Anotācija (ex-ante)

23-TA-1983: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par finansējuma piešķiršanu kvalificētajai institūcijai kolektīvo prasību celšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts “Ministru kabineta noteikumi “Finansējuma piešķiršana kvalificētajai institūcijai kolektīvo prasību celšanai”” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts pamatojoties uz izstrādātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civilprocesa likumā, ar ko Latvijā tiek ieviests procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.32 pantu, par darbību patērētāju kolektīvās prasības ietvaros Latvijas kvalificētajām institūcijām izdevumi var tikt segti izdevumi no Patērētāju tiesību aizsardzības centram kārtējā gadā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Nosacījumus finansējuma piešķiršanai saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību sagatavošanu, to virzību pirmstiesas procesā, iesniegšanu tiesā, tiesvedību un piespriesto summu sadali, kā arī šā finansējuma izlietošanas uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mērķis ir nodrošināt, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Patērētāju vārdā kolektīvo prasību var celt patērētāju biedrība, kam ir piešķirts kvalificētās institūcijas statuss. Lai kvalificētās institūcijas varētu celt kolektīvās prasības, ir paredzēts tās finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Projekts saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par izdevumu, kas saistīti ar patērētāju kolektīvajām prasībām, pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”(23-TA-1981).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2023.gada 14.septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.218/Lp14, 22-TA-2270) un likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.219/Lp14, 22-TA-2256), ar ko tiek ieviests process, kādā tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses tiesā. Šis process paredz, ka patērētāji apvienojas patērētāju kolektīvajās prasības un to vārdā prasību ceļ kvalificētā institūcija (turpmāk – institūcija), tā vietā, lai patērētāji celtu individuālas prasības tiesā saistībā ar kaitējuma atlīdzinājumu.
Patērētāju kolektīvo prasību tiesā var iesniegt tikai kvalificētā institūcija, kas ir apstiprināta noteiktā kārtībā. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk - Direktīva 2020/1828) 4.pantā noteiktie kritēriji, kuriem jāatbilst iestādei, lai tā varētu kļūt par kvalificēto institūciju. Kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 22.pantā minētās biedrības, citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu. Lai iegūtu šādu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumu ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai (ad hoc), apliecinot atbilstību visiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem kritērijiem. Šobrīd Latvijā obligātajām minimālajām prasībām, kas, ieviešot Direktīvu 2020/1828, ir pārņemtas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, atbilst tikai viena patērētāju biedrība, taču nākotnē, uzlabojoties atbildīgā patēriņa praksei, patērētāju biedrību skaits, kas atbildīs kvalificētās institūcijas kritērijiem, varētu palielināties. 
Tātad patērētāju kolektīvās prasības tiesā varēs celt tikai īpašā kārtībā apstiprinātas institūcijas, kurām ir zināšanas un resursi, lai aizstāvētu patērētāju intereses pret komersanta paveikto pārkāpumu. Par pārkāpuma novēršanu institūcija varēs vērsties uzraudzības un kontroles iestādē un par pārkāpuma novēršanu kopā ar kaitējuma atlīdzinājumu vai tikai par kaitējuma atlīdzinājumu – tiesā.
Šobrīd nav paredzams, cik liels patērētāju skaits varētu izmantot šo mehānismu un cik bieži institūcijas vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību. Standarta (nesarežģīta) lieta ir tāda, kurā dalība būtu apstiprināta 50 patērētājiem. Prognozējams, ka institūcijas gadā varētu celt pat divas patērētāju kolektīvās prasības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kolektīvās prasības cels patērētāju biedrības, kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir piešķīris kvalificētās institūcijas statusu. Biedrībām ir bezpeļņas raksturs, Latvijā tās netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem un ir skaidrs, ka tām nav nepieciešamo līdzekļu kolektīvās prasības celšanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, institūcijas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos un izdevumi par darbību patērētāju kolektīvās prasības ietvaros institūcijai var tikt segti no valsts budžeta līdzekļiem.
Šo noteikumu projekts nosaka nosacījumus finansējuma piešķiršanai institūcijai saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību sagatavošanu, to virzību pirmstiesas procesā, iesniegšanu tiesā un tiesvedību, piespriesto summu sadale, kā arī šā finansējuma izlietošanas uzraudzības kārtību.
Finansējumu institūcija var saņemt uz līguma pamata, kas noslēgts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Lai saņemtu finansējumu konkrētās patērētāju kolektīvās prasības celšanai, institūcijai Patērētāju tiesību aizsardzības centram rakstiski ir jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda plānotais sasniedzamais mērķis – piemēram, pārkāpuma novēršana un patērētājiem pārkāpuma rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma saņemšana. Pieteikumā jānorāda potenciālo pasākumu saraksts, kas tiks izmantots, lai šo mērķi sasniegtu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata saņemtos pieteikumus un pieņem lēmumu par līguma slēgšanu vai atteikumu slēgt līgumu. Finansējumu institūcijai piešķir uz līguma pamata par finansējuma izmantošanu pieteikumā norādītā mērķa sasniegšanai. Mērķa sasniegšanai kvalificētā institūcija īsteno pieteikumā norādītos pasākumus. Finansējums tiek piešķirts pieteikumā norādītās līguma summas apmērā. Finansējuma izmaksas kārtība tiek noteikta līgumā un to var piešķirt avansa veidā par attiecīgo plānoto posmu – par pirmstiesas posmu un par tiesvedības posmu. Finansējums tiek piešķirts pa posmiem, jo ir liela iespēja, ka pirmstiesas posmā tiek noslēgts izlīgums un tiesvedība nemaz netiek uzsākta. Izlīgumu var noslēgt arī jebkurā tiesvedības posmā, tādēļ ir paredzēts, ka, ja mērķis tiek sasniegts, neīstenojot visus pieteikumā norādītos pasākumus, vai pasākumam tiek izlietots mazāks finansējuma apjoms nekā norādīts pieteikumā, kvalificētajai institūcijai jāatmaksā Patērētāju tiesību aizsardzības centram saņemtie avansa līdzekļi.
Avansu konkrētajā posmā plānoto pasākumu veikšanai piešķir divās daļās - 50% apmērā no kopējās posmam paredzētā finansējuma summas. Avansa apmērs tiek noteikts 50% apmērā, jo kvalificētajai institūcijai kā bezpeļņas organizācijai nav savu patstāvīgu finanšu līdzekļu, ko ieguldīt kolektīvajā prasībā un lielākā daļa pasākumu notiek paralēli, piemēram, juridiskās argumentācijas gatavošana, patērētāju informēšana un pieteikumu izskatīšana notiek paralēli. Lielākā daļa pieteikumā norādīto pasākumu notiek paralēli nevis secīgi, it īpaši pirmstiesas jeb sagatavošanās posmā.
Otro finansējuma daļu par konkrēto posmu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izmaksā pēc kvalificētās institūcijas pieprasījuma. Kvalificētā institūcija var pieprasīt otro finansējuma daļu pēc avansa izlietošanas (tai skaitā, ja pieejamais finansējums ir nepietiekošs iesākto pasākumu pabeigšanai vai nākošo pasākumu uzsākšanai). Lai saņemtu otro finansējuma daļu, kvalificētajai institūcijai ir jāiesniedz pārskats par saņemtā avansa izlietojumu. Kvalificētā institūcija var atskaitīties par avansa izlietojumu, balstoties uz pārskatu, ko tai ir pienākums iesniegt ne retāk kā reizi pusgadā attiecībā uz līguma izpildi, vai, ja nepieciešams, iesniedzot atsevišķu pārskatu par avansa izlietojumu. Precīza finansējuma izmaksas kārtība tiek noteikta līgumā.
Līgums tiek slēgts par izvirzītā mērķa sasniegšanu, nevis uz konkrētu termiņu. Tomēr patērētāju kolektīvās prasības procesā var būt vairāki scenāriji. Pieteikumā kvalificētajai institūcijai ir jānorāda visi plānotie pasākumi, kas ir nepieciešami izvirzītā mērķa sasniegšanai, bet gadījumā, ja mērķis tiek sasniegts, neīstenojot visus pieteikumā norādītos pasākumus un finansējums avansa maksājuma veidā par šiem pasākumiem ir izmaksāts, institūcijai jāiesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram atskaite par īstenotajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem, un jāatmaksā Patērētāju tiesību aizsardzības centram avansā izmaksātais finansējums par neizpildītajiem pasākumiem.
Papildus pieteikumā katrai plānotajai pasākumu pozīcijai jāpievieno informācija par plānotajām izmaksām, norādot arī kopējo līguma cenu, kā arī izvirzītā mērķa potenciālo īstenošanas termiņu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izvērtē saņemtos pieteikumus līguma slēgšanai un pieņem lēmumu, ņemot vērā piecus kritērijus:
institūcijai Patērētāju tiesības centrs ir piešķīris kvalificētās institūcijas statusu;
līguma summa;
pieteiktās kolektīvās prasības pamatotība, lietderīgums, sabiedrības ieguvums;
institūcijas resursi un kapacitāte;
Patērētāju tiesību aizsardzības centra budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu apmērs.
Gadījumā, ja tiek saņemti vairāki pieteikumi vai pieteikumā piedāvātā līgumcena pārsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centra budžetā paredzētos līdzekļus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pieņemot lēmumu par līgumu slēgšanu, kopīgi ar institūciju var pārskatīt plānoto pasākumu izdevumu pozīcijas.
Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot pieteikumu, nepiekrīt kādai no izdevumu pozīcijām norādītajām izmaksām, ar institūciju var tikt veiktas pārrunas, lūdzot iesniegt konkrētās izmaksu pozīcijas pamatojumu un nepieciešamības gadījumā, ja pamatojums nav pietiekams, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var lūgt institūciju šo izmaksu pozīciju samazināt.
Pēc tam kad ir izvērtēts saņemtais pieteikums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par pieņemto lēmumu rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Patērētāju tiesību aizsardzība centra pieņemto lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Līguma noslēgšanas, kā arī finansējuma izlietošanas uzraudzības kārtībai par pamatu ir ņemta līdzšinējā Patērētāju tiesību aizsardzības centra prakse, slēdzot līgumus ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām. Tā kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir atbildīgs par līguma izpildi un finansējuma izlietošanu, institūcija ne retāk kā reizi pusgadā un pēc konkrētā posma noslēgšanās, kam piešķirts finansējums, iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram pārskatus par līguma izpildi. Papildus tam institūcija arī pēc līgumā norādītā mērķa sasniegšanas līgumā noteiktajā laikā iesniedz kopsavilkumu par līguma izpildi.
Papildus ir paredzēta iespēja, ka institūcijai ir tiesības iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumu par papildu finansējuma piešķiršanu, ja kolektīvās prasības celšanai plānotie pasākumi vai to izmaksas ir mainījušās. Ja izmaiņas ir objektīvi pamatotas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var pieņemt lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu. Piemēram, sākotnēji norādītā līguma summa ir palielinājusies objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, spriedums tiek pārsūdzēts un lieta nonāk izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Šādā gadījumā ir skaidrs, ka līguma summa, neatkarīgi no institūcijas, ir palielinājusies objektīvu iemeslu dēļ, ko pirms tam nebija iespējams paredzēt. Nebūtu lietderīgi un pamatoti kvalificētajai institūcijai pieteikumā norādīt izmaksas par potenciālu sprieduma pārsūdzību augstākās instancēs, tādēļ šādā gadījumā, ja spriedums tiešām tiek pārsūdzēts, kvalificētā institūcija var iesniegt iesniegumu par papildu finansējuma piešķiršanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ir vērtēti citi finansējuma avoti, piemēram, patērētāju reģistrācijas maksa vai trešo pušu finansējums. Taču izvērtējot šīs alternatīvas, secināts, ka, lai patērētāju kolektīvo prasību regulējums būtu efektīvs un patērētājiem pieejams, līdzekļus kolektīvo prasību celšanai paredzēts piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem. 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Patērētāji
Ietekmes apraksts
Šis regulējums skars visus Latvijas patērētājus, jo tiem tiks nodrošināts efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Patērētājiem būs iespēja iestāties kolektīvajā prasībā, lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu.
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Patērētāju kolektīvās prasības ir process, kādā tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses tiesā. Ar šo regulējumu tiek veicināta patērētāju apvienošanās patērētāju kolektīvajās prasības, tā vietā, lai celtu individuālas prasības tiesā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvās prasības tiesā varēs celt tikai īpašā kārtībā apstiprinātas kvalificētās institūcijas, tas paaugstina patērētāju tiesību aizsardzības līmeni attiecībā pret komersantu, jo patērētāju grupas labā darbojas kvalificētā institūcija, kurai ir zināšanas un resursi aizstāvēt patērētāju intereses pret komersanta paveikto pārkāpumu. Šāds regulējums veicinās arī komersantiem ievērot normatīvo aktu prasības un izvairīties no pārkāpumu veikšanas, ņemot vērā, ka par pārkāpuma novēršanu kvalificētā institūcija varēs vērsties gan uzraudzības un kontroles iestādē, gan par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu tiesā.
Patērētāju kolektīvo prasību tiesiskais regulējums ietekmēs komersantus, jo paredzēts, ka kvalificētās institūcijas patērētāju grupas labā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par komersanta pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu. Šobrīd nav paredzams, cik liels patērētāju skaits varētu izmantot šādu mehānismu un cik bieži kvalificētās institūcijas vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, kā arī komersanta iespēju piedāvāt patērētājiem izlīgumu saistībā ar pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.

Tāpat regulējums ietekmēs Patērētāju tiesību aizsardzības biedrības, kuras vēlēsies kļūt par kvalificētajām institūcijām, un patērētājus, kas vēlēsies pieteikt dalību patērētāju kolektīvajā prasībā.
Regulējums ietekmēs arī tiesu darbu. Lai arī Civilprocesa likumā tiek saglabāta esošā kārtība, kā tiek iesniegti prasības pieteikumi tiesā, atsevišķi procesuāli jautājumi tomēr atšķirsies no ierastās prasības lietas izskatīšanas. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Kvalificēto institūciju izdevumu segšanai nepieciešamā finansējuma apmērs un  aprēķins ir sniegts likumprojektā “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.218/Lp14, 22-TA-2270) anotācijā un tiks nodrošināts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" Ekonomikas ministrijas budžetā apakšprogrammā 26.01.00 “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība” prioritārajam pasākumam “Finansējums Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Centrālās statistikas pārvaldei regulu prasību izpildei” piešķirtā finansējuma ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Saņemts priekšlikums no biedrības “FinTech Latvija asociācija”.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Patērētāju tiesību aizsardzības centra jaunās funkcijas attiecībā uz pieteikumu izskatīšanu un finansējuma izlietojuma uzraudzību veiks esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi