Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar augstākminētajiem Noteikumu Nr.16 punktiem trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns trokšņa samazināšanai valsts autoceļiem 2022. un 2023. gadā tika izstrādāti atbilstoši CNOSSOS aprēķinu metodei, savukārt valsts autoceļu ietekmes uz vidi novērtējumu izstrādes laikā, kā arī trokšņa izplatības novērtēšanai gar valsts autoceļiem tiek izmantota NMPB-Routes-96 aprēķinu metode.
Izstrādājot būvprojektus trokšņa samazināšanai valsts autoceļiem, kuriem veicamie pasākumi ir noteikti atbilstoši rīcības plānam trokšņa samazināšanai ar CNOSSOS aprēķinu metodi, būvprojektēšanas laikā trokšņa pasākumu atkārtota izvērtēšana tiek veikta ar NMPB-Routes-96 aprēķinu metodi. Tā kā abas metodes dod atšķirīgus trokšņa izplatības rādītājus (ar NMPB-Routes-96 aprēķinu metodi tiek iegūta lielāka trokšņa izplatība, nekā ar CNOSSOS aprēķinu metodi), tad vienlaicīga šo metožu izmantošana nosaka dažādu trokšņa samazināšanas pasākumu apjomu, piemēram, trokšņa sienu garumu un augstumu, un pasākumu izmaksas kopumā.
Iepriekš minētās atšķirības aprēķinu rezultātos lielā mērā ir saistītas ar trokšņa emisijas faktoriem, kas izmantoti aprēķinu veikšanai. NMPB-Routes-96 aprēķinu metode ir izstrādāta 1996. gadā, ņemot vērā metodes izstrādes laikā aktuālās trokšņa emisijas vērtības.
Savukārt CNOSSOS aprēķinu metode ir izstrādāta 2015. gadā un precizēta 2020. gadā, pielāgojot to zinātnes un tehnikas attīstībai.  Ar CNOSSOS aprēķinu metodi veiktie trokšņa izplatības aprēķini balstās uz precīzāku satiksmes sastāva raksturojumu un aktuālākiem trokšņa emisijas faktoriem, nekā NMPB-Routes-96 aprēķinu metode. Tāpēc, nosakot trokšņa izplatību ar CNOSSOS aprēķinu metodi, tiek iegūts reālajai situācijai daudz atbilstošāks vērtējums, nekā tad, ja to dara ar NMPB-Routes-96 aprēķinu metodi, kas izstrādāta gandrīz pirms 30 gadiem.
Līdzīga situācija ir  ar gaisa kuģu trokšņa aprēķina metodi  ECAC.CEAC Doc 29:1997, kura ir izstrādāta pirms vairāk nekā 25  gadiem un var sniegt atšķirīgus trokšņa rādītājus nekā CNOSSOS aprēķinu metode.
Nosakot vienotu satiksmes radītā trokšņa līmeņa aprēķina metodi, visu iepriekš minēto apsvērumu dēļ tā ieviešama arī dzelzceļa transporta jomā, jo līdz šim izmantotā aprēķina metode "RMR" sniedz atšķirīgus trokšņa līmeņa rādītājus, salīdzinājumā ar CNOSSOS aprēķina metodi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka nav racionāla un pamatota divu dažādu metožu, kuras dod atšķirīgus rezultātus, vienlaicīga izmantošana, paredzēts vienādot trokšņa novērtēšanai izmantoto metodiku, nosakot, ka izmantojama CNOSSOS aprēķinu metodika, veicot grozījumus Noteikumu Nr.16 1. pielikuma 6.tabulā.

Trokšņa novērtējums ir neatņemama satiksmes infrastruktūras projektu dokumentācijas sastāvdaļa un tā sagatavošana ir laika un finanšu ziņā ietilpīgs uzdevums, kas tiek savlaicīgi plānots. Nepieciešams satiksmes infrastruktūras projekta attīstītājam piešķirt rīcības brīvību izvēlēties, kuras metodes piemērot pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās. Tā kā satiksmes radītā trokšņa prognozēšana, izmantojot aprēķinu metodes, tiek veikta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ietvaros, ja IVN nepieciešams saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, un būvprojekta izstrādes ietvaros (tai skaitā gadījumos, ja IVN nav nepieciešams), nepieciešams noteikt, ka par uzsāktiem satiksmes infrastruktūras projektiem šo pārejas noteikumu izpratnē uzskatāmi tādi projekti, kam uzsākts IVN (t.i. pieņemts lēmums par IVN nepieciešamību) vai uzsākta būvprojektēšana (būvprojekta izstrāde) līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās brīdim.

Lai regulējuma maiņa attiecībā uz piemērojamām aprēķinu metodēm neradītu būtisku finanšu un laika ietekmi uz uzsāktiem satiksmes infrastruktūras attīstības projektiem, projektā iestrādāta pārejas noteikumu norma, kas pieļauj gaisakuģu, ceļu satiksmes vai dzelzceļu un tramvaju satiksmes radītā trokšņa prognozēšanā turpināt izmantot arī tās aprēķina metodes, kas Noteikumu Nr.16 1.pielikuma 6.punktā noteiktas līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās brīdim.