Anotācija (ex-ante)

VVPP2127  secināts, ka būtiska loma valodas attīstībā un konkurētspējā ir valodas runātāju skaitam, ko ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas, iedzīvotāju etniskais sastāvs. Pēdējo gadu tendences rāda, ka emigrācijas un zema dabiskā pieauguma dēļ turpina samazināties Latvijas iedzīvotāju skaits. 2022. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 875 757 iedzīvotāji, kas ir par 21 % mazāk kā 2000. gadā. Vienlaikus, sākot ar 2017. gadu, negatīvais migrācijas saldo samazinās. Ja 2010. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 35 640 iedzīvotājiem gadā, tad 2021. gadā iedzīvotāju skaits kļuva mazāks par 286. Pēdējos gados strauji palielinās imigrantu skaits Latvijā. 2021. gadā Latvijā no ārvalstīm ieradās 12,7 tūkst. iedzīvotāju (par 3,8 tūkst. vairāk nekā 2020. gadā), kas salīdzinot ar 2020. gadu, ir par 43,5 % vairāk (2020. gadā iebrauca 8840, bet 2021. gadā – 12689). Latviešu valodas lietojumu būtiski ietekmē imigrantu daudzums un to integrācijas iespējas Latvijā. 2020.gada 1.jūlijā ārzemnieku skaits, kuri uzturējās Latvijā ar uzturēšanās atļaujām, sasniedza 97 710 un 2021. gada 1. jūlijā 97 494 personas. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk ‒ Pārvalde) datiem Latvijā 2021. gada 1. jūlijā ar patstāvīgās uzturēšanās atļaujām uzturējās 53103 personas. Savukārt ar termiņuzturēšanās atļaujām 2021. gada 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēta 44361 persona. Pēdējo gadu tendence liecina, ka būtiski palielinās ārzemnieku skaits, līdz ar to ir nepieciešamība izveidot atbalsta mehānismu valsts valodas apguvei. Stingrākas prasības par valsts valodas zināšanām Latvijā dzīvojošajiem ārzemniekiem paredz 2022. gada 22. septembrī Saeimā pieņemtās izmaiņas Imigrācijas likumā. Likums grozīts ar mērķi stiprināt valsts drošību, nosakot stingrākus nosacījumus attiecībā uz uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Grozījumi saistīti ar nepieciešamību daļai cilvēku kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi. Valsts valodas prasmes kārtošana attiecas uz personām, kurām pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir izdotas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu (pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir izsniegta Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis). Pēc grozījumiem Imigrācijas likumā tiesību akta Pārejas noteikumu 58. punkts paredz, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz: 1) 2023. gada 1. septembrim, ja Pārvaldē līdz minētajam termiņam nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 2) 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja Pārvaldē līdz 2023. gada 1. septembrim ir saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2023. gada 1. septembrim vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2023. gada 30. novembrim, bet Pārvaldē līdz 2023. gada 31. decembrim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 3) galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai lietā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu, ja persona iesniegusi nepieciešamos dokumentus šā statusa pieprasīšanai. Lai saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju, Pārvaldē ir jāiesniedz dokuments, kas apliecina nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2). Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, prasība par valsts valodas zināšanu prasmju apliecinājumu varētu attiekties uz aptuveni 21 tūkstoti ārzemnieku[1]. Līdz ar karu Ukrainā un Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu, prognozējams, ka palielināsies imigrācijas dinamika. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem” uz 2023. gada 10. janvāri Ukrainas civiliedzīvotājiem ir izsniegta 38 551 ilgtermiņa D vīza un termiņuzturēšanās atļauja[2]. Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) laika periodā no 2022. gada 21. aprīļa līdz 2022. gada 15. decembrim atklātā projekta pieteikumu konkursā “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” nodrošināja latviešu valodas apguvi 120 stundu apjomā 3507 (SIF dati) Ukrainas civiliedzīvotājiem pamata līmeņa valodas prasmes 1.pakāpē (A1) un 2.pakāpē (A2). Konkursā tika aicinātas pieteikties dažādu juridisko formu iestādes un organizācijas visā Latvijā, tā nodrošinot pakalpojuma pieejamību iespējami tuvu izmitināšanas vietai Ukrainas civiliedzīvotājiem. „Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēs 2021.‒ 2027. gadam”[3] plānotās prioritātes paredz latviešu valodas ilgtspējas  un apguves pieejamību integrācijas jautājumu aspektā atbilstoši 1. Rīcības virziena: “Nacionālā identitāte un piederība” uzdevumam 1.2. “Veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā”. Viens no biežāk minētajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, ir latviešu valodas nezināšana. Latviešu valodas apguves mācību organizatoru vērtējumā saglabājas augsts pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām. Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu ietvaros Kultūras Ministrija kā deleģētā iestāde administrē ES finanšu instrumentus trešo valstu pilsoņu integrācijai, kuru ietvaros tiek organizēti agrīnās integrācijas un latviešu valodas apguves pasākumi, tai skaitā bezmaksas latviešu valodas kursi. Tāpat SIF nodrošina latviešu valodas programmas pieaugušajiem kopš 2012. gada. Latvijā katru gadu no trešajām valstīm vidēji ieceļo apmēram pieci tūkstoši cilvēku, taču ar esošajiem resursiem valodas kursus ir iespējams nodrošināt ne vairāk kā 10% no jaunpienācēju skaita[3].
Nepieciešams stiprināt latviešu valodas apguves, tai skaitā latviešu valodas kā svešvalodas, nodrošinājumu arī diasporā. Diasporas likums paredz sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kas veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus reemigrācijai. Ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši uzskatāmi par neatņemamu Latvijas valsts nācijas daļu. Atbilstoši plānam “Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam”[4] Izglītības un zinātnes ministrija kā svarīgu uzdevumu izvirza atbalsta sniegšanu diasporas skolotāju un izglītotāju profesionālās meistarības pilnveidei, lai  stiprinātu latviskās identitātes un piederības sajūtu Latvijai un sniegtu atbalstu latviešu valodas saglabāšanai ārpus Latvijas. Paplašinot latviešu valodas apguves iespējas, būtiski ir nodrošināt arī mītnes zemju pārstāvjiem latviskās izglītības pieprasījumam atbilstošu mūsdienīgu skolotāju sagatavošanu. Latviešu valodas saglabāšana diasporā ir būtisks valodas politikas uzdevums, jo latviešu valodas prasme bieži vien var būt pamatā lēmumam atgriezties Latvijā[5]. Lielais imigrantu skaits, Ukrainas un citu valstu civiliedzīvotāji, ārvalstu studējošie, diasporas pārstāvji un izmaiņas Imigrācijas likumā ir būtiski priekšnosacījumi valsts valodas pozīciju stiprināšanai un latviešu valodas apguves piedāvājuma paplašināšanai un aktualizēšanai, latviešu valodas (kā svešvalodas) mācīšanas metodikas pilnveidei, mācību materiālu atbilstības, pieejamības, pievilcības nodrošināšanai, kā arī jomas speciālistu – latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju – sagatavošanai. Tā kā latviešu valodas apguve tuvākajā laikā jānodrošina vismaz 100 000 imigrantu (tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotāji, personas ar termiņuzturēšanās atļauju un personas, kam jāapliecina latviešu valodas prasme atbilstoši izmaiņām Imigrācijas likumā) Latvijā, tad ir nepieciešams samērā īsā laika periodā sagatavot pietiekamu skolotāju skaitu. Iepriekšējā plānošanas periodā 2014.–2020. gadā ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu uzsāktais skolotāju izglītības restarts Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" (turpmāk – 8.2.1. SAM) 1. kārtas projektos Latvijas augstskolās ir rezultējies ar jaunu pedagogu studiju programmu izveidi, tai skaitā arī latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju sagatavošanā. Šobrīd skolotāja, tai skaitā latviešu valodas kā svešvalodas skolotāja, kvalifikāciju var iegūt divās programmās: pēc studiju pabeigšanas citā jomā vai pēc vispārējās izglītības iegūšanas, attiecīgi studējot vienu vai četrus gadus. Kā uzsver augstskolu docētāji, priekšroka tiek dota viena gada studijām, nevis četru gadu pedagoģiskajām studijām. Šī brīža aktuālā vajadzība pēc latviešu valodas kā svešvalodas skolotājiem pieaugušajiem nosaka nepieciešamību jauno studiju programmu veidot mūsdienu prasībām atbilstošu, satura un realizācijas ziņā koncentrētu. Kā liecina projektā “Mācītspēks”[6] realizētās darba vidē balstītās studijas, tad šāda veida studijas ir iespējams apvienot ar darbu. Šobrīd netiek piedāvātas tādas studiju programmas, kur var iegūt latviešu valodas kā svešvalodas skolotāja pieaugušajiem kvalifikāciju, kā arī netiek piedāvāta latviešu filoloģijas studiju kursu koncentrēta apguve citu ar latviešu filoloģiju nesaistītu jomu speciālistiem (tai skaitā ES valodas, psiholoģija, pedagoģija, sociālais darbs u.c.), kas ļautu iespējami ātrā laikā nodrošināt nozarei vajadzīgos latviešu valodas kā svešvalodas speciālistus, kas savukārt veicinātu imigrantu ātrāku iekļaušanos darba vidē un nodrošinātu latviešu valodas lietojuma paplašināšanos un latviešu valodas ilgtspēju. 

[1] Pieejams: https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/valsts-valodas-prasmes-parbaude-pastavigas-uzturesanas-atlaujas-sanemsanai

[2] Iekšlietu Ministrijas informatīvais ziņojums “Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem”, 10.01.2023., Tiesību akta lietas ID 23-TA-53; Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/e16443ca-c251-4e80-a880-a64614b2708c

[3] Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Ministru kabineta rīkojums Nr. 72, spēkā no 2021. gada 5. februāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320841-par-saliedetas-un-pilsoniski-aktivas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

[4] Par Plānu darbam ar diasporu 2021.-2023. gadam. Ministru kabineta rīkojums Nr. 33, spēkā no 2021. gada 19. janvāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320368-par-planu-darbam-ar-diasporu-20212023-gadam

[5] Pieejams: https://valoda.lv/wp-content/uploads/2022/06/LatviesuValodaDiaspora_Petijums_145x210_WEB.pdf

[6] Projekts „Mācītspēks” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 „Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena „Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Skolotājs” licenču ietvaros. Projektu 8.2.1. SAM ietvaros īsteno Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija.

Lai stiprinātu latviešu valodas apguvi, 4.2.2.8.pasākuma ietvaros plānotas investīcijas jaunu latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju sagatavošanai, kas veicinās latviešu valodas attīstību, latviešu valodas vides paplašināšanu un valodas resursu ilgtspēju, nodrošinot latviešu valodas apguves pieejamību, atbalstošu un motivējošu vidi valsts valodas lietošanai, sagatavojot atbilstošus, kvalificētus latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus pieaugušajiem. Investīcijas tiek piešķirtas augstskolai par īsās profesionālās augstākās izglītības latviešu valodas studiju programmas (turpmāk – latviešu valodas studiju programma) izstrādi un aprobēšanu.

4.2.2.8. pasākuma mērķis ir sagatavot jaunus latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus, lai nodrošinātu mūsdienīgas latviešu valodas mācīšanas metodes pieaugušajiem.

4.2.2.8. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Universitāte (turpmāk - LU), kurai ir būtiska pieredze līdzīga atbalsta sniegšanā un kura īsteno bakalaura līmeņa studiju programmu ar apakšprogrammu latviešu filoloģijā, kas sagatavo skolotājus, un kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs. LU izvēlēta kā projekta iesniedzējs un projekta vadošais partneris, ņemot vērā LU lielo pieredzi pedagogu sagatavošanā un pieredzi dzimtās valodas studijās. LU īsteno visu līmeņu studiju programmas studiju virzienā „Izglītība, pedagoģija un sports” un studiju virzienā "Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas", kas ir lielākais realizējamo programmu skaits Latvijas augstskolās. LU arī ir lielākais studējošo un absolventu skaits pedagogu un latviešu filoloģijas sagatavošanas studiju programmās.  Īstenojot vienu kopīgu projektu un iesaistot citu augstskolu docētājus kā ekspertus, tiks nodrošināta kompetentu mācībspēku piesaiste un samazināts administratīvais slogs, attiecīgi arī administratīvās izmaksas, un atbalsta sniegšana mērķauditorijai notiks pēc vienotiem principiem. Projekta iesniedzējs projektu īsteno sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (turpmāk – LVA). LVA ir uzkrāta būtiska pieredze latviešu valodas kā svešvalodas pedagogu profesionālajā pilnveidē, latviešu valodas mācīšanā pieaugušajiem imigrantiem un cittautiešiem, inovatīvu pieeju un mūsdienīgu mācību materiālu izstrādē un dažādu ar latviešu valodu saistītu pētījumu realizēšanā. Tāpat LU projekta īstenošanā iesaista citu Latvijas vai ārvalstu augstskolu docētājus. Projekta sadarbības partneris un citu augstskolu docētāji tai skaitā nodrošinās latviešu valodas studiju programmas satura izstrādi. 

Mērķa grupa ir personas ar latviešu valodas prasmi vismaz vidējā līmeņa 2. pakāpē (B2) un vismaz vienu no šādām izglītībām:
1) vismaz pirmā cikla augstākā izglītība studiju jomai "Latviešu filoloģija" atbilstošā zinātnes nozarē, tai skaitā personas, kas absolvējušas citas ārvalstu augstskolas, kurās tiek docēta latviešu valoda;
2) vismaz pirmā cikla augstākā izglītība un studiju programmas ietvaros apgūti studiju jomai "Latviešu filoloģija" atbilstoši studiju kursi vismaz 12 kredītpunktu (turpmāk – KP), (Latvijas kredītpunktu skaits) apjomā;
3) vismaz pirmā cikla augstākā izglītība ar studiju jomu "Latviešu filoloģija" nesaistītā nozarē (tai skaitā ES un citas valodas, psiholoģija, pedagoģija, sociālais darbs u.c.) un sekmīgi nokārtots finansējuma saņēmēja organizēts iestājpārbaudījums latviešu valodā;
4) dalībnieki, kas absolvējuši diasporas skolotāju profesionālās pilnveides tālmācības programmu “Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs” Izglītības un zinātnes ministrijas iepirkuma Nr. IZM2020/11 līguma ietvaros. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta mērķa grupa latviešu valodas kā svešvalodas studiju programmas apguves rezultātā ir apguvusi latviešu valodu vismaz augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1) saskaņā ar MK 2022.gada 8.marta noteikumu Nr.157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” pielikuma prasībām par pedagogiem nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni.

4.2.2.8. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 730 800 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 115 302 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums – 621 180 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 98 007 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 109 620 euro (tai skaitā elastības finansējums – 17 295 euro). Maksimālais ESF+ finansējuma apmērs nepārsniedz 85% no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 

4.2.2.8. pasākumu plānots īstenot vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu, projektu īstenojot  ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

4.2.2.8. pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi rādītāji:
1) programmas iznākuma rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1; 
2) programmas rezultāta rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1;
3) nacionālie rādītāji, par kuru izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju – līdz 2024. gada 31. decembrim izstrādāta un licencēta latviešu valodas kā svešvalodas studiju programma un līdz 2029. gada 31. decembrim sagatavoti vismaz 120 latviešu valodas kā svešvalodas skolotāji pieaugušajiem (rādītājs noteikts par kopējo attiecināmo finansējumu ar elastības finansējuma daļu, bez elastības finansējuma – vismaz 80 latviešu valodas kā svešvalodas skolotāji), paredzot apmācīt 30 – 40 skolotājus gadā.

4.2.2.8.pasākuma projekta ietvaros tiks izstrādāta, licencēta un iekļauta akreditētā studiju virzienā latviešu valodas studiju programma ar divām apakšprogrammām: 
1) studiju apakšprogramma (vismaz 40 KP), kas paredzēta personām, kurām ir iepriekšējas zināšanas studiju jomā "Latviešu filoloģija", tas ir, personām, kuram studiju jomā "Latviešu filoloģija" ir apgūti studiju kursi vismaz 12 KP apjomā;
2) studiju apakšprogramma (vismaz 60 KP), kas paredzēta personām, kurām nav iepriekšēju zināšanu studiju jomā "Latviešu filoloģija", tas ir, personām, kurām studiju jomā "Latviešu filoloģija" nav apgūti studiju kursi vismaz 12 KP apjomā, bet ir sekmīgi nokārtots finansējuma saņēmēja organizētais iestājpārbaudījums.
Mācības mērķauditorijai var tikt nodrošinātas gan klātienē, gan attālināti.

4.2.2.8. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības: 
1) projekta īstenošana: 
a) latviešu valodas studiju programmas izstrāde un licencēšana;
b) latviešu valodas studiju programmas aprobācija;
c) licencētas latviešu valodas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā;
d) komunikācijas un publicitātes pasākumi latviešu valodas studiju programmas mērķauditorijas piesaistei un atlasei;
2) projekta vadība;
3) informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Projekta īstenošanas uzraudzību, ne retāk kā divas reizes gadā, veic Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota projekta uzraudzības padome (turpmāk – padome), kurā uzaicina piedalīties Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvjus. Padomes darbā iesaistās IZM par latviešu valodas politikas ieviešanu, par pieaugušo un augstāko izglītību atbildīgie eksperti. Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji tiek iesaistīti kā dažādu finanšu instrumentu nodrošinātāji trešo valstu valstspiederīgo integrācijai un latviešu valodas apguvei Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji tiks iesaistīti padomes darbā, jo Latvijas izglītības sistēmā apkopo un analizē izglītības politikas ieviešanas procesus un nodrošina izglītības kvalitātes uzraudzību. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no Finanšu ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. Padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā divas reizes gadā informē un iesniedz informāciju padomei par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par mācību satura pilnveides pasākumiem un atgriezenisko saiti no pasākuma dalībniekiem, kā arī problēmām un riskiem projekta īstenošanā un citiem jautājumiem. 

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas: 
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Personāla izmaksas plānots attiecināt atbilstoši vienas vienības izmaksu standarta likmes metodikai;
2) mērķstipendijas latviešu valodas studiju programmas studējošajiem – līdz 280 euro mēnesī. Mērķstipendijas plānots izmaksāt līdz 10 mēnešiem vai līdz 14 mēnešiem atbilstoši izvēlētās latviešu valodas studiju programmas apakšprogrammas garumam. Paaugstinātā mērķstipendija korelēs ar darba slodzi formālās vai neformālās izglītības iestādē kā kompensējošs mehānisms. Lielāks stipendiju apmērs tieši ietekmē studējošos un ļauj tiem vairāk pievērsties studijām, nekā iztikas pelnīšanai, kā arī motivē turpināt studijas un tādējādi samazina studējošo atbirumu. Tā kā piesakoties studijām pedagoģijas programmās, studējošie neizvēlas vai reti izvēlas apakšprogrammu latviešu filoloģijā, tad būtiski ir piedāvāt programmas apguvi pēc iespējas pievilcīgāku studētgribētājiem, un paaugstinātā stipendija varētu būt viens no motivācijas instrumentiem studiju programmas mērķauditorijas piesaistei. Līdzvērtīgi stipendiju izmaksas noteikumi iekļauti arī 2018. gada 9. janvāra MK noteikumos Nr. 27 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" projektā “Mācītspēks”, paredzot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studentam stipendiju līdz 280 euro mēnesī. Pasākumā 4.2.2.8. plānotās stipendijas apmērs atbilst arī MK noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” paredzētajam paaugstinātās stipendijas apjomam saskaņā ar 4.3. apakšpunktu; 
3) darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālo darba laiku uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam; 
4) pakalpojumu izmaksas, tai skaitā tulkošanas izmaksas, latviešu valodas studiju programmas licencēšanas un licencētas latviešu valodas studiju programmas iekļaušanas studiju virziena akreditācijas lapā izmaksas, komunikācijas un publicitātes pasākumu latviešu valodas studiju programmas mērķauditorijas piesaistei un atlasei izmaksas šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
5) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
6) pakalpojumu izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā ekspertu konsultācijas, zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšana latviešu valodas studiju programmas studējošajiem. Ekspertu konsultācijas būs nepieciešamas latviešu valodas studiju programmas satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības viedokļa un vai programmu saturā ir integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesībām. Savukārt zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas izmaksas projektā var veidoties, ja dalībai latviešu valodas studiju programmā piesakās dalībnieks ar redzes vai dzirdes traucējumiem, un ir nepieciešams nodrošināt klātienes vai tiešsaistes nodarbību piekļūstamā formātā. Ja projekta īstenošanas laikā vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no minētajām izmaksām, tām piemēro vadošās iestādes izstrādāto metodiku. 

Sadarbības partnera projekta īstenošanas personālu plānots iesaistīt latviešu valodas studiju programmas satura izstrādē. Attiecīgi sadarbības partnerim tiks plānotas projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, darba vietu aprīkojuma izmaksas un netiešās izmaksas. Sadarbības partnerim izmaksas tiks aprēķinātas un attiecinātas pēc tiem pašiem principiem kā finansējuma saņēmējam.
 
Izstrādājot studiju programmu, plānotas šādas darbības un izmaksas: latviešu valodas studiju programmas satura izstrāde, licencēšana, licencētas latviešu valodas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā, komunikācijas un publicitātes pasākumi latviešu valodas studiju programmas mērķauditorijas piesaistei un atlasei. Latviešu valodas studiju programmas īstenošanas izmaksas (budžeta studiju vietas) IZM plāno segt no valsts budžeta finansējuma indikatīvi no 2025. gada.

Izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

Finansējuma saņēmējs informē mērķa grupu par projekta atbalsta pasākumiem, izmantojot mērķa grupai atbilstošus komunikācijas kanālus un metodes informēšanai, ko iekļauj mērķauditorijas piesaistes un komunikācijas plānā.

Projekta iesniedzējs sadarbībā ar projekta sadarbības partneri izstrādā latviešu valodas studiju programmas satura ieviešanas plānu.

4.2.2.8. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda pasākumiem un 2021.–2027. gada plānošanas perioda pasākumiem. Šobrīd esošā latviešu valodas skolotāju kā svešvalodas skolotāju sagatavošana neparedz skolotāju sagatavošanu studiju programmās darbam ar pieaugušajiem, kā arī 2014.–2020. plānošanas periodā nav bijuši līdzvērtīgi projekti.  
Latviešu valodas apguve ārvalstniekiem Latvijā tiek nodrošināta vairāku finanšu instrumentu ietvaros. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" un 14.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanās pasākumi labklājības jomā" projektos latviešu valodas apguve tiek nodrošināta bezdarba riskam pakļautajām personām un Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajām, bezdarbnieka statusu ieguvušajām personām, tai skaitā imigrantiem, līdz 2025. gada 31. decembrim. Latviešu valodas apguvi trešo valstu valstspiederīgajiem nodrošina Kultūras ministrija kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda deleģētā iestāde, nosakot SIF kā projekta iesniedzēju un fonda 2021.–2027.gada nacionālās programmas īstenošanas plānā apstiprinātās 13.1.aktivitātes „Vienas pieturas aģentūras izveide un darbības nodrošināšana” nodrošinātāju no 2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim. ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā Kultūras ministrija indikatīvi plāno nodrošināt latviešu valodas apguvi 2900 trešo valstu valstspiederīgajiem fonda aktivitātes „13.2.Trešo valstu pilsoņu iekļaušana vietējā sabiedrībā, veicinot latviešu valodas lietošanas un apguves iespējas” atklātas projektu iesniegumu atlases „Latviešu valodas kursi un sarunu valodas klubi” ietvaros.
4.2.2.8. pasākuma projekta īstenošanas rezultātā finansējuma saņēmējs būs izstrādājis un aprobējis programmu, kas sagatavo atbilstoši darba tirgus prasībām kvalitatīvus latviešu valodas kā svešvalodas pedagogus ar atbilstošu kompetenci latviešu lingvodidaktikā, Latvijas valsts studijās un pieaugušo pedagoģijā, kas paplašinātu latviešu valodas piedāvājumu un nodrošinātu latviešu valodas apguvi pieaugušajiem. Tas nodrošinās sinerģiju ar iepriekšminēto iniciatīvu ieviešanu (latviešu valodas apmācībām).

4.2.2.8. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.2.8. pasākuma projektam nav ietekmes.

4.2.2.8.pasākuma ESF+ investīcijas 621 180 euro apmērā tiek plānotas 150. intervences koda „Atbalsts augstākajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” ietvaros.