmanalīze, programmēšana, testēšana) un ieviešana, ko veic ārpakalpojuma sniedzējs.
Ārpakalpojuma apmaksai provizoriski nepieciešami 19 481 euro (izdevumi pamatkapitāla veidošanai), ko veido kopējā provizoriskā darbietilpība 35 cilvēkdienas un vienas cilvēkdienas izmaksas 556,60 euro apmērā.
Vienlaikus MK noteikumu projektam būs ietekme uz izdevumiem bezdarbnieka pabalsta izmaksām, tomēr, ņemot tālāk minēto, ietekme būs nebūtiska un izdevumi bezdarbnieka pabalstam tiks nodrošināti gadskārtējā valsts budžetā apstiprināto izdevumu bezdarbnieka pabalstam ietvaros.
Mainot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinu (noteikumu 5.punkts) un bezdarbniekam, kurš likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā saņēmis maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodu par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, bezdarbnieka pabalsta apmēra izmaiņas nebūs finansiāli tik nozīmīgas, lai radītu ietekmi uz valsts budžetu. Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanas formula paredz pabalsta aprēķinu veikt no faktiskajiem mēnešiem, kuros persona ir pakļauta bezdarba apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka veicot aprēķinu no ienākumiem, kurus persona guvusi strādājot 12 mēnešos vai, piemēram, tikai 4 mēnešos, aprēķins tiek veikts atbilstoši tam mēnešu skaitam, kuros persona ir pakļauta bezdarba apdrošināšanai. Tādejādi nerodas būtiska ietekme uz valsts budžetu, bet tiek nodrošināts katram indivīdam taisnīgs rezultāts, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu par pilnu 12 kalendāra mēnešu periodu no ienākumiem, kuri gūti strādājot pirms atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu.
Tāpat nosacījums, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļauj kalendāra mēnesi, kurā:
(1) persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
(2) par visu kalendāra mēnesi personai ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu vienlaikus ir izmaksājis piemaksu vai prēmiju par darba izpildi pirms pārejošas darbnespējas vai cita veida pabalstu vai atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi, bezdarbnieka pabalsta apmēra izmaiņas nebūs finansiāli tik nozīmīgas, lai radītu ietekmi uz valsts budžetu. Piemēram, vienā gadījumā slimības pabalsts personai ir 500 euro, bet darba devēja maksājums vienā mēnesī ir 30 euro (šobrīd tiek ņemts vērā darba devēja 30 euro maksājums, tādējādi samazinot iespējamā bezdarbnieka pabalsta apmēru). Otrā gadījumā slimības pabalsts personai ir 200 euro, savukārt darba devēja maksājums 300 euro (šajā gadījumā tiek ņemts vērā darba devēja veiktais maksājums, paaugstinot iespējamā bezdarbnieka pabalsta apmēru). Jaunie nosacījumi paredz kalendāra mēnešus (ar diviem maksājumiem vienlaicīgi) izslēgt no aprēķina, tādējādi samazinot iespējamā bezdarbnieka pabalsta apmēra svārstības.
Tomēr ir gadījumi, kad vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 12 kalendāra mēnešu aprēķina periodā ir pārejošas darbnespējas periodi un vienlaikus darba devējs slimības laikā ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas kā par darba ņēmēju, piemēram, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms darbnespējas iestāšanās, vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas pārsvarā gadījumu darba devēju veiktie maksājumi ir apmēra ziņā mazāki kā personai piešķirtais slimības pabalsts.
Tā kā bezdarba apdrošināšanai persona ir pakļauta gan kā darba ņēmējs, gan kā slimības pabalsta saņēmējs, un obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem (kā par slimības pabalsta saņēmēju) netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, bezdarbnieka pabalsta aprēķinā tiek ņemts vērā darba devēja veiktais maksājums nevis slimības pabalsts. Rezultātā veidojas situācijas, kad aprēķinātais bezdarbnieka pabalsta apmērs personai ir ievērojami mazāks, jo pabalsta aprēķinā vērā ņemts, piemēram, darba devēja maksājums 30 euro apmērā, nevis slimības pabalsts 600 euro apmērā.
Ārpakalpojuma apmaksai provizoriski nepieciešami 19 481 euro (izdevumi pamatkapitāla veidošanai), ko veido kopējā provizoriskā darbietilpība 35 cilvēkdienas un vienas cilvēkdienas izmaksas 556,60 euro apmērā.
Vienlaikus MK noteikumu projektam būs ietekme uz izdevumiem bezdarbnieka pabalsta izmaksām, tomēr, ņemot tālāk minēto, ietekme būs nebūtiska un izdevumi bezdarbnieka pabalstam tiks nodrošināti gadskārtējā valsts budžetā apstiprināto izdevumu bezdarbnieka pabalstam ietvaros.
Mainot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinu (noteikumu 5.punkts) un bezdarbniekam, kurš likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā saņēmis maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodu par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, bezdarbnieka pabalsta apmēra izmaiņas nebūs finansiāli tik nozīmīgas, lai radītu ietekmi uz valsts budžetu. Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanas formula paredz pabalsta aprēķinu veikt no faktiskajiem mēnešiem, kuros persona ir pakļauta bezdarba apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka veicot aprēķinu no ienākumiem, kurus persona guvusi strādājot 12 mēnešos vai, piemēram, tikai 4 mēnešos, aprēķins tiek veikts atbilstoši tam mēnešu skaitam, kuros persona ir pakļauta bezdarba apdrošināšanai. Tādejādi nerodas būtiska ietekme uz valsts budžetu, bet tiek nodrošināts katram indivīdam taisnīgs rezultāts, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu par pilnu 12 kalendāra mēnešu periodu no ienākumiem, kuri gūti strādājot pirms atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu.
Tāpat nosacījums, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļauj kalendāra mēnesi, kurā:
(1) persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi;
(2) par visu kalendāra mēnesi personai ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts un darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu vienlaikus ir izmaksājis piemaksu vai prēmiju par darba izpildi pirms pārejošas darbnespējas vai cita veida pabalstu vai atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi, bezdarbnieka pabalsta apmēra izmaiņas nebūs finansiāli tik nozīmīgas, lai radītu ietekmi uz valsts budžetu. Piemēram, vienā gadījumā slimības pabalsts personai ir 500 euro, bet darba devēja maksājums vienā mēnesī ir 30 euro (šobrīd tiek ņemts vērā darba devēja 30 euro maksājums, tādējādi samazinot iespējamā bezdarbnieka pabalsta apmēru). Otrā gadījumā slimības pabalsts personai ir 200 euro, savukārt darba devēja maksājums 300 euro (šajā gadījumā tiek ņemts vērā darba devēja veiktais maksājums, paaugstinot iespējamā bezdarbnieka pabalsta apmēru). Jaunie nosacījumi paredz kalendāra mēnešus (ar diviem maksājumiem vienlaicīgi) izslēgt no aprēķina, tādējādi samazinot iespējamā bezdarbnieka pabalsta apmēra svārstības.
Tomēr ir gadījumi, kad vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 12 kalendāra mēnešu aprēķina periodā ir pārejošas darbnespējas periodi un vienlaikus darba devējs slimības laikā ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas kā par darba ņēmēju, piemēram, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms darbnespējas iestāšanās, vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas pārsvarā gadījumu darba devēju veiktie maksājumi ir apmēra ziņā mazāki kā personai piešķirtais slimības pabalsts.
Tā kā bezdarba apdrošināšanai persona ir pakļauta gan kā darba ņēmējs, gan kā slimības pabalsta saņēmējs, un obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai speciālajiem budžetiem (kā par slimības pabalsta saņēmēju) netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju, bezdarbnieka pabalsta aprēķinā tiek ņemts vērā darba devēja veiktais maksājums nevis slimības pabalsts. Rezultātā veidojas situācijas, kad aprēķinātais bezdarbnieka pabalsta apmērs personai ir ievērojami mazāks, jo pabalsta aprēķinā vērā ņemts, piemēram, darba devēja maksājums 30 euro apmērā, nevis slimības pabalsts 600 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
MK noteikumu projekta īstenošanai būs nepieciešami papildus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 19 481 euro apmērā. VSAA minēto finansējumu nodrošinās tai piešķirto 2023.gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi