Anotācija

22-TA-3791: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij piekrītošā nekustamā īpašuma "Purmalas", Ļaudonas pagastā, Madonas novadā domājamās daļas nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7.punkts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta pirmā daļa un 5.panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošana Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums) noteiktajā kārtībā, lai ar Ministru kabineta rīkojuma izdošanas brīdi uzsāktu darbības īpašuma tiesību un ar to saistīto ierakstu veikšanai publiskajos reģistros, kas sniegs tiesisko nodrošinājumu minētā mērķa izpildei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2008.gada 27.februārī krimināllietā Nr.11819001006 nolēma nekustamo īpašumu ar kadastra numuru 70700040030 “Purmalas” Ļaudonas pagastā, Madonas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), konfiscēt valsts labā. Nolēmums stājās likumīgā spēkā 2008.gada 22.aprīlī.
Nekustamais īpašums ierakstīts Ļaudonas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.216, un sastāv no divām zemes vienībām: ar kadastra apzīmējumu 70700040030 un kopējo platību 17,1 ha; ar kadastra apzīmējumu 70700040031 un kopējo platību 9,2 ha, kā arī dzīvojamā mājas ar kadastra apzīmējumu 70700040030001 un palīgēkas ar kadastra apzīmējumu 70700040030002.
Īpašuma tiesības sprieduma spēkā stāšanās brīdī zemesgrāmatā bija nostiprinātas personai, kurai piemērota mantas konfiskācija krimināllietā. Tomēr zemesgrāmatā nostiprināts, ka īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu nostiprinātas citai privātpersonai (minēts, ka ar Vidzemes apgabaltiesas 2009.gada 25.februāra spriedumu lietā Nr.C05039908/146/09, kas nav bijis lietas materiālos). Līdz ar to par valstij piekritīgu atzīstama Nekustamā īpašuma ½ domājamā daļa. Ievērojot valsts varas dalīšanas principu un to, ka atsavināšanas procesa ietvaros nav arī kompetence pārvērtēt kriminālprocesā vai tiesvedībās veiktās darbības un lēmumus, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) kā pēctecīgs labticīgais ieguvējs atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtajai daļai pieņēma Nekustamo īpašumu tādā apmērā, kādā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) to bija virzījis nodošanai bez tālākas informācijas par tiesiskajiem apstākļiem saistībā ar otru tiesas spriedumu, uz kā pamata otra puse ir nonākusi citas privātpersonas īpašumā.
Saskaņā ar Ļaudonas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.216 esošo informāciju Nekustamajam īpašumam reģistrēts apgrūtinājums - atzīme - nekustamam īpašumam uzlikts arests, saskaņā ar KPL 361. pantu nodrošināta iespējamā mantas konfiskācija krimināllietā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošajām abām zemes vienībām to lietošanas mērķis reģistrēts - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101), bet zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 70700040030 lietošanas veids 8,8 ha apjomā reģistrēts kā mežu platība.
VID ar 2014.gada 7.februāra valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr.012920 Nekustamā īpašuma  valstij piekritīgo ½ domājamo daļu ņēma valsts uzskaitē.
Possessor pārstāvji apsekojot Nekustamo īpašumu dabā 2021.gada 8.aprīlī konstatēja, ka mežaudzes uz zemes nav, kā arī būves ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Zemkopības ministrija sniegusi viedokli, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 70700040030  ir apbūvēta, tās pārņemšana Meža likumā noteiktās valsts meža apsaimniekošanas un aizsardzības funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga. Savukārt uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 70700040031 neatrodas mežu platības.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot to, ka Nekustamā īpašuma domājamās daļas nav izmantojamas attiecīgās pašvaldības funkcijas īstenošanai un saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.panta pirmā daļu pašvaldībai jāpiedāvā nodot tās īpašumā dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos, VID atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk - Noteikumi Nr.1354) 32.4.apakšpunktam ar 2021.gada 8.septembra aktu nodeva   Possessor valdījumā Nekustamā īpašuma  valstij piekritīgo ½ domājamo daļu.
 
