Anotācija (ex-ante)

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz, ka turpmāk mēnešalgu grupām tiek noteikts ne tikai maksimālais apmērs, bet arī minimums un viduspunkts, tādējādi veidojot intervālu. Intervāla minimums, viduspunkts un maksimums ir izteikti kā koeficienti pret bāzes mēnešalgu. 

Ņemot vērā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, noteikumos jānosaka mēnešalgas noteikšanas kārtība, tas ir, kas jāņem vērā, nosakot amatpersonas (darbinieka) individuālo mēnešalgu intervāla ietvaros.
Noteikumu projekts paredz, ka iestāde, lai noteiktu amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu intervāla ietvaros, ņem vērā šādus kritērijus:
1. profesionālā kvalifikācija un kompetences;
2. darba snieguma līmenis;
3. regulārais darba apjoms.
Norādāms, ka šādi kritēriji tika noteikti arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām (darbiniekiem) (Noteikumu Nr. 66 19.⁵ punktā), jo no 2021. gada 1. janvāra Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir ietverts jauns  pielikums "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu grupas un to mēnešalgas intervāli", kur mēnešalgu intervāli izteikti koeficientos pret bāzes algu.
Ņemot vērā noteikumu projektā paredzētos kritērijus individuālās mēnešalgas noteikšanai intervāla ietvaros, iestādēm jāizstrādā iekšējie darba samaksas noteikumi, kas skaidros individuālās mēnešalgas noteikšanas kārtību, lai tā balstītos uz objektīviem un izmērāmiem kritērijiem un atbilstu nodarbināto profesionālajai kvalifikācijai un kompetencēm (t.i., faktiskajām profesionālajām spējām jeb kapacitātei veikt darba pienākumus), darba kvalitātei (t.i., darba snieguma līmenim – mērķu sasniegšanai, uzdevumu izpildei) un regulārajam darba apjomam (viena amata veicējiem tas var būt atšķirīgs), veicinot taisnīga atalgojuma līmeņa noteikšanu (taisnīgums nozīmē, ka par vienādas vērtības un kvalitātes darbu tiek noteikts vienāds atalgojums) un stimulējot nodarbinātos pastāvīgi uzlabot savu sniegumu.
Iekšējie darba samaksas noteikumos jānosaka, kādi būs mēnešalgas līmeņi jeb soļi vai pakāpes intervāla ietvaros un jānodefinē kritēriji katra nākamā soļa (līmeņa, pakāpes) sasniegšanai. Mēnešalgas kritērijiem jāatspoguļo objektīvas un stabilas (pastāvīgas) atšķirības nodarbināto darba sniegumā un regulārajā darba apjomā (mēnešalgai jābūt stabilai un paredzamai; tā nevar mainīties katru mēnesi, un tai nebūtu jāsamazinās, mainoties minētajiem kritērijiem, tomēr tā varētu pieaugt, nodarbinātajam sasniedzot nākamo profesionālās kvalifikācijas, snieguma un regulārā darba apjoma pakāpi). Tādi darba aspekti, kuri var nozīmīgi variēt īsā laika periodā (piemēram, konkrēta uzdevuma izpilde ārpus plānotā vai īpaši sasniegumi konkrētā laika periodā u.tml.), jāietver darba samaksas mainīgajā daļā – piemaksu un prēmiju kritērijos. Minētie atalgojuma noteikšanas principi nozīmē ļoti atbildīgu un tālredzīgu pieeju jau nodarbināto sākotnējās individuālās mēnešalgas noteikšanā, lai neveidotos situācija, kad nodarbinātais nesasniedz tādu snieguma līmeni, kādu paredz attiecīgā mēnešalga.
Kritēriju saturs un gradācija (pakāpes) iestādei jānosaka patstāvīgi, ņemot vērā tās funkcijas, stratēģiju, prasības cilvēkresursu kvalifikācijai un kompetencēm, kā arī darba apjoma sadalījumu.
