Anotācija (ex-ante)

Pašreizējā Valsts kases nolikuma atsevišķu normu neatbilstība spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Veikts izvērtējums un secināts, ka Valsts kases nolikumā ir iekļautas funkcijas, uzdevumi un tiesības, kas vairs neatbilsts normatīvo aktu regulējumam. Kā arī Valsts kases nolikumā lietotā terminoloģija atsevišķos gadījumos neatbilst  Likumā vai citos normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai.

Ir nepieciešams veikt šādus grozījumus Valsts kases nolikumā:
- 4.2. apakšpunkta terminoloģiju precizēt atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – Likums) terminoloģijai, Likuma 24. panta otrā daļa, t.i., asignējumus piešķir, nevis veic;
- 4.5. apakšpunktu precizēt atbilstoši normatīvos aktos (Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda vadības likums) Valsts kasei noteiktajām funkcijām Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības  instrumentu vadībā;
- 5.1. apakšpunktu papildināt ar "valsts aizdevumu izsniegšana",  
- 5.2. apakšpunkta terminoloģija jāprecizē atbilstoši Likuma 34. pantā minētajai terminoloģijai, t.i., “naudas līdzekļu vadība”, kā arī punkts precizēts, nosakot "Valsts kases budžeta kontos esošo līdzekļu ieguldīšanu", nevis budžeta līdzekļu ieguldīšanu, saskaņojot normu ar Likuma 33. pantu, kurā noteikts, ka Valsts kase rīko visus valsts budžeta līdzekļu kontus bankās un tos sauc par Valsts kases budžeta kontiem;
- Jāpapildina ar 5.4.¹ apakšpunktu, nosakot, ka Valsts kase piešķir asignējumus izdevumiem saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju un nodrošina to izpildi, tādējādi paskaidrojot, kādus uzdevumus Valsts kase veic, izpildot 4.2. apakšpunktā noteikto funkciju – asignējumu piešķiršanu;   
- Jāprecizē 5.5. apakšpunkts, to saskaņojot ar Likuma 36. pantā un Ministra kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība” noteikto, t.i., Valsts kase veic aizdevumu uzskaiti un apkalpošanu;
- Jāpapildina 5.7. apakšpunkts ar "un pārskatu sagatavošanu"; 
- Jāprecizē  5.8. apakšpunkts, papildinot ar vārdu “privātpersonas”, līdz ar to saskaņojot apakšpunktu ar Ministru kabineta 2014. gada 6. maija noteikumos Nr. 237 “Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi” noteikto, kuru 2.3. apakšpunktā noteikts, ka ieguldītājs ir fiziska vai juridiska persona;
- Jāprecizē 5.9. apakšpunkts, nosakot, ka galvojumu uzraudzība tiek veikta galvojuma līguma darbības laikā, līdz ar to saskaņojot ar Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumu Nr. 391 “Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”;
- Jāsvītro 5.11. apakšpunkts, jo ne ārējie normatīvie akti, ne finanšu memorandi vai citi dokumenti vairs nenosaka Valsts kasei uzdevumu uzturēt kontus ārvalstu finanšu palīdzībai. Uz Valsts kasi vairs nav attiecināmas nacionālās atbildīgās iestādes uzdotās funkcijas;

- Jāprecizē 5.12. apakšpunkts, saskaņojot ar normatīvajos aktos (Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda vadības likums) Valsts kasei noteiktajām funkcijām Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības  vadībā;
- Jāprecizē 5.13. apakšpunkts, ņemot vērā, ka Valsts kase koordinē sadarbību ar starptautiskajām reitingu aģentūrām, nevis organizē to vizītes Latvijā;
- Jāpapildina ar 5.13.¹ punktu, definējot uzdevumu maksājumu pakalpojumu veikšanā, lai izpildītu 4.2. apakšpunktā noteikto funkciju – maksājumu veikšanu;
-Jāpapildina ar 5.13.² , nosakot, ka Valsts kasei savas kompetences ietvaros ir tiesības pārstāvēt valsts intereses starptautiskajās organizācijās;
- Jāpapildina ar 5.13.³, saskaņojot ar Likuma 49. un 50. pantu par Valsts kases tiesībām un kompetenci izskatīt administratīvās lietas un piemērot administratīvos sodus;
- Jāsvītro 6.2. apakšpunkts, jo Valsts kase vairs neveic maksājumu iestādes funkcijas ārvalstu palīdzības finansējuma maksājumiem;
- Jāprecizē 6.3. apakšpunkts, jo Valsts kase veic normatīvos aktos (Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda vadības likums)  noteiktās kontroles un pārbaudes, lai sagatavotu pārskatus par finanšu instrumentu ietvaros veiktajiem izdevumiem, tomēr ne visos finanšu instrumentos tiek veikta izdevumu sertificēšana;
-Jāpapildina ar 6.5. apakšpunktu, nosakot, ka Valsts kasei ir tiesības īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības;
- Jāprecizē 8.7. apakšpunkts, nosakot, ka Valsts kases pārvaldnieks nodrošina darbības stratēģijas izstrādi;
- Jāsvītro 8.11. apakšpunkts, jo naudas līdzekļu vadība ir viena no Valsts kases funkcijām, savukārt 8.1. apakšpunktā ir jau minēts, ka Valsts kases pārvaldnieks nodrošina Valsts kases funkciju izpildi;
- Jāprecizē 14. punkts, nosakot, ka publiskos pārskatus par Valsts kases darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu Valsts kase sniedz finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
-Jāprecizē 15. punkts, nosakot pārsūdzēšanas kārtību  lēmumiem par administratīvajiem sodiem, jo saskaņā ar Likuma 50. pantu Valsts kase ir tiesīga piemērot administratīvos sodus. Izslēgts teikums par Finanšu ministrijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, jo to regulē normatīvie akti par Finanšu ministrijas funkcijām un uzdevumiem.   
Kā arī ir veikti citi tehniski precizējumi.