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projektā norādītais nekustamais īpašums ir atsavināms, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto nosacījumu, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja atsavina valsts meža zemi, kas ir konfiscēta un veido domājamās daļas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109. „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktais, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, tiek nodrošināts rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Ja nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, to var atsavināt Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Rīkojuma projekts paredz pilnvarot Possessor  vienlaicīgi ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iesniegt zemesgrāmatā nostiprinājuma lūgumu ar lūgumu dzēst  Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ierakstīto aizlieguma atzīmi par aresta uzlikšanu, kas līdz ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vairs nav nepieciešamas.
Zemesgrāmatu likuma 57.pantā noteikts, ka nostiprinājumu var lūgt tikai nekustamu īpašumu īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tāpat arī likumā paredzētos gadījumos - tiesu un citas valsts iestādes vai amatpersonas.
Pēc valsts īpašuma tiesību Possessor personā uz Nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu nostiprināšanas zemesgrāmatā, Possessor, pamatojoties uz Ministru kabineta atļauju un Atsavināšanas likumā noteikto procesuālo kārtību, Rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu pārdos, ievērojot Atsavināšanas likuma 11.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, mājas lapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā. Vienlaikus ar sludinājumu kopīpašniekam kā pirmpirkuma tiesīgai personai tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, norādot kārtību kādā  šīs tiesības izmantojamas, ievērojot arī Atsavināšanas likuma 14. panta nosacījumus.

Papildus pie saskaņošanas norādāms, ka šajā posmā Possessor vajag iesniegt nostiprinājuma lūgumu par aizlieguma atzīmes dzēšanu, jo ir jānovērš tehniska neatbilstība, kad zemesgrāmatā nav veikta aresta noņemšanas reģistrēšana. Konkrētajā gadījumā atzīmes joprojām formāli ir palikušas un tādējādi tās ir nepieciešams noņemt atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 57. pantam un Administratīvā procesa likuma 15. panta 12. daļai (juridiskās obstrukcijas aizlieguma principam), uzticot Possessor veikt dzēšanas pieprasījumu kā procesuāli efektīvāko risinājumu valsts kā īpašnieka uzdevumā, jo šāda atzīme par valsts īpašumu vairs nav aktuāla un kādam tehniski jābūt šādas formalitātes izpildītājam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

Possessor ierosinājums sakārtot reģistrāciju un atsavināt īpašumu, kas nav nepieciešams valsts funkciju nodrošināšanai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Interesenti
Ietekmes apraksts
Personas, kas vēlētos iegūt Rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
  • Interesenti
Ietekmes apraksts
Personas, kas vēlētos iegūt Rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Possessor darbības ietvaros bez ietekmes uz valsts budžetu, gūstamie līdzekļi pie sekmīgas realizācijas valsts rīcībā. Izsole saskaņā ar Atsavināšanas likuma II nodaļas „Pārdošana izsolē” nosacījumiem.
Rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa organizatoriskā nodrošinājuma izmaksas, tai skaitā arī izmaksas nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, tiks segtas no Possessor līdzekļiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” (turpmāk - Noteikumi Nr.109) V nodaļas „Atsavināšanas izdevumu apmēra noteikšana” 36.2.apakšpunktu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir šādi: pārdodot citu nekustamo īpašumu, – 50 procentu, bet ne mazāk kā 2130,00 euro no realizācijas cenas.
Noteikumu Nr.109 37.punktā noteikts, ka ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu Rīkojuma projektā paredzētie publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas tiks ieskaitīti valsts budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Possessor iniciatīva valstij nevajadzīga īpašuma atsavināšanai.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Saskaņošanas procesam šajā sadaļā tiek norādīts, ka konkrētās lietas personu datus saturošā informācija un dokumenti pievienoti skatīšanai saskaņošanā, bet ne publicēšanai. Projekts skar datu aizsardzību un nodrošina samērīgu datu apstrādi, ciktāl valsts funkciju nodrošināšanai tiek apstrādāti fizisko personu dati saistībā ar publisko reģistru un aktīvu pārvaldību atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktam, pildot likumīgo uzdevumu un pilnvarojumu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi