Anotācija

Ostu reformas nepieciešamība

2024. gada janvārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma būtiskus grozījumus Ostu likumā, faktiski apturot līdzšinējo ostu pārvaldības reformu, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidi par kapitālsabiedrībām, lai dotu iespēju izvērtēt to un izstrādāt priekšlikumus tā pilnveidošanai. Likuma pārejas noteikumu 26.punktā ietverts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniegt Saeimai ziņojumu par ostu pārvaldības reformas īstenošanu atbilstoši likuma pārejas noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktā noteiktajam un, ja ostu pārvaldes reformas gaitu nepieciešams pilnveidot vai pārskatīt, sagatavot un iesniegt nepieciešamos Ostu likuma grozījumus. Satiksmes ministrija ir veikusi konsultācijas ar ostu pārvaldēm un uzņēmēju organizācijām un sagatavojusi priekšlikumus turpmākiem uzlabojumiem Latvijas ostu pārvaldībā.
Latvijas ostu sektors ir būtisks nacionālās ekonomikas elements, kas nodrošina stratēģiski svarīgus transporta un loģistikas pakalpojumus, veicinot gan iekšzemes, gan starptautisko tirdzniecību. Ostas ir ne tikai ekonomikas dzinējspēks, bet arī nozīmīgs loģistikas infrastruktūras elements, kas prasa efektīvu pārvaldību un nepārtrauktu attīstību.
Pēdējo gadu laikā ir notikušas vairākas izmaiņas un reformas ostu pārvaldībā. 2019.gada nogalē Ventspils brīvostas pārvalde tika iekļauta Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā, kas apdraudēja ostas turpmāko darbību. Tādēļ nekavējoties tika pieņemti grozījumi Ostu likumā, kas paredzēja kā alternatīvu dibināt jaunu akciju sabiedrību Ventspils ostas pārvaldīšanai - AS “Ventas osta”.  2020. gadā tika uzsākta ostu pārvaldības reforma pēc būtības ar mērķi pārveidot Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldes par kapitālsabiedrībām. Kopš tā laika veikti dažādi priekšdarbi, gatavoti tiesību aktu projekti, mainīti politiski uzstādījumi, organizētas daudzas diskusijas. Izvērtējot līdzšinējo reformas virzību un  konsultējoties ar nozari, secināms, ka joprojām ir nepilnības, kuras  nepieciešams pārskatīt un nepieciešams veikt uzlabojumus ostu pārvaldības modelī, lai tas būtu efektīvāks un ilgtspējīgs.
Ar jaunas valdības izveidošanu 2023. gada septembrī Satiksmes ministrija uzsāka darbu pie plašas transporta nozares pārvaldības reformas. Šīs reformas ietvaros paredzēts pārskatīt esošo institucionālo ietvaru, investīciju izvērtēšanas un piesaistes metodiku, kā arī uzlabot nozares pārvaldību kopumā. Jaunais ostu pārvaldības modelis iekļaus arī ostu funkciju un lomas pārskatīšanu pēc būtības, nodrošinot, ka ostu attīstība un pārvaldība tiek veikta saskaņā ar mūsdienu prasībām un ilgtspējīgas attīstības principiem.

Par dažādiem lielo ostu pārvaldības modeļiem, atšķirībām Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un LSEZ pārvaldībā

Satversmes tiesas 2023.gada 9.novembra spriedums lietā Nr.2022-17-01, kas taisīts pēc 22 13.Saeimas deputātu un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, ar ko pieteicēji apstrīd Ostu likuma normu atbilstību Satversmei.
Viens no pieteicēju argumentiem ir lielo ostu vienāda pārvaldīšanas principa nepiemērošanu. Satversmes tiesā tika norādīts, ka Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldīšanas principus regulē Ostu likums, savukārt Liepājas  speciālās  ekonomiskās  zonas pārvaldīšanu regulē cits normatīvais akts –Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums. Atšķirības skatāmas jau pašos izveidošanas pamatos, kur LSEZ izveido valsts kopā ar pašvaldību, savukārt Rīgas brīvosta un Ventspils brīvosta ir valsts izveidotas.
Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldība jau sākotnēji ir bijusi valsts pārvaldes funkcija neatkarīgi  no  tā,  vai pašvaldības vēsturiski bija vai nebija iesaistīta ostu institucionālajā pārvaldībā, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldības funkciju īstenošana nav bijusi  un nav saistīta  ar kādu no pašvaldības autonomajām kompetencēm.
Valsts politika transporta un loģistikas jomas attīstīšanā ir saistīta arī ar  ostu  infrastruktūras  izveidi  un  valsts  kopējām  tautsaimniecības  interesēm atbikstošākā ostu pārvaldības modeļa izvēli. Ostu institucionālajā pārvaldībā ir iespējami dažādi risinājumi. Arī Eiropas Savienības regulējums pieļauj dažādus ostu  pārvaldības  modeļus ar  noteikumu,  ka  tiek  ievērota  ostas  pakalpojumu sniegšanas sistēma un dalībvalstīm kopīgie noteikumi par finanšu pārredzamību Tas, kādu ostu institucionālo pārvaldību likumdevējs izvēlas un vai pašvaldības tajā tiek iesaistītas, ir lietderības jautājums. Valsts  veiktajai ostu institucionālās  pārvaldības  modeļa  izvēlei  nav  jābūt pakārtotai pašvaldības interesēm līdzdarboties ostu pārvaldīšanas funkciju īstenošanā.