Anotācija (ex-ante)

MK noteikumu 19.¹.2. apakšpunktā ir noteikti gadījumi, kuros Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) ir tiesīga svītrot no izglītības piedāvājumu saraksta izglītības iestādes piedāvājumu īstenot konkrētu izglītības programmu konkrētā īstenošanas vietā. Viens no šādiem gadījumiem ir, ja divu gadu laikā apmācību īstenošanas vietā netiek organizēta apmācība. Vienlaikus ar Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma) funkcionalitātes attīstību, mācību grupas tiek komplektētas informācijas sistēmā, kas ļauj nodrošināt mācību grupu komplektēšanu tikai tajās mācību īstenošanas vietās, kurās mācības tiek faktiski organizētas.
 

Ievērojot mācību procesa organizēšanu izmantojot informācijas sistēmas funkcionalitāti, Aģentūrai nav nepieciešams sekot līdzi mācību īstenošanas regularitātei katrā mācību īstenošanas vietā. Attiecīgi Noteikumu projekts paredz izteikt MK noteikumu 19.¹ 2.apakšpunktu jaunā redakcijā, svītrojot 19.¹ 2.2. apakšpunktu.
 

MK noteikumu 34.⁷ 3. apakšpunkts nosaka, ka transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācību, kā arī apmācību citās programmās, ja tā tiek organizēta pēc darba devēja pieprasījuma, organizē, nepārsniedzot astoņas stundas dienā. Ņemot vērā, ka mācības netiek organizētas astronomiskajās stundās, kā arī citām mācību programmām MK noteikumu 34.⁷ punktā ir noteikts pieļaujamais mācību stundu skaits, 34.⁷ 3. apakšpunktu nepieciešams precizēts, savstarpēji saskaņojot to ar citām MK noteikumu normām.
 

Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 34.⁷ 3. apakšpunktu, nosakot, ka apakšpunktā minētās mācības tiek organizētas, nepārsniedzot 8 mācību stundas dienā.

MK noteikumu 82.punktā un 109.¹ apakšpunktā ir ieverts darba devēju, kas ir tiesīgi pieteikties subsidētās nodarbinātības pasākuma un pasākuma “Apmācība pie darba devēja" īstenošanai, loks – komersanti, pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumi, kooperatīvās sabiedrības. Minētā uzskaitījuma mērķis ir nodrošināt, ka pasākumu īstenotāji ir privātā sektora darba devēji, izslēdzot publiskā sektora darba devējus no atbalsta saņēmēju loka. Vienlaikus, pārskatot šīs normas, ir konstatēta tehniska neprecizitāte, jo privātā sektora darba devēji ir arī individuālie uzņēmumi, kas atbilst minēto pasākumu mērķim.
Saskaņā ar Komercdarbības atbalsta un kontroles likumu komercdarbības atbalstu var piešķirt komercdarbības veicējiem - saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība ir saistīta ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, ieskaitot individuālos uzņēmumus, un atbilstoši MK noteikumu 6.² nodaļai komercdarbības veikšana tiek interpretēta plašākā nozīmē, ieskaitot gan komersantus, gan citus saimnieciskās darbības veicējus, attiecīgi nepieciešams precizēt darba devēju loku.
 

Ievērojot iepriekš minēto, lai izslēgtu interpretācijas iespējas darba devēja tvērumam, Noteikumu projekts paredz veikt precizējumus MK noteikumu 82. un 109.¹ punktā, papildinot darba devēju uzskaitījumu ar individuāliem uzņēmumiem. Tāpat attiecīgi tiek precizēta arī 109.²⁸ punktā noteiktais darba devēja ietvars darba vietu pielāgošanai nodarbinātajam personām.

MK noteikumu 84.punktā ir noteikts darba devējiem paredzētais dotācijas apmērs mēneša darba algai atkarībā no subsidētās nodarbinātības pasākumā iesaistīto bezdarbnieku mērķgrupas. Gadījumos, kad bezdarbnieks nostrādā nepilnu mēnesi, dotācijas apmērs tiek proporcionāli samazināts, tomēr, lai noteiktu vienotu dotācijas apmēra aprēķina pieeju visiem pasākuma īstenotājiem, neatkarīgi no konkrētajā uzņēmumā noteiktās metodikas darba algas aprēķināšanai (pēc nostrādātajām dienām vai stundām), nepieciešams precizēt dotācijas apmēra aprēķināšanas kārtību.

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu 84.punktu, nosakot, ka dotācijas apmērs tiek aprēķināts proporcionāli nostrādātajām stundām mēnesī. Vienotas pieejas nostiprināšana ļaus efektīvāk automatizēt dotāciju aprēķinus, samazinot pasākuma administrēšanai nepieciešamos resursus un to izmaksas.

Saskaņā ar MK noteikumu 183.punktu, uzsākot apmācību, izglītības iestāde bezdarba riskam pakļautajai personai izsniedz profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu un stundu (nodarbību) sarakstu, kā arī ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu iekļauj viņu izglītojamo sarakstā. Vienlaikus atbilstoši MK noteikumu 175. punktam bezdarba riskam pakļautās personas netiek iesaistītas profesionālās izglītības programmās, attiecīgi bezdarba riskam pakļautajai personai netiek izsniegts profesionālās izglītības programmas īstenošanas plāns, bet izglītības programmas īstenošanas plāns.

Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 183.punkta redakciju, svītrojot vārdu “profesionālās”.

2024. gada 1. jūlijā stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 715 “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 715), ar kuriem tika precizēts Noteikumu Nr. 715 nosaukums (iepriekš "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem") un svītrots 1. pielikums “Veidlapa par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai”. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams precizēt MK noteikumu 192.¹¹ punktu, svītrojot vārdus “un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem”.

Atbilstoši Krīzes vadības padomes Protokola 1.§ 2.punktam valsts teritorijā š.g. 28. un 29. jūlijā notikušās lietusgāzes, vētra un plūdi atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta b. un c. apakšpunktam un otrās daļas 2.punktam, atzīstami kā reģionāla mēroga dabas (hidroloģiska un meteoroloģiska) katastrofas draudi vai katastrofa.
Vētras seku novēršanā iesaistās ne tikai atbildīgie dienesti, bet arī Latvijas iedzīvotāji, cenšoties sniegt atbalstu vētras nodarītā posta likvidēšanā. 
Lai veicinātu dabas stihijas izraisīto seku novēršanu atbilstoši Protokola 2.§ 1.punktam Labklājības ministrija apņēmusies noteikt speciālus nosacījumus algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem vētras skartajās teritorijās.
Algoti pagaidu sabiedriskie darbi ir viens no Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kura ietvaros bezdarbniekiem ir iespēja iegūt un uzturēt darba iemaņas iegūšanai, veicot sociāla labuma darbus, un saņemt atlīdzību 250 euro apmērā mēnesī. 
Saskaņā ar MK Noteikumu 141.² 3.apakšpunktu minētajā pasākumā iesaista bezdarbniekus ar invaliditāti, pirms-pensijas vecuma bezdarbniekus, ilgstošos bezdarbniekus, bezdarbus pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietā vai probācijas klientus, kā arī bezdarbniekus, kuri pieder pie etniskās minoritātes - romi.
Savukārt minēto noteikumu 141.⁴ punktā noteikts ierobežojums atkārtotai dalībai pasākumā 24 mēnešu periodā. 
 

Papildu atbalsta sniegšanai pašvaldībām minētās vētras radīto seku novēršanai, piemēram teritoriju uzkopšanā, kā arī, lai nodrošinātu iespēju operatīvi reaģēt uz līdzīgām dabas stihijām un citām ārkārtas situācijām nākotnē, paredzēts noteikt Aģentūrai tiesības izņēmuma gadījumos paplašināt bezdarbnieku mērķa grupas algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, nepiemērojot iepriekš minētos ierobežojumus, lai atbalsta sniegšanā pašvaldībām to teritoriju sakopšanā varētu iesaistīties plašāks Aģentūras reģistrēto bezdarbnieku loks.