Tiešo vadītāju atbildība ir pastāvīgi objektīvi novērtēt individuālā atalgojuma kritērijus (t.i., nodarbināto kvalifikāciju, darba sniegumu un darba apjomu), lai nemazinātos nodarbināto motivācija netaisnīgi noteikta atalgojuma dēļ, un iestādes vadībai un personāla vadības speciālistiem jāraugās, lai kopumā iestādē noteiktās mēnešalgas būtu taisnīgas visas iestādes līmenī.
Profesionālā kvalifikācija un kompetences – nozīmē amatpersonas (darbinieka) izglītības un papildu izglītības līmeni, profesionālās pieredzes ilgumu gados atbilstoši amata prasībām, vadītājiem – arī darbinieku vadīšanas pieredzes ilgumu gados.
Iestāde var diferencēt amatpersonas (darbiniekus) grupās atbilstoši tam, cik attīstīta ir viņu kvalifikācija un kompetences atbilstoši amata prasībām. Pamata gradācija ir:
•        amatpersonas (darbinieka) kvalifikācija un kompetences atbilst amata prasībām;
•        amatpersonas (darbinieka) kvalifikācija un kompetences daļēji atbilst amata prasībām: darbinieks audzē pieredzi un (vai) apgūst attiecīgas izglītības programmas;
•        amatpersonas (darbinieka) kvalifikācija un kompetences pārsniedz amata prasības – var būt mentors citiem, augsta līmeņa eksperts.
Tāpat var veidot vairāk pakāpju, niansētāku diferenciāciju, lai veicinātu mācīšanos un pastāvīgu izaugsmi. Var izcelt kādu specifisku prasmi, par kuru piešķir augstāku pakāpi, ja tādas prasmes citiem nav un tā ir nepieciešama, piemēram, prasmes darbā ar kibernoziegumiem.
Darba sniegums –raksturo darba rezultātu sasniegšanu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem.
Iestāde var diferencēt amatpersonas (darbiniekus) grupās atbilstoši tam, cik produktīvs ir viņa sniegums, kādi ir darba rezultāti caurmērā. Pēc analoģijas ar esošo darba izpildes novērtēšanu, tam ir līdzība ar mērķu un amata pienākumu novērtēšanu. Pamata gradācija ir:
•        amatpersonas (darbinieka) sniegums atbilst gaidītajam;
•        amatpersonas (darbinieka) sniegums daļēji atbilst gaidītajam: piemēram, ir grūtības ar iekļaušanos termiņos vai darbs nav pietiekami kvalitatīvs – ir kļūdas, neatbilst kvalitātes standartiem, nespēj tikt galā ar sarežģītākiem uzdevumiem utt.;
•        amatpersonas (darbinieka) sniegums pārsniedz gaidīto – amatpersona (darbinieks) ir izcilnieks rezultātu sasniegšanā, lielāko daļu darba izpilda augstā kvalitātē, pieder pie t.s. "atslēgas cilvēkiem" jeb "biznesa virzītājiem".
Tāpat var veidot vairāk pakāpju, niansētāku diferenciāciju, lai veicinātu snieguma kvalitātes pastāvīgu pieaugumu.
Regulārais darba apjoms – nozīmē regulārā darba apjoma līmeni, salīdzinot ar citiem līdzīga amata (darba) veicējiem.
Iestāde var diferencēt amatpersonas (darbiniekus) grupās atbilstoši tam, cik liels ir tā regulārais darba apjoms – nevis izņēmuma gadījumos, bet caurmērā gada laikā. Pamata gradācija ir:
•        amatpersonas (darbinieka) darba apjoms atbilst standarta apjomam jeb noslodzei attiecīgajā amatā;
•        amatpersonas (darbinieka) darba apjoms ir mazāks, salīdzinot ar līdzīga darba veicējiem (piemēram, izskatāmo dokumentu, lietu u.c. ir mazāk nekā citiem darbiniekiem un (vai) tās ir vienkāršākas);
•        amatpersonas (darbinieka) darba apjoms ir augstāks nekā citiem līdzīga darba veicējiem: piemēram, konkrētās jomas specifikas dēļ darba apjoms vai nu ir lielāks, vai arī risināmie jautājumi ir sarežģītāki.

Ievērojot minētos kritērijus, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka amatpersonas (darbinieka) konkrēto mēnešalgas apmēru Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likuma 3. pielikumā attiecīgajai mēnešalgu grupai paredzētā mēnešalgas intervāla ietvaros.
Jāuzsver, ka individuālās mēnešalgas kritērijiem jāraksturo tieši amatpersona (darbinieks) un tās sniegums, nevis amats, t.i., individuālās mēnešalgas kritērijos nebūtu dublējami tie kritēriji, kas raksturo amatu un jau ir novērtēti, nosakot amata atrašanos mēnešalgu grupā – izglītības un pieredzes prasības amatam, darba un domāšanas sarežģītība, sadarbības un vadības funkciju mērogs un raksturs un atbildība par resursiem un lēmumiem.
Atbilstoši labajai praksei iestādei, nosakot individuālo mēnešalgu, būtu jānodrošina, ka lielākajai daļai (aptuveni 60-70 %) amatpersonu (darbinieku) individuālā mēnešalga atbilst iestādes noteiktā diapazona vidējam līmenim (+/- 5 % no diapazona viduspunkta) un ne vairāk par 30 % amatpersonu (darbinieku) pārsniedz diapazona vidējo līmeni (viduspunkts + 5 %). Ja tas nav iespējams uzreiz algu budžeta apmēra dēļ, tad iestāde sākotnēji veido savu intervālu kopējā intervāla ietvaros, nepārsniedzot tā robežas, piemēram, nosaka, ka maksimālā mēnešalga šajā iestādē pagaidām atradīsies 20 % zem kopējā intervāla maksimālās robežas, attiecīgi zemāks būs arī viduspunkts. Ļoti ieteicams censties nenoteikt mēnešalgas, kuras atrodas zem minimālās robežas, bet, ja tas nav iespējams uzreiz, tad jāizstrādā plāns pakāpeniskām mēnešalgu izmaiņām, lai 5 gadu periodā iestādē vairs nebūtu mēnešalgu, kuras nesasniedz intervāla minimālo robežu. Tas pirmām kārtām panākams, pareizi (nevis paaugstināti) klasificējot amatus un pārskatot funkcijas un procesus. 

Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt, kādi kritēriji jāpiemēro amatpersonai (darbiniekam), stājoties amatā (dienestā, darbā) un amatpersonai (darbiniekam), kuru ieceļ vai pārceļ citā amatā vai pieņem darbā tajā pašā vai citā valsts tiešās pārvaldes iestādē. Šajos gadījumos pamatā tiek noteikts, ka sākotnēji piemēro tikai kritēriju – profesionālā kvalifikācija un kompetences, jo objektīvi nav iespējams novērtēt jaunas amatpersonas (darbinieka) darba sniegumu un regulāro darba apjomu. Attiecīgi šādos gadījumos ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā iestāde pārskata noteikto mēnešalgu atbilstoši visiem noteiktajiem kritērijiem.
Izņēmums no šīs kārtības, tas ir, uzreiz var noteikt amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu atbilstoši visiem kritērijiem, ja amatpersonai (darbiniekam), kuru ieceļ vai pārceļ citā amatā vai pieņem darbā tajā pašā vai citā valsts tiešās pārvaldes iestādē, iestāde tos var novērtēt, piemēram, pirms pārcelšanas vai pieņemšanas darbā, amatā ir zināms gan amatpersonas darba sniegums, gan tas kādu regulāro darba apjomu tas ir spējīgs veikt.

Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izdotais dokuments 8335 nosaka, ka uzraudzību veicošā personāla, tātad Civilās aviācijas aģentūras darbinieku  kvalifikācijai jābūt augstākai kā personālam, kuram tas veic inspekcijas un kuru kontrolē. Uzraudzību veicošā darbinieka kvalifikācijai jāpārsniedz aviācijas industrijas tāda paša līmeņa darbinieka kvalifikāciju ar papildu zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas lai veiktu inspekcijas un auditus, zināšanām par aviācijas likumdošanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, zināšanām par tiesību aktos izvirzīto prasību un standartu piemērošanu, zināšanām finansiālo, ekonomisko un tiesisko aspektu novērtēšanā un zināšanām darbam ar cilvēkiem. Izvirzot augstas prasības uzraudzību veicošā personāla kvalifikācijai, arī darba samaksai jābūt atbilstošai.

Lai noteiktu to valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildi, to amatus klasificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par amatu klasificēšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās (amatu katalogs) un nosaka amata saimi, līmeni un amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. Katrai mēnešalgu grupai atbilst noteikts mēnešalgu intervāls.
Konstatēts, ka valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonām (darbiniekiem), piemērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumu, nevarēs nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi, tas ir, nodrošināt atbilstošu samaksu.
Vienlaikus izskatot Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izdoto dokumentu 8335 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 secināms, ka augstās prasības par noteiktu zināšanu, lidojumu skaitu, sertifikātu esamību utt. ir izvirzītas tieši inspektoriem, nevis visiem nodarbinātajiem, tostarp atbalsta funkciju veicējiem.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz (1. pielikums) noteikt mēnešalgu grupu intervālus (minimums, viduspunkts, maksimums) izteiktus kā koeficientus pret bāzes algu tieši aviācijas specifiskās jomas inspektoriem un konkrēto daļu (nodaļu) vadītājiem piemērojamām mēnešalgu grupām, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildi, proti, tās ir 9., 10., 11. un 12. mēnešalgu grupa. Šāda pieeja nozīmē, ka iespējas piesaistīt šauri specifiskas un darba tirgū augsti apmaksātas aviācijas jomas speciālistus ir arī valsts pārvaldes iestādei (piem., sekojošās iestādes struktūrvienībās: Lidotspējas daļa, Aeronavigācijas daļa, Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļa, Aviācijas drošuma un uzraudzības nodaļa, Aviācijas drošības daļa, Lidlauku standartu un drošības daļa, Gaisa kuģu ekspluatācijas daļa, Aviācijas personāla sertifikācijas daļa, Mācību un eksaminācijas daļa). Kopumā minētais attiecināms uz 53 amata vietām (Atlīdzības uzskaites sistēmas dati uz 31.01.2022.).
Attiecīgi noteikumos vairs netiek iekļauti atbalsta sniedzēji un vadība.
Minētajām amatpersonām (darbiniekiem) tiks piemērots vispārējs regulējums – Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikums. Iestādes vadītāja mēnešalga turpmāk tiks noteikta saskaņā ar Amatu katalogu, ņemot vērā iestādes lielumu (amata vietu skaitu), kā arī iestādes pārvaldāmo budžeta līdzekļu apmēru kalendārā gadā.
Šāds regulējums atbilst arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam, ka tikai to valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kura netiek noteikta saskaņā ar likuma 4. panta trešo daļu un likuma 7.pantu un 7.¹ pantu, nosaka tādējādi, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi. Attiecīgi minētā likuma 13.¹ pantā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt tikai valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, nodrošinot Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi, nevis vēl valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar aģentūras mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā Atlīdzības uzskaites sistēmas datus, norādāms, ka pārējo valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas, tostarp atbalsta funkciju veicēju un vadības, nesamazināsies, bet var pieaugt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumā noteiktajiem koeficientiem.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta otro daļu par īpašu risku šā likuma izpratnē uzskatāms amats (dienests, darbs), kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.
Konstatējams, ka Noteikumu Nr. 66 9. pielikumā ne visās norādītajās amatu grupās amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku. Atsevišķos amatos norādītais ir vairāk saistīts ar specifisku amata pienākumu izpildi, ne īpašu risku.

Pārskatot Noteikumu Nr. 66 tvērumu, secināts, ka turpmāk piemaksa par īpašu risku nebūtu maksājama:
1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām (darbiniekiem), kuru dienests tieši saistīts ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā, kā arī kuru dienests tieši saistīts ar normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu, novēršanu un Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu īstenošanu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā. 
Minētais ir uzskatāms kā amata (dienesta) pienākumi, nevis īpašs risks, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.
Jāņem vērā, ka ar 2022. gada 1. jūliju tiek mainīta mēnešalgu skala, kur būs nevis konkrēts mēnešalgas apmērs, bet gan būs mēnešalgu grupu intervāli (minimums, viduspunkts, maksimums), kas izteikti kā koeficienti pret bāzes mēnešalgu. Tādējādi, ņemot vērā darba specifiku un tam nepieciešamās profesionālās zināšanas, prasmes ir iespējams noteikt attiecīgu mēnešalgu, kurā arī ir ietverta jau līdz šim maksātā piemaksa.
Vienlaikus jāņem vērā, ka sākot no 2022. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests varēs:
– noteikt amatpersonām maksimālo mēnešalgu atbilstoši rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai par izmeklēšanas darbību veikšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās (no 2023. gada 1. janvāra līdz 95 procentiem no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas).
- noteikt piemaksu 30 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas -amatpersonai, kura ir iesaistīta izmeklēšanas darbību veikšanā, par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās.
2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām (darbiniekiem), kuru darbs tieši saistīts ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu, ar valsts noslēpumu objektiem, ja tie saistīti ar korupcijas apkarošanu, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, un kuru darbs tieši saistīts ar normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu, novēršanu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzdevumu īstenošanu korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.
Minētais ir uzskatāms kā amata (dienesta) pienākumi, nevis īpašs risks, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.
Jāņem vērā, ka ar 2022. gada 1. jūliju mēnešalgu skala salīdzinot ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja skalu, kas spēkā no 2021. gada 1. janvāra, būs augstāka. Tādējādi, ņemot vērā darba specifiku un tam nepieciešamās profesionālās zināšanas, prasmes ir iespējams noteikt attiecīgu mēnešalgu, kurā arī ir ietverta jau līdz šim maksātā piemaksa.
Vienlaikus jāņem vērā, ka sākot no 2022. gada 1. jūlija jau papildus esošajam regulējumam, ka var noteikt amatpersonām maksimālo mēnešalgu atbilstoši rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai par izmeklēšanas darbību veikšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās (no 2023. gada 1. janvāra līdz 95 procentiem no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas), varēs arī noteikt piemaksu 30 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas - amatpersonai, kura ir iesaistīta izmeklēšanas darbību veikšanā, par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās.

Ārstniecības personu, kuras tieši iesaistītas ārstniecības procesā darba samaksu nosaka Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem", kuros arī noteikta  piemaksa par īpašo risku. Tādējādi minētajos noteikumos un Noteikumos Nr. 66 tiek dublēts regulējums.

Lai novērstu regulējuma dublēšanu un līdz ar to piemērošana būtu skaidra un nepārprotama attiecīgi svītroti Noteikumu Nr. 66 9. pielikuma 1.,2.,3.,7.,8.,10 un 13.punkts un precizēts 14.punkts.

2022. gada 1. jūlijā stājas spēkā regulējums, ka Ministru kabinets nosaka profesijas un specifiskās jomas, kurām piemērojams tirgus koeficients.

Lai izpildītu Ministru kabinetam doto deleģējumu Valsts kanceleja 2022. gada 22. februārī veica iepirkumu "Pētījums par darba tirgū īpaši pieprasītām profesijām (amatiem, specialitātēm) un atalgojumu 2021. gadā (vai pieejamos pēdējos 12 mēnešos)", kura mērķis bija noskaidrot darba tirgū īpaši pieprasīto profesiju (amatu, speciālistu) amatus un to faktiskās darba samaksas līmeni, ņemot vērā amata relatīvo vērtību, lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta 1.¹ daļas, kas stāsies spēkā no 2022.gada 1.jūlija, prasību izpildi.
Šīs izpētes rezultātā tika secināts, kādas profesijas un specifiskās jomas šobrīd ir tirgū pieprasītas un tām var tikt piemērots tirgus koeficients (noteikumu projekta 4. pielikums).
Tirgus koeficients ir mēnešalgas reizinātājs, kuru piemēro darba tirgū pieprasītāko, nepietiekami pieejamu attiecīgās profesijas vai specifisku jomu speciālistu mēnešalgas palielināšanai, lai pielāgotu mēnešalgas līmeni darba tirgus tendencēm noteiktā periodā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta 1.¹ daļu tirgus koeficientu nosaka robežās no 1,1 līdz 1,5.
Pamatojoties uz atalgojuma pētījuma rezultātiem, tika konstatēts, ka darba tirgū atsevišķu profesiju pārstāvjiem tiek maksāts līdz 30 % vairāk nekā tādas pašas vērtības amatu veicējiem, savukārt citiem līdz pat 50 % vairāk.
Ievērojot minēto, noteikumu projektā tiek norādītas tās profesijas, kurām var piemērot tirgus koeficientu no 1,1 līdz 1,29, un atsevišķi tās profesijas, kurām var piemērot tirgus koeficientu no 1,3 līdz 1,5, tādējādi nodrošinot mēnešalgas atbilstību tendencēm darba tirgū.
Amatpersonu (darbinieku) īpatsvars, kurām tiek piemērots tirgus koeficients nedrīkst pārsniegt 15 procentus no valsts vai pašvaldības institūcijā nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita, bet institūcijās, kuras nodrošina pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām pārresoru līmenī, šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 30 procentus. Ja konkrētiem amatiem un amatpersonām (darbiniekiem) noteiktajai mēnešalgai piemērots tirgus koeficients, valsts vai pašvaldības institūcija ne retāk kā reizi divos gados to pārskata, izvērtējot šā koeficienta piemērošanas nepieciešamību un pamatojumu. Institūcija nodrošina, ka ar tirgus koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.

Nepieciešams precizēt arī citas normas atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.

Papildus noteikumu projekts paredz:
- Noteikumu Nr. 66 4. punkts par stundas algas likmes aprēķinu netiek saglabāts noteikumu projektā, jo tas šobrīd noteikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta vienpadsmitajā daļā;
- ņemot vērā to, ka no 2023. gada 1. janvāra Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā būs noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam mēnešalgu noteiks, piemērojot noteiktu koeficientu (5,5), turpmāk nebūs nepieciešams noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka mēnešalgu. Līdz ar to pārejas noteikumos noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka mēnešalgu, no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim, ņemot vērā viņa kvalifikāciju, nosaka Ministru prezidents.
Kā kritērijs ir noteikta tikai kvalifikācija, jo šobrīd noris konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu (https://www.vestnesis.lv/op/2022/49.17), jo esošajam priekšniekam beidzas termiņš 2022. gada 14. jūnijā (https://likumi.lv/ta/id/291576), tādējādi objektīvi nebūs iespējams novērtēt pārējos kritērijus.

Šobrīd akordalgas tiek maksātas vienā valsts tiešās pārvaldes iestādē, kas no 2022. gada 1. jūlija pāriet uz laika algu.

Akorda algas sistēma jeb saukta vēl par gabaldarba samaksu ir alga, ko maksā par konkrēta un noteikta darba apjoma veikšanu – šajā algu sistēmā būtiskākais nav nostrādātais laiks, bet izdarītā darba daudzums, atbilstoši kuram tiek aprēķināta darba alga. Akorda algas sistēma ir darbiniekiem, kam ir jāizpilda konkrētas darba devēja noteiktas darba normas.
Šādas algu sistēmas noteikšana nav raksturīga valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Par to liecina arī tas, ka šobrīd ir tikai viena valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas atsevišķiem nodarbinātajiem piemēro akorda algas.
Tā kā līdz ar jaunā atlīdzības regulējuma spēkā stāšanos iestādē nolemts mainīt darba organizācijas un darba samaksas sistēmu, atsakoties no akorda algām, tad turpmāk nav nepieciešams noteikt akorda algas aprēķināšanas formulu.
Ievērojot minēto, noteikumu projektā netiek iekļauta akorda algas aprēķināšanas kārtība.