Anotācija

24-TA-2360: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 1997. gada 23. septembra noteikumos Nr. 336 "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Apraksts

Tiesisko normu precizēšana, atbilstoši publiskās pārvaldes institucionālai sistēmai un pamatdarbībai

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Precizēt normatīvo tiesību aktu normas, lai tās atbilstu publiskās pārvaldes institucionālajai sistēmai un pamatdarbības nosacījumiem, attiecīgi svītrojot no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikuma 59. punktu

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma (turpmāk - Likums) 8.pants nosaka, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes funkcijas veic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāts, kuru vada Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks.

Savukārt, Likuma 9.panta (2) daļa nosaka, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu, un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Likuma 10.pants noteic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes uzdevumus: apstiprināt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības interesēm; slēgt līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā; slēgt līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā; izsniegt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus; noteikt brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma ieviešanai; slēgt līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas institūcijas; slēgt līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās; kontrolēt noslēgto līgumu izpildi; apstiprināt perspektīvo un nākamā gada finansu līdzekļu izlietojuma budžetu; iecelt, vadīt un kontrolēt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu; kā arī veikt normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

1997.gada 23.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 336 "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikums" (turpmāk - Nolikums), kas izdoti saskaņā ar Likuma 8.panta (4) daļu, 59.punkts paredz: "Līguma tipveida paraugu un grozījumus tajā apstiprina ekonomikas ministrs."

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Nolikuma 59.punkts faktiski piedāvā regulējumu, kas nonāk pretrunā Likumā noteiktajam konceptuālam risinājumam, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, un ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbības uzraudzību nodrošina kolektīvi ministriju, pašvaldības un komersantu pārstāvji, kuri ir ievēlēti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē.

Likums nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes kompetenci un atbildību slēgt līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, kā arī kontrolēt līgumu izpildi. Savukārt Ekonomikas ministrijai Likumā ir noteikts tiesības deleģēt vienu no deviņiem valdes locekļiem, ko apstiprina Ministru kabinets. Likums neparedz tiešu deleģējumu ar Nolikumu uzlikt papildus funkcijas kādai konkrētais institūcijai, šajā gadījumā - ekonomikas ministram līgumu slēgšanas jomā, attiecīgi apstiprināt līguma tipveida paraugus, kā arī apstiprināt grozījumus tajā. Tādējādi ar zemāka ranga normatīvo aktu (Ministru kabineta noteikumiem) ir noteikta kārtība, kas ietekmē un sašaurina ar Likumu noteikto Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes kompetenci, neatbilst Likumā noteiktajam atbildības sadalījumam starp valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldību un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi, kā arī rada nepamatotu papildus administratīvo slogu.

Risinājuma apraksts

Svītrot no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikuma 59. punktu, kas paredz ekonomikas ministra funkciju apstiprināt līgumu par komercdarbību Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā tipveida paraugus. Tādējādi vairs netiks sašaurināta ar Likumu noteiktā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes kompetence līgumu slēgšanas jomā, t.sk. veicot līgumu projektu un to grozījumu saskaņošanu, un tiks attiecīgi sakārtota Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde atbilstoši publiskās pārvaldes sistēmai un nosacījumiem, kā arī Likumā paredzētajam funkciju sadalījumam starp valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldību un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.4. Cita informācija

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija